Court partially allowed appeal to reduce administrative fine from 250 to 50 Lats for failing to submit competition data.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Rēzekne partially dismissed the company's request to annul the Competition Council's fine of 250 Lats. The company argued the penalty was disproportionate and that some requested data constituted trade secrets, while the Council found the company had delayed market supervision. The court agreed that the Council failed to conduct necessary benefit assessments regarding the offender's culpability and mitigating circumstances, such as the company's prior cooperation. Consequently, the court reduced the fine to the statutory minimum of 50 Lats to ensure proportionality while maintaining the finding of an administrative violation.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 175.5 panta; LAPK 22. panta: The administrative court must conduct benefit assessments when setting fines, considering the offender's culpability and mitigating circumstances to ensure the penalty is proportionate and achieves the legislative goals of deterrence and public interest protection.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A420578511 (A02405-12/39)
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĒZEKNES TIESU NAMS
SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Rēzeknē, 2012.gada 12.oktobrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Staņislavs Linkevičs,
piedaloties pieteicēja SIA „/Nosaukums/” pilnvarotajam pārstāvim V.P. un atbildētāju Latvijas Republiku pārstāvošās iestādes – Konkurences padomes – pilnvarotajam pārstāvim V.H.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „/Nosaukums/” pieteikuma par Konkurences padomes 2011.gada 21.jūlija lēmuma Nr.E02-43 atcelšanu (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.RA 600030).
Aprakstošā daļa
[1] Ar Konkurences padomes (turpmāk – Padome) 2011.gada 21.jūlija lēmumu Nr.E02-43 (turpmāk – Lēmums) SIA „/Nosaukums/” uzlikts naudas sods Ls 250 apmērā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa (turpmāk – LAPK) 175.5 pantu.
Lēmumā konstatēts, ka, nesniedzot Konkurences padomes Izpilddirekcijas pieprasīto informāciju, SIA „/Nosaukums/” nav izpildījusi Konkurences padomes Izpilddirekcijas Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 1.punktā noteikto pienākumu iesniegt informāciju, un tādā veidā SIA „/Nosaukums/” ir kavējusi sadzīves ķīmisko tīrītavu pakalpojumu tirgus uzraudzības veikšanu. Līdz ar to SIA „/Nosaukums/” ir pārkāpusi Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 1.punktu, neizpildot ar to noteikto pienākumu un izdarot administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 175.5 pantā.
1. lappuse no 9 [2] 2011.gada 19.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „/Nosaukums/” (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums par Lēmuma atcelšanu, kurā norādīti šādi apsvērumi:
[2.1] Konkurences padome, izsūtot vēstuli par informācijas sniegšanu, nepārdomāja dažus jautājumus. Daži jautājumi ir uzņēmuma komercnoslēpums Komerclikuma 19.panta izpratnē. Savā paskaidrojuma SIA „/Nosaukums/” atbildēja uz Konkurences padomes jautājumiem par uzņēmuma apgrozījumu, par izmazgāto veļu apjomu, uzņēmuma saimniecisko darbību.
Turklāt, Konkurences padome par uzņēmuma apgrozījumu varēja uzzināt, pieprasot informāciju ne tikai no SIA „/Nosaukums/”, bet arī no Valsts ieņēmuma dienesta iesniegtajiem gada pārskatiem vai no Uzņēmuma reģistra.
Savukārt saskaņā ar likumu ,,Par gada pārskatu” bilances iesniegšanas termiņš ir 1.maijs. Līdz ar to, grāmatvedības datus un bilances sastādīšanai ir noteikts termiņš 1.maijs.
[2.2] SIA „/Nosaukums/” atbildētājas noteikto soda apmēru Ls 250,00 uzskata nesamērīgu un neadekvātu lietas apstākļiem. SIA „/Nosaukums/” nav atteikusies sniegt ziņas atbildētājai par tirgus dalībnieku SIA „/Nosaukums/”.
SIA „/Nosaukums/” nav bijis ļauns nolūks kavēt atbildētājas veikto izmeklēšanu pret SIA „/Nosaukums/”, to apliecina tas fakts, ka 2011.gada 4.jūlijā SIA „/Nosaukums/” sniedza rakstisko paskaidrojumu.
Tādēļ, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar tiesību normām, nepieciešams konstatēt, ka persona nav labprātīgi pildījusi Izpilddirekcijas likumīgo prasību sniegt konkurences padomei paskaidrojumu.
LAPK 272.pantā noteikts, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīga persona ir vainīga tā izdarīšana, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts zaudējums, ka arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Konkurences padome ir pārkāpusi vienu no administratīvā procesa pamatprincipiem - objektīvas izmeklēšanas principu, no kura izriet atbildētāja pienākums administratīvās lietas ietvaros noskaidrot objektīvo patiesību un nodrošināt pierādījumu pietiekamību neatkarīgi no tā, vai procesa dalībnieki ir vai nav informējuši iestādi par viesiem būtiskiem apstākļiem lietā, un neatkarīgi no tā, vai procesa dalībnieki ir vai nav iesnieguši pietiekami daudz pierādījumu.
Administratīvā procesa likuma 5.pantā noteikts, ka administratīvajā procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Savukārt tā paša likuma 7.pants citastarp nosaka, ka iestādes rīcībai ir jāatbilst tiesību normām.
2. lappuse no 9 [2.3] Līdz ar to, pieņemot lēmumu par administratīvo sodu, iestādei ir jāizvērtē pārkāpēja personu, finansiālo stāvokli un citas ziņas, kas būtu svarīgi lēmuma pieņemšanā.
Turklāt, pieņemot Lēmumu par administratīvo sodu, Konkurences padome varēja izvērtēt uzņēmuma saimniecisko stāvokli, uz vadoties no LAPK 21.panta pirmās daļas - ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.
Konkrētajā gadījumā SIA „/Nosaukums/” nav izdarījusi mantiskos zaudējumus vai citus prettiesiskās darbības, kas varēja kaitēt valsts vai sabiedrības intereses, līdz ar to, Konkurences padome šajā lietā varēja uzņēmumam piemērot LAPK 21.pantu un ierobežoties ar mutvārdu aizrādījumu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
[3] Atbildētāju pārstāvošā iestāde – Padome - rakstveida paskaidrojumā tiesai prasību neatzīst, uzskata pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu.
Paskaidrojums pamatots ar sekojošiem argumentiem.
[3.1] Pieteikumā norādīts, ka atbildētāja nav pārdomājusi dažus jautājumus. Daži jautājumi skāra uzņēmuma komercnoslēpumu Komerclikuma 19. panta izpratnē. Informāciju par uzņēmuma apgrozījumu bija iespējams saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmuma reģistra. Turklāt, grāmatvedības datu un bilances sagatavošanas termiņš ir 1.maijs.
Konkurences padome noraida minētos argumentus kā nepamatotus. Atbilstoši Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 1.punktam, izpilddirekcija, Konkurences padomes vārdā veicot tirgus uzraudzību vai izmeklējot šā likuma vai Reklāmas likumu pārkāpumus, ir tiesīga pieprasīt un šā likuma 26.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā un izpilddirekcijas norādītajā informācijas sniegšanas veidā saņemt no jebkuras personas vai personu apvienības šajā likumā un Reklāmas likumu noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju (arī komercnoslēpumu saturošu informāciju), kā arī rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus. Konkurences likuma 26.panta otrā daļa noteic, ka pieprasīto informāciju persona sniedz ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.
No minētam tiesību normām izriet, ka Konkurences padome ir tiesīga no jebkuras personas pieprasīt tās rīcībā esošu informāciju, kas nepieciešama tirgus uzraudzības lietas izmeklēšanai. Konkurences padomei ir tiesības pieprasīt arī komercnoslēpumu saturošu informāciju. Jāpiebilst, ka tirgus uzraudzības un pārkāpumu lietu izmeklēšanas ietvaros Konkurences padome pārsvarā saņem komercnoslēpumu saturošu informāciju. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome informācijas pieprasījumos vienlaicīgi informē tirgus dalībniekus par iespēju pamatojoties uz Konkurences likuma 26.1panta pirmo daļu, Komerclikuma 19.pantu un Informācijas atklātības likuma 5.panta otro daļu lūgt noteikt sniedzamajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu.
3. lappuse no 9 Informācijas pieprasīšana nav ierobežota ar citos likumos noteiktajiem informācijas sagatavošanas un iesniegšanas termiņiem. Pieprasāmā informācija ir tirgus dalībnieka rīcībā, līdz ar to ir pamats to pieprasīt no tirgus dalībnieka. Turklāt informācija, kura atbilstoši Pieteicējas argumentam nav vēl iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā vai Uzņēmumu reģistrā, var atrasties vienīgi pie tirgus dalībnieka. Līdz ar to Konkurences padomei nepastāv izvēles iespējas iegūt to no minētajām institūcijām. Turklāt, pat ja minētā informācija patiešām atrastos pie kādas citas institūcijas, tas neatbrīvo tirgus dalībnieku no pienākuma sniegt paskaidrojumu par minēto informācijas pieprasījumu. Papildus vēršam uzmanību, ka informācijas pieprasījumos bija uzdoti arī citi jautājumi, kas saistīti ar sadzīves ķīmisko tīrītavu pakalpojumu tirgus izpēti, piemēram - informācija par ienākšanas barjerām tirgū, izmazgātās veļas apjomu, konkurentiem, klientiem, cenas veidošanās faktoriem. Šāda informācija iegūstama primāri no tirgus dalībnieka.
Lai gan pieteikumā norādīts, ka daži jautājumi ir bijuši nepārdomāti. Pieteikumā nav konkrēti norādīts, kuri tieši jautājumi pieteicējas ieskatā ir nepārdomāti, un kādā veidā nepārdomātība izpaudās. Līdz ar to Konkurences padome nevar sniegt skaidrojumu uz šādu pieteicējas argumentu. Vienlaicīgi Konkurences padome vērš uzmanību, ka pieteicēja šo argumentu min tikai tiesvedības procesa ietvaros. Administratīvā procesa iestādē laikā pieteicēja nav paudusi viedokli, ka kāds no jautājumiem būtu nepārdomāts. Turklāt, tas neliedza pieteicējai pēc 21.06.2011. paziņojuma par administratīvā protokola sastādīšanu saņemšanas, sniegt atbildi uz pieprasījumu (04.07.2011 atbilde).
[3.2] Pieteikumā norādīts, ka pieteicēja nav atteikusies sniegt atbildi uz pieprasījumiem un pieteicējai nebija ļauna nolūka kavēt tirgus uzraudzības lietas izmeklēšanu. Pieteicējas ieskatā soda uzlikšanai bija nepieciešams konstatēt, ka persona nav labprātīgi pildījusi izpilddirekcijas likumīgās prasības.
Konkurences padome noraida minētos argumentus kā nepamatotus. Lai piemērotu LAPK 175.5 pantu, citastarp, jākonstatē informācijas sniegšanas termiņa nokavējums. Savukārt, vērtējot pārkāpēja - juridiskās personas - attieksmi pret pārkāpumu, ir jānoskaidro vai juridiskai personai bija iespēja nodrošināt noteikumu, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, ievērošanu un vai tā veikusi nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu ievērošanu (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 5.marta spriedumu lietā Nr.SKA-19/2009). Kā redzams no lietas materiāliem, pieteicēja saņēma sākotnējo 08.03.2011. informācijas pieprasījumu (pieteicējas 04.07.2011 atbilde) un neievēroja informācijas sniegšanas termiņu - 25.03.2011. Atbilde laikā netika sniegta arī uz atkārtoto informācijas pieprasījumu – nosūtīts 24.05.2011., informācijas sniegšanas termiņš trīs dienu laikā no saņemšanas, iestādei pa faksu un pastu nosūtot informāciju ne vēlāk kā 03.06.2011. Informācija tika saņemta tikai 04.07.2011., t.i., pēc 21.06.2011. paziņojuma par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu saņemšanas. Vērtējot attieksmi pret pārkāpumu, no lietas materiāliem neizriet un pieteicēja nav norādījusi uz apstākļiem, kas liecinātu par to, ka pieteicējai nebija iespēja nodrošināt Konkurences likuma
4. lappuse no 9 9.panta piektās daļas 1.punkta noteikumu ievērošanu, un pastāvēja objektīvi apstākļi, kuri liedza nodrošināt noteikumu ievērošanu.
Atbildības piemērošanai par LAPK 175.5 panta pārkāpumu nav obligāti izsūtīt atkārtotu pieprasījumu. Pieteicēja saņēma pirmo pieprasījumu un neievēroja informācijas pieprasījumā noteikto informācijas sniegšanas termiņu. Otrkārt, pieteicēja nav iesniegusi objektīvus pierādījumus, ka atkārtotais pieprasījums nebija saņemts. Atbilstoši Paziņošanas likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktam, dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. No lietas materiāliem konstatējams, ka atkārtotais 23.05.2011 informācijas pieprasījums tika nodots pastā 24.05.20211 un līdz ar to uzskatāms par paziņotu 31.05.2011. Atbilstoši tā paša panta ceturtajai daļai, lai atspēkotu prezumpciju, ka informācijas pieprasījums saņemts, pieteicējai jāmin objektīvi apstākļi, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai norādītajā adresē. Līdz ar to pierādīšanas nasta prezumpcijas atspēkošanai gulstas uz pieteicēju. Arguments, ka atkārtotais informācijas pieprasījums nav saņemts, ir pamatots vienīgi ar pieteicējas paskaidrojumu, ka nav zināms, kurš ir parakstījies par sūtījuma saņemšanu (04.07.2011 atbilde). Šāds arguments nav pamatots ar citiem pierādījumiem. Savukārt atkārtotās informācijas pieprasījuma paziņošanu 31.05.2011. apstiprina lietas materiāli par ierakstītu sūtījumu nodošanu pastā.
[3.3] Pieteicēja uzskata, ka konkrētajā gadījumā Konkurences padomei bija iespēja piemērot LAPK 21.pantu, jo pārkāpumu var uzskatīt par maznozīmīgu, aprobežojoties vienīgi ar mutvārdu aizrādījumu. Šāds pārkāpuma vērtējums nav pareizs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, atbildība par izdarīto administratīvo pārkāpumu ir nosakāma sankcijas robežās. LAPK 175.5 pants juridiskai persona paredz naudas sodu no 50 līdz 10000 latiem, neparedzot iespēju izteikt mutvārdu aizrādījumu. Otrkārt, pat ja šāda iespēja normā tiktu paredzēta, Konkurences padome ir devusi savu vērtējumu par pieteicējas izdarītā administratīvā pārkāpuma nozīmību un ietekmi uz tirgus uzraudzības lietas virzību.
[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā tiesai norādītajiem apstākļiem.
Tiesas sēdē atbildētāju pārstāvošās iestādes pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem apstākļiem.
Motīvu daļa
[5] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji apmierināms.
[6] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus:
[6.1] Konkurences padomes Izpilddirekcija Sadzīves ķīmisko tīrītavu pakalpojumu tirgus uzraudzības ietvaros, pamatojoties uz Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 1.punktu un 26.panta otro daļu, 08.03.2011. nosūtīja SIA „/Nosaukums/”, /adrese/, vēstuli
5. lappuse no 9 Nr.591 ,,Par informācijas sniegšanu”. Informāciju bija lūgts iesniegt Konkurences padomē līdz 25.03.2011., nosūtot informāciju arī pa faksu (lietas 18.lapa). Atbilde uz Konkurences padomes Izpilddirekcijas vēstuli no SIA „/Nosaukums/” norādītajā termiņā netika saņemta.
[6.2] Pamatojoties uz Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 1.punktu un 26.panta otro daļu, Konkurences padomes Izpilddirekcija 23.05.2011. nosūtīja ierakstītu vēstuli Nr.1224 ,,Par informācijas sniegšanu” SIA „/Nosaukums/”, kurā atkārtoti lūgts sniegt informāciju. Informāciju lūgts iesniegt Konkurences padomē trīs dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, to nosūtot arī pa faksu. Bez tam šī vēstule saturēja informāciju par administratīvās atbildības iestāšanos par informācijas nesniegšanu (lietas 19.lapa).
[6.3] 21.06.2011. Konkurences padomes Izpilddirekcija nosūtīja SIA „/Nosaukums/” vēstuli Nr.1560 ,,Paziņojums par Administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu”, kurā Konkurences padomes Izpilddirekcija lūdza SIA „/Nosaukums/” pārstāvi ierasties Konkurences padomes telpās, Rīgā, Brīvības ielā 55, 7.jūlijā plkst.13.00, lai SIA „/Nosaukums/” pārstāvja klātbūtnē sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu (lietas 16.lapa). Norādītajā laikā un vietā SIA „/Nosaukums/” pārstāvji neieradās.
[6.4] 05.07.2011. Konkurences padome pa faksu saņēma no SIA „/Nosaukums/” ar 08.03.2011. vēstuli pieprasīto informāciju (lietas 22.lapa).
[6.5] 2011.gada 7.jūlijā tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols RA Nr.600030, kurā konstatēts, ka pieteicēja, nesniedzot Konkurences padomes Izpilddirekcijas pieprasīto informāciju, nav izpildījusi Konkurences padomes Izpilddirekcijas Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 1.punktā noteikto pienākumu iesniegt informāciju, un tādā veidā SIA „/Nosaukums/” ir kavējusi Sadzīves ķīmisko tīrītavu pakalpojumu tirgus uzraudzības veikšanu. Līdz ar to SIA „/Nosaukums/” ir pārkāpusi Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 1.punktu, neizpildot ar to noteikto pienākumu un izdarot administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 175.5 pantā (lietas 24. - 26.lapa).
[6.6] 2011.gada 21.jūlijā tika pieņemts Lēmums (lietas 7. - 9.lapa).
[7] Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 1.punkts noteic, ka izpilddirekcija, Konkurences padomes vārdā veicot tirgus uzraudzību vai izmeklējot šā likuma vai Reklāmas likuma pārkāpumus, ir tiesīga pieprasīt un šā likuma 26.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā un Izpilddirekcijas norādītajā informācijas sniegšanas veidā saņemt no jebkuras personas vai personu apvienības šajā likumā un Reklāmas likumā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju (arī komercnoslēpumu saturošu informāciju), kā arī rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus. Šī likuma 26.pants noteic, ka pieprasīto informāciju persona sniedz ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Šā likuma 9.panta piektās daļas 3., 4. un 5.punktā paredzēto tirgus uzraudzības un likumu pārkāpumu izmeklēšanas darbību laikā pieprasīto informāciju, kuras sagatavošanai nav nepieciešams īpašs apkopošanas vai analīzes darbs, persona sniedz nekavējoties (otrā daļa) un ja tiek pieprasīta informācija, kuras sagatavošanai nepieciešams īpašs apkopošanas vai analīzes
6. lappuse no 9 darbs, un informācijas sniedzējs objektīvu iemeslu dēļ nevar pieprasīto informāciju sagatavot minētajā termiņā, viņš par to rakstveidā paziņo Konkurences padomei, norādot šos iemeslus un datumu, kad informācija tiks iesniegta. Konkurences padome, ņemot vērā minēto paziņojumu, var noteikt citu informācijas iesniegšanas termiņu (trešā daļa).
Atbildība par šo noteikumu pārkāpumu paredzēta LAPK 175.5 pantā, kas noteic, ka par personu vai to apvienību rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Konkurences padomei pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu
– uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.
Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par LAPK 175.5 panta pārkāpumu, nepieciešams konstatēt, ka persona Padomei nav sniegusi informāciju, kas ir tās rīcībā Padomes noteiktajā termiņā un apjomā vai arī sniegusi nepatiesu informāciju.
[8] LAPK 289.13 panta trešā daļa noteic, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Pamatojoties uz minēto tiesību normu un, izvērtējot Konkurences padomes Lēmuma motīvus, tiesa secina, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, un tiesa pievienojas iestādes Lēmuma motivācijai.
[9] Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Samērīguma princips nosaka, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu. Izvērtējot soda samērīgumu, jāņem vērā, ka jebkādi personas tiesību ierobežojumi pieļaujami tikai nolūkā sasniegt likumdevēja noteikto mērķi.
Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
LAPK 32.panta otrajā daļā noteikts, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar LAPK 289.12 panta otrās daļas 4.punktu tiesa, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, var pieņemt lēmumu, ar kuru groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.
7. lappuse no 9 Līdz ar to tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, var grozīt piemērotā soda apmēru un, lai noteiktu konkrēto soda apmēru, tiesai ir jāveic lietderības apsvērumi, proti, tiesai ir jāizvērtē, kāds soda apmērs būtu piemērojams konkrētajā gadījumā par LAPK 175.5 panta prasību pārkāpumu.
[10] Ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka pieteicēja ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru sods ir paredzēts LAPK 175.5 pantā. Par šo pārkāpumu var piemērot naudas sodu juridiskām personām no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.
Vērtējot administratīvā soda apmēru, tiesa konstatē, ka pieteicējai ir piemērots sods Ls
250 apmērā, kas ir paredzēts LAPK 175.5 panta sankcijā (redakcijā uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi).
Tiesa identificē vairākus leģitīmus mērķus administratīvā soda piemērošanai gadījumā, ja persona ir izdarījusi LAPK 175.5 panta pārkāpumu. Pirmkārt, mērķis, kas vērsts tieši uz pārkāpēja personību – lai audzinātu to likuma ievērošanas garā un atturētu viņu no tādām pat darbībām arī nākotnē, otrkārt, valsts un sabiedrības intereses, kas prasa Konkurences padomes spēju netraucēti un laicīgi pildīt savas kompetences uzdevumus.
[11] Kā konstatējams no Lēmuma, atbildētāja, izskatot pieteicējas administratīvā pārkāpuma lietu, ir vērtējusi pārkāpuma raksturu un sabiedrisko bīstamību, nav vērtējusi pārkāpēja vainas pakāpi, nav vērtējusi to, ka nav konstatēti vainu pastiprinošie apstākļi, kā arī to, ka pieteicēja gada laikā nav sodīta par līdzīgu pārkāpumu. Padome nav ņēmusi vērā, ka pieteicēja pirms protokola sastādīšanas novērsa pārkāpuma kaitīgās sekas (iesniedza pieprasīto informāciju). Tiesa atzīst, ka Padome, pieņemot lēmumu par administratīvā soda apmēru, pilnībā nav izdarījusi lietderības apsvērumus. Tiesa piekrīt atbildētājas viedoklim, ka minētais pārkāpums nav atzīstams par maznozīmīgu, bet tiesas ieskatā LAPK 22.pantā noteikto soda mērķi izskatāmajā gadījumā ir iespējams sasniegt ar mazāku sodu, vienlaicīgi tiesa uzskata, ka ir pamats piemērot sankcijā paredzēto minimālo naudas sodu. Nosakot soda apmēru, tiesa ņem vērā, ka pieteicēja pirms protokola sastādīšanas novērsa pārkāpuma kaitīgās sekas (iesniedza pieprasīto informāciju).
[12] Līdz ar to, ievērojot iepriekš norādītos [9]-[11] apsvērumus, tiesa uzskata par samērīgu noteikt SIA „/Nosaukums/” minimālo sankcijā paredzēto administratīvo naudas sodu Ls 50 apmērā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 4.punktu, 289.18 panta pirmo daļu, tiesa nosprieda
8. lappuse no 9 daļēji apmierināt SIA „/Nosaukums/” pieteikumu par Konkurences padomes 2011.gada 21.jūlija lēmuma Nr.E02-43 atcelšanu (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.RA 600030)
Grozīt SIA „/Nosaukums/” piemērotā naudas soda apmēru, nosakot naudas sodu Ls
50 /piecdesmit latu/ apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.
Tiesnesis (personiskais paraksts) S.Linkevičs NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis S.Linkevičs Rēzeknē, 2012.gada 12.oktobrī
9. lappuse no 9