Riga Regional Court dismisses appeal against lower court's rejection of challenge to apartment owners' community decisions.

Lietas Nr.C33713216

Lietas arhīva Nr.CA-1936-20/4

ECLI:LV:RAT:2020:1021.C33713216.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 21.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnesis Juris Freimanis

tiesnese Ilze Ramane

tiesnese Dzintra Zvaigznekalna-Žagare

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. D/, /pers. E/, /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ prasībā pret /pers. J/, /pers. L/, /pers. K/, /pers. P/, /pers.

S/, /pers. U/, /pers. V/, /pers. Z/, /pers. AA/, /pers. AB/, /pers. AC/, /pers. AG/, /pers. AH/, /pers. AI/, /pers. AJ/, /pers. AK/, /pers. AL/, /pers. AO/,

/pers. AR/, /pers. AS/, /pers. AT/ , /pers. AZ/, /pers. AZZ//pers. BB//pers. BC/, SIA ,,LERO Ķeizarmežs”, /pers. BD/, /pers. BE/, /pers. BF/, /pers.

BG/, /pers. BH/, /pers. BI/, /pers. BJ/, /pers. BL/, /pers. BK//pers. BN/, Britu Virdžīnu salās reģistrēto Bodrux Holding Inc., /pers. BR/,

SIA ,,INTERHAUS”, SIA ,,Westbalt Group”, SIA ,,INTER UNICO” par dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemto lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem

ar trešo personu Jūrmalas pilsētas domi sakarā ar /pers. D/, /pers. E//pers. G/ un /pers. H/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2020.gada 9.aprīļa

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 15.septembrī prasītāji /pers. D/, /pers. E/, /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ cēluši prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā

pret atbildētājiem /pers. J/, /pers. L/, /pers. K/, /pers. P/, /pers. S/, /pers. U/, /pers. V//pers. Z/ /pers. AA/, /pers. AB/, /pers. AC/, /pers. AG/, /pers.

AH/, /pers. AI//pers. AJ/, /pers. AK/, /pers. AL/, /pers. AO/, /pers. AR/, /pers. AS/, /pers. AT/ , /pers. AZZ//pers. BA/, /pers. BB/, /pers. BC/, SIA

,,LERO Ķeizarmežs”, /pers. BD/, /pers. BE/, /pers. BF/, /pers. BG/, /pers. BH/, /pers. BI/, /pers. BJ/, /pers. BL/, /pers. BK/, /pers. BN/, Britu Virdžinu

salās reģistrēto Bodrux Holding Inc., /pers. BR/, SIA ,,INTERHAUS”, SIA ,,Westbalt Group” un SIA ,,INTER UNICO” par dzīvokļu īpašnieku

kopības pieņemto lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

[2] Ar Rīgas rajona tiesas 2020.gada 9.aprīļa spriedumu prasība noraidīta un no katra prasītāja par labu SIA ,,INTER UNICO” piedzīta

kancelejas nodeva 1,00 EUR, par labu valstij no katra prasītāja piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 191,01 EUR.

[2.1] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka prasītāji ar celto prasību apstrīdējuši 2016.gada 29.aprīļa balsošanas protokolā Nr.1/2016 norādītos

dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Prasītāji norāda, ka balsošana rīkota par īpašumu ar kadastra Nr./numurs/, kas nav dzīvokļu īpašnieku

kopīpašumā, prasītājiem netika nosūtītas anketas, balsošanas protokols un nebija iespējas balsot par apstrīdētajiem lēmumiem. Prasītāju ieskatā nav

ticams apstāklis, ka 24 dienu laikā iespējams savākt 25 dzīvokļu īpašnieku parakstītas anketas, jo lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku regulāri uzturas

ārvalstīs, balsošanas protokols sastādīts vienpersoniski, jo SIA ,,INTERHAUS” un SIA ,,INTER UNICO” ir vienas ģimenes uzņēmums. Lēmuma

pieņemšanai par pilnvarojuma piešķiršanu nepieciešamaas vismaz 2/3 balsu, minētais nosacījums konkrētajā gadījumā nav izpildījies.

[2.2] Tiesa konstatējusi, ka prasītāja ievērojusi Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtajā daļā noteikto termiņu par dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmuma apstrīdēšanu. Prasītāji par 2016.gada 29.aprīļa protokolu uzzinājuši 2016.gada 9.augustā, kad saņēma no Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes

pieprasītos dokumentus saistībā ar būvniecības saskaņojumu ar kopīpašniekiem, savukārt prasība tiesā celta 2016.gada 15.septembrī.

[2.3] Saskaņā ar 2016.gada 29.aprīļa /adrese/ dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības balsošanas protokolu Nr.1/2016 ar vairākumu – 25

balsīm ,,par” un 23 balsīm ,,pret”, tas ir, 52,08% dzīvokļu īpašniekiem balsojot ,,par”, tika pieņemti lēmumi:

1) nodot lietošanā uz 15 gadiem SIA ,,INTERHAUS” izmantot zemesgabala daļu 220 m2 platībā /adrese/ teritorijas labiekārtošanai, āra kafejnīcu

terašu ierīkošanai un fasādes daļu izmantošanai marķīžu uzstādīšanai saskaņā ar grafisko pielikumu;

2) pilnvarot pārvaldītāju SIA ,,INTER UNICO” pārstāvēt dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopību Jūrmalas pilsētas būvvaldē,

parakstīt elektroniskos un tehniskos projektus, citus dokumentus, kas nepieciešami kafejnīcu āra terašu uz zemesgabala /adrese/ būvatļaujas saņemšanai

un nodošanai ekspluatācijā, kā arī apstrīdēt valsts institūciju un ierēdņu lēmumus.

Lietā konstatēts, ka apstrīdētie lēmumi pieņemti aptaujas veidā.

[2.3.1] Vērtējot prasības pieteikumā norādītos iebildumus par to, ka balsošana rīkota par īpašumu, kas neatrodas kopīpašumā, tiesa konstatējusi,

ka 2016.gada 29.aprīļa balsošanas protokolā Nr.1/2016 attiecībā uz izlemjamiem jautājumiem norādīts nekustamā īpašuma kadastra numurs /numurs/,

kas neatbilst nekustamā īpašuma kadastra numuram, uz kura veikta strīdus būvniecība. Tomēr tiesai nav radušās šaubas par to, ka, rīkojot balsošanu un

sastādot balsošanas protokolu, izlemjamo jautājumu objekts bijis zemes gabals (tā daļa) ar kadastra Nr./numurs B/, uz kura faktiski bijuši uzsākti

būvniecības darbi, kas visiem dzīvokļu īpašniekiem bijis saprotams. Turklāt nekustamais īpašums ar kadastra Nr./numurs/ir neapdzīvojamā telpa Nr.601,

nevis zemes īpašums (zemes gabala daļa), par kura izmantošanu lemts ar apstrīdētajiem lēmumiem. Ņemot vērā minēto, tiesa secinājusi, ka nekustamā

īpašuma kadastra numurs balsošanas protokolā norādīts kļūdaini.

Arī pašiem prasītājiem nav šaubu, ka strīdus lēmumi pieņemti attiecībā uz nekustamo īpašumu ar kadastra Nr./numurs B/.

Pamatojoties uz Civillikuma 1505.pantu, kā arī ņemot vērā strīdus jautājuma faktiskos apstākļus, tiesa atzinusi, ka balsošanas protokola lēmumos

ieviesusies pārrakstīšanās kļūda nekustamā īpašuma kadastra numurā nevar ietekmēt dokumenta juridisko spēku, jo tā nemaina konkrētās darbības

faktisko un patieso nodomu. Lietas izskatīšanā nav pamats uzskatīt, ka pārrakstīšanās kļūdas esība dzīvokļu īpašniekos radījusi maldīgu priekšstatu par

izlemjamā jautājuma objektu.

[2.3.2] Prasītāji izteikuši iebildumus, ka viņiem nebija nosūtītas aptaujas anketas un balsošanas protokols. Prasītāji šaubās par iespējamību 24

dienu laikā savākt 25 dzīvokļu īpašnieku parakstītas anketas, kā arī pastāv šaubas par to, ka lēmumu projekti vispār nosūtīti dzīvokļu īpašniekiem.

Minētie apstākļi prasītāju ieskatā ir pamats pieņemto lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem.

Tiesa konstatējusi, ka vairāk atbildētāju apstiprinājuši, ka dzīvokļu īpašnieku aptauja bijusi un lēmumu projektu viņi saņēmuši. Tāpat daļa

atbildētāju norādījuši, ka celtajai prasībai nepiekrīt un lūdz to noraidīt.

Ņemot vērā minēto, tiesa secinājusi, ka apstāklis, ka tieši prasītāji nav saņēmuši aptaujas anketas un balsošanas protokolu, nekalpo par

apstiprinājumu tam, ka aptauja nav notikusi un lēmumu projekti nevienam dzīvokļu īpašniekam nav nosūtīti.

Tiesa atzinusi, ka atbildētāju sniegtos paskaidrojumus apstiprina tiesas sēdē nopratinātā liecinieka /pers. BTT/ liecības. Atbilstoši liecinieka

sniegtajām liecībām liecinieks ievietojis dzīvokļu īpašnieku pastkastēs dokumentus, kas saistīti ar balsošanas procedūru. Tāpat liecinieks apstiprinājis, ka

balsošanas dokumenti atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem nosūtīti arī elektroniski, kā arī izskaidroja kārtību, kādā tika organizēta aptaujas anketu

savākšana no tiem iedzīvotājiem, kuri pastāvīgi neuzturas nekustamajā īpašumā. Ievērojot, ka liecinieks brīdināts par atbildību par nepatiesu liecību

sniegšanu, tiesa norādījusi, ka tai nav pamats apšaubīt liecinieka sniegtās liecības.

Attiecībā uz liecinieka /pers. BT/ liecībām tiesa norādījusi, ka tās faktiski apstiprina ziņas par dokumentu saņemšanu attiecībā uz prasītāju /pers. E/.

No iepriekš norādītā tiesa konstatējusi, ka balsošanas procedūras dokumenti dzīvokļu īpašniekiem nodoti, galvenokārt tos ievietojot pasta kastītēs,

kā arī atsevišķos gadījumos tie nosūtīti elektroniski, kas nav pretrunā Dzīvokļa īpašuma likuma 20.pantam.

Lai gan fakts, ka dokumenti dzīvokļu īpašniekiem ievietoti pasta kastītēs, dokumentāli nav pierādāms, savukārt pierādījumi par dokumentu

elektronisku nosūtīšanu atbildētājai SIA ,,INTER UNICO” nav saglabājušies, tiesa nav saskatījusi objektīvu pamatu apšaubīt faktu, ka aptaujas anketas

dzīvokļu īpašniekiem tika izsniegtas un aptauja notikusi. Apstāklis, ka lietā neatrodas dzīvokļu īpašnieku parakstītas aptaujas anketas, nav pamats

uzskatīt, ka viņi nav tikuši informēti par aptaujas veikšanu.

Tiesa norādījusi, ka gadījumā, ja prasītāji uzskata, ka aptaujas anketas un balsošanas protokoli visiem dzīvokļu īpašniekiem netika izsniegti, aptauja

vispār nav notikusi un dzīvokļu īpašnieki par pieņemtajiem lēmumiem nav balsojuši, tad šo apstākļu pierādīšanas pienākums gulstas uz prasītājiem.

[2.3.3] Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtā daļa nesatur imperatīvu prasību atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja

pārkāpta tā pieņemšanas procedūra, bet gan nosaka, ka tiesa tiesīga atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu gadījumā, ja tā

pieņemšanas procedūra ir pretrunā minētā likuma nosacījumiem. Tādējādi, tiesai jāizvērtē, vai un kādi pārkāpumi ir pieļauti lēmuma pieņemšanas

procedūrā un vai šo pārkāpumu esība varēja ietekmēt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemto lēmumu. Tiesai jāvērtē samērīgums starp konkrēto situāciju

un iespējamā lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Tiesa atzinusi, ka konkrētajā gadījumā apstāklis, ka prasītāji nav saņēmuši balsošanas anketas un balsošanas protokolus, nevar ietekmēt

balsošanas rezultātus un nerada juridiskas sekas. Saprātīgi vērtējot iespējamās procesuālās kļūdas un to ietekmi uz lēmumu tiesiskumu, tiesa nonākusi pie

secinājuma, ka gadījumā, ja prasītāji balsošanas dokumentus būtu saņēmuši un piedalījušies balsošanā, tad lēmumi būtu pieņemti tādi paši. SIA ,,INTER

UNICO” paskaidrojumā norādīts, un par minēto iebildumi nav celti, ka, nesaņemot prasītāju balsojumu, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 20.panta

otrajai daļai tiek prezumēts, ka viņi balsojuši ,,pret”.

Pamatojoties uz Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2014.gada 13.oktobra spriedumu lietā Nr.CA-0294-14/2, Satversmes tiesas

1998.gada 13.jūlija spriedums lietā Nr.03-04 un Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 16.jūnija spriedumā lietā Nr.SKC-220/2017, tiesa

atzinusi, ka prasītāju norādītie iebildumi saistībā ar aptaujas anketu un balsošanas protokola nesaņemšanu, kā arī aptaujas anketu neesība civillietas

materiālos, nevar kalpot par patstāvīgu pamatu pieņemto lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem.

[2.3.4] Vērtējot prasītāju norādīto, ka lēmuma pieņemšanai, ar kuru pārvaldniece SIA ,,INTER UNICO” pilnvarota pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku

kopību Jūrmalas pilsētas būvvaldē parakstīt arhitektoniskos un tehniskos projektus un citus dokumentus, kas nepieciešami kafejnīcu āra terašu

būvatļaujas saņemšanai un nodošanai ekspluatācijā, kā arī šajā sakarībā apstrīdēt valsts institūciju un ierēdņu lēmumus, nepieciešamais balsu skaits ir 2/3

no visiem dzīvokļu īpašumiem, tiesa norādījusi uz Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otro daļu, kur noteikti tie jautājumi, kuru izlemšana ietilpst vienīgi

dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē.

Lemjot par prasītāju iebildumu pamatotību, tiesa secinājusi, ka abi pieņemtie un prasītāju apstrīdētie lēmumi nav vērtējami atsevišķi un atrauti viens

no otra, bet ciešā kopsakarībā, jo tie abi saistīti un attiecināmi uz vienu un to pašu objektu – kafejnīcas āra terašu izbūvēšanu. Proti, pirmajā lēmumā

dzīvokļu īpašnieku kopība lēmusi par kopīpašumā esošās daļas nodošanu lietošanā vienam no kopīpašniekiem teritorijas labiekārtošanai, āra kafejnīcu

ierīkošanai un marķīžu uzstādīšanai, savukārt, otrajā lēmumā secīgi nolemts pilnvarot pārvaldnieku Jūrmalas pilsētas būvvaldē kārtot dokumentāciju

saistībā ar pirmajā lēmumā norādīto āra terašu būvniecību. Ņemot vērā, ka abi apstrīdētie lēmumi attiecināmi uz vienu un to pašu objektu un ietver sevī

šauru darbību loku, tiesas ieskatā lēmums par konkrēto darbību uzdošanu pārvaldniekam nav vērtējams kā pilnvarojuma došana Dzīvokļa īpašuma

likuma 16.panta otrās daļas 4.punkta izpratnē.

Turklāt ar apstrīdētajiem lēmumiem apstiprinātās darbības faktiski vērstas uz kopīpašuma labiekārtošanu, bet tādas darbības saskaņā ar Dzīvojamo

māju pārvaldīšanas likuma 6.panta trešo daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada 30.jūnijam), attiecināmas uz citām pārvaldīšanas

darbībām, kas saistītas ar dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamu pasākumu īstenošanu. Minētās darbības tiek veiktas

atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un kuru apstiprināšanai atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 8.punktam un 17.panta

devītajai daļai nepieciešamais balsu skaits ir vairāk nekā puse no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ievērojot, ka par pieņemtajiem lēmumiem nobalsojuši 25

dzīvokļu īpašnieki no 48 dzīvokļu īpašniekiem, pastāv pamats secināt, ka abi apstrīdētie lēmumi pieņemti atbilstoši likumā noteiktajam balsu kvorumam.

[2.4] Tiesa konstatējusi, ka prasība celta gan pret konkrētā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašniekiem, gan pret pārvaldnieku SIA ,,INTER

UNICO”. Prasītāji norādījuši, ka SIA ,,INTER UNICO” rīkojusi apstrīdēto dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu un sagatavojusi balsošanas

protokolu, tāpēc tā pieaicināma lietā kā atbildētāja.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 6. un 8.punktam par pieņemtajiem lēmumiem atbildība iestājas dzīvokļu īpašnieku kopībai

jeb dzīvokļu īpašniekiem.

Izskatāmās lietas materiāltiesiskais prasījums ir kopības lēmumu atzīšana par spēkā neesošiem. Minētos lēmumus nav pieņēmis pārvaldnieks, bet

gan dzīvokļu īpašnieku kopība. Apstāklis, ka pārvaldnieks organizēja dzīvokļu īpašnieku aptauju un apkopoja balsošanas rezultātus, nepārnes atbildības

pienākumu par kopības pieņemtajiem lēmumiem uz pārvaldnieku. Šāds viedoklis pausts Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 16.jūnija

spriedumā lietā Nr.SKC-220/2017.

Dzīvojamās mājas pārvaldnieks, lai gan veic darbības, lai nodrošinātu dzīvokļu īpašnieku aptauju, pats neiegūst dzīvokļu īpašnieku tiesības pieņemt

lēmumus. Tas nozīmē, ka prasība par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēšanu ceļama pret dzīvokļu īpašniekiem, kas pieņēmuši apstrīdētos

lēmumus.

Ievērojot norādīto, tiesa secinājusi, prasītāji nepamatoti kā atbildētāju lietā norādījuši pārvaldnieci SIA ,,INTER UNICO”.

[2.5] Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvojamā mājā /adrese/, ir 47 dzīvokļi (dzīvojamās telpas), kas pieder 46 īpašniekiem, kā arī norādīts, ka

prasītāji un atbildētāji, izņemot SIA ,,INTER UNICO”, kopā veido dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopību.

No lietā iesniegtajām zemesgrāmatu informācijām par īpašumiem tiesa konstatējusi, ka nekustamais īpašums /adrese/, sastāv no 48 dzīvokļu

īpašumiem (dzīvojamām un nedzīvojamām telpām). Vienlaikus tiesa konstatējusi, ka ne visi no lietā norādītajiem atbildētājiem bijuši kopīpašnieki aptaujas

veikšanas laikā.

Ņemot vērā, ka aptauja saistībā ar apstrīdētajiem lēmumiem veikta laika periodā no 2016.gada 4.aprīļa līdz 2016.gada 28.aprīlim, pastāv pamats

secināt, ka lietā atbildētāju statusā norādītas personas, kuras nevar būt atbildīgas par apstrīdētajiem lēmumiem, jo apstrīdēto lēmumu pieņemšana ir

vienīgi dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence, savukārt visas tās personas, kas tiesīgi atbildīgas par strīdus lēmumu pieņemšanu,

izskatāmajā lietā kā procesa dalībnieki nav tikušas pieaicinātas. Tiesas ieskatā minētais apstāklis vērtējams kā konkrēto dzīvokļu īpašnieku tiesības

aizskarošs, jo tādējādi šīm personām ir atņemtas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības aizstāvēt savu viedokli un pamatot pieņemtos lēmumus.

[2.6] Ņemot vērā minētos apstākļus, pirmās instances tiesa atzinusi, ka nav pamats atzīt par spēkā neesošiem 2016.gada 29.aprīļa balsošanas

protokolā norādītos kopīpašnieku pieņemtos lēmumus.

[3] /pers. D/, /pers. E/, /pers. G/ un /pers. H/ iesnieguši apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, pārsūdzot to pilnā apjomā.

[3.1] Apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka no lietas materiāliem izriet, ka vairāki atbildētāji nav saņēmuši ar aptaujas veikšanu saistītos

dokumentus. Uz minēto norāda atbildētāji /pers. BD/, /pers. AS/, /pers. BH/, /pers. AO/, tātad kopā ar prasītājiem tās ir vismaz deviņas personas.

Apstāklis, ka atbildētāji neatzīst prasību, nenorāda uz to, ka persona piekritusi sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

[3.2] Pirmās instances tiesas sprieduma aprakstošajā daļā saistībā ar liecinieka /pers. BT/ liecībām saskatāmas pretrunas ar motīvu daļā izdarītajiem

secinājumiem. Aprakstošajā daļā norādīts, ka liecinieks un viņa sieva nav saņēmuši nekādus dokumentus aptaujas sakarā un ka apstrīdamos dokumentus

prasītāji ieguva, iepazīstoties ar dokumentiem būvvaldē. Liecinieks liecināja, ka terases darbība viņam un viņa sievai ir traucējoša. Tomēr tiesa izdarījusi

secinājumu, ka šī liecība apstiprinot ziņas par dokumentu saņemšanu attiecībā uz prasītājiem, bet īpaši uz /pers. E/ (liecinieka sieva).

[3.3] Lietā iesniegti atsevišķu atbildētāju paskaidrojumi, kuros norādīts par aptaujas dokumentu saņemšanu, tomēr tiesas pieņēmums, ka minētie

atbildētāji varētu paust visu dzīvokļu īpašnieku gribu, atzīstams par nepatiesu. Tiesa nav vērtējusi tos paskaidrojumus, kuros norādīts uz šo dokumentu

nesaņemšanu. Turklāt atbildētājai SIA ,,INTER UNICO” nav saglabājies neviens e-pasts par sūtītajiem dokumentiem, ne arī aptaujas anketas, kuras

pārvaldniekam būtu obligāti jāievieto mājas lietā. Minētajiem apstāklim tiesa nav sniegusi vērtējumu.

[3.4] Dzīvokļa īpašuma likums imperatīvi uzliek pienākumu katram dzīvokļa īpašniekam rakstveidā nosūtīt lēmuma par izlemjamo jautājumu

projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot ,,par” vai ,,pret”

attiecīgā lēmuma pieņemšanu un imperatīvi uzliek pienākumu sagatavot balsošanas protokolu par balsošanas rezultātiem un piecu darbadienu laikā nosūtīt

to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Minētie pienākumi noteikti, lai visi dzīvokļu īpašnieki spētu apsvērt pieņemamā lēmuma saturu un lietderību, un apstrīdēt

lēmumu, ja tas pieņemts, pārkāpjot likuma prasības.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji pēc analoģijas atsaukušies uz Tieslietu ministrijas viedokli par nepieļaujamību ignorēt mazākumakcionārus tikai tiem

piederošā nelielā akciju skaita dēļ, pamatojoties arī uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018.gada 15.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-

293/2018.

No minētā secināms, ka tiesas viedoklis par tiesībām ierobežot dzīvokļu īpašnieka (kaut vai viena) tiesības saņemt likumā noteiktos dokumentus

saistībā ar kopības lēmumu pieņemšanu ir pretējs likumam un tiesu praksei.

[3.5] Atbildētāja SIA ,,INTER UNICO” pēc atkārtotiem tiesas pieprasījumiem nespēja uzrādīt nevienu dokumentu, kas saistīts ar lēmuma

pieņemšanu, līdz ar to pusēm nemaz nav iespējams pārliecināties par to, cik vispār dalībnieku piedalījās aptaujā, cik īpašniekiem tika paziņots par aptauju

un cik par to balsoja. Lietā esošais protokols prasītāju ieskatā nav uzskatāms par ticamu pierādījumu, jo tas atspoguļo trešās personas informācijas

kopsavilkumu, taču pierādījumi par kopsavilkuma saturu lietā nav.

[3.6] Apstāklis, ka apstrīdētās darbības jau izpildītas, nevar kalpot par pamatu prasības noraidīšanai. Minētie nav uzskatāmi par formāli

pārkāpumiem, bet gan būtiskiem un apzinātiem procedūras pārkāpumiem.

[3.7] Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 4.punkts nosaka, ka kopība par pilnvarojuma došanu un atsaukšanu var pieņemt lēmumu, ja

par šo lēmumu nobalso vismaz 2/3 no balstiesīgajām personām. Dzīvojamā mājā ir 47 dzīvokļi, līdz ar to bija nepieciešams 32 balstu skaits. Ja likumā

noteiktais dzīvokļu īpašnieku kvorums nav devis pilnvarojumu pārvaldniekam veikt ārpus pārvaldīšanas darbībām noteiktas darbības, tad nevar būt

apsvērumi par to, ka šāds lēmums tomēr skaitītos pieņemts.

[3.8] Kritiski vērtējama tiesas atsaukšanās uz it kā faktisku labiekārtojumu, jo tas kalpo par labumu ēkas īpašniekiem, uzlabojot ēku un vidi.

Konkrētajā gadījumā trešajai personai tiek nodots lietošanā daļa kopības īpašuma (zemesgabals un fasāde), kura to izmanto savām komerciālajām

interesēm.

Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 22.janvāra spriedumā lietā Nr.C30598316 norādīts, ka lēmums pilnvarot personu iesniegt un saņemt dokumentus

un veikt citas darbības, lai izstrādātu auto novietnes izbūves projektu, atzīstams par nepārprotamu pilnvarojumu, kam nepieciešamas 2/3 balsu. Tādējādi

pirmās instances tiesas spriedumā argumenti sniegti atbilstoši SIA ,,INTER UNICO” vajadzībām un interesēm, pretēji visu īpašnieku kopības interesēm.

[3.9] Attiecībā uz SIA ,,INTER UNICO” pieaicināšanu lietā, apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka prasītāju ieskatā, lai sasniegtu tiesas

spriešanas virsmērķi – patiesības noskaidrošanu, persona, kura organizēja aptauju un veica darbības, kuru dēļ prasītāju ieskatā pastāv pamats pieņemto

lēmumu atzīšanai par spēkā neesošu, pieaicināma lietā kā atbildētāja.

[3.10] Apelācijas sūdzības iesniedzēji nepiekrīt pārsūdzētajā spriedumā norādītajai motivācijai attiecībā pret atbildētājiem.

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2019.gada 12.decembra spriedumā lietā Nr.C31346614 (SKC-109/2019) norādīts, ka

dzīvokļu īpašnieku kopības procesuālās tiesībspēja nozīmē, ka kopība var būt par prasītāju un atbildētāju tiesā (sk. Komerclikuma 90.panta pirmo daļu).

Judikatūrā un tiesību zinātnē vairākkārt norādīts, ka prasība ceļa pret visiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri lēmumu pieņēmuši.

Konkrētajā gadījumā prasītājiem nebija zināms, cik dzīvokļu īpašnieki un kuri dzīvokļu īpašnieki balsojuši par izlemjamo jautājumu, jo mājas

pārvaldnieks, pretēji Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8.panta prasībām un Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.908

,,Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi” 20.punktam nav saglabājis dokumentus, kas saistīti ar aptaujas veikšanu. Līdz ar to prasītājiem nav

bijis iespējams Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 20.panta ceturtajā daļā dotās tiesības – pieprasīt uzrādīt pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma

rezultātus.

Ņemot vērā minēto, prasītāji cēla prasību pret prasības celšanas brīdī esošo kopību jeb visiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru tiesības potenciāli varētu

skart spriedums.

Tomēr, ievērojot pirmās instances tiesas spriedumā norādītos apstākļus, apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz atbildētāju statusā pieaicināt /pers.

CO/un /pers. CB/, kuri bijuši dzīvokļu Nr.24 un Nr.33 īpašnieki laikā, kad pieņemti apstrīdētie lēmumi.

[3.11] Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka par pamatu prasības noraidīšanai nevar būt argumentācija, ka prasības apmierināšana esošo

situācijā neizmainītu.

[4] Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības likuma 10.pantu, 2020.gada 3.jūlijā lietas dalībniekiem nosūtīti tiesas paziņojumi par /pers. D/,

/pers. E/, /pers. G/ un /pers. H/ apelācijas sūdzības izskatīšanu rakstveida procesā 2020.gada 14.septembrī.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudot lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība apmierināma daļēji.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav

apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja pārsūdzējusi pirmās instances tiesas spriedumu pilnā apjomā, līdz ar to

apelācijas instances tiesai izvērtējami prasības pieteikumā un apelācijas sūdzībā norādītie argumenti.

[7] Civillietu tiesas kolēģija secina, ka prasītājs /pers. I/ pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas kārtībā nav pārsūdzējis, līdz ar to Civillietu

tiesas kolēģija izskata prasītāju /pers. D/, /pers. E//pers. G/ un /pers. H/ prasību pret atbildētājiem par dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemto lēmumu

atzīšanu par spēkā neesošiem

[8] Lietas izskatīšanas laikā nodibināts, ka prasītāji ir /adrese/ dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku.

[8.1] No prasības pieteikuma izriet, ka prasītāji apstrīd 2016.gada 29.aprīļa /adrese/ dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības balsošanas

protokolu Nr.1/2016, vēršoties ar prasību tiesā gan pret dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem, kuri piedalījās balsojumā, gan pret dzīvojamās

mājas pārvaldnieci, kura organizēja balsojumu par kopīpašuma jautājumu saistībā ar zemesgabala nodošanu lietošanā.

Pirmās instances tiesa, pamatojoties uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 16.jūnija spriedumu lietā Nr.SKC-220/2017,

pārsūdzētajā spriedumā pamatoti norādījusi, ka minēto lēmumu nav pieņēmis pārvaldnieks, bet gan dzīvokļu īpašnieku kopība. Dzīvojamās mājas

pārvaldnieks, lai gan veic darbības, lai nodrošinātu dzīvokļu īpašnieku aptauju, pats neiegūst dzīvokļu īpašnieku tiesības pieņemt lēmumus. Tas nozīmē, ka

prasība par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēšanu ceļama pret dzīvokļu īpašniekiem, kas pieņēmuši apstrīdētos lēmumus.

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums apstrīdams ar prasību pret visiem dzīvokļu īpašniekiem. Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka prasība nav

pamatota daļā pret atbildētāju SIA ,,INTER UNICO”, jo pārvaldniece nav kopīpašniece, kura pieņēmuši attiecīgo dzīvokļu īpašnieku lēmumu par

kopīpašuma daļas nodošanu lietošanā komercdarbības veikšanai.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu apelācijas sūdzībā norādīto argumentu, ka persona, kura organizēja aptauju un

veica darbības, kuru dēļ prasītāju ieskatā pastāv pamats pieņemto lēmumu atzīšanai par spēkā neesošu, pieaicināma lietā kā atbildētāja, jo par minēto

jautājumu atbildīga dzīvokļu īpašnieku kopība.

Apstāklis, ka pārvaldniece 2016.gada aprīlī organizēja dzīvokļu īpašnieku aptauju un apkopoja balsošanas rezultātus, nepārnes atbildības

pienākumu par kopības pieņemtajiem lēmumiem uz pārvaldnieci.

Ņemot vērā, ka dzīvokļu īpašnieku kopība nav juridiska persona un tieši neatbilst Civilprocesa likumā noteikto subjektu lokam, un attiecīgi nevar

piedalīties civilprocesā, tas ir, būt lietā kā atbildētāja, pārsūdzētajā spriedumā pareizi norādīts, ka prasījums vērsts pret atbildētājiem, kas pieņēmuši

apstrīdētos lēmumus.

Civillietu tiesas kolēģija papildus norāda, ka arī judikatūrā un tiesību zinātnē paustajās atziņās vairākkārt norādīts, ka apstrīdot dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmumus, prasība ceļama pret visiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri lēmumu pieņēmuši (sk., piemēram, Augstākās tiesas Civillietu departamenta

2015.gada 7.oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-201/2015 (C40089512) 6.punktu; Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada

30.maija sprieduma lietā Nr. SKC-1208/2014 (C33303411) 8.3.punktu; Tiesu prakses apkopojumu „Tiesu prakse civillietās, kas izriet no

dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām” (2013.-2016.gada maijs), 2016, 15.lpp.; R.Krauze. Dzīvokļa īpašums, tā pārvaldīšana

un tiesiskais regulējums. Augstākās tiesas biļetens Nr.3/2011, 20.-21.lpp.).

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājiem prasība par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem

ceļama pret atbildētājiem – dzīvokļu īpašniekiem, kas pieņēmuši apstrīdēto lēmumu. Prasības pamatotība nav izvērtējama daļā pret pārvaldnieci SIA

,,INTER UNICO”, līdz ar to prasītāju prasība daļā pret pārvaldnieci noraidāma kā nepamatota.

[8.2] Apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz atbildētāju statusā pieaicināt /pers. CO/ un /pers. CB/, kuri bijuši dzīvokļu Nr.24 un Nr.33 īpašnieki

laikā, kad pieņemti apstrīdētie lēmumi.

[8.2.1] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka minētie atbildētāji nav pieaicināti lietas izskatīšanā pirmajā instancē, tomēr apelācijas sprieduma

pieņemšanas brīdī konstatējams, ka atbildētāju tiesības vairs nevar tikt skartas, jo atbildētāji vairs nepieder dzīvokļu īpašnieku kopībai. Ņemot vērā, ka

lieta ierosināta un izskatīta pirmajā instancē, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka nav pamatots atbildētāju lūgums par jaunu atbildētāju pieaicināšanu

apelācijas instancē.

[8.2.2] Pārsūdzētajā spriedumā tiesa norādījusi argumentāciju, ka ne visas personas, kuras aptaujas laikā bijušas dzīvokļu īpašnieki, norādītas šajā

lietā kā atbildētājas. Aptauja saistībā ar apstrīdētajiem lēmumiem veikta laika periodā no 2016.gada 4.aprīļa līdz 2016.gada 28.aprīlim, līdz ar to lietā

atbildētāju statusā norādītas personas, kuras nevar būt atbildīgas par apstrīdētajiem lēmumiem, jo apstrīdēto lēmumu pieņemšana ir vienīgi dzīvojamās

mājas dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence, savukārt visas tās personas, kas tiesīgi atbildīgas par strīdus lēmumu pieņemšanu, izskatāmajā lietā kā

procesa dalībnieki nav tikušas pieaicinātas. Pirmās instances tiesas ieskatā minētais apstāklis vērtējams kā konkrēto dzīvokļu īpašnieku tiesības

aizskarošs, jo tādējādi šīm personām ir atņemtas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības aizstāvēt savu viedokli un pamatot pieņemtos lēmumus.

Civillietu tiesas kolēģija minēto argumentāciju atzīst par nepamatotu, norādot, ka minētais nav pamats prasības noraidīšanai. Apstākļos, kad lietā

nav pieaicināti visi atbildētāji, prasītājam jāiesniedz prasības pieteikuma papildinājumi vai precizējumi, norādot visas personas, kuru intereses minētais

spriedums var skart. No prasības pieteikuma izriet, ka prasītāji cēluši prasību pret dzīvokļu īpašniekiem, kuri izteikuši balsojumu par protokolā

norādītajiem lēmumiem, līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka nekorekti vai nepilnīgi norādītais atbildētāju skaits nav pamats prasības noraidīšanai.

Turklāt lietas izskatīšanas laikā noskaidrots, ka prasītāju rīcībā nav bijušas iespējas saņemt sarakstu ar dzīvokļu īpašniekiem, kas piedalījušies

strīdus lēmumu pieņemšanā, tādējādi prasītājiem varēja nebūt zināmi atsevišķi dzīvokļu īpašnieki, kas piedalījās dzīvokļu īpašnieku kopības jautājumu

izlemšanā.

[8.2.3] Ar lietas materiālos esošo Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs D/(lietas

1.sējuma 75.lapa) izdruku apstiprinās, ka atbildētājs /pers. AZ/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /asdrese B/nostiprinātas 2016.gada 31.maijā,

pamatojoties uz 2016.gada 5.maija dāvinājuma līgumu, tas ir, pēc dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma.

Savukārt ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/(lietas 1.sējuma 89.lapa)

apstiprinās, ka atbildētājs /pers. BG/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese C/ nostiprinātas 2016.gada 30.augustā, pamatojoties uz 2016.gada

19.augusta nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, tas ir, pēc dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pret atbildētājiem /pers. AZ/ un /pers. BG/ prasība noraidāma, jo minētie atbildētāji nav

piedalījušies dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesā.

[9] Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki ir arī zemesgabala ar kadastra Nr./numurs B/, uz kura atrodas dzīvojamā mājā, kopīpašnieki. Līdz ar to

jautājumi, kas skar kopīpašumu – zemesgabalu – ir dzīvokļu īpašnieku kopības kompetences jautājums.

Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka saskaņā ar 2016.gada 29.aprīļa /adrese/ dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības balsošanas protokolu

Nr.1/2016 ar vairākumu – 25 balsīm ,,par” un 23 balsīm ,,pret”, tas ir, 52,08% dzīvokļu īpašniekiem balsojot ,,par”, tika pieņemti lēmumi:

1) nodot lietošanā uz 15 gadiem SIA ,,INTERHAUS” izmantot zemesgabala daļu 220 m2 platībā, /adrese/ teritorijas labiekārtošanai, āra kafejnīcu

terašu ierīkošanai un fasādes daļu izmantošanai marķīžu uzstādīšanai saskaņā ar grafisko pielikumu;

2) pilnvarot pārvaldītāju SIA ,,INTER UNICO” pārstāvēt dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopību Jūrmalas pilsētas būvvaldē,

parakstīt elektroniskos un tehniskos projektus, citus dokumentus, kas nepieciešami kafejnīcu āra terašu uz zemesgabala /adrese/ būvatļaujas saņemšanai

un nodošanai ekspluatācijā, kā arī apstrīdēt valsts institūciju un ierēdņu lēmumus.

[9.1] Vērtējot prasības pieteikumā norādītos iebildumus, ka balsošana rīkota par īpašumu, kas neatrodas kopīpašumā, Civillietu tiesas kolēģija

pievienojas pārsūdzētajā spriedumā konstatētajam, ka 2016.gada 29.aprīļa balsošanas protokolā Nr.1/2016 attiecībā uz izlemjamiem jautājumiem

norādīts nekustamā īpašuma kadastra numurs /numurs/, kas neatbilst nekustamā īpašuma kadastra numuram, uz kura veikta strīdus būvniecība. Rīkojot

balsošanu un sastādot balsošanas protokolu, izlemjamo jautājumu objekts bijis zemes gabals (tā daļa) ar kadastra Nr./numurs B/, uz kura faktiski bijuši

uzsākti būvniecības darbi, kas visiem dzīvokļu īpašniekiem bijis redzams un neapstrīdams fakts. Turklāt nekustamais īpašums ar kadastra Nr./numurs/ir

neapdzīvojamā telpa Nr.601, nevis zemes īpašums (zemes gabala daļa), par kura izmantošanu lemts ar apstrīdētajiem lēmumiem, līdz ar to secināms, ka

nekustamā īpašuma kadastra numurs balsošanas protokolā norādīts kļūdaini.

Pamatojoties uz Civillikuma 1505.pantu, kā arī ņemot vērā strīdus jautājuma faktiskos apstākļus, apelācijas instances tiesa uzskata par pamatotu

atzīt, ka balsošanas protokola lēmumos ieviesusies pārrakstīšanās kļūda nekustamā īpašuma kadastra numurā nevar ietekmēt dokumenta juridisko spēku,

jo tā nemaina konkrētās darbības faktisko un patieso nodomu. Lietas izskatīšanā nav pamats uzskatīt, ka pārrakstīšanās kļūdas esība dzīvokļu īpašniekos

radījusi maldīgu priekšstatu par izlemjamā jautājuma objektu.

[9.2] Konkrētajā lietā problēmjautājums saistīts ar to, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums pieņemts, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci,

– aptaujas veidā, kuru organizējusi pārvaldniece.

[9.2.1] Dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašuma statusu, dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības

kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Dzīvokļa īpašuma likums.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā. Atbilstoši šā likuma 10.panta pirmajai daļai dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā

(1.punkts), pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus (8.punkts). Uz to norādīts arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmajā

daļā, proti, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana)

ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Dzīvojamās mājas īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas gadījumā ir arī dzīvokļa īpašuma īpašnieks

(Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1.panta 2.punkts).

Tas nozīmē, ka dzīvokļa īpašnieks pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā var realizēt, piedaloties dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs un

paužot savu viedokli par kopsapulces darba kārtībā lemjamajiem jautājumiem.

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 15.pants definē dzīvokļu īpašnieku kopību: tā ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu

īpašumos. Tās sastāvā ir visi mājas dzīvokļu īpašnieki. Atbilstoši šā likuma 16.pantam tieši kopībai ir tiesības izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz

kopīpašumā esošo daļu. Protams dzīvokļu īpašnieku kopība var arī deleģēt atsevišķu jautājumu izlemšanu citām personām (piemēram, pārvaldniekam),

bet minētā likuma 16.pantā ir noteikti jautājumi, kurus drīkst izlemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopība, turklāt 17.pantā dažādiem jautājumiem paredzēts

atšķirīgs kvorums (sapulces dalībnieku skaits, kas nepieciešams, lai sapulces lēmumus atzītu par spēkā esošiem).

Tiesu praksē, skaidrojot dzīvokļu īpašnieku kopības tiesisko statusu, atzīts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīga pārvaldīšana ir īpašs

īpašuma tiesību īstenošanas veids, kura ietvaros katrs dzīvokļa īpašnieks nav pilnībā patstāvīgs subjekts, bet tiesības var īstenot tikai kopā ar citiem

dzīvokļu īpašniekiem. Respektīvi, mājas pārvaldīšanas jautājumos atsevišķs dzīvokļa īpašnieks nav patstāvīgs tiesību subjekts, bet iekļaujas dzīvokļu

īpašnieku kopumā. Lai gan dzīvokļu īpašnieku kopība nav nedz biedrība, nedz sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tomēr tai ir līdzīgas iezīmes ar abiem

minētajiem tiesību subjektu veidiem, jo tā ir personu (fizisko un juridisko) apvienība jeb kolektīvo interešu veidojums, kura vadīšanas ietvaros tiek

pieņemti kolektīvi lēmumi. Turklāt šie lēmumi rada tiesiskās sekas, kuras ietekmē gan šīs apvienības, gan tās sastāvā esošo dzīvokļu īpašnieku, gan arī

trešo personu civiltiesiskās intereses. Minētā iemesla dēļ arī dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir jābauda tāda pati tiesiskā aizsardzība tiesiskās

stabilitātes nodrošināšanas interesēs, kāda paredzēta citu līdzīgu tiesību subjektu lēmumiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2011.gada 16.jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-23/2011 (A42575707) 11.punktu un 2013.gada 2.decembra sprieduma lietā Nr.

SKA-706/2013 10.punktu; Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 21.jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-177/2016 (C20431812)

7.punktu, Tiesu prakses apkopojumu „Tiesu prakse civillietās, kas izriet no dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām” (2013.-

2016.gada maijs), 2016, 14.-15.lpp.).

[9.2.2] Kārtība, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība var realizēt un pieņemt lēmumus, noteikta Dzīvokļa īpašuma likuma 18.pantā. Saskaņā ar šī panta

pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību un veidu nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība, ievērojot šā likuma noteikumus.

Savukārt 18.panta otrā daļa paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:

1) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19.pants);

2) nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā (20.pants);

3) citādi savstarpēji vienojoties (21.pants).

Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks neatkarīgi no tā, kādā no šiem veidiem tie pieņemti (18.panta trešā daļa).

Tas nozīmē, ka likumā noteiktie lēmumu pieņemšanas veidi nav savstarpēji pakārtoti, tas ir, sākotnēji nav jānotiek dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei, lai

izlemtu, kuri jautājumi turpmāk tiks pieņemti kādā no citiem lēmumu pieņemšanas veidiem. Turklāt katram lēmumu pieņemšanas veidam likumā noteiktas

konkrētas prasības, kas jāievēro (termiņi un citi nosacījumi). Piemēram, lēmumu pieņemšana, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, – aptaujas veidā

ir iespējama, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi attiecīgā jautājuma izskatīšanu tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, ievērojot sekojošus

nosacījumus:

1) pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo

jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, norādot termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot „par” vai „pret”

attiecīgā lēmuma pieņemšanu; 2) termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma nosūtīšanas; 3) ja dzīvokļa īpašnieks nav sniedzis rakstveida

atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu. Visi dzīvokļu īpašnieku lēmumi ir noformējami rakstveidā, tai skaitā par aptaujas rezultātā

pieņemtajiem lēmumiem ir jāsastāda protokols, ko sagatavo aptaujas ierosinātājs un piecu darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Aptaujas rezultātā sagatavotajā protokolā jānorāda: lēmuma projekta nosūtīšanas diena un balsošanai noteiktais termiņš; pieņemtie lēmumi un ar tiem

saistītās balsošanas rezultāti; pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma – atšķirīgo viedokļu saturs un citas būtiskas ziņas par balsojumu (sk. Augstākās tiesas

2017.gada 16.jūnija spriedumu lietā Nr.SKC-220/2017 (C30809612)).

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka lietā nav pierādīts, ka pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības deliģēta persona

katram dzīvokļa īpašniekam nosūtījusi rakstveida informāciju par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu,

norādot aptaujas termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot „par” vai „pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu.

Ievērojot, ka lēmums pieņemts, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, – aptaujas veidā, Civillietu tiesas kolēģijas norāda, ka katram

kopīpašniekam pastāv tiesības uz informāciju par plānotajām darbībām vai nepieciešamajiem lēmumiem, kas skar kopīpašumu vai tā daļu. Apstāklis, ka

kopīpašnieks neizsaka savu viedokli lēmumu pieņemšanā ar ,,par” vai ,,pret”, nav pamats kopīpašniekam nesniegt informāciju par plānotajiem

izskatāmajiem jautājumiem.

Prasītāji norādījuši, ka aptaujas par konkrētā jautājuma izlemšanu nav saņēmuši, minēto norādījuši ar atbildētāji /pers. BD/ (paskaidrojumi lietas

1.sējuma 216.lapa), /pers. AS/ (paskaidrojumi lietas 1.sējuma 228.lapa), /pers. BH/ (paskaidrojumi lietas 1.sējuma 221.lapa). Tāpat Civillietu

tiesas kolēģija konstatē, ka lietā nav iesniegts neviens pierādījums, kā noformēta atbildētājiem nosūtītā aptaujas anketa. Atbildētājai SIA ,,INTER

UNICO” nav saglabājies neviens e-pasts par sūtītajiem dokumentiem. SIA ,,INTER UNICO” paskaidrojumos (lietas 5.sējuma 31.lapa) norādījusi, ka

tai nav saglabājušās anketas ar personu parakstiem, ne arī pierādījumi par projekta nosūtīšanu dzīvokļu īpašniekiem. Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā

minētie apstākļi liek apšaubīt aptaujas anketas izsniegšanu vai nosūtīšanu visiem dzīvokļu īpašniekiem.

[9.2.3] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā pārsūdzētajā spriedumā nepamatoti pierādīšanas nasta uzlikta prasītājiem, ievērojot, ka prasītāji norādījuši,

ka aptaujas un informāciju par balsojumu nav izsūtītas un viņi tās nav saņēmuši, savukārt no atbildētāju puses pastāv pamats pierādīt, ka visiem dzīvokļu

īpašniekiem tika nodrošināta informācijas pieejamība par kopības plānotajiem balsošanas lēmumiem.

Negatīvs fakts nav jāpierāda, jāpierāda, ka aptauja ir notikusi, ka anketas un balsošanas protokoli nosūtīti dzīvokļu īpašniekiem un tie informēti par

pieņemtajiem lēmumiem.

Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā minētie pārkāpumi atzīstami par būtiskiem procedūras pārkāpumiem, kas ir pretrunā Dzīvokļu īpašuma likuma

18.panta nosacījumiem, kuri nosaka kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmusi aptaujas veidā.

[9.2.4] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka minētā prasība – nosūtīt katram dzīvokļu īpašniekam lēmumprojektu, aptauju un citus saistītos

dokumentus – nav atzīstama par formālu, jo tā nodrošina visiem dzīvokļu īpašniekiem vienādu pieejamu informāciju.

Minēto viedokli paudusi arī Latvijas Republikas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā atbildē par Dzīvokļa īpašuma likuma

20.panta otrajā un trešajā daļā ietverto normatīvo regulējumu piemērošanu (lietas 6.sējuma 31.-32.lapa). Minētajā atbildē norādīts, ka likumā noteikto

dokumentu nenosūtīšana var būt iemesls tam, ka dzīvokļa īpašnieks nesniedz kopībai savu atbildi (nepiedalās balsošanā). Bet, ja dzīvokļa īpašnieks

noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu (20.panta otrā daļa). Tādējādi tiek ietekmētas arī

pārējo dzīvokļu īpašnieku intereses.

Ņemot vērā minētos procedūras pārkāpumus, rīkojot /adrese/ dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības balsošanu, Civillietu tiesas kolēģija

atzīst, ka prasība par 2016.gada 29.aprīļa protokola Nr.1/2016 lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem apmierināma.

[10] Ievērojot, ka pārkāpta balsošanas un dzīvokļu īpašnieku informēšanas kārtība par plānotajiem pieņemamajiem lēmumiem, apelācijas instances

tiesai atzīstot, ka ne visi dzīvokļu īpašnieki bija informēti par aptauju, lēmumprojektiem un sapulces protokolu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka tiesai nav

pamats sniegt vērtējumu protokolā norādīto balsu kvorumam, pieņemot attiecīgos lēmumus.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

[11.1] Ņemot vērā, ka prasība pret SIA ,,INTER UNICO” noraidīta, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka no prasītājiem par labu atbildētājai SIA

,,INTERU UNICO” piedzenami tiesas izdevumi – samaksātā kanceles nodeva 5,00 EUR par liecinieka uzaicināšanu (lietas 5.sējuma 219.lapa), tas ir,

no katra prasītāja par labu SIA ,,INTER UNICO” piedzenami tiesas izdevumi 1,25 EUR apmērā.

[11.2] Ar lietas materiālos esošo 2016.gada 15.septembra maksājuma uzdevumu Nr.502 (lietas 1.sējuma 12.lapa) apstiprinās, ka prasītāja

samaksājusi valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu 71,14 EUR, ar 2020.gada 27.aprīļa maksājuma uzdevumu Nr.2 (lietas 6.sējuma

12.lapa) apstiprinās, ka prasītāji samaksājuši valsts nodevu 70,00 EUR apmērā par apelācijas sūdzības iesniegšanu.

Ar 2020.gada 9.marta maksājuma uzdevumu Nr.3899 (lietas 5.sējuma 227.lapa) apstiprinās, ka prasītāju pārstāvis samaksājis kancelejas

nodevu 5,00 EUR par liecinieka uzaicināšanu.

Ar 2016.gada 15.septembra maksājuma uzdevumu Nr.503 (lietas 1.sējuma 13.lapa) apstiprinās, ka prasītāja samaksājusi ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 142,44 EUR, savukārt ar 2019.gada 23.janvāra maksājuma uzdevumu Nr.3777 (lietas 5.sējuma 150.lapa) un 2020.gada 2.janvāra

maksājuma uzdevumu Nr.3878 (lietas 5.sējuma 206.lapa) apstiprinās, ka prasītāju pilnvarotais pārstāvis samaksājis 3,42 EUR (1,71 EUR + 1,71

EUR) par sludinājuma teksta sagatavošanām.

Ņemot vērā minēto, prasītājiem kopā radušies tiesāšanās izdevumi 292,00 EUR (71,14 EUR + 70,00 EUR + 5,00 EUR + 142,44 EUR + 3,42

EUR) apmērā, kas piedzenami no atbildētājiem, pret kuriem prasība apmierināta, par labu prasītājiem, tas ir, no katra atbildētāja 7,49 EUR.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa

prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas

labprātīgi apmierinājis.

Ar 2016.gada 6.oktobra rēķinu Nr.5 3 (lietas 5.sējuma 217.lapa) apstiprinās, ka ,,Zvērināta advokāta Viktora Tihonova birojs” izrakstījis

prasītājam /pers. D/ rēķinu par zvērināta advokāta juridiskās palīdzības sniegšanu civillietā 1 338,65 EUR, 2020.gada 4.martā izrakstīts rēķins (lietas

5.sējuma 218.lapa) par juridiskās palīdzības sniegšanu par 605,00 EUR, 2020.gada 28.septemrī izrakstīts rēķins par Nr.60 (lietas 6.sējuma 34.lapa)

par juridiskajiem pakalpojumiem 1 452,00 EUR apmērā. Ņemot vērā minēto, prasītājiem radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi saistībā ar advokāta

juridisko palīdzību 3 395,65 EUR apmērā.

Ņemot vērā Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta ,,d” apakšpunktā noteikto ierobežojumu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka no

atbildētājiem par labu prasītājam piedzenami izdevumi advokāta palīdzības samaksai 2 850,00 EUR apmērā, tas ir, no katra atbildētāja 73,08 EUR.

Ņemot vērā, ka lietā prasītājus pārstāvis zvērināts advokāts Oskars Ramiņš, kurš pārstāvējis prasītājus pirmās un apelācijas instances tiesā, lietā iesniegti

pierādījumi un sagatavota apelācijas sūdzība, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka izdevumi par advokāta sniegto palīdzību nosakāmi to faktiskajā apmērā,

bet ievērojot Civilprocesa likumā noteikto ierobežojumu. Ņemot vērā, ka prasītāji sagatavojuši kopīgu prasības pieteikumu un apelācijas sūdzību,

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka konkrētajā lietā nav pamats ar lietas vešanu saistītos izdevumus aprēķināt katram prasītājam atsevišķi.

[13] Ievērojot, ka valsts tiesas izdevumu un ar lietas vešanu saistīto izdevumu maksājumus veicis prasītājs /pers. D/, Civillietu tiesas kolēģija atzīst

par iespējamu piedzīt tiesāšanās izdevumus no atbildētājiem, pret kuriem prasība apmierināta, par labu prasītājam /pers. D/, tas ir, no katra atbildētāja,

pret kuru prasība apmierināta, par labu prasītājam /pers. D/ piedzenami tiesas izdevumi 7,49 EUR un ar lietas vešanu saistītie izdevumi 73,08 EUR.

[14] Izskatot lietu pirmās instances tiesā, radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 417,07 EUR un, izskatot lietu apelācijas instancē, 110,60

EUR, kopā – 527,67 EUR.

Lietas materiālos esošie rēķini par dokumentu tulkošanu apstiprina, ka lietas izskatīšanas laikā radušies izdevumi par dokumentu tulkošanu 128,99

EUR (lietas 5.sējuma 51.lapa) + 295,48 EUR (lietas 5.sējuma 53.lapa), kopā – 424,47 EUR.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu minētie izdevumi par kopējo summu 809,70 EUR (527,67 + 424,47 EUR - 142,44 EUR

(prasītājas samaksātie izdevumi, ceļot prasību tiesā)) piedzenami no atbildētājiem par labu valstij, sadalot minēto summu vienādās daļās, tas ir, no katra

atbildētāja 20,76 EUR.

[15] Civilprocesa likuma 204.1pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par

tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Ievērojot norādīto un pamatojoties uz minētā panta otro daļu, Civillietu tiesas kolēģija nosaka pusēm desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei.

[16] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa nav pareizi un vispusīgi novērtējusi apstākļus un pierādījumus lietā, neizvērtējot

kopsapulces lēmumu pieņemšanas procedūru atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likuma 18.panta otrās daļas 2.punkta gadījumam, kad kopsapulces lēmums

pieņemts aptaujas veidā, tādējādi nepamatoti prasību noraidot pilnībā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434. pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

apmierināt /pers. D/, /pers. E/, /pers. G/ un /pers. H/ prasību pret /pers. J/, /pers. L/, /pers. K/, /pers. P/, /pers. S/, /pers. U/, /pers. V/, /pers. Z/,

/pers. AA/, /pers. AB/, /pers. AC/, /pers. AG/, /pers. AH/, /pers. AI/, /pers. AJ/, /pers. AJ/,/pers. AL/, /pers. AO/, /pers. AR/, /pers. AS/, /pers. AT/ ,

/pers. AZ/, , /pers. AZZ/, /pers. BC/, SIA ,,LERO Ķeizarmežs”, /pers. BD/, /pers. BE/, /pers. BF/, /pers. BH/, /pers. BI/, /pers. BJ/, /pers. BL/, /pers.

BN/, Britu Virdžinu salās reģistrēto Bodrux Holding Inc., /pers. BR/, SIA ,,INTERHAUS”, SIA ,,Westbalt Group” par dzīvokļu īpašnieku kopības

pieņemto lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Atzīt par spēkā neesošu 2016.gada 29.aprīļa /adrese/ dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības balsošanas protokolu Nr.1/2016, ar kuru tika

pieņemti lēmumi:

,,1) nodot lietošanā uz 15 gadiem SIA ,,INTERHAUS” izmantot zemesgabala daļu 220 m2 platībā, /adrese/ teritorijas labiekārtošanai, āra

kafejnīcu terašu ierīkošanai un fasādes daļu izmantošanai marķīžu uzstādīšanai saskaņā ar grafisko pielikumu;

2) pilnvarot pārvaldītāju SIA ,,INTER UNICO” pārstāvēt dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopību Jūrmalas pilsētas būvvaldē,

parakstīt elektroniskos un tehniskos projektus, citus dokumentus, kas nepieciešami kafejnīcu āra terašu uz zemesgabala /adrese/ būvatļaujas saņemšanai

un nodošanai ekspluatācijā, kā arī apstrīdēt valsts institūciju un ierēdņu lēmumus.”.

Noraidīt /pers. D/, /pers. E/, /pers. G/ un /pers. H/ prasību pret /pers. BB/, /pers. BG/ un SIA ,,INTER UNICO” par dzīvokļu īpašnieku kopības

pieņemto lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ,,INTER UNICO”, reģistrācijas Nr.50003368851, tiesas izdevumus 1,25 EUR

(viens euro un divdesmit pieci centi), samaksu veicot uz SIA ,,INTER UNICO” kontu Nr.LV40HABA0551009873606, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ,,INTER UNICO, reģistrācijas Nr.50003368851, tiesas izdevumus 1,25 EUR

(viens euro un divdesmit pieci centi), samaksu veicot uz SIA ,,INTER UNICO” kontu Nr.LV40HABA0551009873606, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. G/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ,,INTER UNICO, reģistrācijas Nr.50003368851, tiesas izdevumus 1,25 EUR

(viens euro un divdesmit pieci centi), samaksu veicot uz SIA ,,INTER UNICO” kontu Nr.LV40HABA0551009873606, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. H/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ,,INTER UNICO, reģistrācijas Nr.50003368851, tiesas izdevumus 1,25 EUR

(viens euro un divdesmit pieci centi), samaksu veicot uz SIA ,,INTER UNICO” kontu Nr.LV40HABA0551009873606, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. J/, dzimis /datums/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas vešanu saistītos

izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/ kontu /konta

numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. L/, dzimusi /datums/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas vešanu saistītos

izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/ kontu /konta

numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. K/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. P/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. S/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. U/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. V/personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. Z/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. AA/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. AB/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. AC/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. AG/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. AH/personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. AI/personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. AJ/, dzimusi /datums/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas vešanu saistītos

izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/ kontu /konta

numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. AK/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. AL/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. AO/personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. AR/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. AS/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. AT/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. AZ/dzimis /datums/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas vešanu saistītos

izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/ kontu /konta

numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. BZ/, dzimusi /datums/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas vešanu saistītos

izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/ kontu /konta

numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. AZZ/dzimis /datums/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas vešanu saistītos

izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/ kontu /konta

numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. BC/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no SIA ,,LERO Ķeizarmežs”, reģistrācijas Nr.40103403121, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49

EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu

veicot uz /pers. D/ kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. BD/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. BE/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. BF/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. BH/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. BI/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. BJ/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. BL/personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. BK/, dzimusi /datums/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas vešanu saistītos

izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/ kontu /konta

numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. BN/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/

kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no Britu Virdžinu salās reģistrētās Bodrux Holding Inc. par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un

ar lietas vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz

/pers. D/ kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. BR/, dzimis /datums/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR un ar lietas vešanu saistītos

izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz /pers. D/ kontu /konta

numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no SIA ,,INTERHAUS” reģistrācijas Nr.40003633988, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR

un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz

/pers. D/ kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no SIA ,,Westbalt Group”, reģistrācijas Nr.40103333638, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 7,49 EUR

un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 73,08 EUR, kopā piedzenot – 80,57 EUR (astoņdesmit euro un piecdesmit septiņi centi), samaksu veicot uz

/pers. D/ kontu /konta numurs/, AS ,,Swedbank”.

Piedzīt no /pers. J/, dzimis /datums/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un septiņdesmit seši

centi).

Piedzīt no /pers. L/, dzimusi /datums/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un septiņdesmit seši

centi).

Piedzīt no /pers. K/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. P/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. S/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. U/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. V/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. Z/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. AA/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. AB/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. AC/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. AG/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. AH/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. AI/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. AJ/, dzimusi /datums/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un septiņdesmit seši

centi).

Piedzīt no /pers. AK/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. AL/personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. AO/personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. AR/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. AS/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. AT/ , personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. AZ/, dzimis /datums/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un septiņdesmit seši

centi).

Piedzīt no /pers. BZ/, dzimusi /datums/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un septiņdesmit seši

centi).

Piedzīt no /pers. AZZ/, dzimis /datums/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un septiņdesmit seši

centi).

Piedzīt no /pers. BC/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no SIA ,,LERO Ķeizarmežs”, reģistrācijas Nr.40103403121, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR

(divdsesmit euro un septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. BD/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. BE/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. BF/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. BH/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. BI/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. BJ/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. BL/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. BK/dzimusi /datums/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un septiņdesmit seši

centi).

Piedzīt no /pers. BN/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un

septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no Britu Virdžinu salās reģistrētās Bodrux Holding Inc. par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro

un septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. BR/, dzimis /datums/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit euro un septiņdesmit seši

centi).

Piedzīt no SIA ,,INTERHAUS” reģistrācijas Nr.40003633988, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit

euro un septiņdesmit seši centi).

Piedzīt no SIA ,,Westbalt Group”, reģistrācijas Nr.40103333638, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,76 EUR (divdsesmit

euro un septiņdesmit seši centi).

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama Valsts kases kontā Nr.LV51TREL2190458019000 un samaksu apliecinoši dokumenti

sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzami Rīgas apgabaltiesā.

Noteikt pusēm termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Civillietu departamentam 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot kasācijas

sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) J.Freimanis

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Ramane

Tiesnese (personiskais paraksts) Dz.Zvaigznekalna-Žagare