Latvian Supreme Court dismisses appeal as management rights fall under private law, not administrative procedure.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia rejected a supplementary appeal against a district court judge's decision to dismiss a privatization request. The applicant argued that transferring management rights was a public law matter, but the court held that such rights are exclusively governed by private law regardless of privatization status. Consequently, the court found the lower court's refusal to accept the case under administrative procedure rules was correct and the appeal was clearly unfounded.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Procedure Law s. 191(1)1; s. 320.1: Management rights of residential buildings are matters of private law, not public law, and thus administrative courts lack jurisdiction to accept related requests.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2025:0110.SKA038525.3.L
Nr. 670016624, SKA-385/2025
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2025.gada 10.janvārī
[1] Senātā saņemta pieteicēja /pers. A/ blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2024.gada 21.novembra lēmumu, ar kuru atteikts
pieņemt pieteicēja pieteikumu.
Tiesnesis izvērtēja pieteicēja pieteikumu, tā pielikumus un atzina, ka pieteicējs iesniegumos pašvaldībai pieprasījis izpildīt, pieteicēja ieskatā, no
likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51.panta izrietošo pašvaldības pienākumu sasaukt daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu
īpašnieku kopsapulci, lai risinātu jautājumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku
savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Tiesnesis norādīja, ka strīdi, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesībām ir risināmi privāttiesisko
attiecību ietvaros, kas nozīmē, ka pieteikumu ir atsakāms pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu (lieta
nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā).
[2] Pārbaudot pārsūdzēto tiesneša lēmumu un blakus sūdzību, senatoru kolēģija secina, ka pieteicēja blakus sūdzība ir acīmredzami nepamatota,
kas atbilstoši Administratīvā procesa likuma 320.1pantam (citastarp noteic, ka tiesnešu kolēģija var pieņemt vienbalsīgu lēmumu par atteikšanos izskatīt
blakus sūdzību, ja tā ir acīmredzami nepamatota) ir pamats atteikt blakus sūdzības izskatīšanu. Blakus sūdzībā nav norādīti tādi argumenti, kas liktu
apšaubīt tiesneša lēmuma pareizību.
[3] Pieteicējs uzskata, ka atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51.pantam dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
tiesību nodošana notiek publisko tiesību jomā. Šāds viedoklis nav pamatots.
Šajā sakarā Senāts jau iepriekš ir atzinis, ka dzīvojamo māju pārvaldīšana notiek privāto tiesību jomā. Turklāt dzīvojamās mājas pārvaldīšana
pieder privāto tiesību jomai neatkarīgi no tā, vai privatizēti tikuši visi dzīvokļu īpašumi vai tikai daļa. Izšķiroša nozīme ir apstāklim, ka dzīvojamās mājas
pārvaldīšana ir saistīta ar privātu, nevis publisku funkciju veikšanu (sal., piemēram, Senāta 2013.gada 25.oktobra lēmuma lietā Nr. SKA-960/2013,
A420379912, 5. un 6.punkts, Senāta 2010.gada 28.septembra lēmuma lietā Nr. SKA-793/2010, A42623308, 6.punkts un tajā minētie
nolēmumi ).
[4] Pieteicējs blakus sūdzībā izsaka iebildumu, ka tiesnesis nav pietiekoši rūpīgi izskatījis viņa iesniegtos dokumentus un nav ņēmis vērā, ka
pieteicējs ir izteicis iebildumus par privatizācijas procesa pabeigšanu, tostarp par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu.
Vispārīgi strīda izskatīšana par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu un pārskatīšanu saskaņā ar likuma „Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 85.pantu ietilpst pašvaldības kompetencē. Pašvaldības lēmums tiek pieņemts publisko tiesību jomā, ņemot vērā
privatizācijas procesu regulējošās tiesību normas, un ir pakļauts administratīvo tiesu jurisdikcijai (sk. Senāta 2022.gada 29.novembra lēmuma lietā
Nr. SKA-1069/2022, ECLI:LV:AT:2022:1129.SKA106922.3.L, 8.punktu; Senāta 2024.gada 10.maija lēmuma lietā Nr. SKA-500/2024,
ECLI:LV:AT:2024:0510.A420297822.14.L, 2.punktu).
Tomēr senatoru kolēģija atzīst, ka tiesnesim pārsūdzētajā lēmumā nebija pamata vērtēt prasījumu saistībā ar pašvaldības lēmumiem par dzīvojamai
mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu vai pārskatīšanu, jo pieteicējs šādu prasījumu nav izteicis ne pieteikumā tiesai, ne savos
iesniegumos pašvaldībai. Tāpēc pieteicēja argumenti nerada šaubas par tiesneša lēmuma pamatotību.
Pieteicējam, lai risinātu jautājumu par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu vai pārskatīšanu, ir jāvēršas ar attiecīgu
iesniegumu pašvaldībā un pēc tam, kad pašvaldība ir pieņēmusi pieteicējam saistošu lēmumu, to nepieciešamības gadījumā var pārsūdzēt administratīvajā
tiesā.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 320.1pantu, 324.panta pirmo daļu un 338.panta astoto daļu, senatoru kolēģija
nolēma
atteikt izskatīt /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2024.gada 21.novembra lēmumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senatore V. Kakste Senatore A. Kovaļevska Senatore R. Vīduša