Court orders joint payment of heating debt and interest against tenant and daughter.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's lack of payment defense and ordered joint liability for the heating debt. The plaintiff proved the defendants failed to pay for services rendered under a valid contract. Consequently, the court ruled that the tenant and her adult daughter are jointly liable for the principal amount, overdue interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law; Civil Code: The Civil Code establishes joint liability for tenants and adult family members regarding rental obligations, while the Civil Procedure Law mandates the award of statutory interest for delayed payments.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C26078016
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnesis D.Zamjatins
2016.gada 25.augustā izskatīja rakstveida procesā Rēzeknē, Dārzu ielā 24
civillietu: sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes enerģija” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu, un
konstatēja:
prasītājs griezies tiesā ar prasību piedzīt solidāri no atbildētājām parādu par piegādāto siltumenerģiju EUR 1`042,10, likumiskus nokavējuma
procentus EUR 8,99, tiesāšanās izdevumus EUR 165,49, uzliekot par pienākumu pārskaitīt parādu uz prasītāja bankas kontu AS „Swedbank”
LV81HABA0551022600432; atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6% procentus gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildes dienai.
Aprakstošā daļa
Prasības pieteikumā prasītājs norādīja, ka prasītājs piegādāja siltumenerģiju atbildētājām pēc adreses /adrese/. Prasītājs sniedz siltumapgādes
pakalpojumus Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā no 2008.gada 1.oktobra saskaņā ar 2008.gada 22.septembrī izsniegto licenču Nr.S3007-08
un Nr.S2006-08 nosacījumiem.
Pēc SIA “Rēzeknes namsaimnieks” sniegtās informācijas ar atbildētāju /pers. A/ 2009.gada 9.februārī tika noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums
un 2013.gada 1.augustā tika noslēgts jauns īres līgums. Atbilstoši īres līgumam un likumam “Par dzīvojamo telpu īri” īrniekam bija jāslēdz līgumi ar
komunālo pakalpojumu sniedzējiem un par šiem pakalpojumiem jānorēķinās patstāvīgi.
2012.gada 15.martā atbildētāja noslēdza ar prasītāju līgumu par siltumenerģijas piegādi un lietošanu, ar kuru prasītājs apņēmās piegādāt
siltumenerģiju līdz dzīvojamās mājas /adrese/ siltumapgādes sistēmai, lai nodrošinātu atbildētājas telpas ar apkuri un karsto ūdeni, bet atbildētāja apņēmās
samaksāt par saņemtās siltumenerģijas lietošanu (līguma 1.1.punkts).
Kopā ar īrnieci šajā dzīvoklī dzīvo viņas pilngadīgā meita /pers. B/.
Sakarā ar to, ka atbildētājas nepilnā apmērā un nesavlaicīgi maksāja par siltumenerģijas piegādes pakalpojumiem, viņām sakrājies parāds par laika
periodu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 31.decembrim EUR 1`042,10 apmērā, likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2014.gada
1.februāra līdz 2015.gada 31.decembrim EUR 8,99 apmērā.
Prasītājs savus pienākumus izpildīja godprātīgi, no atbildētājām netika saņemtas pretenzijas par sniegto siltumenerģijas piegādes pakalpojumu
kvalitāti un atbildētājām ir pienākums apmaksāt saņemtos siltumenerģijas pakalpojumus.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1757., 1759., 1760., 1765., 2033., 2107., 2108., 2109.pantu, 2008.gada 21.oktobra Ministru kabineta
noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 3., 36.punktu, 1994.gada 18.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.204 „Par
siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu, 2008.gada Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu
mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 1.1.apakspunktu, 3.punktu.
Lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav lūdzis.
Atbildētājām likumā noteiktā kārtībā tika nosūtīts prasības pieteikums un aicinājums sniegt paskaidrojumus, kā arī par lietas izskatīšanu atbildētājām
bija paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot visus paziņojumus uz viņu deklarēto dzīvesvietas adresi saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu.
Atbildētājas, tiesas noteiktā termiņā, paskaidrojumus sakarā ar celto prasību nav sniegušas, uzklausīšanu tiesas sēdē nav lūgušas. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 25021.panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Motīvu daļa
Tiesa, novērtējusi visus lietā esošus pierādījumus kopumā, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Prasītājs sniedz siltumapgādes pakalpojumus Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā no 2008.gada 1.oktobra saskaņā ar 2008.gada
22.septembrī izsniegto licenču Nr.S3007-08 un Nr.S2006-08 nosacījumiem (lietas 13.-14.lapa). Mājas, pēc adreses /adrese/, apsaimniekošanu veic
sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes namsaimnieks”.
Saskaņā ar SIA “Rēzeknes namsaimnieks 2015.gada 23.marta izziņu Nr.1.6/245 mājas /adrese/, dzīvokļa Nr.6 īrniece, ar kuru noslēgts īres līgums
ir /pers. A/, bet dzīvoklī deklarēta arī /pers. A/ meita /pers. B/ (lietas 20.lapa).
Atbildētāju parāds par laiku no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 31.decembrim sastāda EUR 1`042,10, likumiskie nokavējuma procenti par
laiku no 2014.gada 1.februāra līdz 2015.gada 31.decembrim sastāda EUR 8,99 (lietas 23.-28.lapa).
Prasītājs sniedza siltumenerģijas pakalpojumus atbildētājām, atbildētājas saņēma šos pakalpojumus un viņām ir jānorēķinās par tiem saskaņā ar
Civillikuma 2107.pantu, 2109.pantu, 2033.pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu, 11. 3pantu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.999
„Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”
12.8.punktu. Parāds aprēķināts pamatojoties uz 2013.gada 19.jūnija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Padomes lēmumu Nr.113 (lietas
15.–17.lapa).
Lietā nav pierādījumu tam, ka prasītājs nebūtu sniedzis siltumenerģijas piegādes pakalpojumu, vai ka šīs pakalpojums būtu bijis atzīts par
nepienācīgi izpildītu. Parāda apmēru atbildētājas nav apstrīdējušas. Tādējādi, tiesa uzskata par pieradītu, ka prasītājs veica siltumenerģijas piegādi
atbildētājām prasītāja norādītajā apjomā (Civilprocesa likuma 96.pamta piektā daļa).
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.
Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Lietā nav pierādījumu tam, ka atbildētājas būtu apmaksājušas piegādāto siltumenerģiju, līdz ar ko, no atbildētājām solidāri prasītāja labā
piedzenams parāds EUR 1`042,10 par piegādāto siltumenerģiju par laiku no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 31.decembrim.
Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas
nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Savukārt Civillikuma 1759.panta 1.punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Atbildētājas nav apstrīdējušas nedz nokavējuma esamību, nedz nokavējuma procentu aprēķinu, līdz ar ko no atbildētājām solidāri prasītāja labā ir
piedzenami nokavējuma procenti EUR 8,99 apmērā par laiku no 2014.gada 1.februāra līdz 2015.gada 31.decembrim (lietas 23.-28.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētājām solidāri prasītāja labā piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 157,66, ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 7,83.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1765.panta pirmo un otro daļu un ņemot vērā to, ka atbildētājas ir patērētājas (Patērētāju
tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkts), prasītājam nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda summas par laiku
no tiesas dienas līdz sprieduma izpildei vai izsoles dienai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.pantu, 195.pantu, 2041.pantu, tiesa
nosprieda:
sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes enerģija” maza apmēra prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu apmierināt.
Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību
“Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas numurs 42403021332, labā parādu par piegādāto siltumenerģiju EUR 1`042,10 par laiku no 2013.gada 1.aprīļa līdz
2015.gada 31.decembrim, nokavējuma procentus EUR 8,99 par laiku no 2014.gada 1.februāra līdz 2015.gada 31.decembrim, samaksāto valsts nodevu
EUR 157,66, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 7,83, kopā EUR 1`216,58 (viens tūkstotis divi simti sešpadsmit un 58/100 euro), pārskaitot
uz prasītāja bankas kontu AS „Swedbank” LV81HABA0551022600432.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes enerģija” tiesības saņemt likumiskos procentus – seši procenti gadā no piespriestas, bet
nepiedzītas summas par laiku no 2016.gada 25.augusta līdz sprieduma izpildei vai izsoles dienai.
Noteikt /pers. A/ un /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no šī sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā divdesmit dienu laikā apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā
noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis: