Court orders debt collection for aluminum scrap sales, awarding principal, interest, and court costs to plaintiff.

Lietas Nr. C32230116

Lietas arhīva Nr. C-2301-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016. gada 1. decembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Meldere,

ar tiesas sēžu sekretāru A. Skutānu,

piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/ un atbildētāja pārstāvim /pers. B/,

izskatījusi atklātā tiesas sēdē Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, civillietu SIA “V&Tlom” prasībā pret SIA ražošanas komercfirma “VLP Rīga” par parāda

piedziņu,

konstatēja

2016. gada 14. aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemta prasītāja SIA “V&Tlom” prasība pret atbildētāju SIA ražošanas

komercfirmu “VLP Rīga” par parāda piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 2021. un 1765. punktu, lūgts piedzīt no atbildētāja par labu

prasītājam parādu 14 771,20 EUR, samaksātos tiesas izdevumus – valsts nodevu 764,33 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR,

atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no prasības summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 1. jūlijā prasītājs kā pārdevējs un atbildētājs kā pircējs noslēdza pirkuma līgumu Nr. 01072013

(turpmāk arī - Līgums), ar kuru prasītājs pārdeva 2015. gada 6. novembrī atbildētājam alumīnija lūžņus par kopējo summu 9 934,80 EUR. Atbildētājam

apmaksa bija jāveic piecu darba dienu laikā no pavadzīmes saņemšanas dienas, proti, no 2015. gada 6. novembra, pārskaitot uz prasītāja norēķinu

kontu. Prasītājs 2015. gada 9. novembri pārdeva atbildētājam alumīnija lūžņus par kopējo summu 11 036,40 EUR. Atbildētājam apmaksa bija jāveic

piecu darba dienu laikā no tās saņemšanas dienas – no 2015. gada 9. novembra). Apmaksa no atbildētāja puses nav veikta.

2015. gada 9. decembrī atbildētājam nosūtīta pretenzija - brīdinājums par parāda atmaksu. Pēc pretenzijas saņemšanas atbildētājs veica daļēju

parāda apmaksu 4 000 EUR apmērā par pirmo izrakstīto pavadzīmi. 2016. gada 14. martā prasītājs nosūtīja atbildētājam atkārtotu Pretenziju-

brīdinājumu par atlikušā parāda 16 971,20 EUR apmērā apmaksu. Pēc pretenzijas saņemšanas atbildētājs veica daļēju parāda apmaksu 2 200 EUR

apmērā par pirmo izrakstīto pavadzīmi. Atlikusī parāda summa 14 771,20 EUR apmērā nav atmaksāta.

2016. gada 23. maijā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros atbildētājs prasību neatzīst. Norāda, ka 2013. gada 1. jūlija pirkuma līgums

Nr. 01072013 neattiecas uz 2015. un 2016. gada piegādēm, jo tas jau sen bija beidzis savu spēku, un par piegādēm, kas notika saskaņā ar Līgumu pušu

starpā nekad nav bijis strīds. Visas piegādes un pirkumi pušu starpā notika balstoties uz mutvārdu vienošanos un cena saskaņota pa telefonu vai e-

pastiem. Tieši šādā veidā notika arī prasītāja veiktās piegādes gan 2015. gada 6. novembrī, pavadzīme Nr. VTL 150536, gan 2015. gada 9. novembrī,

pavadzīme Nr. VTL 150541.

2016. gada 6. jūnijā tiesā saņemts prasītāja SIA “V&Tlom” pieteikums par celtās prasības nodrošināšanu, kurā lūgts tiesu nodrošināt prasību un

apķīlāt atbildētājam piederošos naudas līdzekļus un kustamo mantu, kā arī maksājumus, kas atbildētājam pienākas no trešajām personām, tostarp naudas

līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās par kopējo summu, kas nepārsniedz 13 771,20 EUR.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016. gada 8. jūnija lēmumu apmierināts daļēji prasītāja pieteikums par prasības nodrošināšanu, apķīlājot

atbildētājam piederošo kustamo mantu, prasības nodrošinājumam sniedzoties līdz 13 771,20 EUR. Noraidīts prasītāja pieteikumu daļā par atbildētājam

piederošo naudas līdzekļu, un maksājumu, kas pienākas no trešajām personām un skaidras naudas līdzekļu kredītiestādēs un citās finanšu iestādēs

apķīlāšanu.

2016. gada 15. jūnijā tiesā saņemts prasītāja SIA “V&Tlom” pieteikums par papildus prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu, lūdzot

piemērot papildus prasības nodrošināšanas līdzekli - apķīlāt atbildētāja maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, tostarp naudas līdzekļus

kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, prasības nodrošinājumam sniedzoties līdz 13 771,20 EUR, un pamatojot ar to, ka uz visu atbildētāja mantu kā

lietu kopību2015. gada 25. martā reģistrēta komercķīla AS “Trasta komercbanka” labā, un zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns 2016. gada 13. jūnijā

sastādīja aktu par to, ka nav iespējams apķīlāt atbildētāja kustamo mantu.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016. gada 16. jūnija lēmumu nolemts apmierināt SIA “V&Tlom” pieteikumu par papildus prasības

nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu apķīlājot atbildētāja maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, tostarp naudas līdzekļus kredītiestādēs un

citās finanšu institūcijās, prasības nodrošinājumam sniedzoties līdz 13 771,20 EUR.

2016. gada 13. jūlijā tiesā saņemti atbildētāja papildus paskaidrojumi uz celto prasību, kuros atbildētājs prasību neatzīst. Norāda, ka prasītājs

piegādāja nekvalitatīvu preci, nedodot atbildi, ko ar nekvalitatīvo preci iesākt. Papildus norādīts, ka dēļ uzsāktās tiesvedības atbildētājs nonāca īslaicīgā

ierobežotā maksātnespējas stāvoklī un ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016. gada 5. jūlija lēmumu ierosināta SIA ražošanas komercfirma “VLP

Rīga” tiesiskās aizsardzības procesa lieta Nr. C32 2677 16.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis uzturēja prasību daļā par pamatparāda 13 771,20 EUR apmērā piedziņu, norādot, ka pēc prasības

celšanas tiesā veikta 1 000 EUR samaksa, tāpēc par samaksāto daļu prasība netiek uzturēta un prasības summa tiek attiecīgi samazināta. Papildināja, ka

no atbildētāja netika saņemta neviena rakstveida pretenzija par piegādātās preces kvalitāti, tāpēc uzskata, ka nemaksāšana saistīta ar atbildētāja

mantisko stāvokli. Norādīja, ka prasītāja kreditora prasījums iekļauts arī atbildētāja tiesiskās aizsardzības pasākuma plānā, paredzot pakāpenisku

saistību izpildi, kuru apstiprināja tiesa, taču, šobrīd pastāvot strīdam starp pusēm, tas izšķirams prasības tiesvedības kārtībā, un nav pamata tiesvedības

apturēšanai.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasību neatzina, uzturēja iepriekš rakstveidā sniegtos iebildumus. Papildināja, ka šobrīd vairs nevar pierādīt

norādīto apstākli, ka piegādāta nekvalitatīva prece, jo tas tika konstatēts pārāk vēlu, un prece jau pārkausēta.

Tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 214. pantā noteiktos apstākļus, kas ir pamats tiesas pienākumam apturēt tiesvedību, un uz šādiem apstākļiem

nav arī atsaukušās puses. Tāpat arī Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka tiesas lēmumam par tiesiskās aizsardzības

procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas: spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu

un lietās par saistību izpildīšanu tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesa, noklausījusies tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumu un izvērtēju lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota

un apmierināma.

Tiesa ņem vērā, ka prasītāja pārstāvis, realizējot Civilprocesa likuma 74. panta trešās daļas 2. punktā paredzētās tiesības, samazināja prasības

summu daļā par pamatparāda 1 000 EUR apmērā piedziņu sakarā ar minētās summas apmaksu pēc prasības celšanas, tādejādi galvenā prasījuma

summa sastāda 13 771,20 EUR.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta

piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97. pantu, tiesa

novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties pēc

tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 2002. pantu pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai

tiesību.

Saskaņā ar Civillikuma 1511. pantu līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

No publiski pieejamas informācijas Lursoft datu bāzē redzams, ka SIA “V&Tlom” darbības veids ir atkritumu un lūžņu vairumtirdzniecība, savukārt

SIA ražošanas komercfirma “VLP Rīga” darbības veids ir alumīnija ražošana.

No lietas materiāliem redzams, ka 2013. gada 1. jūlijā starp prasītāju kā pārdevēju un atbildētāju kā pircēju noslēgts Pirkuma līgums Nr.

01072013, ar kuru prasītājs pārdod atbildētājam krāsainos un melnos metāllūžņus, kas radušies saimnieciskajā darbībā rūpniecībā, celtniecībā,

lauksaimniecībā vai citās jomās un sadzīvē, pārdošanu veicot atsevišķās preču partijās atbilstoši noteiktam sortimentam, kuru iepriekš puses saskaņo.

Preces sortiments un cena saskaņojami pirms katras preces piegādes.

No lietas materiālos esošās 2015. gada 6. novembra Pavadzīmes Nr. VTL 150536 redzams, ka 2015. gada 6. novembrī prasītājs piegādāja

atbildētājam alumīnija lūžņus par summu 9 934,80 EUR ar samaksas termiņu līdz 2015. gada 11. novembrim. Atbildētājs preci pieņēma, ko apliecina

SIA ražošanas komercfirma “VLP Rīga” galvenā saimniecības pārziņa paraksts uz pavadzīmes.

No lietas materiālos esošās 2015. gada 9. novembra Pavadzīmes Nr. VTL 150541 redzams, ka 2015. gada 9. novembrī prasītājs piegādāja

atbildētājam alumīnija lūžņus par summu 11 036,40 EUR ar samaksas termiņu līdz 2015. gada 14. novembrim. Atbildētājs preci pieņēma, ko apliecina

SIA ražošanas komercfirma “VLP Rīga” galvenā saimniecības pārziņa paraksts uz pavadzīmes.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. pantu nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad palaists garām termiņš, kas nolikts izpildīšanai vai nu

ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas.

Atbilstoši 2013. gada 1. jūlija Pirkuma līguma Nr. 01072013 punktam 3.1. pircējam ir pienākums veikt apmaksu par preci piecu darbadienu laikā

no tās saņemšanas dienas, pārskaitot uz pārdevēja norēķinu kontu preču pavadzīmes rēķinā norādīto preces partijas vērtības summas.

Civillikuma 1828. pants nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No lietas materiāliem redzams, ka 2015. gada 9. decembrī un 2016. gada 14. martā atbildētājam nosūtīta pretenzija, lūdzot veikt parāda atmaksu

par izrakstītajām pavadzīmēm Nr. VTL 150536 un VTL150541. Pēdējais parāda atmaksāšanas termiņš noteikts 2016. gada 24. martā.

No prasītāja tiesas sēdē sniegtajām ziņām noskaidrots, ka pēc prasības celšanas tiesā veikta daļēja parāda atmaksa, neatmaksātais pamatparāds

pēc minētajām pavadzīmēm sastāda 13 771,20 EUR, ko prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja.

Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāja iebildumos norādīto, ka 2013. gada 1. jūlija Pirkuma līguma Nr. 01072013 darbība izbeigusies, un

minētās pavadzīmes izrakstītas, balstoties uz mutvārdu vienošanos.

No Līguma 8.1. punkta redzams, ka Līgums stājas spēkā ar brīdi, kad to paraksta pušu pilnvarotas personas un darbojas vienu gadu. Ja puses

neizsaka vēlēšanos lauzt līgumu pēc termiņa beigām, tas tiek automātiski pagarināts uz nenoteiktu laiku.

Tiesa nekonstatē, ka kāda no pusēm izteica vēlēšanos lauzt līgumu pēc līgumā noteiktā viena gada termiņa. Lietas materiāli liecina par gluži pretējo,

jo puses turpināja no līguma izrietošās saistības, ko apliecina lietas materiālos esošās pavadzīmes. Tādejādi tiesa secina, ka prasītāja veikto alumīnija

lūžņu piegāde, par kuru izrakstītas pavadzīmes Nr. VTL 150536 un VTL150541, notika pēc spēkā esošā 2013. gada 1. jūlija Pirkuma līguma Nr.

01072013 nosacījumiem. Līdz ar ko pusēm ir pienākums ievērot pušu starpā noslēgtā Līguma nosacījumus, tostarp atbildētāja pienākumu veikt samaksu

par saņemto preci piecu darbadienu laikā, kas norādīts arī abās pavadzīmēs. Attiecīgais samaksas pienākums izriet, gan no pirkuma līguma, gan abām

pavadzīmēm.

Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāja iebildumus, ka saņemtā prece bija nekvalitatīva, jo atbildētājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu, kas

apstiprinātu šādu apgalvojumu. Tāpat atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas liecinātu, ka atbildētājs būtu iebildis preces kvalitātei, to saņemot.

No tiesai pieejamiem datiem Tiesu informācijas sistēmā redzams, ka ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016. gada 5. oktobra spriedumu

apmierināts SIA ražošanas komercfirma “VLP Rīga” tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums, pasludinot SIA ražošanas komercfirma “VLP Rīga”

tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, apstiprināts SIA ražošanas komercfirma “VLP Rīga” tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāns, noteikts

tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu līdz 2018. gada 5. aprīlim. No minētā sprieduma redzams, ka tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros

atbildētājs prasītāja kreditora prasījumu atzina, pēc prasības celšanas tiesā tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros veica daļēju parāda atmaksu, līdz ar ko

atbildētāja iebildumi attiecībā uz prasījuma pamatotību pēc būtības ir pretrunīgi un neviennozīmīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Neatmaksātā pamatparāda summa pēc pavadzīmēm sastāda 13 771,20 EUR. Līdz ar ko tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam

piedzenams pamatparāds 13 771,20 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. pantu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus. Saskaņā ar Civillikuma

1765. panta pirmo un otro daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība

nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p. 3.d.) gadā.

Ievērojot minēto, prasītājam nosakāmas tiesības saņemto no atbildētāja likumiskos procentus - astoņus procentpunktus virs procentu pamatlikmes

gadā.

Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami samaksātie tiesas izdevumi – valsts

nodeva 764,33 EUR, valsts nodeva par diviem prasības nodrošinājuma pieteikumiem 142,28 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Vadoties pēc Civilprocesa likuma 8. panta pirmās daļas, 41. panta pirmās daļas, 93. panta pirmās daļas, 189., 190., 195. un 204.1 panta, tiesa

nosprieda

Apmierināt SIA “V&Tlom” prasību pret SIA ražošanas komercfirma “VLP Rīga” par parāda piedziņu.

Piedzīt no SIA ražošanas komercfirma “VLP Rīga”, reģistrācijas Nr. 40103518700, par labu SIA “V&Tlom”, reģistrācijas Nr. 40103601014,

pamatparādu 13 771,20 EUR (trīspadsmit tūkstoši septiņi simti septiņdesmit septiņi euro, 20 centi) un tiesas izdevumus - valsts nodevu par prasības

pieteikuma iesniegšanu 764,33 EUR (septiņi simti sešdesmit četri euro, 33 centi), valsts nodevu par prasības nodrošinājuma pieteikumiem 142,28 EUR

(viens simts četrdesmit divi euro, 28 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri euro, 77 centi).

Noteikt SIA “V&Tlom”, reģistrācijas Nr. 40103601014, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemto no SIA ražošanas komercfirma “VLP

Rīga”, reģistrācijas Nr. 40103518700, likumos procentus - astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā no neatmaksātās pamatparāda

summas.

Samaksa prasītāja labā veicama prasītāja norēķinu kontā Nr. LV89RIKO0002013278705, AS “DNB Banka”.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese I.Meldere