Court dismisses lien removal claim against third party while upholding main support agreement termination and property title recognition.

Lietas Nr. C12186015

Lietas arhīva Nr. C-0305-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī, 2016.gada 28.aprīlī

Daugavpils tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Baiko

ar sekretāru P.Laizānu,

piedaloties prasītāju pārstāvei zv.advokātei R.Jurevičai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ un /pers. B/ prasībā pret /pers. C/, AS ,,Moda Kapitāls” un SIA ,,Naujenes pakalpojumu serviss”

p a r uztura līguma atcelšanu, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, piedziņas vēršanas atzīmju dzēšanu zemesgrāmatā un prasības

nodrošinājumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 18.maijā tiesā saņemts prasītāju /pers. A/ un /pers. B/ pilnvarotas pārstāves /pers.M/ prasības pieteikums pret atbildētājiem /pers.

C/, AS ,,Moda Kapitāls” un SIA ,,Naujenes pakalpojumu serviss” par uztura līguma atcelšanu, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, piedziņas

vēršanas atzīmju dzēšanu zemesgrāmatā un prasības nodrošinājumu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 14.jūnijā starp Prasītājiem un atbildētāju /pers. C/ tika noslēgts uztura līgums, saskaņā ar kuru prasītājs

/pers. A/ nodeva īpašumā /pers. C/ nekustamo īpašumu - zemes gabalu 0,0816 ha platībā un uz tā atrodošos dzīvojamo māju ar vienu palīgēku, kas

atrodas /adrese/. Savukārt, /pers. C/ apņemas nodrošināt Prasītājus līdz viņu mūža galam ar uzturu. Uztura līguma 4.punktā tika noteikts, ka uztura

maksai jābūt ne mazākai kā Ls 40 mēnesī katram. Uztura līguma 3.punktā Puses vienojās, ka nekustamais īpašums /adrese/ paliek Prasītāju lietošanā un

apdzīvošanā līdz viņu mūža galam, un /pers. C/ nav tiesīgs to pārdot, mainīt, dāvināt, ieķīlāt, izīrēt, iznomāt, apgrūtināt ar lietu tiesībām bez /pers. A/

un /pers. B/ rakstiskas piekrišanas. Atbildētājs uztura līgumā noteikto pienākumu nodrošināt uzturu Prasītājiem nav pildījis jau kopš paša uztura līguma

noslēgšanas brīža, proti, viņš nav devis Prasītājiem uzturam pilnīgo neko. Pēc uztura līguma noslēgšanas viņš aizbrauca dzīvot uz ārzemēm, par

Prasītājiem neinteresējas un neapciemo. Prasītāji visu laiku apmaksā arī nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu /adrese/.

No tiesu izpildītāju sūtītajiem paziņojumiem Prasītājiem kļuvis zināms, ka nekustamajam īpašumam, pamatojoties uz tiesu spriedumiem, ir reģistrētas

piedziņas vēršanas atzīmes par labu diviem piedzinējiem - AS „Moda Kapitāls” un SIA „Naujenes pakalpojumu serviss”. Parādnieks šajās lietās ir

atbildētājs /pers. C/. Šāda piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu apdraud Prasītāju tiesības uz nekustamo īpašumu, jo uztura līgums ir atceļams tā

iemesla dēļ, ka uzturs nav dots.

Saskaņā ar informatīvo izdruku no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem nekustamā īpašuma /adrese/ kadastrālā vērtība ir EUR

5867.

Atceļot uztura līgumu, prasītājam /pers. A/ ir atzīstamas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, dzēšot ierakstus zemesgrāmatā

par atbildētāja /pers. C/ īpašuma tiesībām uz minēto nekustamo īpašumu. Atzīstot prasītājam /pers. A/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, piedziņa

vairs nevar tikt vērsta uz viņa īpašumā esošo mantu, tādēļ piedziņas atzīme zemesgrāmatā dzēšama.

Konkrētajā gadījumā ir piemērojams Civillikuma 5.pants, kas noteic, ka, izskatot lietu pēc būtības, tiesai jāvadās pēc taisnības apziņas un

vispārīgiem tiesību principiem. Noslēdzot uztura līgumu, Prasītāji apmaiņā pret nekustamo īpašumu nav saņēmuši pilnīgi neko, kas ir par pamatu darījuma

atcelšanai. Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā nostiprinātas ikviena tiesības uz īpašumu.

Uztura līgumā noteiktais aizliegums bez Prasītāju rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu apgrūtināt ar lietu tiesībām ir reģistrēts zemesgrāmatā

(II daļas 2.iedaļas 1.1.ieraksts) un ir ņemams vērā, dzēšot piedziņas atzīmes. Atbildētāji - AS „Moda Kapitāls” un SIA „Naujenes pakalpojumu serviss”

šis ieraksts ir saistošs, jo ir publisks.

Uztura līguma noslēgšanas priekšnoteikums ir kādas personas vajadzība pēc uztura došanas un apņemšanās nodot par to īpašumā savu

mantu uztura devējam, kas piekrīt uzturu dot. Ja uzturs netiek dots, pilnībā zūd uztura līguma jēga un mērķis, un šāds līgums ir atceļams uztura devēja

vainas dēļ saskaņā ar Civillikuma 2105.pantu.

Ņemot vērā augstākminēto, kā arī pamatojoties uz augstāk minētajām materiālajām un procesuālajām tiesību normām, Civilprocesa likuma

1., 127., 128., 633.pantu, Prasītāji lūdz tiesu atbrīvot Prasītājus no tiesas izdevumu samaksas, iesniedzot prasību tiesā, par summu, kas pārsniedz EUR

100; nodrošināt prasību, atliekot visas izpildu darbības attiecībā uz nekustamo īpašumu /adrese/, lietās, kur parādnieks ir /pers. C/; atcelt 2010.gada

14.jūnija Uztura līgumu, kas noslēgts starp /pers. A/ un /pers. B/ kā uztura ņēmējiem un /pers. C/ kā uztura devēju; atzīt /pers. A/ īpašuma tiesības uz

nekustamo īpašumu /adrese/, ierakstīts Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, dzēšot nekustamajam īpašumam uz /pers. C/ vārda

nostiprinātās īpašuma tiesības; dzēst nekustamajam īpašumam /adrese/ par labu AS „Moda Kapitāls” un SIA „Naujenes pakalpojumu serviss” reģistrētās

piedziņas vēršanas atzīmes; piedzīt no atbildētājiem Prasītāju labā visus tiesāšanās izdevumus.

[2] Ar 2015.gada 25.maija Daugavpils tiesas tiesneses lēmumu tika apmierināts prasītāju lūgums par atbrīvošanu no valsts nodevas atlikušās daļas

samaksu.

[3] Ar Daugavpils tiesas 2015.gada 25.maija lēmumu apmierināts Prasītāju lūgums par prasības nodrošināšanu un nolemts atlikt izpildu

darbības attiecībā uz /pers. C/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese/.

[4] 2015.gada 19.jūnijā tiesā ir saņemti atbildētāja SIA „Naujenes pakalpojumu serviss” paskaidrojumi, kuros norādīts, ka Atbildētājs neatzīst

prasību pilnībā, jo ar no zemesgrāmatas tiesneša lēmumu ir dzēsta piedziņas vēršanas atzīme nr.3.1. un ieraksts nr.3.2. Citu piedziņas vēršanas atzīmju

par labu SIA „Naujenes pakalpojumu serviss” šim nekustamajām īpašumam nav, līdz ar ko prasība pret SIA „Naujenes pakalpojumu serviss” ir

noraidāma.

[5] 2015.gada 25.jūnijā tiesā ir saņemti atbildētāja /pers. C/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka Atbildētājs prasību atzīst pilnībā, piekrīt līguma

atcelšanai un uz viņa vārda zemesgrāmatā nostiprinātā īpašuma /adrese/, tiesību dzēšanai, bet nevēlās segt tiesas izdevumus, jo viņš nav lūdzis, lai uz viņa

vārda būtu reģistrēts norādītais nekustamais īpašums. Vecvecāki (prasītāji) gribēja, lai māja paliktu tikai viņiem, bet nevis tiešajiem mantiniekiem

atbildētāja tēvam /pers. F/ un viņa māsai /pers. G/. Pēc uztura līguma parakstīšanas, vecvecāki atteicās no uztura un ikmēneša uztura maksas, bet

rakstiski tas nekur netika minēts. Atbildētājs pārsteigts par vecvecāku meliem, proti, ka viņš viņiem nepalīdzēja un uzreiz aizbrauca uz ārzemēm. Uztura

līgums tika noformēts 2010.gadā, bet Atbildētājs aizbrauca no Latvijas 2012.gadā. Viņš palīdzēja vecvecākiem kopt dārzu, remontēt jumtu, darīja visu,

ko viņi lūdza, nekad neatteicās palīdzēt. Dzīvodams ārzemēs, Atbildētājs pastāvīgi sazvanās ar vecmammu. Lūdzis tiesu pieņemt pareizu lēmumu, kā arī

lūdzis lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes (lietas 36., 42.lapa).

[6] 2015.gada 11.novembrī tiesā ir saņemti atbildētāja AS „Moda Kapitāls” paskaidrojumi, kuros norādīts, ka Atbildētājs uzskata prasību par

nepamatotu un noraidāmu, jo uztura līgums tika noslēgts 2010.gada 14.jūnijā, bet prasība tiesā celta 2015.gada 15.maijā. Pēc tam, kad nekustamajam

īpašumam bija uzliktas tiesu izpildītāju piedziņas vēršanas atzīmes. AS „Moda Kapitāls” uzskata, ka tieši vēlme izvairīties no nekustamā īpašuma

pārdošanas izsolē ir galvenais prasības celšanas iemesls. Atbildētājs/pers. C/ savos paskaidrojumos norāda, ka prasība nav pamatota, jo viņš ir pildījis

uztura līguma nosacījumus. Prasītāji nepamatoti norāda, ka ir pārkāpts uztura līguma punkts, ar kuru /pers. C/ uzņēmās pienākumu neieķīlāt un

neapgrūtināt nekustamo īpašumu, jo konkrētajā gadījumā piedziņas atzīmi tiesu izpildītāji uzlikuši pildot normatīvo aktu prasības un neatkarīgi no /pers. C/

piekrišanas vai iebildumiem. Piedziņas atzīmes uzliktas pamatoti, uz spēkā esošiem tiesas nolēmumiem un nav pamata tās dzēst. Lūdz prasību noraidīt

pilnā apmērā.

[7] 2016.gada 25.janvārī tiesā ir saņemti Prasītāju pilnvarotas pārstāves /pers.M/ iesniegums par daļēju atteikšanos no prasības. Sakarā ar to, ka

pēc prasības celšanas par labu SIA „Naujenes pakalpojumu serviss” reģistrētā piedziņas atzīme zemesgrāmatā ir dzēsta, prasība daļā pret atbildētāju

SIA „Naujenes pakalpojumu serviss” netiek uzturēta un pieteikts lūgums, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 4.pumktu, šajā daļā tiesvedību

izbeigt.

[8] Tiesas sēdē Prasītāju pārstāve prasību uzturēja daļēji, pamatojoties uz prasībā minētiem argumentiem, neuzturēja prasību daļā pret atbildētāju

SIA „Naujenes pakalpojumu serviss”. Pārējā daļa prasību lūdza apmierināt, atcelt uztura līgumu, atzīst prasītājam /pers. A/ īpašuma tiesības uz

nekustamo īpašumu /adrese/, dzēst ierakstus zemesgrāmatā par atbildētāja /pers. C/ īpašuma tiesībām uz minēto nekustamo īpašumu un dzēst parāda

atzīmes, kā arī piedzīt no atbildētājiem Prasītāju labā visus tiesāšanās izdevumus.

[9] Atbildētāja SIA „Naujenes pakalpojumu serviss” pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslus un nelūdzot lietu

izskatīt bez viņa klātbūtnes. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā – nosūtot pavēsti

ierakstītā sūtījumā pēc SIA „Naujenes pakalpojumu serviss” juridiskās adreses. Civilprocesa likuma 209.pantā norādītie iemesli lietas izskatīšanas

atlikšanai nav konstatēti.

[10] Atbildētāja AS „Moda Kapitāls” pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, savā 2015.gada 11.novembra vēstulē tiesai lūdza lietu izskatīt bez

pārstāvja klātbūtnes.

[11] Atbildētājs /pers. C/ uz tiesas sēdi neieradās, savā 2016.gada 26.februāra iesnieguma tiesai lūdza lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes.

Ievērojot to, ka nav dibināti Civilprocesa likuma 209., 210.pantā minētie iemesli lietas izskatīšanas atlikšanai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

156.panta 1.daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez Atbildētāju klātbūtnes.

Motīvu daļa

[12] Noklausījusies Prasītāju pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, novērtējot tos kopsakarā ar rakstveida pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība

ir pamatota un apmierināma uzturētajā apjomā.

[13] Tiesas sēdē Prasītāju pilnvarotā pārstāve /pers.M/ uzturēja 2016.gada 25.janvāra iesniegumu par daļēju atteikšanos no prasības. Sakarā ar

to, ka pēc prasības celšanas par labu SIA „Naujenes pakalpojumu serviss” reģistrētā piedziņas atzīme zemesgrāmatā ir dzēsta, prasību daļā pret

atbildētāju SIA „Naujenes pakalpojumu serviss” Prasītāji neuztur un, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 4.pumktu, lūdz tiesu šajā daļā

tiesvedību izbeigt.

Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1.punkts nosaka, ka prasītājs ir tiesīgs atteikties no prasības. Prasītāju pilnvarotā pārstāve /pers.M/

atteicās no prasības par piedziņas vēršanas atzīmju dzēšanu zemesgrāmatā pret SIA „Naujenes pakalpojumu serviss”.

Civilprocesa likuma 223.panta 4.punkts nosaka, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

Civilprocesa likuma 164.panta 5.daļa nosaka, ka par prasītāja atteikšanos no prasības tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību

lietā, līdz ar ko Prasītāju lūgums par tiesvedības izbeigšanu ir pamatots un apmierināms.

[14] Izšķirot Prasītāju prasījumu par uztura līguma atcelšanu un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, tiesa ņem vērā šādus apstākļus.

[14.1] /pers. A/ un /pers. B/ kā uztura ņēmēji, un /pers. C/ kā uztura devējs 2010.gada 14.jūnijā, notariālā akta veidā, noslēdza uztura līgumu, kas

reģistrēts Latgales apgabaltiesas zvērinātas notāres Olgas Bokovas aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr. 2265 (lietas 10.lapa).

Ar līgumu uztura ņēmējs /pers. A/ nodeva uztura devējam - mazdēlam /pers. C/ īpašumā /pers. A/ piederošo nekustamo īpašumu – zemes gabalu

0,0816 ha platībā un uz tā atrodošos dzīvojamo māju ar vienu palīgēku, kas atrodas /adrese/, ar kadastra nr. /numurs B/.

Uztura devējs apņēmās nodrošināt uztura ņēmējus līdz viņu mūža galam ar ēdienu, mitekli, apģērbu, kopšanu, ārstēšanu un pienācīgi apbedīt.

Noteikts, ka uztura ņēmēji saglabā lietošanas tiesības uz nekustamo īpašumu līdz mūža galam un bez viņu rakstiskas piekrišanas nekustamo

īpašumu nedrīkst pārdot, mainīt, dāvināt, ieķīlāt, izīrēt, iznomāt, apgrūtināt ar lietu tiesībām.

[14.2] Pamatojoties uz minēto uztura līgumu, /pers. C/ 2010.gada 18.jūnijā Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs

C/nostiprināja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra nr. /numurs B/, izbeidzot /pers. A/ īpašuma tiesības. Vienlaicīgi uz attiecīgo

nekustamo īpašumu zemesgrāmatas nodalījumos ierakstīta aizlieguma atzīme bez /pers. B/ un /pers. A/ rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu

atsavināt dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām, uztura ņēmēju lietošanas tiesība līdz mūža galam, kā arī ķīlas tiesība uztura vērtībai EUR 1447,91

(Ls 1017,60) gadā.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 2096.pantu starp pusēm tika noslēgts uztura līgums un atbilstoši 2100.pantam uztura devējam tika nodots

nekustamais īpašums, nostiprinot zemesgrāmatā viņa īpašumtiesības un ķīlas tiesību uztura vērtībā uztura ņēmēju labā.

Uztura līgums ir reāllīgums, kura rezultātā īpašnieks atsavina savu mantu, bet mantas ieguvējam, lai izpildītu līgumu, rodas ilgstoši pildāma uztura

došanas saistība, saskaņā ar Civillikuma 2103.pantu, līdz uztura ņēmēju nāvei, ja vien līgumā nav atrunāts īsāks termiņš.

Prasītāji apgalvo, ka atbildētājs /pers. C/ uztura līgumā noteikto pienākumu nodrošināt uzturu Prasītājiem nav pildījis kopš uztura līguma

noslēgšanas brīža.

Atbildētājs /pers. C/ pilnībā atzina prasību par uztura līguma atcelšanu un /pers. A/ īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, bet atbildētājs

AS „Moda Kapitāls” iebilst pret prasību, pamatojot savus iebildumus ar atbildētāja /pers. C/ rakstveida paskaidrojumos norādīto, ka viņš pildījis uztura

līguma nosacījumus.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, bet Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājs AS „Moda Kapitāls” nav izpildījis Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikto pierādīšanas pienākumu un tiesai nav iesniedzis

nekādus pierādījumus, ka atbildētājs /pers. C/ pildījis uztura līguma nosacījumus.

Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta 5.punktu pusei nav jāpierāda fakti, kurus Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse. Bez tam, Civilprocesa likuma 104.panta otrā daļa paredz, ja viena puse atzīst faktus, ar kuriem otra puse pamato savus prasījumus, tiesa var

atzīt šādus faktus par pierādītiem.

Ņemot vērā, ka atbildētājs /pers. C/, kas ir uztura līguma dalībnieks, noteiktajā kārtībā nav apstrīdējis prasību par uztura līguma atcelšanu un atzina

šo prasību, Prasītājiem nav nepieciešams pierādīt faktus, ar ko pamatota šī prasība.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst par nepierādītu apgalvojumu, ka atbildētājs /pers. C/ kopš 2010.gada būtu pienācīgi pildījis uztura došanas

pienākumu, līdz ar ko tiesa konstatē pamatu uztura līguma atcelšanai.

Bez tam, saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama, ja tā pamatota ar paša līguma raksturu. Vērtējot uztura

līgumu kā specifisku atsavināšanas līguma veidu, kur mantas atsavinātājs to izpilda uzreiz ar mantas nodošanu, bet mantas ieguvējam ir pienākums ilgstoši

pildīt saistības pret atsavinātāju, pie tam saistības, kuru saturu veido pienākums veikt noteiktas darbības, secināms, ka nav piespiedu mehānisma, lai

mantas ieguvēju piespiestu šīs darbības izpildīt, pie tam tieši tādas un tādā veidā, kā tas noteikts līgumā. Tāpēc, vadoties no uztura līguma rakstura,

atzīstams, ka no tā iespējams atkāpties saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu.

[14.3] Saskaņā ar Civillikuma 2105.panta pirmo daļu, ja līgumu atceļ uztura devēja vainas dēļ, tad uztura ņēmējs vai viņa tiesību pēcnieks var prasīt

atpakaļ nodoto mantisko vērtību (Civillikuma 2096.pants), pie kam viņam nav jāatdod saņemtā uztura vērtība.

Ņemot vērā, ka tiesa atzina par pamatotu atcelt 2010.gada 14.jūnijā starp /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ noslēgto uztura līgumu, prasītājam /pers.

A/ ir atzīstamas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra nr. /numurs B/, un Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļas Daugavpils

pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, ir dzēšams ieraksts par atbildētāja /pers. C/ īpašuma tiesībām uz minēto nekustamo īpašumu.

[15] Izšķirot Prasītāju prasījumu par piedziņas vēršanas atzīmju dzēšanu zemesgrāmatā, tiesa ņem vērā šādus apstākļus.

Civilprocesa likuma 633.pants nosaka, ka personai, kura uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz [..] nekustamo īpašumu, uz kuru tiek vērsta piedziņa,

vai tā daļu, jāceļ prasība tiesā pēc vispārējās lietu piekritības. Prasība par [..] piedziņas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā vai cita prasība ceļama pret

parādnieku un piedzinēju.

Lietā nepastāv strīds, ka uz uztura līguma pamata /pers. C/ piederošajam nekustamajam īpašumam – /adrese/, kadastra nr. /numurs B/, ar

2013.gada 12.jūnija zemesgrāmatas tiesneša lēmumu ir ierakstīta atzīme par EUR 6 106,75 (Ls 4 291,85) piedziņu par labu SIA „Moda Kapitāls”.

Puses arī neapstrīd to, ka Latgales apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītājas A.Kalniņas lietvedībā atrodas izpildu lieta un tiesu izpildītāja ir tiesīga

vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu. Secināms, ka Prasītāju tiesības uz nekustamo īpašumu ir apdraudētas.

Lietas iztiesāšanas gaitā tika konstatēts, ka uztura līgums tika noslēgts 2010.gada 14.jūnijā, Prasītāji, pildīja līguma nosacījumus, lietoja nekustamo

īpašumu un maksāja par to nodokli, kā arī to, ka tikai pēc uztura līguma noslēgšanas ar Daugavpils tiesas 2013.gada 22.aprīļa spriedumu lietā

Nr.C12245112 no /pers. C/ par labu AS „Moda Kapitāls” tika piedzīts parāds EUR 6 106,75 (Ls 4 291,85) apmērā un tikai 2013.gada 12.jūnijā ir

ierakstīta atzīme par EUR 6 106,75 (Ls 4 291,85) piedziņu par labu SIA „Moda Kapitāls”.

Tiesas skatījumā konkrētajā gadījumā ir piemērojams Civillikuma 5.pants, kas noteic, ka, izskatot lietu pēc būtības, tiesai jāvadās pēc taisnības

apziņas un vispārīgiem tiesību principiem. Kā to norādījis prof. V.Sinaiskis, tad taisnības princips Latvijas civiltiesībās ir: ,,Taisnība ir visiem kaut kas

acīmredzams, pamatots uz cilvēku veselo saprātu un tāpēc visiem piemītošs (immanenti), pastāvīgs uz visiem attiecināms, tāpēc visu cilvēku aizstāvēts kā

sabiedrības dzīves princips, kas gala iznākumā gūst uzvaru par savu pretstatu – netaisnību” (Jurists, 1937.g., Nr. 7/8, 120.aile).

Noslēdzot uztura līgumu, Prasītāji apmaiņā pret nekustamo īpašumu nav saņēmuši pilnīgi neko, kas ir par pamatu darījuma atcelšanai un piedziņas

atzīmes dzēšanai zemesgrāmatā. Pretējā gadījumā, piedziņas vēršanas atzīmes izlietošanas rezultātā, tiktu panākta piedziņas vēršana uz nekustamo

īpašumu, kas neatbilst arī labas ticības principam, ko reglamentē Civillikuma 1.pants (Analogi secinājumi Augstākās tiesas Senāta 2005.gada 5.oktobra

sprieduma lietā Nr. SKC-625).

Asoc. prof. K.Balodis šajā sakarībā norādījis: ,,Tiesības izlietošana var būt pretēja labai ticībai, ja tiesības izlietošanas rezultātā subjekts

nonāk pretrunā ar savu iepriekšējo rīcību (venire contra factum proprium). Iepriekšējai rīcībai jābūt tādai, kurai pretējā puse pamatoti drīkstēja uzticēties.

Šādos gadījumos otras puses pamatotā uzticība tiesīgās personas iepriekšējai rīcībai tiek aizsargāta, izslēdzot subjektīvās tiesības īstenošanas iespēju

(Jurista vārds, 03.12.2002, nr.24).

Atbildētāja AS „Moda Kapitāls” viedoklis, ka nav pamata dzēst piedziņas vēršanas atzīmi, tiesas skatījumā nav pamatots, jo ar prasības

apmierināšanu priekšroka dota prasītāja /pers. A/ īpašuma tiesībai, piešķirot vecākas īpašuma tiesības prioritāti pirms uztura līguma noslēgšanas, kad

Zemesgrāmatā ieraksti par apgrūtinājumu nepastāvēja.

Tiesa ņem vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā nostiprinātas ikviena tiesības uz īpašumu un šīs tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā

ar likumu.

To nosaka arī Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.protokola 1.pants, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17.panta

pirmā daļa, kas paredz: ,,Ikvienam ir tiesības uz likumīgi iegūtu īpašumu, kā arī to izmantot, ar to rīkoties un atstāt mantojumā.”

Tas nozīmē, ka, atzīstot prasītājam /pers. A/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, piedziņa vairs nevar tikt vērsta uz viņa īpašumā esošo mantu,

tādēļ piedziņas atzīme zemesgrāmatā dzēšama.

[10] Lemjot jautājumu par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu, tiesa ņem vērā šādus faktus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmo daļu, 35.panta pirmās daļas devīto punktu, valsts nodevas apmērs ir EUR 618,20.

Prasītāji pievienoja prasības pieteikumam dokumentus, kas apstiprina tiesas izdevumus – par valsts nodevu EUR 100 apmērā. Tādējādi no

atbildētāja /pers. C/ Prasītāju labā piedzenami samaksātie tiesas izdevumi EUR 100 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bija atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts

ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Ar 2015.gada 25.maija tiesneses lēmumu Prasītāji, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, bija daļēji atbrīvoti no tiesāšanās izdevumu samaksas, līdz

ar to no atbildētāja /pers. C/ valsts labā ir piedzenami tiesas izdevumi: valsts nodevas daļa par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā EUR 518,20 apmērā

un ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojuma piegādāšanu un izsniegšanu saistīto izdevumu EUR 10,96 apmērā samaksu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa uzskata, ka Atbildētājam nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais

termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 193., 194.panta, tiesa

no s pri e da

izbeigt tiesvedību daļā par piedziņas vēršanas atzīmju dzēšanu zemesgrāmatā pret SIA ,,Naujenes pakalpojumu serviss”.

/pers. A/ un /pers. B/ prasību pret /pers. C/, AS ,,Moda Kapitāls” par uztura līguma atcelšanu, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu,

piedziņas atzīmju dzēšanu zemesgrāmatā apmierināt.

Atcelt 2010.gada 14.jūnija Uztura līgumu, kas noslēgts starp /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/,

kā uztura ņēmējiem un /pers. C/, personas kods /personas kods/, kā uztura devēju, kas iereģistrēts Latgales apgabaltiesas zvērinātas notāres Olgas

Bokovas aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr.2265.

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, ierakstīts Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs A/, dzēšot nekustamajam īpašumam uz /pers. C/, personas kods /personas kods/, vārda nostiprinātās īpašuma tiesības.

Dzēst nekustamajam īpašumam /adrese/ par labu AS „Moda Kapitāls”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, reģistrētās piedziņas vēršanas

atzīmes.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus EUR 100 (viens simts

euro).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevas daļu EUR 518,20 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR

10,96 ( desmit euro 96 centi).

Noteikt /pers. C/10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2016.gada 12.maijā.

Tiesnese I.Baiko