Court convicts defendant of intentional damage to property and orders compensation based on initial claim amount.

Lietas Nr. 11221206013

Lietas arhīva Nr. K15-0480-14/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgava 2014.gada 4.decembrī

Jelgavas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Salaka,

ar sekretāri D.Protizāni,

piedaloties prokuroram I.Kunigam,

aizstāvim P.Pilātam,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. B/, personas kods: /personas kods/, apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā,

Novērtējusi tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa

k o n s t a t ē j a

apsūdzētā /pers. B/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu, un konkrēti:

2013.gada 19.decembrī ap plkst.12.30, /pers. B/, atrodoties Sesavas baznīcas kapu teritorijā, Jelgavas novadā, Sesavas pagastā, kur ieraugot

tur novietoto vieglo automašīnu BMW 525 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, aiz dusmām par to, ka viņai tika radītas neērtības veikt teritorijas

uzkopšanu, tīši, ar metāla stieplei līdzīgu priekšmetu saskrāpēja vieglās automašīnas BMW 525 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, motora

pārsegu 284,57 euro (Ls 200) vērtībā.

Tādējādi ar savām noziedzīgām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta

pirmajā daļā.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētā /pers. B/ sevi par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina daļēji un paskaidroja, ka automašīna iebrauca

uz takas pie viņas kapiem, kā rezultātā viņa netika tai garām ar sakopto lapu deķi, kas viņu sadusmoja. Kad prasīja „pavākt ” nost šo automašīnu,

neviena tur nebija, tāpēc ar lupatu un deķi, kuros bija drātis un bleķi, uzgāza pa automašīnu.

Sniedzot pirmstiesas kriminālprocesā liecības kā aizdomās turētā (lietas 22.- 23.lapa), /pers. B/ savu vainu atzina pilnībā un paskaidroja, ka

2013.gada decembra mēnesī, precīzu datumu neatceras, atradās Jelgavas novadā, Elejas pagastā, Sesavas baznīcas kapos, kur piestrādā par apkopēju.

Pa dienu, cik bija pulkstenis neatceras, notika bēres. Kapu teritorijā bija iebraukusi tumšas krāsas automašīna, marku un modeli neatceras, kā arī numuru

nezin. Automašīna bija novietota kapu teritorijā tā, ka tai īsti nevarēja paiet garām. Pa šo vietu parasti velk garām maisu ar lapām, taču tagad tai nevarēja

tikt garām. Sanāca dusmas, tāpēc garām ejot nobļāva, ka atkal tā automašīna stāv ceļa vidū. Viņas teikto neviens neklausīja un automašīnu neaizvāca. Tā

kā tikt garām nevarēja, tad dusmu uzplūdā paņēma ar drāti, ar kuru bija aiztīts caurums lapu velkamajam maisam, un ar labo roku, turot ar to satīto maisu

ar visu drāti, novilka pa automašīnas priekšējo dzinēja pārsegu, kā rezultātā uz pārsega palika „u” veida skrāpējums. Ejot projām, ar to pašu maisu un

drāti vēl novilka gar dzinēja pārsegu. Vai tur kaut kāds skrāpējums palika, nezin. Pēc tā uzreiz aizgāja mājās. To, ka skrāpēt automašīnu nevajadzēja,

saprot, taču nebija domājusi, ka tur paliks tik liels skrāpējums. Savu vainu automašīnas skrāpēšanā atzīst un nožēlo, lūdz bargi nesodīt Tā izdarīja, jo

bieži viņi saliek automašīnas tā, ka nevar tikt garām. Drāti jau sen izmeta atkritumos.

Neskatoties uz to, ka apsūdzētā /pers. B/ tiesas sēdē savu vainu viņai celtajā apsūdzībā atzīst daļēji, izvērtējot lietā esošos un pārbaudītos

pierādījumus, tiesa uzskata, ka apsūdzētās vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas ir pilnībā pierādīta ar viņas

pirmstiesas kriminālprocesā sniegto liecību un turpmāk minētajiem pierādījumiem:

Cietušās /pers. C/ tiesas sēdē sniegto liecību, ka viņai pieder 1997.gada izlaiduma BMW markas automašīna, kas ir nodota dēla, /pers. D/,

lietošanā. Par notikumu zina tikai tik daudz, cik stāstīja dēls. Dēls ar viņai piederošo automašīnu veda nelaiķi uz kapliču un, izbraucot ārā, atstāja mašīnu

ceļa malā. Atnākot atpakaļ konstatēja, ka uz automašīnas motora pārsega ar drāti vai ar kaut ko citu uzvilktas švīkas, pēc kā viņš zvanīja policijai. Pati

pēc dažām dienām brauca uz policijas iecirkni. Ņemot vērā, ka automašīnai jāpārkrāso viss motora pārsegs, konsultējoties autoservisā SIA

„/Nosaukums/” lietā pieteica kaitējuma kompensāciju Ls 200 apmērā, kuru uzturēja arī 2014.gada 20.oktobra tiesas sēdē. Uz šo brīdi automašīna nav

saremontēta.

2014.gada 3.decembra tiesas sēdē cietusī tiesai iesniedza SIA /Nosaukums D/ cenu piedāvājumu – transportlīdzekļa BMW ar valsts

reģistrācijas numuru /TL numurs/ remontdarbu tāmi par kopējo summu 471,90 euro, vienlaikus piesakot mantisko kaitējumu iepriekš minētajā apmērā.

Liecinieka /pers. D/ tiesas sēdē sniegto liecību, ka dienā, kad notika noziedzīgs nodarījums, uz Sesavas baznīcas kapiem atveda nelaiķi.

Kraujot ārā pamanīja, ka pa teritoriju staigā /pers. B/, kura pienākot teica, lai aizvāc automašīnu, citādi, tas slikti beigsies. Automašīnu novietoja tā, lai tai

varētu paiet garām cilvēki. Tālāk nesa nelaiķi uz vietu, kur notika bēru ceremonija. Nākot atpakaļ no tāluma, redzēja, ka /pers. B/ staigā ar saviem

maisiem. Tā kā ir ieradums uz ilgāku laiku atstājot automašīnu, pēc tam tai apstaigāt riņķī, tad arī šoreiz pienākot pie automašīnas un apejot tai riņķī, uz

automašīnas pārsega pamanīja treknu švīku un pēc tam vēl vienu augšpusē. Zinot, kas to izdarīja, pie /pers. B/ skaidroties negāja, bet gan izsauca

policiju.

/pers. D/ iesnieguma protokolu (lietas 7.lapa), ar kuru konstatēts, ka viņš lieto automašīnu BMW 525, valsts numurs /TL numurs/, kura

īpašniece ir viņa māte, /pers. C/. 2013.gada 19.decembrī ap plkts.12.30 ar automašīnu braucis uz Jelgavas novadu, Sesavas pagastu, Sesavas baznīcas

kapiem, jo veicis apbedīšanas pakalpojumus un kapos notikusi apbedīšana. Automašīnu novietojis kapu teritorijā uz iebraucamā ceļa, netālu no baznīcas.

Automašīnu novietojis šajā vietā arī iepriekš un viss bijis kārtībā. Kad automašīna bijusi novietota, pie tās pienākusi sieviete, kura kliegusi, lai viņš novācot

automašīnu, savādāk būšot slikti. Šī sieviete bija kapu uzraudze /pers. B/. Ap plkst.13.15 atgriežoties pie automašīnas, redzējis, ka sieviete grozījās ap

automašīnu, ieraugot viņu, viņa devās projām. Nolēmis apiet ap automašīnu, to apskatīt un konstatējis, ka uz motora pārsega, labajā pusē redzamas divas

svītras, kuras izskatoties uzvilktas ar kādu asu priekšmetu. Par notikušo informējis savu māti, kā arī policiju. Policijai ziņojis informācijai, lai pievērstu

uzmanību, ka tādi gadījumi notiek. Automašīnai nav KASKO apdrošināšana.

/pers. C/ iesnieguma protokolu (lietas 10.lapa), ar kuru konstatēts, ka /pers. C/ pieder automašīna BMW 525, valsts numurs /TL numurs/,

kurai 2013.gada 19.decembrī Jelgavas novadā, Sesavas pagastā, Sesavas baznīcas kapos tika sabojāts motora pārsegs. Sakarā ar notikušo nodarīts

materiālais zaudējums Ls 200 apmērā, līdz ar to lūdz uzsākt kriminālprocesu un atzīt viņu par cietušo.

Cietušās /pers. C/ nopratināšanas protokolu, (lietas 15.lapa) no kura izriet, ka viņai pieder automašīna BMW 525 ar valsts numuru /TL

numurs/. Minēto automašīnu izmanto viņas dēls /pers. D/. 2013.gada 19.decembrī ap plkst.14.40 viņai piezvanījis dēls un pateicis, ka Jelgavas novadā,

Sesavas pagastā pie Sesavas kapiem viņas automašīnai sabojāts motora pārsegs. Tas esot saskrāpēts ar kādu asu priekšmetu. Kā viņai pastāstījis dēls,

tad minētajos kapos viņš bijis darba darīšanās, jo strādā apbedīšanas birojā un tur notikusi bēru ceremonija. Automašīnu esot novietojis kaut kur pie

kapiem, bet tas neesot paticis kādai kapu darbiniecei, ar kuru viņam izcēlies mutvārdu konflikts. Pēc bēru ceremonijas arī esot konstatējis, ka ir

saskrāpēts motora pārsegs. Neko sīkāk nezinot, jo pati klāt neesot bijusi. 2013.gada 20.decembrī atbraucot uz Jelgavu, jo pati dzīvojot Rīgā,

apskatījusies savu automašīnu un konstatējusi, ka tai uz motora pārsega ir vairāki neregulāras formas skrāpējumi. Sakarā ar to būšot jāpārkrāso viss

motora pārsegs, kas izmaksās ap Ls 200. KASKO automašīnai neesot. Nepazīstot sievieti ar kuru dēlam bijis izcēlies konflikts. Ņemot vērā iepriekš

minēto, lūdz noskaidrot vainīgo personu un saukt to pie likumā paredzētās atbildības. Nekādi citi bojājumi automašīnai neesot konstatēti.

Liecinieka/pers. D/ nopratināšanas protokolu, (lietas 17.-18.lapa), ar kuru konstatēts, ka 2013.gada 19.decembrī ap plkst.12.30 viņš ar

mātei /pers. C/ piederošo automašīnu BMW 525, valsts numurs /TL numurs/atbraucis uz Jelgavas novadu, Elejas pagastu, Sesavas baznīcas kapiem.

Minētajos kapos notikusi bēru ceremonija un viņam bijis jāpalīdz pie apbedīšanas. Automašīnu novietojis uz iebraucamā ceļa netālu no baznīcas. Šajā

vietā arī iepriekš licis automašīnu, kad bijis jāstrādā bēru ceremoniju laikā. Šajā vietā automašīnu nevienam neesot traucējusi un tai varējis tikt garām.

Faktiski uzreiz atnākusi /pers. B/, kura ir šo kapu uzraugs un dzīvojot kaut kur netālu no kapiem, precīzu adresi nezinot. Skaidrīte sākusi bļaut, lai viņš

novācot automašīnu no vietas, kur to nolicis, pretējā gadījumā būšot slikti. Neko neesot atbildējis un gājis darīt savus darbus, jo bija atveduši nelaiķi uz

kapliču. Ap plkst.13.15 pēc bēru ceremonijas gājis uz savu automašīnu, precīzāk uz mātes automašīnu, un redzējis, ka /pers. B/ stāv pie automašīnas

priekšas. Ieraugot viņu, sieviete devusies prom. Pienākot klāt, nolēmis apiet ap automašīnu un pārbaudīt vai viss ir kārtībā. Apskatot automašīnu,

konstatējis, ka tai ir saskrāpēts motora pārsegs. Par notikušo informējis māti un policiju. Pēc tā Skaidrītei neko neesot teicis un jautājis, arī viņa pati pie

viņa vairs neesot nākusi. To, ka atbraucot uz kapiem Skaidrīte viņam teikusi, lai aizvāc automašīnu, dzirdējusi viņa bijusi sieva /pers. F/, kura bijusi

izvadītāja. Vēlas precizēt, ka savā iesniegumā neprecīzi norādījis kapu atrašanās pagastu. Kļūdaini norādījis, ka Sesavas pagastu, bet pareizi esot Elejas

pagasts. Minētie kapi atrodas uz abu šo pagastu robežas.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora J.Tutāna ziņojumu (lietas

8.lapa), ar kuru konstatēts, ka 2013.gada 19.decembrī pēc norīkojuma izbraucis uz Jelgavas novada, Sesavas pagasta Sesavas baznīcas kapiem.

Plkst.16.25 uz vietas kapu teritorijā konstatējis vieglo automašīnu BMW 525, valsts numurs /TL numurs/. Kapu teritorijā atrodas baznīca. No ēkas 25

metru attālumā atrodas vairākas apbedīšanas (kapu) vietas. Uz kapu iebraucamā ceļa starp apbedīšanas vietām, 2 metru attālumā no tām, atradusies

minētā automašīna. Automašīnas motora pārsegam redzami divi skrāpējumi. Motora pārsegam skrāpējumi redzami labajā pusē, 10 cm attālumā no

priekšējā stikla apakšas redzams skrāpējums “u” burta veidā un skrāpējuma kopīgs garums 11 cm. Otrs skrāpējums ir horizontāls 16 cm garš un atrodas

8 cm no priekšējā automašīnas luktura. Citi bojājumi minētai automašīnai vizuāli nav redzami.

Apskates protokolu (lietas 11.lapa) un foto tabulu (lietas 12.lapa), kuros konstatēts, ka tiek apskatīta automašīna BMW 525, valsts

numurs /TL numurs/ melnā krāsā. Apskatē noskaidrots, ka automašīnai uz motora pārsega, blakussēdētāja pusē, tuvāk priekšējam logam, ir ievilta švīka

automašīnas virsbūves krāsā, švīka ievilkta “u” burta veidā, švīkas garums ir 45 cm, švīkas platums un dziļums ir ap 1 mm. Vēl uz automašīnas motora

pārsega, blakussēdētāja pusē pie priekšējā luktura arī ir virsbūves krāsā ievilkta švīka, kuras garums ir 15 cm, švīkas platums un dziļums ir apmēram 1

mm. Apskates laikā nekas izņemts netika, apskates laikā tika fotografēts ar fotoaparātu „OLYMPUS”. Apskate veikta tumšajā diennakts laikā pie

mākslīgā apgaismojuma. Citi redzami bojājumi automašīnas virsbūvei netika konstatēti.

Tiesa konstatē, ka prokurors liecinieces /pers. G/ liecību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 413.panta pirmās daļas 6.punktu ir iekļāvis lēmumā

par krimināllietas nodošanu tiesai kā tiesā izmantojamo pierādījumu, tomēr vienlaikus nav liecinieci iekļāvis sarakstā, kas pēc apsūdzības domām būtu

izsaucama uz tiesas sēdi.

Kriminālprocesa likuma 500.pants nosaka pierādījumu pārbaudes kārtību tiesas sēdē, nosakot, ka liecinieku liecības tiesas sēdē tiek

noklausītas. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 449.pantam pirmās instances tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā un tiesas sēdē personas sniedz

liecības mutvārdos, tādējādi konkrētajā gadījumā tiesa neizmanto kā pierādījumu liecinieces /pers. G/ sniegto rakstveida liecību pirmstiesas

kriminālprocesā, uz kuru tiesu debatēs atsaucās prokurors.

Analizējot augstāk minētos pierādījumus, tiesa piešķir ticamību apsūdzētās /pers. B/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtajām liecībām

aizdomās turētās statusā, jo tā atbilst tiesas sēdē pārbaudītajām cietušās /pers. C/ un liecinieka /pers. D/ liecībām, kā arī citiem kriminālprocesā

pārbaudītajiem un tiesas sēdē novērtētajiem pierādījumiem un tās ir sniegtas neilgi pēc notikuma, kad personai ir iespēja precīzāk atcerēties notikuma

apstākļus un sniegt detalizētās liecības. Savukārt apsūdzētās tiesas sēdē sniegtajai liecībai tiesa piešķir ticamību tiktāl, cik tā nav pretrunā ar citiem lietā

iegūtajiem un pārbaudītajiem pierādījumiem. Tāpat tiesai nav objektīva pamata apšaubīt liecinieka liecības par apsūdzētās /pers. B/ konkrētām darbībām,

jo šī persona, atšķirībā no apsūdzētās, ir brīdināta par kriminālatbildību par nepatiesu liecību sniegšanu.

Tiesa atzīst, ka kriminālprocesā iegūtie un pārbaudītie pierādījumi ir attiecināmi tieši uz šo kriminālprocesu, jo iegūtās un pārbaudītās ziņas tieši

un netieši apstiprina kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību, pierādījumu ticamību un to izmantošanas iespējamību.

Lietā nav konstatēti nekādi pierādījumi, ka iepriekš minētās ziņas, kas fiksētas ar attiecīgiem pierādīšanas līdzekļiem- apskates protokolu, foto

tabulu, cietušās un liecinieka liecībām u.c. , nebūtu ticamas, attiecināmas uz šo kriminālprocesu vai nebūtu pieļaujamas.

Izvērtējot visus iepriekš izklāstītos un tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatē visu

subjektīvo un objektīvo pazīmju kopumu, lai apsūdzētās /pers. B/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu, kvalificējamu pēc Krimināllikuma 185.panta

pirmās daļas un atzīst, ka par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētā /pers. B/ ir sodāma un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.panta pirmajā daļā

paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Tiesas izmeklēšanā pārbaudot apsūdzētās personību noskaidrots, ka /pers. B/ ir dzimusi /datums/, personas kods: /personas kods/, ar

pamatskolas izglītību, atraitne, pensionāre, dzīvo mājās /adrese/. Agrāk nav tiesāta. Narkologa un psihiatra uzskaitē nesastāv.

Pēc pašas apsūdzētās /pers. B/ vārdiem, turpina bez atalgojuma veikt kapu uzraudzes pienākumus Sesavas kapos. Vienīgais ienākumu avots ir

pensija. Vecuma dēļ ir grūtības veikt fizisku darbu.

Izlemjot jautājumu par apsūdzētajai nosakāmo soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā soda

mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir

nozīme taisnīga soda noteikšanā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētā /pers. B/ ir izdarījusi mazāk smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. un 48.pantu apsūdzētās /pers. B/ atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētās /pers. B/ personību, viņas attieksmi pret izdarīto,

vienlaikus izvērtējot arī prokurora viedokli par soda noteikšanu, tiesa uzskata, ka Krimināllikuma 35.pantā noteiktā soda mērķa sasniegšanai, tas ir, lai

vainīgā persona tiktu sodīta par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un lai tiktu panākts, ka notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētajai /pers. B/ nosakāms brīvības atņemšanas sods un citu soda veidu noteikt nav lietderīgi, jo tiesas ieskatā

personas materiālais stāvoklis un veselības problēmas ierobežo iespēju uzlikt naudas sodu un piespiedu darbu.

Ņemot vērā minēto un to, ka /pers. B/ agrāk nav tiesāta, citus likumpārkāpumus nav izdarījusi, kā arī apsūdzētās cienījamo vecumu un

veselības stāvokli, tiesa iegūst pārliecību, ka sodu neizciešot, viņa turpmāk neizdarīs jaunus likumpārkāpumus, tāpēc ir iespējams viņu notiesāt nosacīti,

tas ir, piemērojot Krimināllikuma 55.panta noteikumus.

Kriminālprocesa likuma 22.pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā morālo aizskārumu, fiziskās

ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 350.pants nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu

radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Kriminālprocesa likuma 351.pants nosaka, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā

kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai. Savukārt minētā panta otrā daļa nosaka, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību

noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Krimināllietā pirmstiesas izmeklēšanā tika pieteikta cietušās /pers. C/ kaitējuma kompensācija Ls 200 (284,57 euro) apmērā, ko cietusī

uzturēja līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai 2014.gada 20.oktobra tiesas sēdē.

Tiesas izmeklēšanā cietusī /pers. C/ lūdza palielināt pieteiktā kaitējuma kompensāciju 471,90 euro apmērā, ko pamatoja ar autoservisa sniegto

novērtējumu- 2014.gada 4.novembra SIA /Nosaukums D/ autoservisa /Nosaukums C/ transportlīdzekļa BMW ar valsts reģistrācijas numuru /TL

numurs/, remontdarbu tāmi.

Apsūdzētā/pers. B/ cietušās pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina daļēji, piekrītot labprātīgi atlīdzināt kaitējumu 200,- euro apmērā.

Kriminālprocesa likuma 352.panta trešā daļa noteic, ka tiešos zaudējumus novērtē tajās cenās, ko izmanto apsūdzības apjoma noteikšanai.

Lai gan rakstveida pierādījumi un dokumenti, kas pamatotu cietušās /pers. C/ pirmstiesas kriminālprocesā pieteiktā mantiskā zaudējuma

apmēru, lietai netika pievietoti, šādu pierādījumu cietusī iesniedza tiesas izmeklēšanas laikā.

Ņemot vērā minēto un to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmo daļu cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā

kaitējuma kompensāciju tikai līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai, tiesa uzskata, ka cietušās /pers. C/ pieteiktā kaitējuma kompensācija ir pamatota un

apmierināma 284,57 euro (Ls 200) apmērā, kādā tā tika pieteikta un uzturēta līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai, ņemot vērā radīto mantisko

zaudējumu apmēru, kas novērtēts tajā cenā, kas izmantota apsūdzības apjoma noteikšanai. Tiesa atzīst, ka zaudējumi piedzenami no apsūdzētās /pers.

B/, jo tieši viņas prettiesisko darbību rezultātā tie tikuši nodarīti un saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš

ar savu darbību nodarījis. Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.panta otro daļu no /pers. B/ valsts labā piedzenami procesuālie izdevumi 103,17 euro apmērā par

advokāta juridisko palīdzību tiesas sēdē, nosakot termiņu nolēmuma labprātīgai izpildei 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-512., 514., 520., 523.-524., 527.-530.pantu, tiesa

no s pri e da

atzīt /pers. B/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu /pers. B/ noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Piedzīt no /pers. B//pers. C/ labā kaitējuma kompensāciju 284,57 euro apmērā.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā 103,17 euro par advokāta juridisko palīdzību, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei- 30 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Uzdot Valsts probācijas dienestam kontrolēt /pers. B/ uzvedību tiesas noteiktajā pārbaudes laikā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas, apelācijas

sūdzību vai protestu iesniedzot Jelgavas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena- 2014.gada 18.decembris.

Tiesnese I.Salaka