Joint murder conviction upheld; defendants sentenced to 7 years and probation for aggravated intentional injury causing death.

ECLI:LV:RLPT:2021:1012.11088004221.2.S

Lietas Nr.11088004221

Lietas arhīva Nr. K29-960-21/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 12.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese D.Dzērviniece izskatīja rakstveidā vienošanās procesā krimināllietu, kurā /pers. A/,

personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 125.panta trešās daļas un /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc

Krimināllikuma 125.panta trešās daļas, un saskaņā ar tiesā iesniegtajiem Vienošanās protokoliem par vainas atzīšanu un sodu,

konstatēja:

/pers. A/ nodarīja tīšu smagu miesas bojājumu personu grupā, kas vainīgo neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, un proti:

/datums/, pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. A/ un /pers. B/, būdami alkohola un narkotisko vielu ietekmē, atradās dzīvoklī

/adrese/ kopā ar /pers. C/. Kopīgas alkohola lietošanas laikā /pers. A/ un /pers. B/ izveidojās mutvārdu konflikts ar /pers. C/, kura laikā /pers. A/ dusmu

vadīts nolēma nodarīt /pers. C/ miesas bojājumus. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ tīši iesita /pers. C/ vienu reizi ar dūri pa seju. Pēc kā /pers. A/,

/pers. B/ un /pers. C/ turpināja lietot alkoholu un kādā brīdī arī /pers. B/ nolēma nodarīt /pers. C/ miesas bojājumus. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers.

B/ tīši iesita /pers. C/ ar dūri pa seju ne mazāk kā trīs reizes, no kā /pers. C/ nokrita uz matrača, kas atradās uz grīdas. Pēc tā, kad /pers. C/ piecēlās kājās,

turpinot savas prettiesiskās darbības un darbojoties grupā, ar konkludentām darbībām, /pers. B/ atkārtoti tīši iesita /pers. C/ ar dūri ribu apvidū un pa vēderu

un /pers. A/ veica vairākus tīšus sitienus ar rokām pa /pers. C/ ķermeni, no kā /pers. C/ nokrita uz matrača. Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers. A/ un

/pers. B/ kopīgi turpināja veikt vairākkārtīgus tīšus sitienus ar dūrēm un kājām pa /pers. C/ galvu un ķermeni, proti, /pers. A/ veica ne mazāk kā trīs tīšus

sitienus ar dūrēm un vienu spērienu ar kāju pa /pers. C/ ķermeni ribu apvidū un /pers. B/ veica ne mazāk kā piecus spērienus ar kāju pa /pers. C/ ķermeni un

ne mazāk kā divus spērienus ar kāju pa /pers. C/ galvu. Pēc miesas bojājumu nodarīšanas /pers. C/, /pers. A/ un /pers. B/ konstatēja, ka /pers. C/ ir miris.

Pēc kā /pers. A/ un /pers. B/ iznesa /pers. C/ līķi no dzīvokļa un novietoja to uz ielas pie nama /adrese/. Pēc kā /pers. A/ un /pers. B/ no noziedzīga

nodarījuma izdarīšanas vietas aizgāja.

/pers. A/ un /pers. B/ kopīgi veikto ne mazāk kā divdesmit savstarpēji kumulējošo iedarbību rezultātā /pers. C/ bija nodarīti smagi miesas bojājumi, kā

bīstami dzīvībai, kas ir cēloniskā sakarībā ar nāves iestāšanos: galvas apvidū -zemādas asinsizplūdumi ap labo un kreiso aci, kreisā vaiga, kreisās auss

gliemežnīcas priekšējā un mugurējā virsmā, aiz kreisās auss gliemežnīcas, galvas matainajā daļā pakauša apvidū, ādas nobrāzums pie labās uzacs, sistās

brūces kreisās acs iekšējā kaktiņa, augšlūpas iekšējā virsmā, apakšlūpas sarkanajā apmalītē, apakšlūpas gļotāda, augšžoklī smaganās; asinsizplūdumi uz

galvas ādas muskuļu lēvera iekšējās virsmas pieres kreisā pusē, kreiso deniņu apvidū ar pāreju uz pakausi, pakauša apvidū, kreisā un labā deniņu muskulī,

asinsizplūdums zem cieta smadzeņu apvalka (50ml) pakauša daivas mugurējā virsmā, asinsizplūdums zem mīkstajiem smadzeņu apvalkiem pakauša daivas

apvidū mugurējā virsmā; galvas smadzeņu sasitums (kontūzija) pakauša daivas apvidu, apakšžokļa kaula lūzums, deguna kaula lūzums, augšžokļa kaula

lūzums, kreisās orbītas apakšējās sienas lūzums; -ķermeņa apvidū: zemādas asinsizplūdumi krūšu kurvja priekšējā virsmā un kreisā sānu virsmā, kakla labā

sānu virsmā, muguras kreisā pusē, labās lāpstiņas apvidū; ādas nobrāzumi kakla labā sānu virsmā, abu plaušu sasitumi, asinsizplūdumi vairogdziedzera daivā,

abu nieru vārtos, vēderplēvē, krūšu kaula lūzums, labās puses 6.-10.ribu, kreisās puses 3.-9.ribu lūzumi ar plašiem asinsizplūdumiem apkārtējos mīkstajos

audos un pleirās bojājumiem; -ekstremitāšu apvidū: zemādas asinsizplūdumi kreisā augšdelma un apakšdelma, kreisās elkoņa locītava, labā augšdelma un

apakšdelmā, ādas nobrāzumi kreisā un labā augšdelma.

/pers. C/ nāve iestājās /datums/, no iepriekš minētiem miesas bojājumiem, proti, trulas galvas, ķermeņa un ekstremitāšu traumas ar zemādas

asinsizplūdumiem ap labo un kreiso aci, kreisā vaiga, kreisās auss gliemežnīcas priekšējā un mugurējā virsmā, aiz kreisās auss gliemežnīcas, galvas matainajā

daļā pakauša apvidū, krūšu kurvja priekšējā virsmā un kreisā sānu virsmā, kakla labā sānu virsmā, kreisā augšdelma un apakšdelma, kreisās elkoņa locītava,

labā augšdelma un apakšdelmā, muguras kreisā pusē, labās lāpstiņas apvidū; ādas nobrāzumiem pie labās uzacs, kakla labā sānu virsmā, kreisā un labā

apakšdelma; sistām brūcēm kreisās acs iekšējā kaktiņa, augšlūpas iekšējā virsmā, apakšlūpas sarkanajā apmalītē, apakšlūpas gļotāda, augšžoklī smaganās;

asinsizplūdumiem uz galvas ādas muskuļu lēvera iekšējās virsmas pieres kreisā pusē, kreiso deniņu apvidū ar pāreju uz pakausi, pakauša apvidū, kreisā un

labā deniņu muskulī, asinsizplūdumu zem cieta smadzeņu apvalka (50ml) pakauša daivas mugurējā virsmā, asinsizplūdumu zem mīkstajiem smadzeņu

apvalkiem pakauša daivas apvidū mugurējā virsmā; galvas smadzeņu sasitumu (kontūziju) pakauša daivas apvidu; abu plaušu sasitumiem; asinsizplūdumiem

vairogdziedzera daivā, abu nieru vārtos, vēderplēvē, apakšžokļa kaula lūzumu, deguna kaula lūzumu, kreisās orbītas apakšējās sienas lūzumu; abpusējiem ribu

lūzumiem, krūšu kaula lūzumu, kas sarežģījās ar asiņošanu smadzeņu vēderiņu sistēmā, asiņošanu abos pleiras dobumos (50ml), galvas smadzeņu tūsku.

/pers. A/ un /pers. B/ kopīgi izdarot ne mazāk kā divdesmit tīšus sitienus /pers. C/ pa dzīvībai svarīgiem orgāniem, pieļāva jebkāda smaguma miesas

bojājumu nodarīšanu /pers. C/, neparedzot, ka nodarīto miesas bojājumu rezultātā var iestāties /pers. C/ nāve, lai gan viņiem vajadzēja un viņi varēja šīs sekas

paredzēt. Tādā veidā /pers. A/ un /pers. B/ personu grupā nodarīja /pers. C/ smagus miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai, kas vainīgo neuzmanības dēļ bija

par iemeslu /pers. C/ nāvei.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā.

/pers. B/ nodarīja tīšu smagu miesas bojājumu personu grupā, kas vainīgo neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, un proti:

/datums/, pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. A/ un /pers. B/, būdami alkohola un narkotisko vielu ietekmē, atradās dzīvoklī

/adrese/ kopā ar /pers. C/. Kopīgas alkohola lietošanas laikā /pers. A/ un /pers. B/ izveidojās mutvārdu konflikts ar /pers. C/, kura laikā /pers. A/ dusmu

vadīts nolēma nodarīt /pers. C/ miesas bojājumus. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ tīši iesita /pers. C/ vienu reizi ar dūri pa seju. Pēc kā /pers. A/,

/pers. B/ un /pers. C/ turpināja lietot alkoholu un kādā brīdī arī /pers. B/ nolēma nodarīt /pers. C/ miesas bojājumus. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers.

B/ tīši iesita /pers. C/ ar dūri pa seju ne mazāk kā trīs reizes, no kā /pers. C/ nokrita uz matrača, kas atradās uz grīdas. Pēc tā, kad /pers. C/ piecēlās kājās,

turpinot savas prettiesiskās darbības un darbojoties grupā, ar konkludentām darbībām, /pers. B/ atkārtoti tīši iesita /pers. C/ ar dūri ribu apvidū un pa vēderu

un /pers. A/ veica vairākus tīšus sitienus ar rokām pa /pers. C/ ķermeni, no kā /pers. C/ nokrita uz matrača. Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers. A/ un

/pers. B/ kopīgi turpināja veikt vairākkārtīgus tīšus sitienus ar dūrēm un kājām pa /pers. C/ galvu un ķermeni, proti, /pers. A/ veica ne mazāk kā trīs tīšus

sitienus ar dūrēm un vienu spērienu ar kāju pa /pers. C/ ķermeni ribu apvidū un /pers. B/ veica ne mazāk kā piecus spērienus ar kāju pa /pers. C/ ķermeni un

ne mazāk kā divus spērienus ar kāju pa /pers. C/ galvu. Pēc miesas bojājumu nodarīšanas /pers. C/, /pers. A/ un /pers. B/ konstatēja, ka /pers. C/ ir miris.

Pēc kā /pers. A/ un /pers. B/ iznesa /pers. C/ līķi no dzīvokļa un novietoja to uz ielas pie nama /adrese/. Pēc kā /pers. A/ un /pers. B/ no noziedzīga

nodarījuma izdarīšanas vietas aizgāja.

/pers. A/ un /pers. B/ kopīgi veikto ne mazāk kā divdesmit savstarpēji kumulējošo iedarbību rezultātā /pers. C/ bija nodarīti smagi miesas bojājumi, kā

bīstami dzīvībai, kas ir cēloniskā sakarībā ar nāves iestāšanos: galvas apvidū -zemādas asinsizplūdumi ap labo un kreiso aci, kreisā vaiga, kreisās auss

gliemežnīcas priekšējā un mugurējā virsmā, aiz kreisās auss gliemežnīcas, galvas matainajā daļā pakauša apvidū, ādas nobrāzums pie labās uzacs, sistās

brūces kreisās acs iekšējā kaktiņa, augšlūpas iekšējā virsmā, apakšlūpas sarkanajā apmalītē, apakšlūpas gļotāda, augšžoklī smaganās; asinsizplūdumi uz

galvas ādas muskuļu lēvera iekšējās virsmas pieres kreisā pusē, kreiso deniņu apvidū ar pāreju uz pakausi, pakauša apvidū, kreisā un labā deniņu muskulī,

asinsizplūdums zem cieta smadzeņu apvalka (50ml) pakauša daivas mugurējā virsmā, asinsizplūdums zem mīkstajiem smadzeņu apvalkiem pakauša daivas

apvidū mugurējā virsmā; galvas smadzeņu sasitums (kontūzija) pakauša daivas apvidu, apakšžokļa kaula lūzums, deguna kaula lūzums, augšžokļa kaula

lūzums, kreisās orbītas apakšējās sienas lūzums; -ķermeņa apvidū: zemādas asinsizplūdumi krūšu kurvja priekšējā virsmā un kreisā sānu virsmā, kakla labā

sānu virsmā, muguras kreisā pusē, labās lāpstiņas apvidū; ādas nobrāzumi kakla labā sānu virsmā, abu plaušu sasitumi, asinsizplūdumi vairogdziedzera daivā,

abu nieru vārtos, vēderplēvē, krūšu kaula lūzums, labās puses 6.-10.ribu, kreisās puses 3.-9.ribu lūzumi ar plašiem asinsizplūdumiem apkārtējos mīkstajos

audos un pleirās bojājumiem; -ekstremitāšu apvidū: zemādas asinsizplūdumi kreisā augšdelma un apakšdelma kreisās elkoņa locītava, labā augšdelma un

apakšdelmā, ādas nobrāzumi kreisā un labā augšdelma.

/pers. C/ nāve iestājās /datums/, no iepriekš minētiem miesas bojājumiem, proti, trulas galvas, ķermeņa un ekstremitāšu traumas ar zemādas

asinsizplūdumiem ap labo un kreiso aci, kreisā vaiga, kreisās auss gliemežnīcas priekšējā un mugurējā virsmā, aiz kreisās auss gliemežnīcas, galvas matainajā

daļā pakauša apvidū, krūšu kurvja priekšējā virsmā un kreisā sānu virsmā, kakla labā sānu virsmā, kreisā augšdelma un apakšdelma, kreisās elkoņa locītava,

labā augšdelma un apakšdelmā, muguras kreisā pusē, labās lāpstiņas apvidū; ādas nobrāzumiem pie labās uzacs, kakla labā sānu virsmā, kreisā un labā

apakšdelma; sistām brūcēm kreisās acs iekšējā kaktiņa, augšlūpas iekšējā virsmā, apakšlūpas sarkanajā apmalītē, apakšlūpas gļotāda, augšžoklī smaganās;

asinsizplūdumiem uz galvas ādas muskuļu lēvera iekšējās virsmas pieres kreisā pusē, kreiso deniņu apvidū ar pāreju uz pakausi, pakauša apvidū, kreisā un

labā deniņu muskulī, asinsizplūdumu zem cieta smadzeņu apvalka (50ml) pakauša daivas mugurējā virsmā, asinsizplūdumu zem mīkstajiem smadzeņu

apvalkiem pakauša daivas apvidū mugurējā virsmā; galvas smadzeņu sasitumu (kontūziju) pakauša daivas apvidu; abu plaušu sasitumiem; asinsizplūdumiem

vairogdziedzera daivā, abu nieru vārtos, vēderplēvē, apakšžokļa kaula lūzumu, deguna kaula lūzumu, kreisās orbītas apakšējās sienas lūzumu; abpusējiem ribu

lūzumiem, krūšu kaula lūzumu, kas sarežģījās ar asiņošanu smadzeņu vēderiņu sistēmā, asiņošanu abos pleiras dobumos (50ml), galvas smadzeņu tūsku.

/pers. A/ un /pers. B/ kopīgi izdarot ne mazāk kā divdesmit tīšus sitienus /pers. C/ pa dzīvībai svarīgiem orgāniem, pieļāva jebkāda smaguma miesas

bojājumu nodarīšanu /pers. C/, neparedzot, ka nodarīto miesas bojājumu rezultātā var iestāties /pers. C/ nāve, lai gan viņiem vajadzēja un viņi varēja šīs sekas

paredzēt. Tādā veidā /pers. A/ un /pers. B/ personu grupā nodarīja /pers. C/ smagus miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai, kas vainīgo neuzmanības dēļ bija

par iemeslu /pers. C/ nāvei.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Ē.Bogdanovs pirmstiesas procesā, ņemot vērā visus kriminālprocesā noskaidrotos noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas apstākļus, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, kaitīgumu, radīto kaitējumu, to, ka apsūdzētais /pers. B/ piekrīt noziedzīgā nodarījuma rezultātā

radītā kaitējuma novērtējumam un ar viņu ir panākta vienošanās par tā atlīdzināšanu, proti, apsūdzētais /pers. B/ un /pers. A/ cietušās /pers. D/ pieteikto

materiālā kaitējuma kompensāciju 710 EUR apmērā un cietušajām /pers. D/ un /pers. E/ izmaksāto valsts kompensāciju 2500 EUR atzīst pilnībā un ir gatavi

to atlīdzināt pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās šajā kriminālprocesā, apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus,

apsūdzētā personību, lūdz tiesai apsūdzētajam /pers. B/ par Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu piespriest sodu

- brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) gadiem, bez mantas konfiskācijas, ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta

piekto daļu, noteikto sodu pilnībā pieskaitīt sodu, kas noteikts ar Vidzemes rajona tiesas 2021.gada 5.jūlija spriedumu, un galīgo sodu /pers. B/ noteikt –

brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) gadiem 2 (diviem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem. Saskaņā ar

Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda termiņā ieskaitīt /pers. B/ apcietinājumā pavadīto laiku no 2021.gada 12.janvāra līdz sprieduma sastādīšanas dienai.

Kā arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Ē.Bogdanovs pirmstiesas procesā, ņemot vērā visus kriminālprocesā noskaidrotos noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas apstākļus, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, kaitīgumu, radīto kaitējumu, to, ka apsūdzētais /pers. A/ piekrīt noziedzīgā

nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma novērtējumam un ar viņu ir panākta vienošanās par tā atlīdzināšanu, proti, apsūdzētais /pers. B/ un /pers. A/

cietušās /pers. D/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju 710 EUR apmērā un cietušajām /pers. D/ un /pers. E/ izmaksāto valsts kompensāciju 2500

EUR atzīst pilnībā un ir gatavi to atlīdzināt pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās šajā kriminālprocesā, apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošos un

atbildību pastiprinošos apstākļus, apsūdzētā personību, lūdz tiesai apsūdzētajam /pers. A/ par Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu piespriest sodu – brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) gadiem, bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz 2

(diviem) gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda termiņā ieskaitīt /pers. A/ apcietinājumā pavadīto laiku no 2021.gada 12.janvāra

līdz sprieduma sastādīšanas dienai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 540.1panta pirmās daļas nosacījumiem, ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2021.gada

22.septembra lēmumu nolemts krimināllietu /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 125.panta trešās daļas un /pers. B/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma

125.panta trešās daļas, iztiesāt rakstveida procesā.

No lietas materiāliem redzams, ka Rīgas tiesas apgabala prokuratūra, apsūdzētais /pers. B/ un viņa aizstāvis Juris Daukuls, apsūdzētais /pers. A/ un

viņa aizstāve Ludmila Petrova, cietusī /pers. D/ un īpaši aizsargājamās cietušās /pers. E/ pārstāve /pers. H/ informēti par tiesībām 10 dienu laikā pieteikt

noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, un nolēmuma pieejamības dienu - 2021.gada 12.oktobrī.

Iebildumi pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā vai noraidījumi tiesas sastāvam nav saņemti.

Tiesa, izlemjot kriminālprocesu rakstveida procesā pēc lietā esošajiem materiāliem, ir pārliecinājusies, ka savāktie pierādījumi apstiprina apsūdzētā

/pers. B/ vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un apsūdzētā /pers. A/ vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Tiesai nav radušās šaubas par apsūdzētā /pers. B/ vainu, viņa darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 125.pnata trešās daļas, kā arī tiesai nav

radušās šaubas par apsūdzētā /pers. A/ vainu, viņa darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 125.panta trešās daļas. Tādējādi tiesa atzīst, ka

krimināllietā ir taisāms notiesājošs spriedums.

Izklāstot ar apsūdzēto /pers. B/ noslēgtās vienošanās būtību, tiesa konstatē, ka tiesai iesniegtajā 2021.gada 17.septembra vienošanās protokolā ar

apsūdzēto /pers. B/ ir norādīts, ka apsūdzētais /pers. B/, kura aizstāvību veic zvērināts advokāts Juris Daukuls, piekrīt vienošanās procesa piemērošanai,

viņam ir izskaidrotas tiesības vienošanās procesā un sekas, kas rodas līdz ar vienošanās noslēgšanu, atzīst, ka krimināllietā ir noskaidroti apstākļi, kas

attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, un apsūdzētais /pers. B/ piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai, radītā kaitējuma

novērtējumam, un piekrīt soda veidam un mēram, kura piemērošanu tiesā lūgs prokurors.

Tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu, apsūdzētā /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts

Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā, klasificējams kā sevišķi smags noziegums, par kura izdarīšanu paredzēts tikai brīvības atņemšanas sods, uz laiku

no trim līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Tāpat tiesa ņem vērā apsūdzētā /pers. B/ personu raksturojošās ziņas – /pers. B/, dzimis /datums/, Rīgā, Latvijas Republikas pilsonis, ar vidējo

izglītību, neprecējies, apgādībā divas nepilngadīgas personas, līdz apcietinājumam strādāja SIA “/nosaukums/” par /amats/, bez noteiktas dzīvesvietas,

agrāk septiņas reizes sodīts, pēdējo reizi 2021.gada 5.jūlijā Vidzemes rajona tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 2 mēnešiem (brīvības atņemšanas sods nav izciests), sodāmība uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi nebija dzēsta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka viņš savu vainu noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā atzīst pilnībā un izdarīto nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu un 12.punktu, par apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst

to, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu un to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola un narkotisko vielu

ietekmē.

Izklāstot ar apsūdzēto /pers. A/ noslēgtās vienošanās būtību, tiesa konstatē, ka tiesai iesniegtajā 2021.gada 17.septembra vienošanās protokolā ar

apsūdzēto /pers. A/ ir norādīts, ka apsūdzētais /pers. A/, kura aizstāvību veic zvērināta advokāte Ludmila Petrova, piekrīt vienošanās procesa

piemērošanai, viņam ir izskaidrotas tiesības vienošanās procesā un sekas, kas rodas līdz ar vienošanās noslēgšanu, atzīst, ka krimināllietā ir noskaidroti

apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, un apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai, radītā kaitējuma

novērtējumam, un piekrīt soda veidam un mēram, kura piemērošanu tiesā lūgs prokurors.

Tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu, apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts

Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā, klasificējams kā sevišķi smags noziegums, par kura izdarīšanu paredzēts tikai brīvības atņemšanas sods, uz laiku

no trim līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Tāpat tiesa ņem vērā apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošās ziņas – /pers. A/, dzimis /datums/, Rīgā, Latvijas Republikas pilsonis, ar vidējo

izglītību, neprecējies, apgādībā divas nepilngadīgas personas, līdz apcietinājumam strādāja SIA “/nosaukums/” par /amats/, deklarētā dzīvesvietas adrese

– /adrese/, agrāk trīs reizes sodīts, pēdējo reizi 2018.gada 3.aprīlī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas,

180.panta pirmās daļas un 193.panta otrās daļas, ar piespiedu darbu uz 420 stundām, ar Daugavpils tiesas 2019.gada 4.aprīļa lēmumu, nolemts aizstāt

piespiedu darbu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 74 dienām, 2019.gada 3.augustā atbrīvots no Jēkabpils cietuma pēc soda izciešanas, sodāmība uz

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi bija dzēsta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka viņš savu vainu noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā atzīst pilnībā un izdarīto nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu, par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais

nodarījums izdarīts alkohola un narkotisko vielu ietekmē.

Tiesa atzīst, ka 2021.gada 17.septembra vienošanās protokols ar /pers. B/ un 2021.gada 17.septembra vienošanās protokols ar apsūdzēto /pers.

A/ pēc savas formas un satura atbilst Kriminālprocesa likuma 437.panta prasībām, neatrodot procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumus,

noslēdzot vienošanos.

Tiesa, pārbaudot lietā esošos materiālus, secina, ka vienošanās pirmstiesas procesa laikā ar apsūdzētajiem /pers. B/ un /pers. A/ ir noslēgtas,

ievērojot Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību. Apsūdzētie /pers. B/ un /pers. A/ vienošanās ar prokuroru par vainas atzīšanu un

sodu ir parakstījuši aizstāvju klātbūtnē, apzināti un labprātīgi, saprotot vienošanās sekas.

Tāpat tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais /pers. B/ un apsūdzētais /pers. A/ līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai nav atteikušies no noslēgtajām

vienošanām.

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. B/ un apsūdzētajam /pers. A/ tiek ņemti vērā Krimināllikuma 35.panta un 46.panta nosacījumi, tas ir, tiek ņemts

vērā likumā definētais kriminālsoda mērķis – aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu,

resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, soda noteikšanas

vispārīgie principi, noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, vainīgā personība, viņa atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat. A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Tiesa secina, ka valsts apsūdzības lūgtais soda veids un apmērs apsūdzētajam /pers. B/ atbilst Krimināllikuma 35.panta otrās daļas un 46.panta

prasībām, ir samērīgs ar apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību mīkstinošo apstākli un

atbildību pastiprinošajiem apstākļiem, ir ievērots gan krimināltiesiskās represijas individualizācijas princips, gan humānisma princips, līdz ar to tiesa

uzskata par iespējamu apstiprināt noslēgto vienošanos, nosakot apsūdzētajam /pers. B/ vienošanās protokolā norādīto sodu.

Tiesa pilnībā pievienojas motivācijai, kuru satur noslēgtā vienošanās, un proti, ka atbildību pastiprinošu apstākļu esamība ir viens no kritērijiem, kas

ņemams vērā, nosakot soda mēru. Augstākā tiesa norādījusi, ka konstatējot atbildību pastiprinošus apstākļus, noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai

ir pamats piemērot bargāku sodu, nevis minimālo, salīdzinājumā ar sodu, kas būtu piemērojams, neesot atbildību pastiprinošajiem apstākļiem (skat.

Augstākās tiesas 2016.gada 17.marta lēmums lietā SKK-154/2016 (11370038213, 11370047413)). (skat.Krastiņš U., Liholaja V.

Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015, 214.lpp), kā arī minētā iemesla dēļ apsūdzētajam /pers. B/ nav

iespējams piemērot minimālo brīvības atņemšanas sodu, kāds paredzēts attiecīgā panta sankcijā, kā arī nav piemērojama nosacīta notiesāšana.

Tiesa pilnībā pievienojas arī motivācijai, kuru satur noslēgtā vienošanās, par papildsoda – probācijas uzraudzība, kas sekmētu apsūdzētā

resocializāciju un novērstu jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, piemērošanu apsūdzētajam /pers. B/.

Turklāt tiesa ņem vērā, ka prokurors nav atstājis bez ievērības faktu, ka apsūdzētais /pers. B/ ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību

vienkāršotākā procesa izvēlē.

Tāpat no vienošanās protokola ir redzams, ka ar apsūdzēto /pers. B/ ir panākta vienošanās, ka galīgais sods apsūdzētajam /pers. B/ tiks noteikts ar

šo spriedumu noteikto sodu pilnībā saskaitot ar sodu, kas noteikts ar Vidzemes rajona tiesas 2021.gada 5.jūlija spriedumu, saskaņā ar Krimināllikuma

50.panta piektās daļas nosacījumiem, jo šajā krimināllietā inkriminēto noziedzīgo nodarījumu /pers. B/ ir izdarījis pirms Vidzemes rajona tiesas 2021.gada

5.jūlija sprieduma spēkā stāšanās 2021.gada 20.jūlijā.

Tāpat tiesa secina, ka valsts apsūdzības lūgtais soda veids un apmērs apsūdzētajam /pers. A/ atbilst Krimināllikuma 35.panta otrās daļas un

46.panta prasībām, ir samērīgs ar apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību mīkstinošo

apstākli un atbildību pastiprinošo apstākli, ir ievērots gan krimināltiesiskās represijas individualizācijas princips, gan humānisma princips, līdz ar to tiesa

uzskata par iespējamu apstiprināt noslēgto vienošanos, nosakot apsūdzētajam /pers. A/ vienošanās protokolā norādīto sodu.

Tiesa pilnībā pievienojas motivācijai, kuru satur noslēgtā vienošanās, un proti, ka atbildību pastiprinošu apstākļu esamība ir viens no kritērijiem, kas

ņemams vērā, nosakot soda mēru. Augstākā tiesa norādījusi, ka konstatējot atbildību pastiprinošus apstākļus, noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai

ir pamats piemērot bargāku sodu, nevis minimālo, salīdzinājumā ar sodu, kas būtu piemērojams, neesot atbildību pastiprinošajiem apstākļiem (skat.

Augstākās tiesas 2016.gada 17.marta lēmums lietā SKK-154/2016 (11370038213, 11370047413)). (skat. Krastiņš U., Liholaja V.

Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015, 214.lpp), kā arī minētā iemesla dēļ apsūdzētajam /pers. A/ nav

iespējams piemērot minimālo brīvības atņemšanas sodu, kāds paredzēts attiecīgā panta sankcijā, kā arī nav piemērojama nosacīta notiesāšana.

Tiesa pilnībā pievienojas arī motivācijai, kuru satur noslēgtā vienošanās, par papildsoda – probācijas uzraudzība, kas sekmētu apsūdzētā

resocializāciju un novērstu jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, piemērošanu apsūdzētajam /pers. A/.

Tāpat tiesa ņem vērā, ka prokurors nav atstājis bez ievērības faktu, ka apsūdzētais /pers. A/ ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību vienkāršotākā

procesa izvēlē.

Turklāt, Kriminālprocesa likuma 543.panta nosacījumi neuzliek tiesai pienākumu, izskatot lietas par noslēgto vienošanos (konkrētajā gadījumā –

noslēgtajām vienošanām), īpaši motivēt soda piemērošanu gadījumā, ja šādu motivāciju satur noslēgtā vienošanās un tiesa tai pievienojusies ((skat.

Augstākās tiesas 2010.gada 8.jūnija lēmums lieta Nr. SKK-121/2010 (16870000808)).

Apsūdzētais /pers. B/ izskatāmā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts 2021.gada 12.janvārī un 2021.gada 13.janvārī viņam tika piemērots

drošības līdzeklis – apcietinājums.

Vienošanās protokolā ar /pers. B/ norādīts, ka saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda termiņā ieskaitāms apsūdzētā /pers. B/

apcietinājumā pavadītais laiks no 2021.gada 12.janvāra līdz sprieduma sastādīšanas dienai.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētajam /pers. B/ piemērotais ar brīvības atņemšanu saistītais drošības līdzeklis ir ieskaitāms soda termiņā, bet tiesas

spriedums kļūst izpildāms tikai ar tā stāšanos likumīgā spēkā, brīvības atņemšanas soda termiņā /pers. B/ ir ieskaitāms apcietinājumā pavadītais laiks no

2021.gada 12.janvāra līdz šī sprieduma spēkā stāšanās dienai, kas saistīts ar laika tecējumu līdz nolēmuma izpildāmībai, kas pareizai brīvības atņemšanas

soda termiņa skaitīšanai ir nepieciešams un nepasliktina apsūdzētā stāvokli, bet drošības līdzeklis – apcietinājums atceļams pēc sprieduma spēkā

stāšanās.

Apsūdzētais /pers. A/ izskatāmā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts no 2021.gada 12.janvārī un 2021.gada 13.janvārī viņam tika piemērots

drošības līdzeklis – apcietinājums.

Vienošanās protokolā ar /pers. A/ norādīts, ka saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda termiņā ieskaitāms apsūdzētā /pers. A/

apcietinājumā pavadītais laiks no 2021.gada 12.janvāra līdz sprieduma sastādīšanas dienai.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētajam /pers. A/ piemērotais ar brīvības atņemšanu saistītais drošības līdzeklis ir ieskaitāms soda termiņā, bet tiesas

spriedums kļūst izpildāms tikai ar tā stāšanos likumīgā spēkā, brīvības atņemšanas soda termiņā /pers. A/ ir ieskaitāms apcietinājumā pavadītais laiks no

2021.gada 12.janvāra līdz šī sprieduma spēkā stāšanās dienai, kas saistīts ar laika tecējumu līdz nolēmuma izpildāmībai, kas pareizai brīvības atņemšanas

soda termiņa skaitīšanai ir nepieciešams un nepasliktina apsūdzētā stāvokli, bet drošības līdzeklis – apcietinājums atceļams pēc sprieduma spēkā

stāšanās.

Par cietušo kriminālprocesā ir atzīta /pers. D/ un par īpaši aizsargājamo cietušo ir atzīta /pers. E/.

Cietusī /pers. D/ pirmstiesas procesā ir pieteikusi kaitējuma kompensāciju par viņai nodarīto mantisko zaudējumu 710,0 EUR apmērā. No

vienošanās protokoliem redzams, ka apsūdzētie /pers. B/ un /pers. A/ ir piekrituši noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta

trešajā daļā, rezultātā cietušajai /pers. D/ radītā materiālā kaitējuma novērtējumam un ar viņiem panākta vienošanās par tā atlīdzināšanu, un proti, /pers.

B/ un /pers. A/ cietušās /pers. D/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju 710,00 EUR apmērā atzīst pilnībā un ir gatavi to atlīdzināt pēc tiesas

sprieduma spēkā stāšanās šajā kriminālprocesā.

Tiesa uzskata, ka cietušās /pers. D/ par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs ir pamatots, mantiski zaudējumi cietušajai ir

nodarīti apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/ noziedzīgu darbību rezultātā un nav atlīdzināti, līdz ar ko cietušās /pers. D/ pieteikums par radītā mantiskā

zaudējuma kompensāciju ir apmierināms un kompensācijas 710,00 EUR apmērā samaksāšanas pienākums cietušajai /pers. D/, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu, uzliekams solidāri apsūdzētajiem /pers. B/ un /pers. A/, kā nodarīts viņu kopīgu darbību

rezultātā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta trešo daļu, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir

tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar likumu „Par valsts kompensāciju cietušajiem” Juridiskās palīdzības administrācija ar 2021.gada 16.marta lēmumu Nr.6-1.1.21/127

nolēmusi izmaksāt cietušajai /pers. D/ valsts kompensāciju 1250,00 EUR apmērā kriminālprocesā Nr.11088004221. Minētā kompensācija cietušajai

/pers. D/ izmaksāta 2021.gada 18.martā.

Saskaņā ar likumu „Par valsts kompensāciju cietušajiem” Juridiskās palīdzības administrācija ar 2021.gada 16.marta lēmumu Nr.6-1.1.21/123

nolēmusi izmaksāt īpaši aizsargājamai cietušai /pers. E/ valsts kompensāciju 1250,00 EUR apmērā kriminālprocesā Nr.11088004221. Minētā

kompensācija īpaši aizsargājamās cietušās /pers. E/ pārstāvei /pers. H/ izmaksāta 2021.gada 18.martā.

No lietas materiāliem redzams, ka 2021.gada 22.martā Juridiskās palīdzības administrācija nosūtījusi procesa virzītājam pieteikumu par

kompensācijas piedziņu valsts interesēs kriminālprocesā Nr.11088004221.

No vienošanās protokoliem redzams, ka apsūdzētie /pers. B/ un /pers. A/ ir piekrituši cietušajai /pers. D/ un īpaši aizsargājamajai cietušajai /pers.

E/ izmaksātās valsts kompensācijas apmēram (katrai cietušajai 1250 EUR, bet kopā 2500 EUR), un proti, /pers. B/ un /pers. A/ cietušajai /pers. D/ un

īpaši aizsargājamai cietušajai /pers. E/ izmaksāto valsts kompensāciju 2500 EUR atzīst pilnībā un ir gatavi to atlīdzināt pēc tiesas sprieduma spēkā

stāšanās šajā kriminālprocesā.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar likumu “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3.1panta pirmās daļas 2.punktu, kas nosaka, ka noziedzīga nodarījuma

izdarītājam, kurš atzīts par vainīgu, pamatojoties uz notiesājoš u spriedumu [..], ir pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts

kompensāciju, kā arī pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 9.punktu, kas nosaka, ka tiesai spriedumā jālemj par valsts

izmaksātās kompensācijas apmēru, solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu valstij piedzenama cietušajai /pers. D/ un īpaši aizsargājamajai cietušajai

izmaksātā valsts kompensācija, kopā 2500 EUR apmērā.

Tiesa konstatē lietā procesuālo izdevumu esamību.

Apsūdzētā /pers. B/, kurš vēlējās sev aizstāvi, aizstāvību pirmstiesas procesā realizēja zvērināts advokāts Juris Daukuls, kuram par veikto darbu

valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā apsūdzētajam /pers. B/ no valsts budžeta līdzekļiem izmaksāti 1173,70 EUR. Advokātam par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai, kura nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi

Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” un

Ministru kabineta 2018.gada 27.marta noteikumi Nr.183 “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos” Nr.1493 “Noteikumi par

valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”.

No lietas materiāliem redzams, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 438.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktajam, 2021.gada 20.septembra

Ierosinājumā tiesai par noslēgtās vienošanās par vainas atzīšanu un sodu apstiprināšanu, kura kopija nosūtīta apsūdzētajam /pers. B/, prokurors ir

informējis par visiem procesuālajiem izdevumiem, kas saistīti ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā apsūdzētajam /pers.

B/, un iebildumi par to nav celti.

Tiesa uzskata, ka minēto procesuālo izdevumu 1173,70 EUR apmērā atlīdzināšanas pienākums uzliekams apsūdzētajam /pers. B/ saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punkta un 368.panta pirmās daļas nosacījumiem. Konkrētajā kriminālprocesā nav konstatēti

Kriminālprocesa likuma 85.pantā paredzētie nosacījumi, kuriem iestājoties /pers. B/ ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību.

Apsūdzētā /pers. A/, kurš vēlējās sev aizstāvi, aizstāvību pirmstiesas procesā realizēja zvērināta advokāte Ludmila Petrova un zvērināta advokāte

Regīna Siksna, kurām par veikto darbu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā apsūdzētajam /pers. A/ no valsts budžeta līdzekļiem izmaksāti

485,00 EUR EUR, Advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai, kura nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, samaksas

apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru

kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru,

atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” un Ministru kabineta 2018.gada 27.marta noteikumi Nr.183 “Grozījumi Ministru kabineta

2009.gada 22.decembra noteikumos” Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem

izdevumiem un to izmaksas kārtību”.

No lietas materiāliem redzams, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 438.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktajam, 2021.gada 20.septembra

Ierosinājumā tiesai par noslēgtās vienošanās par vainas atzīšanu un sodu apstiprināšanu, kura kopija nosūtīta apsūdzētajam /pers. A/, prokurors ir

informējis par visiem procesuālajiem izdevumiem, kas saistīti ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā apsūdzētajam /pers.

A/, un iebildumi par to nav celti.

Tiesa uzskata, ka minēto procesuālo izdevumu 485,00 EUR apmērā atlīdzināšanas pienākums uzliekams apsūdzētajam /pers. A/ saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punkta un 368.panta pirmās daļas nosacījumiem. Konkrētajā kriminālprocesā nav konstatēti

Kriminālprocesa likuma 85.pantā paredzētie nosacījumi, kuriem iestājoties /pers. A/ ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas pirmo punktu, spriedumam stājoties likumīgā spēkā lietiskie pierādījumi: 4 (četri) zobi,

kas atrodas VP Kriminālistikas pārvaldē, - iznīcināmi.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā dokumenti: 9 (deviņi) CD diski ar ierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas, pamatojoties uz

Kriminālprocesa likuma 135.panta otro daļu un 374.panta pirmo daļu, –uzglabājami kopā ar lietu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 523.panta pirmo prim daļu, 530.pantu, 540.1pantu un 543.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā.

Apstiprināt starp prokuroru un apsūdzēto /pers. A/ 2021.gada 17.septembrī noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, un sodīt /pers. A/

par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā, ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) gadiem, bez mantas

konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitīt /pers. A/ apcietinājumā pavadīto laiku no

2021.gada 12.janvāra līdz šī sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Izskaidrot, ka /pers. A/ ir pienākums ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, vai, ja nav

deklarētās dzīvesvietas, atbilstoši faktiskajai dzīvesvietai, nākamajā darba dienā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, lai pieteiktos

papildsoda – probācijas uzraudzība izpildes uzsākšanai.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus 485,00 EUR (četri simti astoņdesmit euro, 00 centi) par zvērinātu advokātu L.Petrovas un

R.Siksnas sniegto juridisko palīdzību.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu apsūdzētajam /pers. A/ izdevumi 485,00 EUR (četri simti astoņdesmit euro, 00 centi) apmērā par

aizstāvju sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas procesā labprātīgi jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas

tiesas norādītajā Valsts kases kontā – saņēmējs: NMR90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV68TREL1060001239300, iesniedzot tiesai maksājumu apliecinošu dokumentu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 634.1panta trīspadsmito daļu tiesa izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūtīs izpildei pēc tam, kad

beigsies sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

/pers. B/, personas kods /personas kods/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā.

Apstiprināt starp prokuroru un apsūdzēto /pers. B/ 2021.gada 17.septembrī noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, un sodīt /pers. B/

par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā, ar brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) gadiem, bez mantas

konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar šo spriedumu piespriestajam sodam pilnībā pieskaitīt sodu, kas noteikts ar Vidzemes rajona

tiesas 2021.gada 5.jūlija spriedumu, un galīgo sodu /pers. B/ noteikt – brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) gadiem 2 (diviem) mēnešiem, bez mantas

konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitīt /pers. B/ apcietinājumā pavadīto laiku no

2021.gada 12.janvāra līdz šī sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Izskaidrot, ka /pers. B/ ir pienākums ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, vai, ja nav

deklarētās dzīvesvietas, atbilstoši faktiskajai dzīvesvietai, nākamajā darba dienā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, lai pieteiktos

papildsoda – probācijas uzraudzība izpildes uzsākšanai.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā procesuālos izdevumus 1173,70 EUR (viens tūkstotis viens simts septiņdesmit trīs euro, 70 centi) par zvērināta

advokāta J.Daukula sniegto juridisko palīdzību.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu apsūdzētajam /pers. B/ izdevumi 1173,70 EUR (viens tūkstotis viens simts septiņdesmit trīs euro,

70 centi) apmērā par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas procesā labprātīgi jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā

stāšanās dienas tiesas norādītajā Valsts kases kontā – saņēmējs: NMR90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV68TREL1060001239300, iesniedzot tiesai maksājumu apliecinošu dokumentu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 634.1panta trīspadsmito daļu tiesa izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūtīs izpildei pēc tam, kad

beigsies sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu /pers. D/ mantisko zaudējumu 710,00 EUR (septiņi simti desmit euro, 00 centi) apmērā.

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu valstij /pers. D/ un /pers. E/ izmaksāto valsts kompensāciju 2500,00 EUR (divi tūkstoši pieci simti

euro, 00 centi) apmērā, kas iemaksājama: Valsts kases BIC kods TRELLV22, NMR 90000050138, kontā Nr.LV68TREL1060001239300,

maksājuma mērķis: valsts kompensācijas summas samaksa lietā Nr.11088004221 (K29-0960-21/2).

Noteikt /pers. A/ un /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kaitējuma kompensāciju atlīdzināšanu – 30 (trīsdesmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas, maksājumu veikšanas faktu apliecinošus dokumentus iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā lietiskos pierādījumus: 4 (četrus) zobus, kas atrodas VP Kriminālistikas pārvaldē, - iznīcināt.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā dokumentus: 9 (deviņus) CD diskus, kas glabājas pie krimināllietas, - uzglabāt kopā ar lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā,

iesniedzot kasācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sagatavots un pieejams 2021.gada 8.novembrī.

Tiesnese D.Dzērviniece