Court partially dismissed claim for overdue interest as no contract existed, but awarded base debt and court costs.

ECLI:LV:RIRT:2018:1106.C33445218.3.S

Lietas arhīva Nr. C-4452-18/25

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2018.gada 6.novembrī

Rīgas rajona tiesa:

tiesnesis Raimonds Buls,

izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras civillietu- SIA „Babītes siltums” prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2018.gada 12.jūnijā prasītāja cēla tiesā prasību pret atbildētāju, iesniedzot prasības pieteikumu vienkāršotajā procedūrā par naudas piedziņu.

[2] Prasības pieteikumā ietverts šāds prasījums: piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu 1529,43 eiro apmērā, nokavējuma

procentus 1024,90 eiro, kopā 2554,33 eiro, un tiesāšanās izdevumus. Prasītāja lūdz noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos procentus- 6% apmērā gadā.

[3] Prasības pieteikumā- citu apstākļu starpā- norādīts, ka prasītāja veic dzīvojamās mājas /adrese/, Babītes pagastā, apsaimniekošanu.

Atbildētājai pieder dzīvokļa īpašums Nr./numurs/ šajā mājā. 2004.gada 8.jūljā dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce apstiprināja dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu. Norādīts, ka atbildētāja nav parakstījusi iepriekšminēto līgumu, un prasītājas uzskats, ka līgums

saskaņā ar likumu ir saistošs arī atbildētājai. Atbildētāja kopš 2013.gada decembra nav veikusi savlaicīgu rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem un

apsaimniekošanas maksu apmaksu, un atbildētājas parāda summa prasītājai 2017.gada 31.decembrī bija 1529,43 eiro. Prasītāja norāda uzskatu, ka

atbildētājai saskaņā ar iepriekšminētā līguma pielikuma 3.punktu ir jāmaksā prasītājai procentus 1024,90 eiro apmērā. Prasība pamatota ar Dzīvokļa

īpašuma likumā, likumā “Par dzīvokļa īpašumu”, Civillikumā un Civilprocesa likumā (turpmāk- CPL) ietvertajām tiesību normām.

[4] Atbildētāja nav iesniegusi rakstveida paskaidrojumu par prasību.

[5] Puses nav izteikušas lūgumu izskatīt lietu tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir daļēji pamatota un apmierināma, daļēji tā ir nepamatota un

noraidāma, tālāk norādīta pamatojuma dēļ.

[7] Ar lietā iesniegto rakstveida pierādījumu- Babītes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/norakstu- tiesa konstatēja, ka atbildētāja ir

dzīvokļa īpašuma Nr./numurs/, kas atrodas /adrese/Babītes pagastā, Babītes novadā, īpašniece, un prasītājas īpašuma tiesības uz minēto dzīvokļa

īpašumu zemesgrāmatā ir nostiprinātas 2009.gada 21.augustā, pamatojoties uz 2008.gada 24.aprīļa pirkuma līgumu.

[8] Pamatojoties uz 2004.gada 8.jūlija dzīvojamās mājas /adrese/, Babītes pagastā dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu, prasītāja ir noteikta

par dzīvojamās mājas apsaimniekotāju.

[8.1] Vienlaicīgi dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nolēma apstiprināt mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu un tā

1.pielikumu, un nolēma, ka apsaimniekošanas-pilnvarojuma līgumu jāslēdz ar katru dzīvokļa īpašnieku.

[8.2] Tiesa nodibināja, ka ar atbildētāju, kas par /numurs/dzīvokļa īpašuma dzīvojamā mājā /adrese/ īpašnieci kļuva pēc iepriekšminētā dzīvokļu

īpašnieku kopsapulces lēmuma pieņemšanas, nav noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums.

[9] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Dzīvokļa īpašuma likuma, kas ir spēkā no 2011.gada 1.janvāra, 10.panta pirmā daļa noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumu piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu

attiecinātos nodokļus.

Atbildētājai saistību tiesības, proti, saistības segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, radās pēc likuma- Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta.

[10] Lietā ir iesniegti rakstveida pierādījumi, kuru patiesīgumu atbildētāja nav apstrīdējusi, un tie ir: prasītājas 2018.gada 9.janvāra rēķins

Nr.5559-1712 un 2018.gada 7.jūnijā sastādītais parāda aprēķins, ar kuriem tiesa konstatēja maksas par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu, un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, parāda uz 2017.gada 31.decembri esību un apmēru, kādu ir

parādā atbildētāja prasītājai un tas ir,- 1529,43 eiro.

[10.1] Atbildētāja nav iesniegusi lietā pierādījumus, ar kuru palīdzību tiesa varētu nodibināt apstākli, ka atbildētāja ir samaksājusi prasītājai

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, atbilstoši atbildētājas dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram, un būtu

samaksājusi par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, tāpēc tiesa secina, ka prasītāja ir cēlusi pamatotu prasību tās

materiālo interešu aizsargāšanai, proti, par parāda 1529,43 eiro piedziņu no atbildētājas.

[10.2] Tiesa daļēji- daļā par parāda 1529,43 eiro piedziņu- apmierina prasītājas prasību, pamatojoties uz lietā ar pierādījumiem nodibināmiem

apstākļiem un Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmo daļu.

[11] Tiesa daļā par procentu piedziņu noraida prasītājas prasību, tālāk norādīta pamatojuma dēļ.

[11.1] Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1404.pants noteic, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā arī dalībnieki.

[11.2] Prasītāja prasa no atbildētājas procentu piedziņu par atbildētājas saistības izpildes nokavējumu, pamatojoties uz darījumu.

[11.3] Tiesa nodibināja, ka pušu starpā līgums, kurā atbildētāja būtu vienojusies ar prasītāju par pienākumu maksāt procentus, to apmēru, nav

noslēgts.

[11.4] Tiesa atzīst par nepamatotu prasītājas argumentu, ka, pamatojoties uz likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 27.2 panta otrās daļas 2.punktu,

dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulce bija tiesīga noteikt atbildētājai saistību maksāt procentus- 0,1% apmērā dienā no kopējās

neapmaksātās summas-, jo minētā tiesību norma nenoteic tiesības dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei izlemt jautājumu par dzīvokļu īpašnieku pienākumu

maksāt procentus un to apmēru. Turklāt, dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nolēma, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums ir jāslēdz dzīvojamās mājas pārvaldniekam [prasītājai] atsevišķi ar katru dzīvokļa īpašnieku, un prasītāja ar

atbildētāju, kas par dzīvokļa īpašnieci kļuva vairāk nekā pēc trijiem gadiem pēc dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pieņemšanas, attiecīgu līgumu,

kas noteiktu atbildētājai saistību maksāt procentus prasītājas prasītajā apmērā, nav noslēgusi.

[12] Daļēji apmierinot prasību un pamatojoties uz CPL 41.panta pirmo daļu, tiesa piespriež no atbildētājas prasītājas samaksātos, pierādītos un tai

piespriest lūgtos tiesas izdevumus, kas šajā lietā ir samaksātā valsts nodeva par prasības pieteikumu 229,41 eiro, kuru tiesa piedzen no atbildētājas,

atbilstoši tiesas apmierinātā prasījuma apmēram, un samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 eiro.

[13] CPL 195.pants noteic tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa, apmierinot prasītājas lūgumu, nosaka prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas procentus– 0,5 % apmērā no piedzītās parāda summas

mēnesī. Procentu apmēru tiesa noteica, ievērojot prasītājas lūgumu un Civillikuma 1765.panta pirmās daļas noteikumus.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz CPL 8.panta pirmo daļu, 97.panta pirmo daļu, 190., 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt daļēji prasību.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “Babītes siltums” parādu 1529,43 eiro, un tiesas izdevumus 232,71 eiro.

Noraidīt prasību daļā par nokavējuma procentu 1024,90 eiro piedziņu.

Noteikt atbildētājai desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Par labu prasītājai piedzīto naudas summu samaksu atbildētājai ir jāveic šādā prasītājas noradītajā kontā: LV43HABA0551035570986,

kas atrodas AS “Swedbank”.

Noteikt tiesības prasītājai saņemt no atbildētājas par laiku līdz sprieduma izpildei procentus- 0,5% apmērā mēnesī no piedzītās parāda

summas.

Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas- 2018.gada 6.decembra- var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no

CPL 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas rajona tiesā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) R.Buls