Court dismisses parking fine for minor violation where permit existed but was not visibly displayed.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the traffic fine imposed on the plaintiff for parking without a visible permit. Although the plaintiff failed to display her parking permit visibly, the court found the violation minor as it posed no danger to other road users. Consequently, the court ordered the fine to be replaced with a verbal warning and terminated the case.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 21.pants 2. daļa; Ceļu satiksmes likuma 43.pants: A minor administrative violation involving a fine under 30 lat that does not endanger others may be treated as insignificant, allowing the authority to impose only a verbal warning instead of a monetary penalty.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.142083110 1-0220-12/22 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā, 2012.gada 22.maijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Lauma Paegļkalna, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc K.L., personas kods /personas kods/, pieteikuma par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka 2010.gada 5.augusta lēmuma Nr.D57/10-6/1602 atcelšanu (administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums Nr.108271964), Aprakstošā daļa [1] 2010.gada 22.jūlijā Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu Nr.D57 108271964 (turpmāk – protokols) par to, ka transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ ir novietots stāvēšanai pie /adrese/, Rīgā, pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 4.punkta un 307.26.apakšpunkta (842.papildzīme „Pārējā papildinformācija”) prasības.
Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta septītajā daļā. K.L. (turpmāk – pieteicēja) piemērots naudas sods Ls 20 apmērā. Ar Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes (turpmāk arī – atbildētāja) priekšnieka 2010.gada 5.augusta lēmumu Nr.D57/10-6/1602 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts sākotnējais lēmums (protokols). Lēmumā norādīts, ka 532.ceļa zīme kopā ar 842.papildzīmi nosaka, ka attiecīgo ceļa zīmju darbības zonā drīkst novietot stāvēšanai tikai tās automašīnas, kurām ir piešķirta attiecīgā atļauja.
Pieteicējas transportlīdzeklī nebija redzamā vietā izvietota šāda atļauja. Par pārkāpumu ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs – Ls 20. Tādējādi atbildētājai nav pienākuma vērtēt izdarītā pārkāpuma raksturu, ņemt vērā atbildību mīkstinošus apstākļus vai piemērot LAPK 32.panta otro daļu. [2] 2010.gada 31.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu, kurā norādīti šādi apsvērumi. [2.1] Pieteicēja ir AS „/Nosaukums/” darbiniece, kurai ir izsniegta stāvvietas atļaujas karte Nr.61.
Piešķirto atļauju pieteicēja novietoja automašīnā aiz aizmugurējā stikla un neizņēma no 2010.gada 1.jūlija līdz 22.jūlijam. Šajā periodā pieteicējai netika sastādīts neviens administratīvā pārkāpuma protokols. [2.2] Stāvvietas atļaujas karte atradās pietiekami labi redzamā vietā. Savukārt transportlīdzeklis atradās ar labo sānu pret inspektora maršrutu. Atbildētāja uzņēma tikai automašīnas labā sāna durvju stiklu un priekšējā stikla fotogrāfijas. [2.3] Ceļu satiksmes noteikumi nedefinē konkrētu stāvvietas atļaujas atrašanās vietu.
Citiem transportlīdzekļiem, kuri tika izvietoti ar aizmugurējo stiklu pret inspektora maršrutu un kuriem atļauja tika izvietota aiz priekšējā stikla, pārkāpums netika konstatēts. Tas nozīmē, ka visi stikli tiek uzskatīti par vietām ar vienādu redzamības pakāpi. [3] Rakstveida paskaidrojumos tiesai atbildētāja pieteicējas pieteikumā ietverto prasījumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem. Motīvu daļa [4] LAPK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. [5] Pieteicēja ir saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.10panta septīto daļu par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825.-832. papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī par 833. un 842.papildzīmes prasību pārkāpšanu 532. vai
533. ceļa zīmes darbības zonā – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā. Ceļu satiksmes noteikumu 4.punkts noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Ceļa zīmes 532. un 533. atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 298.punktam ietilpst norādījuma zīmju grupā, tās ievieš vai atceļ noteiktu ceļu satiksmes režīmu.
532. zīme apzīmē stāvvietu, bet 533. zīme – maksas stāvvietu. Savukārt papildzīmes (tostarp 842. papildzīme) saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 307.punktu tiek lietotas kopā ar citām zīmēm un precizē vai ierobežo attiecīgo zīmju darbību. Papildzīmes ir šādas: [..] 842.papildzīme „Pārējā papildinformācija”. Norāda informāciju, ko nesatur pārējās papildzīmes (atceļ apstāšanās un stāvēšanas aizliegumu 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zonā transportlīdzekļiem ar speciālām atļaujām, kas jānovieto automobiļa salonā pie priekšējā stikla).
Tātad 532.zīme kopā ar 842.papildzīmi norāda, ka 532.zīme attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar speciālajām atļaujām, citiem vārdiem, pieļauj stāvēšanu zīmes darbības zonā tikai transportlīdzekļiem ar speciālām atļaujām. Vērtējot, LAPK 149.10panta septītajā daļā noteikto kopsakarā ar Ceļu satiksmes noteikumu 307.26.apakšpunktu, secināms, ka obligāts priekšnoteikums transportlīdzekļa novietošanai autostāvvietā, kas apzīmēta ar norādījumu zīmi 532. un 842.papildzīmi, ir speciālas atļaujas esība.
Turklāt, novietojot transportlīdzekli šādā stāvvietā, nepietiek tikai ar to, ka transportlīdzekļa vadītājam šāda atļauja ir piešķirta, nepieciešams arī, lai stāvēšanai novietotajā transportlīdzeklī atļauja būtu novietota automobiļa salonā redzamā vietā pie priekšējā stikla. Secīgi, lai atzītu, ka persona ir izdarījusi LAPK 149.10panta septītajā daļā paredzēto pārkāpumu, jākonstatē, ka tās vadītais transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai stāvvietā, kura apzīmēta ar 532. ceļa zīmi un 842. papildzīmi, bez nepieciešamās atļaujas. [6] Lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem, proti, ka pieteicējas vadītais transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai /adrese/, Rīgā, pagalmā, stāvvietā, kas aprīkota ar 842. papildzīmi, kurā automašīnu novietošana ir pieļauta tikai ar speciālām atļaujām.
Tāpat lietā nav strīda, ka pieteicējas transportlīdzeklim bija izsniegta atļauja Nr.61 (lietas 6.lapa), kas piešķīra tiesības novietot transportlīdzekli minētajā stāvvietā. Lietā ir izšķirams jautājums, vai speciālā atļauja bija novietota transportlīdzeklī policijas darbiniekiem redzamā vietā. [7] Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Konkrētajā lietā par pierādīšanas līdzekļiem kalpo administratīvā pārkāpuma protokols (lietas 26.lapa), fotogrāfijas (lietas 27.lapa), pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumā un pieteikumā tiesai ietvertie paskaidrojumi (lietas 3.-4. un 18.lapa). [8] Pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā un tiesai iesniegtajā pieteikumā norādījusi, ka speciālā atļauja bijusi novietota aiz automobiļa aizmugurējā stikla, kas atbilst 2010.gada 29.jūnija nomas līgumā Nr.SL/10/13 starp nekustamā īpašuma īpašnieku un AS „/Nosaukums/”, kura darbiniece ir pieteicēja, noteikto (lietas 5.lapa).
Ar minēto līgumu tostarp nomniekam (AS „/Nosaukums/”) izsniegtas atļaujas Nr.60, 61 un 62 automašīnu novietošanai /adrese/, Rīgā, pagalmā, nosakot, ka kartei jābūt aiz stikla redzamā vietā. Tātad lietā nav arī strīda par to, ka atļauja nebija novietota pie automašīnas priekšējā stikla, ko apliecina lietā esošās fotogrāfijas. Tādējādi pieteicēja nebija novietojusi tai izsniegto speciālo atļauju tiesību normās noteiktajā kārtībā, proti, redzamā vietā aiz priekšējā stikla. Tiesas ieskatā nosacījums novietot atļauju aiz priekšējā stikla ir pamatots, jo nebūtu saprātīgi uzlikt par pienākumu policijas inspektoram apstaigāt un pārmeklēt katru stāvvietā novietoto automašīnu, lai pārliecinātos, vai automašīnas novietošana stāvvietā ir pamatota.
Citiem vārdiem, personas pienākums ir novietot atļauju tā, lai policijas amatpersonai nerastos šaubas par to, ka transportlīdzekļa vadītājam transportlīdzekļa novietošanas stāvvietā tiesības ir piešķirtas. Līdz ar to tiesa atzīst, ka ar lietā ir pierādīts fakts, ka pieteicējas vadītais transportlīdzeklis ticis novietots stāvēšanai /adrese/, Rīgā, pagalmā bez redzamā vietā aiz automašīnas priekšējā stikla novietotas speciālas atļaujas. Tādējādi tiesa konstatē, ka pieteicējas darbībās konstatējams LAPK 149.10panta septītajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums. [9] Ceļu satiksmes likuma mērķis, kas nostiprināts likuma 2.panta 1.punktā, ir tostarp noteikt ceļu satiksmes norises un ceļu satiksmes drošības organizatoriskos un tiesiskos pamatus Latvijā, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām piederošo mantu.
Tātad Ceļu satiksmes likumā un uz tā pamata izdotajos Ceļu satiksmes noteikumos prasības transportlīdzekļu vadītājiem noteiktas, ņemot vērā visu sabiedrības locekļu intereses. Tā kā pieteicēja neizpildīja Ceļu satiksmes noteikumu prasības, jo nenovietoja transportlīdzeklī speciālo atļauju tādā kārtībā, kā to paredz Ceļu satiksmes noteikumu 307.26.apakšpunkts, tad atbildētāja pamatoti ir saukusi pieteicēju pie likumā paredzētās administratīvās atbildības. [10] Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.pantu, lai garantētu ceļu satiksmes drošību un aizsargātu cilvēku dzīvību, veselību un mantu, par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu personas saucamas pie administratīvās atbildības.
Vienlaikus LAPK 21.pants paredz, ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.
Savukārt ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu var atzīt par maznozīmīgu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai. Tiesas ieskatā šajā lietā ceļu satiksmē izdarītais pieteicējas pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu, jo nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, nav traucējis nevienam citam ceļu satiksmes dalībniekam, turklāt speciālā atļauja stāvēšanai pieteicējai ir bijusi, kaut arī nav bijusi novietota redzamā vietā. Turklāt pieteicēja uz speciālas atļaujas esību norādījusi jau apstrīdēšanas iestādē ietvaros. Tādēļ tiesa atzīst, ka ir pamats pieteicēju atbrīvot no soda, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu. Līdz ar to administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeidzama. Rezolutīvā daļa pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pantu un 286.panta pirmās daļas 3.punktu, nosprieda apmierināt K.L. pieteikumu. Atcelt Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka 2010.gada 5.augusta lēmumu Nr.D57/10-6/1602 ar tā pieņemšanas dienu un izbeigt lietu, izsakot K.L. mutvārdu aizrādījumu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) L.Paegļkalna
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese L.Paegļkalna Rīgā, 2012.gada 22.maijā