Court orders management company to pay unpaid utility fees, court costs, and statutory interest to apartment owners' association.

Lietas arhīva Nr. C-1934-17/13

ECLI:LV:RIRT:2017:1220.C33740116.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 20.decembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Puškundze

ar sekretāri A.Balodi,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu biedrības “Daugava 2” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] 2016.gada 18.oktobrī biedrība “Daugava 2” cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts,

ka atbilstoši 2015.gada 29.oktobra Mantojuma apliecībai /pers. A/ un /pers. C/ uz mantojuma tiesību pamata ieguva valdījuma tiesības dzīvokļa

īpašumam/īpašuma adrese/, bet saskaņā ar 2015.gada 30.oktobra Mantojuma sadales līgumu minētais nekustamais īpašums nodots /pers. A/

neaprobežotā īpašumā, valdījumā un lietošanā. Īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu,

līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības,

pienākumus un atbildību. Atbilstoši šā likuma 10. un 13.pantam, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu u.tt.. Prasītāja,

pamatojoties uz 2013.gada 27.marta dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu un 2013.gada 5.aprīļa dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma

līgumu, veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Atbildētājs nenoslēdza pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, taču pienākums piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem uz dzīvokļa valdītājiem gulst uz likuma pamata. Atbildētājs

nepilda likuma prasības, neveic maksājumus atbilstoši izrakstītajiem rēķiniem, sakarā ar ko izveidojies parāds un aprēķināti likumiskie nokavējuma

procenti. Atbildētāja parāds Prasītājai par dzīvojamās mājas /adrese/, kopīpašuma pārvaldīšanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem par laika

periodu no 2014.gada 1.augusta līdz 2016.gada 30.septembrim ir 1382,84 euro un likumiskie nokavējuma procenti 79,88 euro par periodu no

2014.gada 1.septembra līdz 2016.gada 30.septembrim.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 10. un 13.pantu, Civillikuma 691., 701., 864., 1756., 1759. un 1765.pantu, prasībā lūgts tiesu piedzīt

no /pers. A/ Prasītājas labā parādu par laika periodu no 2014.gada 1.augusta līdz 2016.gada 30.septembrim 1382,84 euro, valsts nodevu 207,43 euro,

ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro un atzīt Prasītājas tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% procentus gadā no nesamaksātās

pamatparāda summas par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

[2] 2016.gada 28.novembrī tiesā saņemts rakstveida paskaidrojums par celto prasību, kurā Atbildētājs norāda, ka prasību neatzīst. Norāda, ka

Prasītājas norādītie pakalpojumi, par ko izrakstīti rēķini, nav saņemti. Norāda, ka pierādījumus, kas apstiprina iebildumus pret prasību iesniegs vēlāk

tiesā.

[3] 2017.gada 20.aprīlī tiesā saņemts Prasītājas pieteikums par prasības nodrošināšanu.

Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2017.gada 21.aprīļa lēmumu nolemts pieteikumu par prasības nodrošināšanu apmierināt daļēji un nodrošināt

Prasītājas prasību pret Atbildētāju par naudas piedziņu, ierakstot ķīlas tiesību atzīmi Salaspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A//pers. A/

piederošajam nekustamajam īpašumam – dzīvokļa īpašumam Nr./īpašuma adrese/, nosakot, ka prasības nodrošinājuma līdzeklis kopsummā nevar

pārsniegt 1382,84 euro. Pieteikums daļā par prasības nodrošināšanu summas 283,27 euro apmērā noraidīts.

[4 ] 2017.gada 10.novembrī Prasītāja iesniedza tiesā papildus paskaidrojumus. Norāda, ka Prasītāja dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu veic, pamatojoties uz 2013.gada 27.marta dzīvokļu īpašnieku kopības protokolu un 2013.gada 5.aprīļa dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu. Dzīvokļu īpašnieku kopības protokols tika sastādīts, apkopojot veiktās aptaujas rezultātus, kas tika veikta laika

periodā no 2013.gada 9.marta līdz 2014.gada 25.martam ar mērķi, cita starpā, risināt jautājumu par atteikšanos no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”

pakalpojumiem un pārvaldīšanas pilnvarojuma noslēgšanu ar Prasītāju. Aptaujas lapai tika pievienota obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas darbu ieņēmumu un izdevumu tāme nākamajam periodam, kas tika izstrādāta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014

“Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Aptaujas lapu un tāmi 2013.gada 14.martā parakstījusi

strīdus dzīvokļa tā brīža īpašniece /pers. D/ ar norādi “nepiekrītu”, kas liecina, ka viņai bija zināms, kāds bija tarifs. Ņemot vērā, ka dzīvokļu īpašnieki

nolēma noslēgt līgumu ar jaunu pārvaldnieku gada sākumā, viņiem tika piedāvāta izskatīšanai tāme. Tāme nākamajam gadam tika sastādīta katru gadu

līdz 15.oktobrim, bet sakarā ar to, ka tāmes summa palika nemainīga, tā netika paziņota dzīvokļu īpašniekiem, tomēr tiem netikta liegta iespēja iepazīties

ar to Mājas lietā. 2016.gada jūlijā apsaimniekošanas maksa tika palielināta sakarā ar pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu dzīvojamo māju

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksai no 2016.gada 1.jūlija. Tas, ka Pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu nav parakstījuši visi dzīvokļu īpašnieki,

neietekmē līguma spēku, jo saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta ceturto daļu uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās saistības

attiecas uz ikvienu dzīvojamās mājas īpašnieku. Saskaņā ar Pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma 2.1.4.punktu Prasītāja slēdz līgumu ar komunālo

pakalpojumu sniedzēju SIA “Valgums-S” par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu. Līguma 4.6.punktā atrunāts, ka aprēķini par ūdeni

notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Saskaņā ar šo noteikumu 19.punktu, ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu

īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins un dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši

atsevišķo īpašumu skaitam.

[5] Par minēto paskaidrojumu Atbildētājs iesniedza atsauksmi, kurā norāda, ka Prasītājas iesniegtais pilnvarojuma līgums neatbilst Ministru

kabineta noteikumiem Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”. Nav skaidrs, uz kāda juridiska pamata Prasītāja pārvalda dzīvojamo

māju /adrese/. Paskaidrojumam pievienota aptaujas lapa, kurā ir formulēts aptaujas lēmums, bet nav pievienots protokols par balsojuma rezultātu.

Prasītāja nav pamatojusi, uz kāda tiesiska pamata tiek pieprasīti apsaimniekošanas izdevumi, jo pilnvarojuma līgumā tas nav norādīts. Nav norādīts, vai

mājas iedzīvotāji atbilstoši likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 18.pantam ir apstiprinājuši tāmi. Rēķinos, kas izrakstīti strīdus dzīvoklim, norādītas soda

naudas, kuru tiesiskais pamatojums Atbildētājam nav zināms. Rēķinos aukstā ūdens cena par vienu kubikmetru ir no 1,833 līdz 3,018 euro, bet no ūdens

piegādātāja SIA “Valgums-S” piestādītajiem rēķiniem var redzēt, ka cena par vienu kubikmetru ir 1,88 euro. Strīdus dzīvoklī ir autonomā apkure, bet

rēķinos ir aprēķins arī par apkuri.

[6] 2017.gada 1.decembrī tiesā saņemti Prasītājas papildus paskaidrojumi. Norādīts, ka Prasītāja piekrīt, ka pilnvarojuma līgumā pieļautas kļūdas

un tās labotas, neievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 7.punktu, bet minētais neietekmē

dokumenta juridisko spēku. Bez tam, dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas tiesības tika nodotas ar nodošanas-pieņemšanas aktu, kuru parakstīja ne

tikai Prasītājas pārstāvji, bet arī iepriekšējā pārvaldnieka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis. Neviens no dzīvokļu īpašniekiem nav apstrīdējis

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par pārvaldīšanas tiesību nodošanu Prasītājai. Līdz pat šim brīdim Prasītājai nav nevienas reģistrētas sūdzības par

aprēkināto tarifu vai par Prasītājas darbību vispār. Attiecībā par apkuri Prasītāja norāda, ka Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 “Kārtība, kādā

dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 18.punkts noteic, ka, ja atsevišķā

īpašumā nelieto centralizēti sagatavoto karsto ūdeni, īpašnieks maksā par mājas koplietošanas vajadzībām patērēto siltumenerģijas daļu, kas attiecināma

uz atsevišķo īpašumu. Atbildētājam par apkuri tiek veikti aprēķini proporcionāli platībai 3.16 kvadrātmetri, ņemot vērā informāciju, kas tika saņemta no

iepriekšējā pārvaldnieka. Pēc Prasītājas rīcībā esošās informācijas Atbildētājam nebija par to pretenziju pirms mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanas

Prasītājai. Maksa uzkrājumu fondā par nepieciešamajiem remontdarbiem kvalificējama kā daļa no pārvaldīšanas pakalpojumu maksas un tiem ir

piemērojams pievienotās vērtības nodoklis.

[7] Par minēto paskaidrojumu Atbildētājs iesniedza atsauksmi, kurā norāda, ka ne aptaujas lapā, ne protokolā nav fiksēts fakts, ka protokolam un

aptaujas lapai pievienota uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāme, tāpēc uzskata, ka tāda aptauja nav notikusi. Prasītāja nevienu reizi nav rakstveidā

iepazīstinājusi ar pārvaldīšanas darbu plānu, dzīvokļu īpašniekiem nebija paziņotas tāmes, vismaz iesniegtajos dokumentos tas nav fiksēts. Ņemot vērā to,

ka pilnvarojuma līgumā līdzēju daudzums atšķiras no aptaujas protokolā fiksētā, uzskata, ka tiesa nevar atzīt, ka iesniegtais pilnvarojuma līgums ir tas pats

līgums, par kuru ir nobalsojuši dzīvokļa īpašnieki. Atbildētājam nav saprotams un pārskatāms rēķinos norādītais nokavējuma procentu aprēķins. SIA

“Rīgas namu pārvaldnieks” pakalpojumu sniegšanas periodā bija pieņēmuši lēmumu, ka ūdens starpība netiek aprēkināta dzīvokļiem, kuriem ir uzstādīti

skaitītāji, ar kuriem nevar manipulēt. Prasītāja nav piestādījusi siltumapgādes speciālista izstrādātu aprēķina metodiku, tāpēc aprēķins par apkuri strīdus

dzīvoklim nav tiesisks. Uzskata, ka uzkrājumu fondam nav piemērojams pievienotās vērtības nodoklis, jo tas netiek tērēts pakalpojumiem.

[8] Tiesas sēdē Prasītājas pārstāve /pers. E/ prasību uzturēja un papildus prasības pieteikumā un rakstveida paskaidrojumos minētajam norādīja,

ka Atbildētājs saņem pakalpojumus, par kuriem neko nemaksā. Atbildētājam katru mēnesi tiek izsūtīti rēķini, tāpat kā citiem iedzīvotājiem ieliekot tos

pastkastītē. Līdz šim nav saņemti nekādi iebildumi no Atbildētāja ne par to, ka rēķini nav saņemti, ne arī apstrīdēti aprēķini. Uzskata, ka, ja nepiekrita,

varēja vērsties pie apsaimniekotāja ar lūgumu izskaidrot rēķinos norādīto vai apstrīdēt tos. Attiecībā uz rēķinos norādīto summu par apkuri paskaidro, ka

nav iespējams dzīvokli izolēt tā, lai no kopīgās apkures atslēgtais dzīvoklis vispār nesaņemtu siltumu no kopējās sistēmas. Dzīvokļa īpašniekam bija

vienošanās ar iepriekšējo apsaimniekotāju par maksas par aprēķināšanu rēķinos norādītajā apmērā, uz šī pamata pamata aprēķinu veic arī Prasītāja.

Lūdza prasību apmierināt pilnā apmērā.

[9] Atbildētājs /pers. A/ tiesas sēdē norādīja, ka prasību neatzīst pilnībā. Papildus paskaidroja, ka rakstiski nav vērsies pie Prasītājas, lai apstrīdētu

rēķinus. Neapstrīdēja, jo bija saspīlētas attiecības no brīža, kad viņš bija mājas pārvaldnieks. Pārrēķinu veikt viņam apsolīts mutiski. Pierādījumus, ka

vērsies pie Prasītājas, iesniegt nevar. Rēķinus nesaņem. Apšauba aprēķinu pamatotību un Prasītājas pilnvarojumu veikt apsaimniekošanu. Dzīvokli

mantoja 2015.gada septembrī. Pēdējos desmit gadus tur faktiski nedzīvo.

MOTĪVU DAĻA

[10] Noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus,

tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu tiesa

novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no

tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Tiesa atzīst, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas noteikumiem, Prasītāja ir pierādījusi prasību, savukārt Atbildētāja iebildumi

uzskatāmi par nepamatotiem.

[11] Eiropas Civēktiesību tiesa vairākkārt atzinusi, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izriet tiesas pienākums

argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav

pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par

nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk.Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu lietā 10153/82 Austria).

[12] No prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem izriet, ka celtās prasības priekšmets ir parāda piedziņa par Prasītājas sniegtajiem, bet

Atbildētāja neapmaksātiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā nav strīda, ka Atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, ko apliecina Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Salaspils novada

zemesgrāmatas informācija.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu,

rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (..). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

Prasītāja norāda, ka veic dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un sniedz komunālos pakalpojumus, pamatojoties uz

2013.gada 27.marta dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu un 2013.gada 5.aprīļa dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu.

Tiesa atzīst, ka Atbildētāja norādītie argumenti attiecībā uz pilnvarojuma līguma spēkā neesamību, tajā skaitā, ka pilnvarojuma līgumā līdzēju

daudzums atšķiras no aptaujas protokolā fiksētā un veiktie labojumi neatbilst Ministru kabineta noteikumu Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas un

noformēšanas kārtība” 7.punktam, nav atzīstami par tādiem, kas rada šaubas par noslēgtā līguma tiesiskumu. Turklāt, tiesai nav pamata izskatāmās lietas

ietvaros vērtēt Atbildētāja iebildumus attiecībā uz iespējams, kopsapulces organizēšanā pieļautiem pārkāpumiem, proti, tostarp, par jaunā

apsaimniekotāja iecelšanu un šādu lēmumu tiesiskumu, jo izskatāmajā lietā prasījums šāda tiesību aizskāruma novēršanai tiesai nav izvirzīts.

No lietā esošā dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopības 2013.gada 27.marta aptaujas balsošanas protokola redzams, ka dzīvojamā

mājā ir 121 dzīvoklis, no kuriem ar 68 balsīm “par” un 53 balsīm “pret” nolemts atteikties no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” sniegtajiem pārvaldīšanas

un apsaimniekošanas pakalpojumiem un noslēgt pārvaldīšanas līgumu ar Prasītāju (lietas 15.-17.lapa).

2013.gada 5.aprīlī dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki noslēguši ar Prasītāju Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu (lietas

18.-24.lapa).

Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta trešajā daļā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par”

balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma

17.pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.

Minētais Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums vai pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums nav apstrīdēts un lietā nav iegūtas ziņas, kas būtu par

pamatu apšaubīt to spēkā esamību. Līdz ar to atzīstams, ka Atbildētājam ir saistošs noslēgtais līgums un Prasītājai kā pārvaldniekam ir prasījuma tiesības

pret Atbildētāju.

Prasītāja lūdz piedzīt pamatparādu par laika periodu no 2014.gada 1.augusta līdz 2016.gada 30.septembrim 1382,84 euro.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.2.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā.

Minētā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,

kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Savukārt, minētā likuma 13.panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina

dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas

elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

No minētām tiesību normām izriet, ka neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir noslēdzis ar pārvaldnieku līgumu par nekustamā īpašuma

apsaimniekošanu vai nav, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus.

Līdz ar to Atbildētājam ir likumisks pienākums norēķināties ar Prasītāju par Atbildētājai piederošā nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktā noteiktajam, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Konkrētajā gadījumā maksājumu kārtību noteic minētā Pilnvarojuma līguma 4.punkts, kas, cita starpā paredz, ka maksa par kopīpašuma

apsaimniekošanu un uzturēšanu tiek aprēķināta saskaņā ar pārvaldnieka sastādīto tāmi, maksa par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem tiek

aprēķināta saskaņā ar skaitītāju rādījumiem noteiktajiem tarifiem vai noteiktas aprēķinu metodikas uz dzīvoklī dekarēto skaitu, par aukstā ūdens patēriņu

tiek veikts aprēķins saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1013.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka Prasītāja nebūtu izpildījusi savas saistības vai, ka Atbildētājs nebūtu saņēmis Prasītājas sniegtos

pakalpojumus. Ar Prasītājas veikto parāda aprēķinu un izrakstītajiem rēķiniem pierādīts, ka Atbildētājs nav veicis maksājumus par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem laika periodā no 2014.gada 1.augusta līdz 2016.gada 30.septembrim, kā rezultātā izveidojies parāds

1382,84 euro.

Pamatotus iebildumus sniegto pakalpojumu veidam, apjomam un kvalitātei Atbildētājs necēla, līdz ar to tiesa nevar atzīt par pamatotiem Atbildētāja

iebildumu par pakalpojumu nesaņemšanu īpašumā. Ņemot vērā minēto tiesa uzskata, ka Atbildētājam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem.

Izvērtējot lietā sniegtos paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus (rēķinus par piegādāto ūdeni no SIA “Valgums-S” (lietas 118.-

142.,155.,156.lapa), izcenojumu aprēķinus par pakalpojumiem (lietas 143.lapa), informāciju par ūdens skaitītāju rādījumiem dzīvojamā mājā /adrese/

(lietas 144.,145.lapa)), tiesa secina, ka nav pamata apšaubīt Prasītājas iesniegto aprēķinu pozīcijas un aprēķinu pamatotību. Attiecībā uz strīdus

dzīvoklim piemēroto maksu par apkuri, tiesa atzīst par pamatotiem Prasītājas argumentiem, ka nav iespējams dzīvokli ar autonomo apkuri izolēt tā, lai no

kopīgās apkures atslēgtais dzīvoklis vispār nesaņemtu siltumu no kopējās sistēmas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu

Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 18.punktu, ja

atsevišķajam īpašumam ir ierīkota autonoma apkure vai, ja atsevišķā īpašumā nelieto centralizēti sagatavoto karsto ūdeni, īpašnieks maksā par mājas

koplietošanas vajadzībām patērēto siltumenerģijas daļu, kas attiecināma uz atsevišķo īpašumu, atbilstoši siltumapgādes speciālista izstrādātajam un ar

pārvaldnieku saskaņotajam aprēķinam. Lietā esošā izdruka (lietas 157.-159.lapa) apstiprina, ka iepriekšējais apsaimniekotājs SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” strīdus dzīvoklim bija noteicis, ka dzīvokļa apkurināmā platība, tātad platība, par kuru tiek aprēķināta maksa par apkuri, ir 3,16

kvadrātmetri. Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret iepriekšējo apsaimniekotāju par minēto apkures maksas aprēķināšanu norādītajā apmērā un tiesa

nekonstatē, ka pēc tam, kad dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanu pārņēma Prasītāja, būtu mainījušies apstākļi, kas būtu par pamatu minētās

maksas pārskatīšanai.

Tiesai nav pamata atzīt veikto aprēķinu pozīcijas un apmēru par nepamatotiem, tie apstiprinās ar izrakstītajos rēķinos norādīto sniegto pakalpojumu

apjomu un izmaksām.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka Atbildētājs būtu vērsies pie Prasītājas ar iebildumiem par saņemtajiem rēķiniem vai lūdzis tos skaidrot. Tāpat lietā

negūst apstiprinājumu Atbildētāja norādītais, ka viņš rēķinus nav saņēmis. Pie tam, likumā noteikts pienākums dzīvokļa īpašniekam norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, līdz ar to, pat ja viņš kādu no rēķiniem nav saņēmis, dzīvokļa īpašniekam būtu jāvēršas pie apsaimniekotāja ar lūgumu

rēķinu izsniegt.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Novērtējot visus lietas materiālus un lietā esošos rakstveida dokumentus to savstarpējā kopsakarā ar pušu pārstāvju paskaidrojumiem un lietas

faktiskajiem apstākļiem tiesa uzskata, ka Prasītāja ir pierādījusi prasības pamatotību, bet Atbildētāja iebildumi nav pamatoti un apsvērumi prasības

noraidīšanai ir noraidāmi pilnībā.

Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos procentus 79,88 euro apmērā par laika periodu no 2014.gada 1.septembra līdz 2016.gada 30.septembrim.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1756.pants noteic pienākumu maksāt procentus pamatojoties vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, un saskaņā ar Civillikuma

1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši ir jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā, ka Atbildētājs nav samaksājis pamatparādu, atbilstoši Civillikuma 1402., 1756. un 1765.pantam Atbildētājam ir jāmaksā likumiskie

procenti 6% gadā.

Atbildētājs parāda summu nav sedzis un likumiskos procentus nav samaksājis.

Ņemot vērā iepriekš minēto tiesa secina, ka no Atbildētāja par labu Prasītājai ir piedzenams likumisko procentu parāds 79,88 euro apmērā par

laika posmu no 2014.gada 1.septembra līdz 2016.gada 30.septembrim.

Prasītāja lūdz noteikt tiesības saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Atbilstoši Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktam – procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Tiesa uzskata, ka, atbilstoši

Civilprocesa likuma 195.pantā noteiktajam, prasība šajā daļā ir apmierināma prasītājas norādītajā apmērā, nosakot prasītājas tiesības līdz sprieduma

izpildei saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus (..). Ņemot vērā, ka prasība apmierināta, tad no Atbildētāja par labu Prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 207,43 euro apmērā,

valsts nodeva par pieteikuma par prasības nodrošināšanu iesniegšanu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 94., 97., 189.-194., 204.1 pantu, 30.3 nodaļu tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Biedrībai “Daugavas 2”, reģistrācijas Nr.40008205328, parādu 1382,84 euro par

laika periodu no 2014.gada 1.augusta līdz 2016.gada 30.septembrim, kas sastāv no parāda par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem 1302,96 euro

un likumiskajiem nokavējuma procentiem aprēķinātiem par laika periodu no 2014.gada 1.septembra līdz 2016.gada 30.septembrim 79,88 euro apmērā,

kā arī piedzīt tiesas izdevumus - valsts nodevu 278,57 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā piedzīt 1666,11 euro (viens

tūkstotis seši simti sešdesmit seši euro 11 centi), samaksu veicot prasītājas AS “Swedbank” kontā Nr.LV34HABA0551036668994.

Noteikt Biedrībai “Daugavas 2”, reģistrācijas Nr.40008205328, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) sešus procentus gadā no neatmaksātās pamatparāda summas.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums noteikts 2018.gada 3.janvāris.

Tiesnese V.Puškundze