Appeal court overturned first instance verdict on state compensation due to witness perjury and procedural error.

Lietas Nr. 15840024619

KA02-0031-25/13

ECLI:LV:KUAT:2025:0506.15840024619.8.S

Kurzemes apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2025.gada 6.maijā

Tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs Krists Līcis

tiesneses Aija Āva, Aiva Daidere

piedaloties prokuroram Edgaram Vīksnem aizstāvim Artūram Zvejsalniekam

atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā izskatīja krimināllietu saistībā ar apsūdzētā /Persona A/, personas kods

/Personas kods A/, aizstāvja Edgara Mačuka un cietušā Valsts ieņēmumu dienesta iesniegtajām apelācijas sūdzībām

par Kurzemes rajona tiesas /datums/ spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar pirmās instances tiesas spriedumu /Persona A/ atzīts par vainīgu un sodīts saskaņā ar Krimināllikuma

218.panta otro daļu, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz visu veidu

komercdarbību uz 3 gadiem.

Drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts – noteikts atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Soda izciešanas termiņu noteikts sākt skaitīt no /Persona A/ faktiskā aizturēšanas brīža.

No /Persona A/ valsts labā piedzīta kompensācija par mantisko zaudējumu 1 286 205,52EUR, un noteikts

30 dienu termiņš tās labprātīgai samaksai no sprieduma spēkā stāšanas dienas.

[2] Ar pirmās instances tiesas spriedumu konstatēts, ka /Persona A/ izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot

zaudējumus valstij lielā apmērā.

/Nosaukums A/, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta 2011.gada 5.septembrī, Komercreģistrā

2011.gada 5.septembrī, Nodokļu maksātāju reģistrā 2011.gada 5.septembrī ar reģistrācijas Nr./Numurs A/, juridiskā

adrese no 2011.gada 5.septembra /Adrese A/.

/Nosaukums A/ reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk

- PVN) maksātāju reģistrā 2011.gada 17.septembrī, izslēgta 2018.gada 11.septembrī sakarā ar saimnieciskās

darbības apturēšanu. /Nosaukums A/ likvidēta 2019.gada 7.jūnijā.

/Nosaukums A/ deklarētais pamatdarbības veids – kafijas, tējas, kakao un garšvielu vairumtirdzniecība.

/Nosaukums A/ īpašnieks un valdes priekšsēdētājs no 2011.gada 5.septembra līdz 2018.gada 4.oktobrim bija

/Persona A/, t.i., amatpersona, kas /Nosaukums A/ vārdā veica finansiāli – saimniecisko darbību, tas ir, veica reālu

ar PVN apliekamu darījumu slēgšanu un izpildīšanu, par ko /Nosaukums A/ kredītiestāžu norēķinu kontos no

darījumu partneriem saņemta samaksa, tostarp, valstij maksājamais PVN, rīkojās ar sabiedrības naudas līdzekļiem,

parakstīja /Nosaukums A/ dokumentus, kontrolēja un nodrošināja VID deklarāciju un atskaišu iesniegšanu, un

kuram kā nodokļu maksātāja amatpersonai bija pienākums pārzināt un ievērot Latvijas Republikas normatīvos

aktus nodokļu jomā.

/Nosaukums A/ valdes loceklis /Persona A/ pretēji likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” prasībām,

nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas lielā apmērā, sniedza apzināti nepatiesu informāciju uzņēmuma PVN

deklarācijās par 2014.gada oktobri, novembri, decembri, 2015.gada janvāri, februāri, martu, aprīli, maiju, jūniju,

jūliju, augustu, septembri, oktobri, novembri, decembri, 2016.gada janvāri, februāri, martu, aprīli, maiju, jūniju,

jūliju, augustu, septembri, oktobri, novembri, decembri, 2017.gada janvāri, februāri, martu, aprīli un maiju, tādējādi

nepamatoti samazināja valsts budžetā maksājamo PVN apmēru par darījumiem, kas faktiski nav notikuši. Tā

rezultātā /Nosaukums A/ valdes loceklis /Persona A/ laika posmā no 2014.gada 22.oktobra līdz 2017.gada

30.maijam izvairījās no nodokļu nomaksas. 2014.gada oktobrī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus

darījumus ar kopējo vērtību 1 093 877,11 EUR, no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai

bija pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts budžetā PVN 21 % jeb 47 810,090 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā

izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā

/Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2014.gada oktobri (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2015.gada 9.aprīlī) un

tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par

iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/

un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2014.gada 22.oktobra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2210-14, darījuma vērtība bez PVN 7178,1

EUR, PVN 1507,4 EUR, kopējā vērtība 8685,5 EUR;

2. 2014.gada 23.oktobra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2310-14, darījuma vērtība bez PVN 7407,62

EUR, PVN 1555,6 EUR, kopējā vērtība 8963,22 EUR;

3. 2014.gada 23.oktobra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/2310-14, darījuma vērtība bez PVN 6904,52

EUR, PVN 1449,95 EUR, kopējā vērtība 8354,47 EUR;

4. 2014.gada 23.oktobra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 3/2310-14, darījuma vērtība bez PVN 6847,81

EUR, PVN 1438,04 EUR, kopējā vērtība 8285,85 EUR;

5. 2014.gada 27.oktobra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2710-14, darījuma vērtība bez PVN 8021,62

EUR, PVN 1684,54 EUR, kopējā vērtība 9706,16 EUR;

6. 2014.gada 28.oktobra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2810-14, darījuma vērtība bez PVN 7244,38

EUR, PVN 1521,32 EUR, kopējā vērtība 8765,7 EUR;

7. 2014.gada 29.oktobra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2910-14, darījuma vērtība bez PVN 7533,14

EUR, PVN 1581,96 EUR, kopējā vērtība 9115,1 EUR;

8. 2014.gada 30.oktobra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/3010-14, darījuma vērtība bez PVN 6938,38

EUR, PVN 1457,06 EUR, kopējā vērtība 8395,44 EUR;

9. 2014.gada 30.oktobra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/3010-14, darījuma vērtība bez PVN 7629,14

EUR, PVN 1602,12 EUR, kopējā vērtība 9231,26 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 13 797,99 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2014.gada novembrī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 858 255,58

EUR, no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21 % jeb 57 049,22 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas,

/Persona A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par

2014.gada novembri (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2015.gada 9.aprīlī) un tās pielikuma „Pārskats par

priekšnodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm

un saņemtajiem pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas

pamatoti ar:

1. 2014.gada 3.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0311-14, darījuma vērtība bez PVN 7578,62

EUR, PVN 1591,51 EUR, kopējā vērtība 9170,13 EUR;

2. 2014.gada 4.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0411-14, darījuma vērtība bez PVN 7464,05

EUR, PVN 1567,45 EUR, kopējā vērtība 9031,5 EUR;

3. 2014.gada 5.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0511-14, darījuma vērtība bez PVN 7052,81

EUR, PVN 1481,09 EUR, kopējā vērtība 8533,9 EUR;

4. 2014.gada 5.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/0511-14, darījuma vērtība bez PVN 6893,24

EUR, PVN 1447,58 EUR, kopējā vērtība 8340,82 EUR;

5. 2014.gada 6.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.P1/0611-14, darījuma vērtība bez PVN 12 4740 EUR,

PVN 26 195,4 EUR, kopējā vērtība 150 935,4 EUR;

6. 2014.gada 11.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1111-14, darījuma vērtība bez PVN 7603,19

EUR, PVN 1596,67 EUR, kopējā vērtība 9199,86 EUR;

7. 2014.gada 11.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/1111-14, darījuma vērtība bez PVN 7603,19

EUR, PVN 1596,67 EUR, kopējā vērtība 9199,86 EUR;

8. 2014.gada 13.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1311-14, darījuma vērtība bez PVN 6849,29

EUR, PVN 1438,35 EUR, kopējā vērtība 8287,64 EUR;

9. 2014.gada 13.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/1311-14, darījuma vērtība bez PVN 6623,71

EUR, PVN 1390,98 EUR, kopējā vērtība 8014,69 EUR;

10. 2014.gada 15.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1511-14, darījuma vērtība bez PVN 7038

EUR, PVN 1477,98 EUR, kopējā vērtība 8515,98 EUR;

11. 2014.gada 17.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM1/1711-14, darījuma vērtība bez PVN 6918,76

EUR, PVN 1452,94 EUR, kopējā vērtība 8371,7 EUR;

12. 2014.gada 19.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM1/1911-14, darījuma vērtība bez PVN 7753,1

EUR, PVN 1628,15 EUR, kopējā vērtība 9381,25 EUR;

13. 2014.gada 21.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2111-14, darījuma vērtība bez PVN 7902,14

EUR, PVN 1659,45 EUR, kopējā vērtība 9561,59 EUR;

14. 2014.gada 24.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2411-14, darījuma vērtība bez PVN 7163,67

EUR, PVN 1504,37 EUR, kopējā vērtība 8668,04 EUR;

15. 2014.gada 26.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2611-14, darījuma vērtība bez PVN 6335,14

EUR, PVN 1330,38 EUR, kopējā vērtība 7665,52 EUR;

16. 2014.gada 26.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/2611-14, darījuma vērtība bez PVN 6371,71

EUR, PVN 1338,06 EUR, kopējā vērtība 7709,77 EUR;

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 48 697,03 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2014.gada decembrī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 393 700,87

EUR, no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21 % jeb 22 666,80 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas,

/Persona A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par

2014.gada decembri (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2015.gada 9.aprīlī) un tās pielikuma „Pārskats par

priekšnodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm

un saņemtajiem pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas

pamatoti ar:

1. 2014.gada 2.decembra attaisnojuma dokumentu Nr. M 1/0212-14, darījuma vērtība bez PVN 6841,19

EUR, PVN 1436,65 EUR, kopējā vērtība 8277,84 EUR;

2. 2014.gada 2.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/0212-14, darījuma vērtība bez PVN 7126,48

EUR, PVN 1496,56 EUR, kopējā vērtība 8623,04 EUR;

3. 2014.gada 2.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 3/0212-14, darījuma vērtība bez PVN 6602,62

EUR, PVN 1386,55 EUR, kopējā vērtība 7989,17 EUR;

4. 2014.gada 4.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0412-14, darījuma vērtība bez PVN 6712,76

EUR, PVN 1409,68 EUR, kopējā vērtība 8122,44 EUR;

5. 2014.gada 10.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1012-14, darījuma vērtība bez PVN 6648,38

EUR, PVN 1396,16 EUR, kopējā vērtība 8044,54 EUR;

6. 2014.gada 10.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/1012-14, darījuma vērtība bez PVN 6547

EUR, PVN 1374,87 EUR, kopējā vērtība 7921,87 EUR;

7. 2014.gada 11.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1112-14, darījuma vērtība bez PVN 7140,76

EUR, PVN 1499,56 EUR, kopējā vērtība 8640,32 EUR;

8. 2014.gada 16.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1612-14, darījuma vērtība bez PVN 6518,62

EUR, PVN 1368,91 EUR, kopējā vērtība 7887,53 EUR;

9. 2014.gada 18.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1812-14, darījuma vērtība bez PVN 6601,86

EUR, PVN 1386,39 EUR, kopējā vērtība 7988,25 EUR;

10. 2014.gada 19.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1912-14, darījuma vērtība bez PVN 6667,19

EUR, PVN 1400,11 EUR, kopējā vērtība 8067,3 EUR;

11. 2014.gada 19.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/1912-14, darījuma vērtība bez PVN 6350,1

EUR, PVN 1333,52 EUR, kopējā vērtība 7683,62 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 15 488,96 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2015.gada janvārī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 276 222,74

EUR, no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21 % jeb 58 124,72 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas,

/Persona A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par

2015.gada janvāri (PVN deklarācija iesniegta 2015.gada 20.februārī) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa

summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2015.gada 8.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0801-15, darījuma vērtība bez PVN 128 599,19

EUR, PVN 27 005,83 EUR, kopējā vērtība 155 605,02 EUR;

2. 2015.gada 9.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0901-15, darījuma vērtība bez PVN 6572,19

EUR, PVN 1380,16 EUR, kopējā vērtība 7952,35 EUR;

3. 2015.gada 13.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1301-15, darījuma vērtība bez PVN 6618,67

EUR, PVN 1389,92 EUR, kopējā vērtība 8008,59 EUR;

4. 2015.gada 14.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1401-15, darījuma vērtība bez PVN 6583,19

EUR, PVN 1382,47 EUR, kopējā vērtība 7965,66 EUR;

5. 2015.gada 14.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/1401-15, darījuma vērtība bez PVN 6526,52

EUR, PVN 1370,57 EUR, kopējā vērtība 7897,09 EUR;

6. 2015.gada 15.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1501-15, darījuma vērtība bez PVN 6512,57

EUR, PVN 1367,64 EUR, kopējā vērtība 7880,21 EUR;

7. 2015.gada 22.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2201-15, darījuma vērtība bez PVN 7044 EUR,

PVN 1479,24 EUR, kopējā vērtība 8523,24 EUR;

8. 2015.gada 22.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/2201-15, darījuma vērtība bez PVN 43675,19

EUR, PVN 9171,79 EUR, kopējā vērtība 52846,98 EUR;

9. 2015.gada 27.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2701-15, darījuma vērtība bez PVN 7047,81

EUR, PVN 1480,04 EUR, kopējā vērtība 8527,85 EUR;

10. 2015.gada 27.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/2701-15, darījuma vērtība bez PVN 6547,14

EUR, PVN 1374,9 EUR, kopējā vērtība 7922,04 EUR;

11. 2015.gada 27.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 3/2701-15, darījuma vērtība bez PVN 6527,05

EUR, PVN 1370,68 EUR, kopējā vērtība 7897,73 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 48 773,24 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2015.gada februārī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 245 016,89

EUR, no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21 % jeb 52 638,44 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas,

/Persona A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par

2015.gada februāri (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2015.gada 14.septembrī) un tās pielikuma „Pārskats par

priekšnodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm

un saņemtajiem pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas

pamatoti ar:

1. 2015.gada 10.februāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1002-15, darījuma vērtība bez PVN 7045,95

EUR, PVN 1479,65 EUR, kopējā vērtība 8525,6 EUR;

2. 2015.gada 10.februāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/1002-15, darījuma vērtība bez PVN 7023,43

EUR, PVN 1474,92 EUR, kopējā vērtība 8498,35 EUR;

3. 2015. gada 11. februāra attaisnojuma dokumentu Nr. CM 1/1102-15, darījuma vērtība bez PVN 6549,76

EUR, PVN 1375,45 EUR, kopējā vērtība 7925,21 EUR;

4. 2015.gada 12.februāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1202-15, darījuma vērtība bez PVN 7009,81

EUR, PVN 1472,06 EUR, kopējā vērtība 8481,87 EUR;

5. 2015.gada 18.februāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1802-15, darījuma vērtība bez PVN 6541,33

EUR, PVN 1373,68 EUR, kopējā vērtība 7915,01 EUR;

6. 2015.gada 18.februāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/1802-15, darījuma vērtība bez PVN 6237,71

EUR, PVN 1309,92 EUR, kopējā vērtība 7547,63 EUR;

7. 2015.gada 19.februāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1902-15, darījuma vērtība bez PVN 6630,14

EUR, PVN 1392,33 EUR, kopējā vērtība 8022,47 EUR;

8. 2015.gada 23.februāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2302-15, darījuma vērtība bez PVN 154 368

EUR, PVN 32 417,28 EUR, kopējā vērtība 186 785,28 EUR;

9. 2015.gada 25.februāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2502-15, darījuma vērtība bez PVN 6677,81

EUR, PVN 1402,34 EUR, kopējā vērtība 8080,15 EUR;

10. 2015.gada 26.februāra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2602-15, darījuma vērtība bez PVN 6533,95

EUR, PVN 1372,13 EUR, kopējā vērtība 7906,08 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 45 069,76 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2015.gada martā /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 99 596,53 EUR,

no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts

budžetā PVN 21 % jeb 22 234,93 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona A/

dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2015.gada martu

(precizētā PVN deklarācija iesniegta 2015.gada 14.septembrī) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa

summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2015.gada 4.marta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0403-15, darījuma vērtība bez PVN 5850 EUR,

PVN 1228,5 EUR, kopējā vērtība 7078,5 EUR;

2. 2015.gada 6.marta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0603-15, darījuma vērtība bez PVN 5852 EUR,

PVN 1228,92 EUR, kopējā vērtība 7080,92 EUR;

3. 2015.gada 6.marta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/0603-15, darījuma vērtība bez PVN 6567,14 EUR,

PVN 1379,1 EUR, kopējā vērtība 7946,24 EUR;

4. 2015.gada 9.marta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0903-15, darījuma vērtība bez PVN 6561,48 EUR,

PVN 1377,91 EUR, kopējā vērtība 7939,39 EUR;

5. 2015.gada 10.marta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1003-15, darījuma vērtība bez PVN 6599,67

EUR, PVN 1385,93 EUR, kopējā vērtība 7985,6 EUR;

6. 2015.gada 12.marta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1203-15, darījuma vērtība bez PVN 7060,38

EUR, PVN 1482,68 EUR, kopējā vērtība 8543,06 EUR;

7. 2015.gada 16.marta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1603-15, darījuma vērtība bez PVN 7020,1 EUR,

PVN 1474,22 EUR, kopējā vērtība 8494,32 EUR;

8. 2015.gada 20.marta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2003-15, darījuma vērtība bez PVN 7004,19

EUR, PVN 1470,88 EUR, kopējā vērtība 8475,07 EUR;

9. 2015.gada 23.marta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2303-15, darījuma vērtība bez PVN 6587,38

EUR, PVN 1383,35 EUR, kopējā vērtība 7970,73 EUR;

10. 2015.gada 27marta attaisnojuma dokumentu Nr. CM 1/2703-15, darījuma vērtība bez PVN 9599,57

EUR, PVN 2015,91 EUR, kopējā vērtība 11 615,48 EUR;

11. 2015.gada 31.marta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/3103-15, darījuma vērtība bez PVN 6756,71

EUR, PVN 1418,91 EUR, kopējā vērtība 8175,62 EUR;

12. 2015.gada 31.marta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/3103-15, darījuma vērtība bez PVN 6761,33

EUR, PVN 1419,88 EUR, kopējā vērtība 8181,21 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 17 266,19 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2015.gada aprīlī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 280 765,52 EUR,

no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts

budžetā PVN 21% jeb 59 348,55 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona A/

dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2015.gada aprīli

(precizētā PVN deklarācija iesniegta 2015.gada 14.septembrī) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa

summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2015.gada 7.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0704-15, darījuma vērtība bez PVN 9918,1 EUR,

PVN 2082,8 EUR, kopējā vērtība 12000,9 EUR;

2. 2015.gada 7.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/0704-15, darījuma vērtība bez PVN 7565,52 EUR,

PVN 1588,76 EUR, kopējā vērtība 9154,28 EUR;

3. 2015.gada 9.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.CM 3/0904-15, darījuma vērtība bez PVN 6803,9 EUR,

PVN 1428,82 EUR, kopējā vērtība 8232,72 EUR;

4. 2015.gada 10.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1004-15, darījuma vērtība bez PVN 6151,81

EUR, PVN 1291,88 EUR, kopējā vērtība 7443,69 EUR;

5. 2015.gada 15.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1504-15, darījuma vērtība bez PVN 6406,52

EUR, PVN 1345,37 EUR, kopējā vērtība 7751,89 EUR;

6. 2015.gada 16.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1604-15, darījuma vērtība bez PVN 7113,62 EUR,

PVN 1493,86 EUR, kopējā vērtība 8607,48 EUR;

7. 2015.gada 16.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/1604-15, darījuma vērtība bez PVN 144720 EUR,

PVN 30391,2 EUR, kopējā vērtība 175111,2 EUR;

8. 2015.gada 20.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2004-15, darījuma vērtība bez PVN 13087,19

EUR, PVN 2748,31 EUR, kopējā vērtība 15835,5 EUR;

9. 2015.gada 22.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2204-15, darījuma vērtība bez PVN 9634,43

EUR, PVN 2023,23 EUR, kopējā vērtība 11657,66 EUR;

10. 2015.gada 23.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2304-15, darījuma vērtība bez PVN 9363,29

EUR, PVN 1966,29 EUR, kopējā vērtība 11329,58 EUR;

11. 2015.gada 23.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/2304-15, darījuma vērtība bez PVN 10469,76

EUR, PVN 2198,65 EUR, kopējā vērtība 12668,41 EUR;

12. 2015.gada 24.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2404-15, darījuma vērtība bez PVN 9598,95

EUR, PVN 2015,78 EUR, kopējā vērtība 11614,73 EUR;

13. 2015.gada 28.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2804-15, darījuma vērtība bez PVN 6516 EUR,

PVN 1368,36 EUR, kopējā vērtība 7884,36 EUR;

14. 2015.gada 29.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2904-15, darījuma vērtība bez PVN 9592 EUR,

PVN 2014,32 EUR, kopējā vērtība 11606,32 EUR;

15. 2015.gada 30.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/3004-15, darījuma vērtība bez PVN 154 368

EUR, PVN 32417,28 EUR, kopējā vērtība 186 785,28 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 86 374,91 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2015.gada maijā /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 290 881,93 EUR,

no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts

budžetā PVN 21% jeb 57 333,68 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona A/

dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2015.gada maiju

(precizētā PVN deklarācija iesniegta 2015.gada 14.septembrī) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa

summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2015.gada 5.maija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0505-15, darījuma vērtība bez PVN 9585,19 EUR,

PVN 2012,89 EUR, kopējā vērtība 11598,08 EUR;

2. 2015.gada 5.maija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/0505-15, darījuma vērtība bez PVN 9623,05 EUR,

PVN 2020,84 EUR, kopējā vērtība 11643,89 EUR;

3. 2015.gada 7.maija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0705-15, darījuma vērtība bez PVN 5993,76 EUR,

PVN 1258,69 EUR, kopējā vērtība 7252,45 EUR;

4. 2015.gada 8.maija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0805-15, darījuma vērtība bez PVN 9679,43 EUR,

PVN 2032,68 EUR, kopējā vērtība 11712,11 EUR;

5. 2015.gada 11.maija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1105-15, darījuma vērtība bez PVN 5943,43 EUR,

PVN 1248,12 EUR, kopējā vērtība 7191,55 EUR;

6. 2015.gada 14.maija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1405-15, darījuma vērtība bez PVN 9537,43 EUR,

PVN 2002,86 EUR, kopējā vērtība 11540,29 EUR;

7. 2015.gada 14.maija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/1405-15, darījuma vērtība bez PVN 9704,62 EUR,

PVN 2037,97 EUR, kopējā vērtība 11742,59 EUR;

8. 2015.gada 15.maija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1505-15, darījuma vērtība bez PVN 5574,86 EUR,

PVN 1170,72 EUR, kopējā vērtība 6745,58 EUR;

9. 2015.gada 20.maija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2005-15, darījuma vērtība bez PVN 6347,1 EUR,

PVN 1332,89 EUR, kopējā vērtība 7679,99 EUR;

10. 2015.gada 22.maija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2205-15, darījuma vērtība bez PVN 6382,33

EUR, PVN 1340,29 EUR, kopējā vērtība 7722,62 EUR;

11. 2015.gada 25.maija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2505-15, darījuma vērtība bez PVN 6143 EUR,

PVN 1290,03 EUR, kopējā vērtība 7433,03 EUR;

12. 2015.gada 26.maija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2605-15, darījuma vērtība bez PVN 9696,81

EUR, PVN 2036,33 EUR, kopējā vērtība 11733,14 EUR;

13. 2015.gada 27.maija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2705-15, darījuma vērtība bez PVN 6304,43

EUR, PVN 1323,93 EUR, kopējā vērtība 7628,36 EUR;

14. 2015.gada 29.maija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2905-15, darījuma vērtība bez PVN 9488,95

EUR, PVN 1992,68 EUR, kopējā vērtība 11481,63 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 23 100,92 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2015.gada jūnijā /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 273 410,36 EUR,

no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts

budžetā PVN 21% jeb 55 278,48 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona A/

dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2015.gada jūniju

(precizētā PVN deklarācija iesniegta 2015.gada 14.septembrī) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa

summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2015.gada 2.jūnija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0206-15, darījuma vērtība bez PVN 9732,14 EUR,

PVN 2043,75 EUR, kopējā vērtība 11775,89 EUR;

2. 2015.gada 3.jūnija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0306-15, darījuma vērtība bez PVN 5949,76 EUR,

PVN 1249,45 EUR, kopējā vērtība 7199,21 EUR;

3. 2015.gada 8.jūnija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0806-15, darījuma vērtība bez PVN 6607,62 EUR,

PVN 1387,6 EUR, kopējā vērtība 7995,22 EUR;

4. 2015.gada 10.jūnija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1006-15, darījuma vērtība bez PVN 6317,33

EUR, PVN 1326,64 EUR, kopējā vērtība 7643,97 EUR;

5. 2015.gada 12.jūnija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1206-15, darījuma vērtība bez PVN 6210 EUR,

PVN 1304,1 EUR, kopējā vērtība 7514,1 EUR;

6. 2015.gada 13.jūnija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1306-15, darījuma vērtība bez PVN 154173,62

EUR, PVN 32376,46 EUR, kopējā vērtība 186550,08 EUR;

7. 2015.gada 16.jūnija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1606-15, darījuma vērtība bez PVN 5895,76

EUR, PVN 1238,11 EUR, kopējā vērtība 7133,87 EUR;

8. 2015.gada 18.jūnija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1806-15, darījuma vērtība bez PVN 5793,52

EUR, PVN 1216,64 EUR, kopējā vērtība 7010,16 EUR;

9. 2015.gada 25.jūnija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2506-15, darījuma vērtība bez PVN 72450 EUR,

PVN 15214,5 EUR, kopējā vērtība 87664,5 EUR;

10. 2015.gada 29.jūnija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2906-15, darījuma vērtība bez PVN 9793,52

EUR, PVN 2056,64 EUR, kopējā vērtība 11850,16 EUR;

11. 2015.gada 30.jūnija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/3006-15, darījuma vērtība bez PVN 6589,52

EUR, PVN 1383,8 EUR, kopējā vērtība 7973,32 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 60 797,69 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2015.gada jūlijā /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 238 279,89 EUR),

no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts

budžetā PVN 21% jeb 28 379,07 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona A/

dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2015.gada jūliju

(precizētā PVN deklarācija iesniegta 2015.gada 15.oktobrī) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa summām,

kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2015.gada 2.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0207-15, darījuma vērtība bez PVN 6263,71 EUR,

PVN 1315,38 EUR, kopējā vērtība 7579,09 EUR;

2. 2015.gada 3.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0307-15, darījuma vērtība bez PVN 5682,38 EUR,

PVN 1193,3 EUR, kopējā vērtība 6875,68 EUR;

3. 2015.gada 8.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0807-15, darījuma vērtība bez PVN 6285 EUR,

PVN 1319,85 EUR, kopējā vērtība 7604,85 EUR;

4. 2015.gada 9.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0907-15, darījuma vērtība bez PVN 5885 EUR,

PVN 1235,85 EUR, kopējā vērtība 7120,85 EUR;

5. 2015.gada 10.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1007-15, darījuma vērtība bez PVN 5751,38 EUR,

PVN 1207,79 EUR, kopējā vērtība 6959,17 EUR;

6. 2015.gada 14.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1407-15, darījuma vērtība bez PVN 6138,76 EUR,

PVN 1289,14 EUR, kopējā vērtība 7427,9 EUR;

7. 2015.gada 16.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1607-15, darījuma vērtība bez PVN 5794,67 EUR,

PVN 1216,88 EUR, kopējā vērtība 7011,55 EUR;

8. 2015.gada 16.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/1607-15, darījuma vērtība bez PVN 6276,62 EUR,

PVN 1318,09 EUR, kopējā vērtība 7594,71 EUR;

9. 2015.gada 20.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2007-15, darījuma vērtība bez PVN 5951,24 EUR,

PVN 1249,76 EUR, kopējā vērtība 7201 EUR;

10. 2015.gada 20.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/2007-15, darījuma vērtība bez PVN 9916,57

EUR, PVN 2082,48 EUR, kopējā vērtība 11999,05 EUR;

11. 2015.gada 22.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2207-15, darījuma vērtība bez PVN 6341,29

EUR, PVN 1331,67 EUR, kopējā vērtība 7672,96 EUR;

12. 2015.gada 23.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2307-15, darījuma vērtība bez PVN 10278,24

EUR, PVN 2158,43 EUR, kopējā vērtība 12436,67 EUR;

13. 2015.gada 24.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2407-15, darījuma vērtība bez PVN 6635,62

EUR, PVN 1393,48 EUR, kopējā vērtība 8029,1 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 18 312,10 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2015.gada augustā /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 255 392,53

EUR, no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21% jeb 37 697,22 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona

A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2015.gada

augustu (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2015.gada 15.oktobrī) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa

summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2015.gada 3.augusta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0308-15, darījuma vērtība bez PVN 6357,19

EUR, PVN 1335,01 EUR, kopējā vērtība 7692,2 EUR;

2. 2015.gada 5.augusta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0508-15, darījuma vērtība bez PVN 5763,24

EUR, PVN 1210,28 EUR, kopējā vērtība 6973,52 EUR;

3. 2015.gada 7.augusta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0708-15, darījuma vērtība bez PVN 6268,52

EUR, PVN 1316,39 EUR, kopējā vērtība 7584,91 EUR;

4. 2015.gada 7.augusta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/0708-15, darījuma vērtība bez PVN 5771,57

EUR, PVN 1212,03 EUR, kopējā vērtība 6983,6 EUR;

5. 2015.gada 10.augusta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1008-15, darījuma vērtība bez PVN 59400

EUR, PVN 12474 EUR, kopējā vērtība 71874 EUR;

6. 2015.gada 11.augusta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1108-15, darījuma vērtība bez PVN 5720,24

EUR, PVN 1201,25 EUR, kopējā vērtība 6921,49 EUR;

7. 2015.gada 12.augusta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1208-15, darījuma vērtība bez PVN 5917,52

EUR, PVN 1242,68 EUR, kopējā vērtība 7160,2 EUR;

8. 2015.gada 13.augusta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1308-15, darījuma vērtība bez PVN 10278,24

EUR, PVN 2158,43 EUR, kopējā vērtība 12436,67 EUR;

9. 2015.gada 14.augusta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1408-15, darījuma vērtība bez PVN 6133,81

EUR, PVN 1288,1 EUR, kopējā vērtība 7421,91 EUR;

10. 2015.gada 14.augusta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/1408-15, darījuma vērtība bez PVN 6004,57

EUR, PVN 1260,96 EUR, kopējā vērtība 7265,53 EUR;

11. 2015.gada 18.augusta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1808-15, darījuma vērtība bez PVN 5925,14

EUR, PVN 1244,28 EUR, kopējā vērtība 7169,42 EUR;

12. 2015.gada 19.augusta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/1908-15, darījuma vērtība bez PVN 6050,19

EUR, PVN 1270,54 EUR, kopējā vērtība 7320,73 EUR;

13. 2015.gada 19.augusta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 2/1908-15, darījuma vērtība bez PVN 5935,57

EUR, PVN 1246,47 EUR, kopējā vērtība 7182,04 EUR;

14. 2015.gada 20.augusta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2008-15, darījuma vērtība bez PVN 6926,38

EUR, PVN 1454,54 EUR, kopējā vērtība 8380,92 EUR;

15. 2015.gada 24.augusta attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2408-15, darījuma vērtība bez PVN 6107,24

EUR, PVN 1282,52 EUR, kopējā vērtība 7389,76 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 31 197,48 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2015.gada septembrī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 491 007,16

EUR, no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21 % jeb 70 371,09 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas,

/Persona A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par

2015.gada septembri (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2016.gada 7.martā) un tās pielikuma „Pārskats par

priekšnodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm

un saņemtajiem pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas

pamatoti ar:

1. 2015.gada 4.septembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0409-15, darījuma vērtība bez PVN 6348,62

EUR, PVN 1333,21 EUR, kopējā vērtība 7681,83 EUR;

2. 2015.gada 7.septembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/0709-15, darījuma vērtība bez PVN 6548,57

EUR, PVN 1375,2 EUR, kopējā vērtība 7923,77 EUR;

3. 2015.gada 22.septembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2209-15, darījuma vērtība bez PVN 128478

EUR, PVN 26980,38 EUR, kopējā vērtība 155458,38 EUR;

4. 2015.gada 25.septembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/2509-15, darījuma vērtība bez PVN 84795,48

EUR, PVN 17807,05 EUR, kopējā vērtība 102602,53 EUR;

5. 2015.gada 30.septembra attaisnojuma dokumentu Nr.CM 1/3009-15, darījuma vērtība bez PVN51945

EUR, PVN 10908,45 EUR, kopējā vērtība 62853,45 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 58 404,29 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2015.gada oktobrī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 290 198,96

EUR, no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21% jeb 34 487,81 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona

A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2015.gada

oktobri (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2016.gada 7.martā) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa

summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā “Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauts fiktīvs darījums starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatots ar 2015.gada

23.oktobra attaisnojuma dokumentu Nr. CM 1/2310-15, darījuma vērtība bez PVN 74 304 EUR, PVN 15 603,84

EUR, kopējā vērtība 89 907,84 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 15 603,84 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2015.gada novembrī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 150 547,92

EUR), no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21 % jeb 44 111,07 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas,

/Persona A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par

2015.gada novembri (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2016.gada 7.martā) un tās pielikuma “Pārskats par

priekšnodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm

un saņemtajiem pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas

pamatoti ar:

1. 2015.gada 3.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/0311-15, darījuma vērtība bez PVN 13007,4

EUR, PVN 2731,55 EUR, kopējā vērtība 15 738,95 EUR;

2. 2015.gada 5.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/0511-15, darījuma vērtība bez PVN 13 007,4

EUR, PVN 2731,55 EUR, kopējā vērtība 15 738,95 EUR;

3. 2015.gada 5.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.K2/0511-15, darījuma vērtība bez PVN 13007,4

EUR, PVN 2731,55 EUR, kopējā vērtība 15738,95 EUR;

4. 2015.gada 10.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1011-15, darījuma vērtība bez PVN 1713,6

EUR, PVN 359,86 EUR, kopējā vērtība 2073,46 EUR;

5. 2015.gada 11.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1111-15, darījuma vērtība bez PVN 74520 EUR,

PVN 15649,2 EUR, kopējā vērtība 90169,2 EUR;

6. 2015.gada 23.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2311-15, darījuma vērtība bez PVN 13007,4

EUR, PVN 2731,55 EUR, kopējā vērtība 15738,95 EUR;

7. 2015.gada 27.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2711-15, darījuma vērtība bez PVN 77520 EUR,

PVN 16279,2 EUR, kopējā vērtība 93799,2 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 43 214,46 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2015.gada decembrī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 288 602,57

EUR, no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21 % jeb 92 798,07 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas,

/Persona A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par

2015.gada decembri (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2016.gada 7.martā) un tās pielikuma „Pārskats par

priekšnodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm

un saņemtajiem pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas

pamatoti ar:

1. 2015.gada 7.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/0712-15, darījuma vērtība bez PVN 136 809

EUR, PVN 28 729,89 EUR, kopējā vērtība 165 538,89 EUR;

2. 2015.gada 18.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1812-15, darījuma vērtība bez PVN 133 920

EUR, PVN 28 123,2 EUR, kopējā vērtība 162 043,2 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 56 853,09 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2016.gada janvārī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 203 277,67

EUR, no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21% jeb 55 485,57 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona

A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2016.gada

janvāri (PVN deklarācija iesniegta 2016.gada 22.februārī) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa summām,

kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2016.gada 14.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1401-16, darījuma vērtība bez PVN 63 198 EUR,

PVN 13 271,58 EUR, kopējā vērtība 76 469,58 EUR;

2. 2016.gada 15.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1501-16, darījuma vērtība bez PVN 13 3056 EUR,

PVN 27 941,76 EUR, kopējā vērtība 160 997,76 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 41 213,34 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2016.gada februārī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 216 695,27

EUR, no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21% jeb 37 948,13 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona

A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2016.gada

februāri (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2017.gada 8.martā) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa

summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2016.gada 25.februāra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2502-16, darījuma vērtība bez PVN 50 055 EUR,

PVN 10 511,55 EUR, kopējā vērtība 60 566,55 EUR;

2. 2016.gada 25.februāra attaisnojuma dokumentu Nr.K2/2502-16, darījuma vērtība bez PVN 40 044 EUR,

PVN 8409,24 EUR, kopējā vērtība 48 453,24 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 18 920,79 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2016.gada martā /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 172 077,34 EUR,

no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts

budžetā PVN 21% jeb 52 797,66 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona A/

dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2016.gada martu

(precizētā PVN deklarācija iesniegta 2017.gada 8.martā) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa summām,

kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2016.gada 22.marta attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2203-16, darījuma vērtība bez PVN 10 908 EUR,

PVN 2290,68 EUR, kopējā vērtība 13 198,68 EUR;

2. 2016.gada 24.marta attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2403-16, darījuma vērtība bez PVN 71610 EUR,

PVN 15 038,1 EUR, kopējā vērtība 86 648,1 EUR;

3. 2016.gada 24.marta attaisnojuma dokumentu Nr.K2/2403-16, darījuma vērtība bez PVN 61 380 EUR,

PVN 12 889,8 EUR, kopējā vērtība 74 269,8 EUR;

4. 2016.gada 30.marta attaisnojuma dokumentu Nr.K 1/3003-16, darījuma vērtība bez PVN 8726,38 EUR,

PVN 1832,54 EUR, kopējā vērtība 105 58,92 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 32 051,12 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2016.gada aprīlī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 338 385,50 EUR,

no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts

budžetā PVN 21% jeb 55 756,35 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona A/

dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2016.gada aprīli

(precizētā PVN deklarācija iesniegta 2017.gada 8.martā) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa summām,

kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2016.gada 12.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1204-16, darījuma vērtība bez PVN 76651,19 EUR,

PVN 16096,75 EUR, kopējā vērtība 92747,94 EUR;

2. 2016.gada 18.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1804-16, darījuma vērtība bez PVN 62580 EUR,

PVN 13141,8 EUR, kopējā vērtība 75721,8 EUR;

3. 2016.gada 21.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2104-16, darījuma vērtība bez PVN 75 110,38 EUR,

PVN 15 773,18 EUR, kopējā vērtība 90 883,56 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 45 011,73 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2016.gada maijā /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 152 734,81 EUR,

no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts

budžetā PVN 21% jeb 47 516,62 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona A/

dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2016.gada maiju

(precizētā PVN deklarācija iesniegta 2017.gada 9.martā) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa summām,

kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2016.gada 16.maija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1605-16, darījuma vērtība bez PVN 81 106,19 EUR,

PVN 17 032,3 EUR, kopējā vērtība 98 138,49 EUR;

2. 2016.gada 24.maija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2405-16, darījuma vērtība bez PVN 62 550 EUR,

PVN 13 135,5 EUR, kopējā vērtība 75 685,5 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 30 167,80 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2016.gada jūnijā /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 351 477,62

EUR), no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21% jeb 79 914,12 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona

A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2016.gada

jūniju (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2017.gada 9.martā) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa

summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2016.gada 1.jūnija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/0106-16, darījuma vērtība bez PVN 82 945,81 EUR,

PVN 17 418,62 EUR, kopējā vērtība 100 364,43 EUR;

2. 2016.gada 10.jūnija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/100616-16, darījuma vērtība bez PVN 63132 EUR,

PVN 13 257,72 EUR, kopējā vērtība 76 389,72 EUR;

3. 2016.gada 20.jūnija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2006-16, darījuma vērtība bez PVN 39 908,38 EUR,

PVN 8380,76 EUR, kopējā vērtība 48 289,14 EUR;

4. 2016.gada 28.jūnija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/280616-16, darījuma vērtība bez PVN 52 610 EUR,

PVN 11 048,1 EUR, kopējā vērtība 63 658,1 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 50 105,20 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2016.gada jūlijā /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 394 482,19 EUR),

no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts

budžetā PVN 21% jeb 120 347,25 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona A/

dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2016.gada jūliju

(precizētā PVN deklarācija iesniegta 2017.gada 9.martā) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa summām,

kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā “Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2016.gada 11.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1107-16, darījuma vērtība bez PVN 5496 EUR, PVN

1154,16 EUR, kopējā vērtība 6650,16 EUR;

2. 2016.gada 12.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1207-16, darījuma vērtība bez PVN 84 520,81 EUR,

PVN 17 749,37 EUR, kopējā vērtība 102 270,18 EUR;

3. 2016.gada 13.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.K1307-16, darījuma vērtība bez PVN 37 107 EUR, PVN

7792,47 EUR, kopējā vērtība 44 899,47 EUR;

4. 2016.gada 15.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/150716-16, darījuma vērtība bez PVN 83 360 EUR,

PVN 17 505,6 EUR, kopējā vērtība 100 865,6 EUR;

5. 2016.gada 22.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2207-16, darījuma vērtība bez PVN 72 940 EUR,

PVN 15 317,4 EUR, kopējā vērtība 88 257,4 EUR;

6. 2016.gada 26.jūlija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2607-16, darījuma vērtība bez PVN 102 123 EUR,

PVN 21 445,83 EUR, kopējā vērtība 123 568,83 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 80 964,83 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2016.gada augustā /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 157 762,53

EUR), no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21% jeb 51 804,45 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona

A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2016.gada

augustu (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2017.gada 9.martā) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa

summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2016.gada 12.augusta attaisnojuma dokumentu Nr.K1/120816-16, darījuma vērtība bez PVN 64 470

EUR, PVN 13 538,7 EUR, kopējā vērtība 78 008,7 EUR;

2. 2016.gada 25.augusta attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2508-16, darījuma vērtība bez PVN 78 278,38

EUR, PVN 16 438,46 EUR, kopējā vērtība 94 716,84 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 29 977,16 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2016.gada septembrī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 174 632,20

EUR, no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21 % jeb 71 213,10 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas,

/Persona A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par

2016.gada septembri (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2017.gada 9.martā) un tās pielikuma „Pārskats par

priekšnodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm

un saņemtajiem pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas

pamatoti ar:

1. 2016.gada 5.septembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/0509-16, darījuma vērtība bez PVN 10 202,38

EUR, PVN 2142,5 EUR, kopējā vērtība 12 344,88 EUR;

2. 2016.gada 20.septembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/200916-16, darījuma vērtība bez PVN 73 395

EUR, PVN 15 412,95 EUR, kopējā vērtība 88 807,95 EUR;

3. 2016.gada 23.septembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2309-16, darījuma vērtība bez PVN 11 160

EUR, PVN 2343,6 EUR, kopējā vērtība 13 503,6 EUR;

4. 2016.gada 28.septembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/280916-16, darījuma vērtība bez PVN 73 395

EUR, PVN 15 412,95 EUR, kopējā vērtība 88 807,95 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 35 312,00 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2016.gada oktobrī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 242 523,04

EUR, no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21% jeb 96 343,14 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona

A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2016.gada

oktobri (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2017.gada 9.martā) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa

summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2016.gada 12.oktobra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/121016-16, darījuma vērtība bez PVN 94 365

EUR, PVN 19 816,65 EUR, kopējā vērtība 11 4181,65 EUR;

2. 2016.gada 12.oktobra attaisnojuma dokumentu Nr.K2/121016-16, darījuma vērtība bez PVN 94 365

EUR, PVN 19 816,65 EUR, kopējā vērtība 11 4181,65 EUR;

3. 2016.gada 24.oktobra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2410-16, darījuma vērtība bez PVN 11 772 EUR,

PVN 2472,12 EUR, kopējā vērtība 14 244,12 EUR;

4. 2016.gada 24.oktobra attaisnojuma dokumentu Nr.K2/2410-16, darījuma vērtība bez PVN 12 482,38

EUR, PVN 2621,3 EUR, kopējā vērtība 15 103,68 EUR;

5. 2016.gada 24.oktobra attaisnojuma dokumentu Nr.UT1/251016-16, darījuma vērtība bez PVN 7610

EUR, PVN 1598,1 EUR, kopējā vērtība 9208,1 EUR;

6. 2016.gada 31.oktobra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/3110-16, darījuma vērtība bez PVN 12 768 EUR,

PVN 2681,28 EUR, kopējā vērtība 15 449,28 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 49 006,10 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2016.gada novembrī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 291 489,49

EUR, no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21 % jeb 94 081,28 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas,

/Persona A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par

2016.gada novembri (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2017.gada 9.martā) un tās pielikuma „Pārskats par

priekšnodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm

un saņemtajiem pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas

pamatoti ar:

1. 2016.gada 1.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/0111-16, darījuma vērtība bez PVN 7128 EUR,

PVN 1496,88 EUR, kopējā vērtība 8624,88 EUR;

2. 2016.gada 22.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/221116-16, darījuma vērtība bez PVN 71 610

EUR, PVN 15 038,1 EUR, kopējā vērtība 86 648,1 EUR;

3. 2016.gada 22.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.K2/221116-16, darījuma vērtība bez PVN 71 610

EUR, PVN 15 038,1 EUR, kopējā vērtība 86 648,1 EUR;

4. 2016.gada 30.novembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/3011-16, darījuma vērtība bez PVN 131 688

EUR, PVN 27 654,48 EUR, kopējā vērtība 159 342,48 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 59 227,56 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2016.gada decembrī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 1 340 472,68

EUR, no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21 % jeb 51 983,42 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas,

/Persona A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par

2016.gada decembri (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2017.gada 9.martā) un tās pielikuma „Pārskats par

priekšnodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm

un saņemtajiem pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas

pamatoti ar:

1. 2016.gada 7.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/0712-16, darījuma vērtība bez PVN 13 948,81

EUR, PVN 2929,25 EUR, kopējā vērtība 16 878,06 EUR;

2. 2016.gada 13.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/132-16, darījuma vērtība bez PVN 131 688

EUR, PVN 27 654,48 EUR, kopējā vērtība 15 9342,48 EUR;

3. 2016.gada 20.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/201216-16, darījuma vērtība bez PVN 1720

EUR, PVN 361,2 EUR, kopējā vērtība 2081,2 EUR;

4. 2016.gada 28.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2812-16, darījuma vērtība bez PVN 11 160

EUR, PVN 2343,6 EUR, kopējā vērtība 13 503,6 EUR;

5. 2016.gada 29.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2912-16, darījuma vērtība bez PVN 11160 EUR,

PVN 2343,6 EUR, kopējā vērtība 13503,6 EUR;

6. 2016.gada 29.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.K2/2912-16, darījuma vērtība bez PVN 11880 EUR,

PVN 2494,8 EUR, kopējā vērtība 14374,8 EUR;

7. 2016.gada 30.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/3012-16, darījuma vērtība bez PVN 11 880

EUR, PVN 2494,8 EUR, kopējā vērtība 14 374,8 EUR;

8. 2016.gada 30.decembra attaisnojuma dokumentu Nr.K2/3012-16, darījuma vērtība bez PVN 7128 EUR,

PVN 1496,88 EUR, kopējā vērtība 8624,88 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 42 118,61 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2017.gada janvārī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 228 114,32

EUR, no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21% jeb 52 787,42 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona

A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2017.gada

janvāri (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2017.gada 28.jūnijā) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa

summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2017.gada 5.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/0501-17, darījuma vērtība bez PVN 147 630 EUR,

PVN 31 002,3 EUR, kopējā vērtība 178 632,3 EUR;

2. 2017.gada 18.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1801-17, darījuma vērtība bez PVN 10980 EUR,

PVN 2305,8 EUR, kopējā vērtība 13285,8 EUR;

3. 2017.gada 18.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.K2/1801-17, darījuma vērtība bez PVN 10980 EUR,

PVN 2305,8 EUR, kopējā vērtība 13285,8 EUR;

4. 2017.gada 23.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2301-17, darījuma vērtība bez PVN 10980 EUR,

PVN 2305,8 EUR, kopējā vērtība 13285,8 EUR;

5. 2017.gada 23.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.K2/2301-17, darījuma vērtība bez PVN 10980 EUR,

PVN 2305,8 EUR, kopējā vērtība 13285,8 EUR;

6. 2017.gada 26.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2601-17, darījuma vērtība bez PVN 14664 EUR,

PVN 3079,44 EUR, kopējā vērtība 17743,44 EUR;

7. 2017.gada 26.janvāra attaisnojuma dokumentu Nr.K2/2601-17, darījuma vērtība bez PVN 12504 EUR,

PVN 2625,84 EUR, kopējā vērtība 15129,84 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 45 930,78 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2017.gada februārī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 111 924,27

EUR, no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt

valsts budžetā PVN 21% jeb 46 701,69 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona

A/ dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2017.gada

februāri (precizētā PVN deklarācija iesniegta 2017.gada 28.jūnijā) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa

summām, kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2017.gada 22.februāra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2202-17, darījuma vērtība bez PVN 10111,19

EUR, PVN 2123,35 EUR, kopējā vērtība 12234,54 EUR;

2. 2017.gada 23.februāra attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2302-17, darījuma vērtība bez PVN 94140 EUR,

PVN 19769,4 EUR, kopējā vērtība 113909,4 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 21 892,75 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2017.gada martā /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 174 024,32 EUR,

no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts

budžetā PVN 21% jeb 65 640,49 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona A/

dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2017.gada martu

(precizētā PVN deklarācija iesniegta 2017.gada 28.jūnijā) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa summām,

kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2017.gada 9.marta attaisnojuma dokumentu Nr.UT1/0903-17, darījuma vērtība bez PVN 2000 EUR,

PVN 420 EUR, kopējā vērtība 2420 EUR;

2. 2017.gada 15.marta attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1503-17, darījuma vērtība bez PVN 11771,71 EUR,

PVN 2472,06 EUR, kopējā vērtība 14243,77 EUR;

3. 2017.gada 28.marta attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2803-17, darījuma vērtība bez PVN 94140 EUR,

PVN 19769,4 EUR, kopējā vērtība 113909,4 EUR;

4. 2017.gada 30.marta attaisnojuma dokumentu Nr.K1/3003-17, darījuma vērtība bez PVN 7452 EUR, PVN

1564,92 EUR, kopējā vērtība 9016,92 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 24 226,38 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2017.gada aprīlī /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 242 624,48 EUR,

no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts

budžetā PVN 21% jeb 86 694,07 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona A/

dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2017.gada aprīli

(PVN deklarācija iesniegta 2017.gada 22.maijā) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa summām, kas

iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2017.gada 3.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.K1/0304-17, darījuma vērtība bez PVN 12420 EUR, PVN

2608,2 EUR, kopējā vērtība 15028,2 EUR;

2. 2017.gada 5.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.K1/0504-17, darījuma vērtība bez PVN 12420 EUR, PVN

2608,2 EUR, kopējā vērtība 15028,2 EUR;

3. 2017.gada 5.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.K2/0504-17, darījuma vērtība bez PVN 12420 EUR, PVN

2608,2 EUR, kopējā vērtība 15028,2 EUR;

4. 2017.gada 6.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.K1/0604-17, darījuma vērtība bez PVN 13362,62 EUR,

PVN 2806,15 EUR, kopējā vērtība 16168,77 EUR;

5. 2017.gada 10.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1004-17, darījuma vērtība bez PVN 11160 EUR,

PVN 2343,6 EUR, kopējā vērtība 13503,6 EUR;

6. 2017.gada 10. aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.K2/1004-17, darījuma vērtība bez PVN 11160 EUR,

PVN 2343,6 EUR, kopējā vērtība 13503,6 EUR;

7. 2017.gada 18.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1804-17, darījuma vērtība bez PVN 11160 EUR,

PVN 2343,6 EUR, kopējā vērtība 13503,6 EUR;

8. 2017.gada 18.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.K2/1804-17, darījuma vērtība bez PVN 11160 EUR,

PVN 2343,6 EUR, kopējā vērtība 13503,6 EUR;

9. 2017.gada 26.aprīļa attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2604-17, darījuma vērtība bez PVN 83680 EUR,

PVN 17572,8 EUR, kopējā vērtība 101252,8 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 37 577,95 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

2017.gada maijā /Nosaukums A/ veica ar nodokli apliekamus darījumus ar kopējo vērtību 329 777,40 EUR,

no kuras /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgajai amatpersonai bija pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts

budžetā PVN 21% jeb 129 714,61 EUR apmērā. Vienlaikus, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, /Persona A/

dokumentāli noformēja un nodrošināja, ka VID iesniegtajā /Nosaukums A/ PVN deklarācijā par 2017.gada maiju

(precizētā PVN deklarācija iesniegta 2018.gada 5.jūlijā) un tās pielikuma „Pārskats par priekšnodokļa summām,

kas iekļautas PVN deklarācijā” I daļā „Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” tiek iekļauti fiktīvi darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kas pamatoti ar:

1. 2017.gada 8.maija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/0805-17, darījuma vērtība bez PVN 11170,81 EUR,

PVN 2345,87 EUR, kopējā vērtība 13516,68 EUR;

2. 2017.gada 9.maija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/0905-17, darījuma vērtība bez PVN 10020 EUR, PVN

2104,2 EUR, kopējā vērtība 12124,2 EUR;

3. 2017.gada 12.maija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1205-17, darījuma vērtība bez PVN 12240 EUR,

PVN 2570,4 EUR, kopējā vērtība 14810,4 EUR;

4. 2017.gada 16.maija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1605-17, darījuma vērtība bez PVN 12240 EUR,

PVN 2570,4 EUR, kopējā vērtība 14810,4 EUR;

5. 2017.gada 16.maija attaisnojuma dokumentu Nr.K2/1605-17, darījuma vērtība bez PVN 9658,19 EUR,

PVN 2028,22 EUR, kopējā vērtība 11686,41 EUR;

6. 2017.gada 18.maija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1805-17, darījuma vērtība bez PVN 94140 EUR,

PVN 19769,4 EUR, kopējā vērtība 113909,4 EUR;

7. 2017.gada 19.maija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/1905-17, darījuma vērtība bez PVN 12414,62 EUR,

PVN 2607,07 EUR, kopējā vērtība 15021,69 EUR;

8. 2017.gada 22.maija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2205-17, darījuma vērtība bez PVN 94140 EUR,

PVN 19769,4 EUR, kopējā vērtība 113909,4 EUR;

9. 2017.gada 23.maija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2305-17, darījuma vērtība bez PVN 12414,62 EUR,

PVN 2607,07 EUR, kopējā vērtība 15021,69 EUR;

10. 2017.gada 24.maija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/2405-17, darījuma vērtība bez PVN 12036 EUR,

PVN 2527,56 EUR, kopējā vērtība 14563,56 EUR;

11. 2017.gada 29.maija attaisnojuma dokumentu Nr.UT1/2905-17, darījuma vērtība bez PVN 1760 EUR,

PVN 369,6 EUR, kopējā vērtība 2129,6 EUR;

12. 2017.gada 30.maija attaisnojuma dokumentu Nr.K1/3005-17, darījuma vērtība bez PVN 15620,38 EUR,

PVN 3280,28 EUR, kopējā vērtība 18900,66 EUR.

Tādējādi /Persona A/ kā /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona no valsts budžetā maksājamās PVN summas

nelikumīgi atskaitīja priekšnodokli 62 549,47 EUR apmērā, valsts budžetā to neiemaksājot.

/Persona A/, kā /Nosaukums A/ amatpersonas, darbības bija vērstas tieši uz zaudējumu nodarīšanu valstij

lielā apmērā, kā arī tās bija tiešā cēloņsakarībā ar kaitējuma nodarīšanu ar likumu aizsargātajām valsts

tautsaimniecības interesēm un valsts interesēm nodokļu ieņēmumu jomā, kas izpaudās materiāla zaudējuma veidā

budžetā nenomaksātā PVN veidā 1 289 205,52 EUR apmērā, un tieši:

1. 2014.gada 1.oktobris līdz 2014.gada 31.decembris - 77 983,98 EUR;

2. 2015.gada 1.janvāris līdz 2015.gada 31.decembris - 504 967,97 EUR;

3. 2016.gada 1.janvāris līdz 2016.gada 31.decembris - 514 076,24 EUR;

4. 2017.gada 1.janvāris līdz 2017.gada 31.maijs - 192 177,33 EUR.

Neskatoties uz to, ka nodokļu aprēķināšana un nomaksāšana Latvijas Republikas likumdošanā ir obligāta

prasība visiem nodokļu maksātājiem, /Nosaukums A/ amatpersona /Persona A/ to ignorēja, nodrošinot patiesībai

neatbilstošas informācijas sniegšanu VID. Šādas rīcības rezultātā /Nosaukums A/ amatpersona /Persona A/, laika

posmā 2014.gada 22.oktobra līdz 2017.gada 30.maijam, organizējot uzņēmuma finansiāli – saimniecisko darbību,

sniedza nepatiesu informāciju nodokļu deklarācijās, nenodrošināja normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu

aprēķināšanu un samaksu, kā rezultātā /Nosaukums A/, neiemaksājot valsts budžetā PVN, radīja cietušajai Latvijas

Republikai, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests, materiālo zaudējumu 1 289 205,52 EUR apmērā, kas saskaņā

ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu atbilst lieliem apmēriem.

Šādas apsūdzētā /Persona A/ darbības pirmās instances tiesa kvalificējusi pēc Krimināllikuma 218.panta otrās

daļas.

[3] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests, lūdzot

atcelt Kurzemes rajona tiesas /datums/ spriedumu daļā, ar kuru nolemts piedzīt no /Persona A/ valsts labā

kompensāciju par mantisko zaudējumu 1286205,52 EUR, piedzenot no apsūdzētā VID pieteikto kaitējuma

kompensāciju atbilstoši lietā esošajiem pierādījumiem (pieteikumam, nodokļu aprēķinam un apsūdzībai), tas ir

1289205,52 EUR.

VID ieskatā tiesa iztiesājot krimināllietu, nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 511.panta otro daļu,

512.panta pirmo un otro daļu, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma daļā par kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Sūdzībā vērsta uzmanība uz pirmās instances tiesas norādīto, ka no cietušā pārstāves tiesas sēdē sniegtās

liecības izriet, ka cietušais, izmantojot Kriminālprocesa likuma 351.panta piektajā daļā noteiktās cietušā tiesības

atsauca kompensāciju 3000 EUR apmērā. Šīs normas izpratnē minēto tiesību izmantošana neiespaido tiesas

atzinumu par kompensācijas pamatotību. Ievērojot minēto, tiesa atzina, ka ir likumīgs pamats piedzīt no apsūdzētā

valsts labā kompensāciju par mantisko zaudējumu 1286205,52 EUR.

Šādam tiesas secinājumam VID nepiekrīt, jo tiesa taisot spriedumu, lietā esošos pierādījumus (cietušās

pārstāves sniegtās liecības) attiecībā uz kaitējuma kompensācijas apmēru nav novērtējusi kopsakarā ar pārējiem

lietas materiālos esošajiem pierādījumiem attiecībā uz kaitējuma kompensācijas apmēru.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka lietā kaitējuma kompensācijas pierādīšanai atrodas VID 2021.gada

20.decembra nodokļu aprēķins Nr.30.3-17.10.3/319, ar kuru tika konstatēts, ka /Nosaukums A/ laika periodā no

2014.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 31.maijam nav veikusi pievienotās vērtības nodokļa nomaksu valsts budžetā,

neievērojot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta 1. un 2.punkta prasības, tādējādi nodarot zaudējumus

budžetam 189205,52 EUR.

Tāpat lietā atrodas VID 2022.gada 4.marta pieteikums Nr.P016-3/22.4/41 par radītā kaitējuma kompensāciju

kriminālprocesā /numurs/ 1289205,52 EUR apmērā. Turklāt saskaņā ar apsūdzētajam celto un tiesas sēdē uzturēto

apsūdzību prokurors atzīst par pamatotu VID pieteikto kaitējuma kompensāciju 1289205,52 EUR un šādu

kaitējuma kompensācijas apmēru lūdza tiesu piedzīt arī savā debašu runā.

Atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 128.panta otro un trešo daļu, sūdzības iesniedzēja norāda, ka no lietas

materiāliem izriet, ka cietušās pārstāve, sniedzot liecību, ir norādījusi, ka VID lietā ir iesniedzis kaitējuma

kompensāciju 1286205,52 EUR, pamatojoties uz VID veikto nodokļu aprēķinu.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka, vērtējot pārstāves sniegtās liecības kopsakarā ar pārējiem lietā esošajiem

pierādījumiem attiecībā uz kaitējuma kompensācijas apmēru, ir skaidri secināms, ka šī pārstāves nosauktā

kaitējuma kompensācijas summa ir pretrunā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un iesniegto kaitējuma

kompensācijas apmēru, uz kuru cietušās pārstāve atsaucās arī mutvārdu liecībās, jo VID lietā ir iesniedzis

pieteikumu par radīto kaitējuma kompensāciju 1289205,52 EUR apmērā. Vērtējot tikai mutvārdu liecību, secināms,

ka ir notikusi nepamanīta pārteikšanās, jo vienā teikumā ir ietverta dažāda informācija par pieteikto kaitējuma

kompensācijas summu, tas ir, nosaucot pieteiktās kaitējuma kompensācijas apmēru, tika nosaukta summa

1286205,52 EUR, vienlaicīgi atsaucoties uz lietā iesniegto rakstveida kaitējuma kompensācijas un nodokļu

aprēķinu, kuros nodarītā kaitējuma summa norādīta 1289205,52 EUR.

Ievērojot minēto, tiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 128.panta prasības, ka pierādīšanā

izmantojamās ziņas par faktiem izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem

kopumā un savstarpējā sakarībā. Tāpat nav saprotams, kāpēc tiesa piešķīrusi lielāku ticamību cietušās pārstāves

mutvārdu sniegtajām liecībām, kuras ir pretrunā un nesakrīt ar rakstveida pierādījumiem.

Vienlaicīgi tiesa atzina, ka lietā esošie pierādījumi (VID 2022.gada 4.marta pieteikums Nr.P016-3/22.4/441

par radītā kaitējuma kompensāciju 1289205,52 EUR un lietā veiktais nodokļu aprēķins ir pareizi un pamatoti, un

rakstveidā pieteiktā kaitējuma kompensācijas summa ir piedzenama no apsūdzētā.

Atsaucoties uz Kriminālprocesa 351.panta pirmo daļu, sūdzības iesniedzēja norāda, ka no lietas materiāliem

izriet, ka ar VID 2022.gada 4.marta pieteikumu Nr.P016-3/22.4/411 par radītā kaitējuma kompensāciju ir pamatota

kaitējuma kompensācija 1289205,52 EUR apmērā. Šādu kaitējuma kompensācijas apmēru atzīst par pamatotu arī

tiesa spriedumā un arī prokurors šādu kaitējuma kompensācijas apmēru lietā uzturēja.

Savukārt cietušās pārstāves liecību sniegšanas laikā nosauktā summa 1286205,52 EUR netika pamatota, vien

norādot, ka tā pieteikta atbilstoši lietā veiktajam nodokļu aprēķinam, kurā, savukārt, norādīta summa 1289205,52

EUR. Pārstāve pretēji tiesas izdarītajam secinājuma neliecināja, ka atsauc kaitējuma kompensāciju 3000 EUR

apmērā, kā arī neliecināja, ka šāda summa būtu samaksāta budžetā, kas būtu par pamatu kaitējuma kompensācijas

summas samazināšanai, vai ka veicot nodokļu aprēķinu, būtu pieļauta kāda aprēķina kļūda un veicama korekcija,

kā arī nenorādīja ne uz kādiem citiem iemesliem, kāpēc VID pieteiktā kaitējuma kompensācija būtu samazināma.

VID ieskatā tas, ka cietušā pārstāvis, sniedzot liecību ir acīmredzami pārteicies, nosaucot pieteikto kaitējuma

kompensācijas summu, nevar būt par pamatu cietušā tiesību ierobežošanai.

Tādējādi tiesa visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem attiecībā uz kaitējuma

kompensācijas apmēru, pretēji Kriminālprocesa likuma 128.pantā noteiktajam, nav novērtējusi kopumā un

savstarpējā sakarībā, līdz ar to nonākusi pie nepareiza secinājuma, ka VID atsauc pieteikto kaitējuma kompensāciju

3000 EUR apmērā.

[4] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis apsūdzētā /Persona A/ aizstāvis

E.Mačuks, lūdzot to atcelt pilnībā un /Persona A/ attaisnot. Aizstāvis uzskata spriedumu par nepamatotu un

faktiskiem apstākļiem neatbilstošu.

Aizstāvis norāda, ka spriedumā /Persona A/ inkriminētās darbības neatbilst notikuma faktiskajiem apstākļiem

un lietā esošajiem pierādījumiem. Spriedumā tiesa nav sniegusi noziedzīgā nodarījuma aprakstu, kas novedis pie

nepamatotas /Persona A/ notiesāšanas. Tāpat spriedumā nav minētas noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās

pazīmes.

Analizējot Krimināllikuma 218.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva subjektīvo pusi, Augstākā

tiesa atzinusi, ka finanšu līdzekļu pārskaitīšana uz fiktīvā darījuma pamata uz šī darījuma partnera kontu neietilpst

Krimināllikuma 218.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses izpausmju kopumā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmajai daļai notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā sniedz

pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju, minot tā izdarīšanas laiku, vietu, izdarīšanas

veidu, apsūdzētā vainas formu, motīvus un šī nodarījuma sekas.

Aizstāvja ieskatā, tiesa nav vērtējusi minētās normas prasības, jo nav norādījusi /Persona A/ inkriminētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus. Ne apsūdzība, ne tiesa nav norādījusi, kā tieši izpaužas

/Persona A/ faktiskās darbības, tas ir, kā izpaužas viņa apzinātā rīcība un kādi pierādījumi lietā apstiprina to, ka viņš

nesaņēma preci no darījumu partnera. Lietā nav iegūti pierādījumi, ka /Nosaukums A/ nav faktiski saņēmusi preci

pēc konkrētiem rēķiniem. To, ka /Nosaukums B/ norādīja nepatiesu informāciju VID neliecina par to, ka konkrēta

prece, kura tika piegādāta /Nosaukums A/ nav bijusi /Nosaukums B/ rīcībā. Apsūdzība nav sniegusi nevienu

pierādījumu, ka prece faktiski nav eksistējusi, tas ir, ka /Nosaukums A/ klienti un darījuma partneri /Nosaukums A/

rīcībā esošo preci nav saņēmuši. Turklāt finanšu līdzekļus par realizēto preci /Nosaukums A/ no klientiem ir

saņēmusi, attiecīgi /Nosaukums A/ norēķinājās ar /Nosaukums B/ par saņemtajām precēm.

Tāpat aizstāvis norāda, ka tiesa spriedumā nav analizējusi, no kādiem pierādījumiem secināms, ka /Persona

A/ apzinājies un zinājis, ka noformētie darījumi ir fiktīvi.

Savu viedokli aizstāvis pamato ar Augstākās tiesa 2009.gada 28.maija lēmumu Nr.SKK-84/209, Augstākās

tiesas 2008.gada 15.oktobra lēmumu lietā Nr.SKK-535/08, Augstākās tiesas 2009.gada 21.oktobra lēmumu

Nr.SKK-520/2009, kā arī ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1999.gada 25.marta spriedumu lietā /Persona S/ pret

Franciju.

Aizstāvis nepiekrīt tiesas norādītajam, ka /Nosaukums B/ sadarbības partneru amatpersonu liecības

nepārprotami apstiprina, ka darījumi ar precēm, kuras saskaņā ar grāmatvedības dokumentiem tika tālāk realizētas

/Nosaukums A/, bija fiktīvi, un, izvērtējot minētās liecības kopsakarā ar nodokļu aprēķinu un pārējiem lietas

materiāliem, tiesa ārpus saprātīgām šaubām atzīst par pierādītu, ka apsūdzībā norādītie darījumi bija fiktīvi.

Turklāt /Nosaukums A/ nodokļu aprēķina pārskats nepierāda /Persona A/ vainu, bet sniedz informatīvu

aprēķinu pirmšķietamiem fiktīviem rēķiniem. Apskates protokoli un lietā esošie rēķini un pavadzīmes nepierāda

/Persona A/ vainu, bet faktiski apliecina dokumentu un darījumu esamības faktu. /Nosaukums A/ PVN deklarācijas

ar pielikumiem nepierāda /Persona A/ vainu, bet sniedz informatīvu priekštatu par /Persona A/ deklarētiem

darījumiem. No minētām deklarācijām nevar secināt ne par iepriekšēju vienošanos, ne par rēķinu viltošanu vai

fiktīvumu. Lielākā daļa no 2022.gada 18.jūlija lēmuma par krimināllietas nodošanu tiesai pierādījumu vispār

neattiecas uz /Nosaukums A/ un /Persona A/, līdz ar to nepierāda nekādu iesaisti noziedzīgajās darbībās vai saistību

ar jebkādiem fiktīviem uzņēmumiem vai amatpersonām tajā.

Attiecībā uz fiktīvu darījumu konstatēšanu un PVN atskaitīšanas tiesībām, judikatūrā norādīts, ka nodokļa

administrācija nevar apstāties pie konstatējuma, ka darījuma partneris faktiski darījumu nevarēja veikt resursu vai

fiktīva rakstura dēļ.

Faktiski judikatūra atzīst, ka nodokļu administrācija nedrīkst pieprasīt uzņēmējiem veikt darījumu partneru

pārbaudi, kura tiem nav jāveic.

Aizstāvības ieskatā, tiesa spriedumā nav atsaukusies ne uz vienu faktisku pierādījumu, kas liecinātu par to, ka

prece nav eksistējusi, nav piegādāta un ka /Persona A/ būtu noziedzīgs nodoms un vienošanās ar sadarbības

partneriem par fiktīvu dokumentu reģistrēšanu. Nav konstatēta arī jebkāda dokumenta viltošana.

/Persona A/ kā /Nosaukums A/ pārstāvis, faktiski slēdzot darījumus ar sadarbības partneriem apzinājies, ka

uzņēmumu pārstāvji ir īstie, ka tie faktiski veic komercdarbību minētajos uzņēmumos. Nekādu šaubu par to, ka

uzņēmums vai darījums ir fiktīvs, viņam nebija. Prece bija piegādāta, attiecīgi apmaksa par precēm ir veikta, turklāt

secīgi klientiem prece tika piegādāta un saņemta apmaksa par tām.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/343, kas nostiprina konkrētus nevainīguma

prezumpcijas aspektus, šaubas vai nu pastāv, vai nepastāv. Ja šaubas pastāv, tad tās ir pamatotas, proti, tās ir

balstītas uz objektīvi pastāvošiem faktiem un apstākļiem, nevis izdomājumiem. Līdz ar to šaubas nevar būt

nesaprātīgas.

Ja ir norādes, kas pieļauj aizdomas par nelikumību vai krāpšanas esību, informētam tirgus dalībniekam varētu

atbilstoši lietas apstākļiem tikt noteikts pienākums noskaidrot informāciju par citu tirgus dalībnieku, no kura viņš ir

iecerējis pirkt preces vai pakalpojumus, lai pārliecinātos par viņa uzticamību. Taču valsts tiesai, kurai tiek lūgts

izlemt, vai kādā konkrētā gadījumā ar nodokli apliekams darījums nav noticis, un kurā nodokļu administrācija it

īpaši pamatojas uz rēķina izsniedzēja izdarītiem pārkāpumiem, ir jānodrošina, lai pierādījumu vērtējums netieši

neradītu rēķina saņēmējam pienākumu pārbaudīt savu darījuma partneri, kas tam principā nav jādara. Tomēr, ja

apstrīdēto nodokļu rēķinu saņēmēja uzrādītajos dokumentos arī ir konstatēti pārkāpumi, tas ir jāņem vērā, valsts

tiesai veicot visaptverošu novērtējumu

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 28.decembra lēmumā lietā Nr.SKK-770/2006,

norādīts – notikuma patiesības noskaidrošanas kritēriji ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par pierādīšanas

priekšmetā ietilpstošajiem apstākļiem, un tas saistīts ar pierādījumu pietiekamību.

Tiesa klaji pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 2.punkta prasības, kas nosaka, ka

notiesājoša sprieduma motīvu daļā norāda motīvus, kāpēc tiesa noraidījusi citus pierādījumus.

Sprieduma [4.1.2.] punktā norādīts „Šādu secinājumu neiespaido aizstāvības liecinieku /Persona E/, /Persona

D/ un /Persona C/, kā arī apsūdzētā /Persona A/ liecības. Tās ir vispārīgas, nekonkrētas un nekādā mērā neatspēko

nodokļu aprēķinā konstatētos faktus un nepamato apsūdzībā norādīto darījumu īstumu”; savukārt, /Nosaukums B/

amatpersonas /Persona H/ liecības attiecībā uz /Nosaukums A/ tiesa vērtēja kā nepatiesas.

Aizstāvības ieskatā, tiesa pierādījumus vērtēja izolēti un nav motivējusi, kāpēc ir noraidījusi aizstāvības

lieciniekus. Bez tam, tiesa izvairījās no pierādījumu pietiekamības analīzes, nenorādot, kādēļ tā vienam

pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu.

Iztiesāšanas gaitā pārkāpts Kriminālprocesa likuma 15.pants, pārkāpjot /Persona A/ tiesības uz lietas

izskatīšanu taisnīgā, objektīvā un neatkarīgā tiesā.

Taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process nozīmē taisnīgu lietas izskatīšanu, proti, katrā

konkrētā gadījumā tiesai jāievēro taisnīguma princips. Kriminālprocesa likuma 511.pantā ir noteikts, ka

spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam. Attiecīgi spriedumam jābūt pamatotam ar pierādījumiem, kuri

pārbaudīti tiesas sēdē.

Tiesību teorijā ir pausta atziņa, ka personas liecības par un pret sevi nevar tikt uzskatītas par patiesām un

tiesām ir jāizvairās no subjektīvu ziņu par faktiem izmantošanas. Tiesai ir jākonstatē objektīvi pierādījumi, kas

liecina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktu.

Tiesības uz taisnīgu tiesu saturā ir iekļauts pienākums tiesām pietiekami precīzi norādīt argumentus, ar

kuriem tā pamato savu pieņemto lēmumu.

Taisnīguma princips ietver prasības, kas nepieciešamas taisnīgai lietu izskatīšanas procedūrai, un viena no

šādām prasībām ir audiaturetalterapars. Tas nozīmē, ka abām procesa pusēm ir tiesības izklāstīt savu viedokli

attiecīgajā jautājumā, tas ir, tiesības tikt uzklausītām izskatāmajā lietā. Jēdziens „taisnīga tiesa” ietver sevī arī

pienācīgu, tiesiskai valstij atbilstošu procesu, kurā lieta tiek izskatīta.

[5] Apsūdzētais tiesas sēdē pievienojās aizstāvja apelācijas sūdzībai, lūdza atcelt pirmās instances tiesas

spriedumu un viņu attaisnot. Apsūdzētais izmantoja tiesības nesniegt liecības.

[6] Aizstāvis A.Zvejsalnieks tiesas sēdē uzturēja apelācijas sūdzību, lūdza pirmās instances tiesas spriedumu

atcelt, apsūdzēto /Persona A/ attaisnot. Aizstāvja ieskatā nav pamata šaubīties, ka preces ir reāli pastāvējušas, tās

piegādātas klientiem, līdz ar ko pirmās instances tiesa /Persona A/ nepamatoti atzinusi par vainīgu Krimināllikuma

218.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgā nodarījumā.

[7] Cietušā pārstāve /Persona B/ tiesas sēdē uzturēja iesniegto apelācijas sūdzību, lūdzot pirmās instances

tiesas spriedumu atcelt daļā par kompensācijas piedziņu, taisīt šajā daļā jaunu nolēmumu, piedzenot no apsūdzētā

valsts labā 1289205,52 EUR. Pārstāve norādīja, ka pirmās instances tiesā, uzturot kaitējuma kompensācijas

pieteikumu, pārteikusies, norādot par 3000 EUR mazāku summu kā tā norādīta pieteikumā. Lai gan pirmās

instances tiesa secinājusi, ka pārstāve atsaukusi kompensācijas pieteikumu daļā par 3000 EUR, tas neatbilst

patiesībai, šāda atsaukuma nav bijis. Jāņem vērā, ka pārstāve nebija arī norādījusi, ka kompensācija kādā daļā būtu

bijusi atmaksāta vai kādā daļā būtu izdevies nodarītos zaudējumus piedzīt, līdz ar ko tiesa nepamatoti no apsūdzētā

piedzinusi mazāku kompensāciju kā tas bijis norādīts pieteikumā par kompensācijas piedziņu.

[8] Prokurors tiesas sēdē izteica viedokli, ka aizstāvja iesniegtā sūdzība ir noraidāma, savukārt cietušā

iesniegtā sūdzība ir apmierināma.

Motīvu daļa

[9] Kurzemes apgabaltiesa, iepazinusies ar iesniegtajām apelācijas sūdzībām, uzklausījusi prokurora,

aizstāvja un cietušā pārstāves viedokli, pārbaudījusi krimināllietas materiālus apelācijas sūdzību apjomā, nonāk pie

atziņas, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā par kompensācijas piedziņu.

Apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesa pareizi novērtējusi lietā esošos pierādījumus un pamatoti atzinusi

/Persona A/ par vainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījumā, līdz ar ko tiesa,

vadoties no Kriminālprocesa likuma 564.panta sestās daļas uzskata, ka nav nepieciešams atkārtot pirmās instances

tiesas spriedumā minētos pierādījumus un atzinumus.

[10] Apelācijas instances tiesa turpmāk sniedz savu vērtējumu aizstāvja sūdzībā paustajiem iebildumiem.

[10.1] Aizstāvis sūdzībā iebildis, ka apsūdzētajam inkriminētās darbības neatbilst Krimināllikuma 218.panta

otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma aprakstam, neesot norādītas minētā noziedzīgā nodarījuma sastāva

objektīvās puses pazīmes. Turklāt aizstāvis vērsis uzmanību, ka atbilstoši Senāta norādītajam, finanšu līdzekļu

pārskaitīšana uz fiktīvā darījuma pamata uz šī darījuma partnera kontu neietilpst Krimināllikuma 218.pantā

paredzētajā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses izpausmju kopumā (Senāta 2023.gada 1.februāra

lēmums lietā Nr. SKK‑1/2023, ECLI:LV:AT:2023:0201.12507000710.8.L).

Saistībā ar minētajiem iebildumiem, pirmkārt, norādāms, ka apgabaltiesa ir iepazinusies ar minēto Senāta

nolēmumu, tā [9.1] punktā pausta aizstāvja norādītā atziņa. Apelācijas instances tiesai nav pamata apšaubīt Senāta

izteikto viedokli, atzīstot to par pamatotu, tomēr minētā atziņa nav saistāma ar šajā lietā pirmās instances tiesas

norādīto apsūdzētā noziedzīgo darbību aprakstu, jo apsūdzētajam netiek inkriminētas darbības, kas saistītas ar

finanšu līdzekļu pārskaitīšanu uz darījuma partnera kontu, konkrētajā gadījumā, uz /Nosaukums B/ kontu.

Otrkārt, no pirmās instances tiesas sprieduma aprakstošās daļas redzams, ka apsūdzētā faktisko darbību

aprakstā ir atklātas Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses

pazīmes.

No objektīvās puses minētais nodarījums var izpausties bezdarbībā – kā izvairīšanās no nodokļu vai tiem

pielīdzināto maksājumu nomaksas vai darbībās – ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanā

vai samazināšanā (/Persona Q/, /Persona P/, /Persona O/ Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXV

nodaļa). Trešais papildinātais izdevums. Rīga: /Nosaukums K/, 2023, 231.lpp.).

Konkrētajā gadījumā apsūdzētajam inkriminētā Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma objektīvā puse izpaudusies darbībā, iekļaujot PVN deklarācijās ziņas par fiktīviem darījumiem, tādējādi

sniedzot nepatiesas ziņas nodokļu deklarācijās par priekšnodokļa atskaitīšanu, attiecīgi izvairoties no šī nodokļa

nomaksas.

No pirmās instances tiesas sprieduma aprakstošajā daļā norādītā apsūdzētā noziedzīgo darbību apraksta

redzams laika posms, kad noziedzīgās darbības veiktas, redzama apzināti nepatiesā informācija uzņēmuma PVN

deklarācijās, tas ir, iekļautie fiktīvie darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, redzamas darījumu summas

un, ievērojot to, ka minētajam noziegumam ir materiāls sastāvs, norādītas arī kaitīgās sekas - valstij nodarīto

zaudējumu apmērs. Tādējādi aizstāvības iebildums, ka noziedzīga nodarījuma aprakstā nav norādītas apsūdzētajam

inkriminētā noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmes, atzīstams par nepamatotu.

[10.2] Aizstāvis sūdzībā iebildis, ka pirmās instances tiesas spriedumā neesot atklāts, kā izpaudusies

apsūdzētā reālā noziedzīgā darbība, apzinātā rīcība, kādi pierādījumi apstiprina, ka apsūdzētā vadītā

komercsabiedrība nav saņēmusi preci no /Nosaukums B/.

Saistībā ar minēto iebildumu norādāms, ka apsūdzētā darbība izpaudusies tādējādi, ka viņš apzināti deklarējis

fiktīvus darījumus, nelikumīgi atskaitot priekšnodokli, tādējādi izvairoties no PVN nomaksas.

Apsūdzētais noliedz, ka PVN deklarācijās būtu norādīta apzināti nepatiesa informācija, darījumi esot reāli

notikuši, prece no /Nosaukums B/ saņemta.

Pirmās instances tiesa sprieduma [4.1] līdz [4.2] punktā analizējusi kriminālprocesā iegūtos pierādījumus,

pamatoti nonākot pie atziņas, ka apsūdzētais zinājis par fiktīvajiem darījumiem, turklāt, deklarējot apsūdzībā

norādītos darījumus ar /Nosaukums B/, apzinājies, ka tie reāli nav notikuši.

[10.2.1] Saistībā ar minēto vēršama uzmanība nodokļu aprēķinam Nr.30.3-17.10.3/319 no kura secināms, ka

apsūdzībā norādītajā laika periodā /Nosaukums A/ PVN deklarācijās priekšnodoklī deklarējusi darījumus ar

/Nosaukums B/, darījumu vērtība bez PVN 6139073,92 EUR un PVN 1289205,52 EUR, tas ir, darījumu kopējā

vērtība 7428279,44 EUR. Papildus norādāms, ka nodokļu aprēķins veikts par laika periodu no 2014.gada 1.oktobra

līdz 2017.gada 31.maijam, savukārt atbilstoši /Persona A/ izsniegtajai apsūdzībai, noziedzīgās darbības veiktas

īsākā laika posmā, tas ir, no 2014.gada 22.oktobra līdz 2017.gada 30.maijam. Vienlaikus valsts apsūdzība

secinājusi, ka apsūdzētais valstij nodarījis zaudējumus minētajā nodokļu aprēķinā norādītajā apmērā - 1289205,52

EUR. Tiesa norāda, ka šajā gadījumā kādas pretrunas nav saskatāmas, jo pirmais fiktīvais darījums PVN

deklarācijā iekļauts ar 2014.gada 22.oktobra datumu, savukārt pēdējais fiktīvais darījums ar 2017.gada 30.maiju.

Tā kā /Persona A/ apsūdzība celta par fiktīvu darījumu deklarēšanu, apsūdzība pamatoti celta par laika posmu, kad

veiktas noziedzīgās darbības nevis par visu nodokļu aprēķinā veikto pārbaudes laika periodu.

Bez tam, pārbaudot /Nosaukums A/ kontu pārskatus par laika periodu no 2014.gada 1.oktobra līdz 2017.gada

30.jūnijam, secināts, ka minētā komercsabiedrība saistībā ar PVN deklarācijās norādītajiem darījumiem veikusi

maksājumus /Nosaukums B/ 3731219,31 EUR apmērā. Apgabaltiesa norāda, ka matemātiski aprēķinot,

/Nosaukums A/ par saņemto preci /Nosaukums B/ samaksājusi vien minimāli virs 50 procentiem jeb pusi no it kā

piegādāto preču vērtības.

Tiesas ieskatā minētie apstākļi apstiprina apsūdzības norādīto, ka PVN deklarācijās norādīti fiktīvi darījumi.

Tiesa ņem vērā, ka atbilstoši deklarācijās norādītajam, darījumi veikti ilgstošā laika periodā, tas ir, vairāku gadu

garumā. Ievērojot to, ka darījumu kopējais apmērs pārsniedz septiņus miljonus EUR, kas, tiesas ieskatā, atzīstams

par būtisku apmēru, turklāt sadarbība notikusi ar vienu konkrētu komercsabiedrību – /Nosaukums B/, tiesa neatzīst

par ticamu, ka pienācīgi rūpējoties par vadīto uzņēmumu, atbildīgās amatpersonas varētu nepamanīt, ka samaksa

minēto uzņēmumu starpā ilgstoši tiek veikta vien daļējā apmērā, turklāt būtiski mazākā apmērā kā nepieciešams.

Komerclikuma 1.panta otrā daļa nosaka, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā

peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

Tādējādi, zinot, ka par piegādāto preci tiek saņemta būtiski mazāka samaksa kā nepieciešams, ilgtermiņā

arvien turpinot piegādāt nākamo preci, /Nosaukums B/ darbība nebūtu izprotama un būtu pretēja komercdarbības

mērķim – gūt peļņu. Tiesas ieskatā gan konkrētā rīcība ir izprotama - radot šķietamu priekšstatu par darījumu

veikšanu, tā bijusi vērsta uz /Nosaukums A/ vēlmi izvairīties no PVN nomaksas, par ko liecina arī citi lietā iegūtie

pierādījumi.

[10.2.2] Papildus vērtējamas liecinieku /Persona N/, /Persona M/, /Persona F/, /Persona L/, /Persona K/,

/Persona H/, /Persona J/, /Persona I/ liecības. Minētās personas vadījušas vai pārstāvējušas komercsabiedrības

/Nosaukums J/, /Nosaukums F/, /Nosaukums D/, /Nosaukums I/, /Nosaukums H/, /Nosaukums E/, /Nosaukums G/.

Minētās komercsabiedrības, atbilstoši nodokļu aprēķinā norādītajam, apsūdzībā norādītajā laika periodā dažādos

laika posmos piegādājušas preces /Nosaukums B/. Visi iepriekšminētie liecinieki, izņemot /Persona M/ un /Persona

J/, liecinājuši, ka par komercsabiedrību vadītājiem kļuvuši, būdami citu personu pierunāti, faktiski saimniecisko

darbību nav ne veikuši, ne nodrošinājuši. Liecinieks /Persona M/ liecinājis, ka neatceras, kā kļuvis par /Nosaukums

F/ īpašnieku un amatpersonu, taču ar saimniecisko darbību nav nodarbojies, savukārt /Persona J/ liecinājusi, ka

dibinājusi /Nosaukums E/, biznesu neesot izdevies izveidot, tādēļ to pārdevusi. Par /Nosaukums B/ viņai nekas

neesot zināms.

Ievērojot minēto personu liecības, secināms, ka iepriekš norādītie uzņēmumi reāli darījumus ar /Nosaukums

B/ nav veikuši, preces nav piegādājuši, no kā savukārt secināms, ka attiecīgi arī /Nosaukums B/ rīcībā nebija preču,

kuras piegādāt /Nosaukums A/.

Lai gan /Nosaukums B/ valdes loceklis /Persona H/ liecinājis, ka darījumi ar /Nosaukums A/ ir veikti, prece

piegādāta, tiesa šādas liecības neatzīst par ticamām. Ņemot vērā /Persona N/, /Persona M/, /Persona F/, /Persona L/,

/Persona K/, /Persona H/, /Persona J/, /Persona I/ liecības, kuri nolieguši, ka viņu vadītajos uzņēmumos veikuši

saimniecisko darbību, tiesa neatzīst par ticamu, ka visas minētās personas būtu aizmirsušas, ka veikušas darījumus

ar /Persona H/ vadīto uzņēmumu, turklāt, nav arī pamata atzīt, ka visi minētie liecinieki būtu ieinteresēti apmelot

/Persona H/, slēpjot savstarpējas saimnieciskās darbības veikšanu.

[10.2.3] Bez tam vērtējamas liecinieka /Persona F/ liecības, no kurām secināms, ka uz viņa vārda bijusi

reģistrēta /Nosaukums D/, saimniecisko darbību nav veicis, viņam nav zināms ar ko uzņēmums nodarbojies.

Vienubrīd, kad nobloķējies elektroniskais paraksts, to bijis nepieciešams atjaunot, tādēļ viņš iepazīstināts ar

/Persona G/, ar kuru kopā braukuši atjaunot elektronisko parakstu, kurš pēc tam no viņa savācis nepieciešamos

datus. Persona vārdā /Persona G/ patiesībā bijis apsūdzētais /Persona A/.

Tādējādi /Persona F/ tieši norādījis uz apsūdzēto kā personu, kas bijusi iesaistīta minētās komercsabiedrības

fiktīvas darbības nodrošināšanā.

Vērtējot iepriekš minētos pierādījumus to savstarpējā kopumā, tiesa atzīst par pierādītu, ka /Nosaukums B/

preci /Nosaukums A/ nepiegādāja, attiecīgi apsūdzībā norādītajā laikā periodā PVN deklarācijās apsūdzētais

iekļāvis fiktīvus darījumus, lai tādējādi izvairītos no minētā nodokļa nomaksas.

[10.3] Aizstāvja ieskatā tiesa nemotivēti noraidījusi liecinieku /Persona E/, /Persona D/ un /Persona C/

liecības.

Apgabaltiesa, iepazinusies ar pirmās instances tiesas spriedumu, šādu aizstāvja iebildumu atzīst par

nepamatotu. No pirmās instances tiesas sprieduma [4.2] punkta redzams, ka tiesa vērtējusi minēto liecinieku un

apsūdzētā liecināto, nonākot pie atziņas, ka minētās liecības nekādā mērā neapstiprina apsūdzībā norādīto darījumu

īstumu, taču rada pamatotas šaubas par normatīvajos priekšrakstos noteiktās kārtības ievērošanu.

Attiecībā par aizstāvja apelācijas instances tiesas sēdē norādīto, ka /Nosaukums A/ darījumu partneru vidū,

piemēram, esot bijis uzņēmums /Nosaukums C/, attiecīgi vai tiešām pastāv šaubas, ka šādam uzņēmumam prece

reāli netika piegādāta, ievērojams tālāk norādītais.

Saskaņā ar /Persona A/ izsniegto apsūdzību, /Nosaukums A/ veicis finansiāli – saimniecisko darbību, veicot

reālu ar PVN apliekamu darījumu slēgšanu un izpildīšanu, tas ir, valsts apsūdzība neapšauba, ka minētā

komercsabiedrība veikusi reālu darbību, attiecīgi saimnieciskās darbības ietvaros piegādājot darījumu partneriem

reālas preces. Konkrētajā gadījumā tiek apšaubīti veiktie darījumi starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/ un

pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka apsūdzībā norādītie darījumi bijuši fiktīvi. Ievērojot minēto, šī

kriminālprocesa ietvaros tiesai nav bijis būtiski vērtēt, vai apsūdzētā vadītā komercsabiedrība kopumā iegādājās

preces, kuras tika pārdotas citiem darījumu partneriem, būtiska nozīme ir apstāklim, vai /Nosaukums A/ iegādājās

preces no /Nosaukums B/, pirmās instances tiesai pamatoti secinot, ka apsūdzībā norādītie darījumi minēto

komercsabiedrību starpā bijuši fiktīvi.

[10.4] Aizstāvis sūdzībā (sūdzības [10] punkts) iebildis, ka iztiesāšanas gaitā pārkāpts Kriminālprocesa

likuma 15.pants - tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā un neatkarīgā tiesā.

Saistībā ar minēto iebildumu vēršama uzmanība, ka aizstāvis plašākus argumentus par to, kādēļ būtu

konstatējams minētā pamatprincipa pārkāpums, nav paudis, sūdzībā vien norādītas vispārīgas frāzes par minētā

pamatprincipa izpratni.

Apgabaltiesa norāda, ka tā minētā pamatprincipa pārkāpumus nesaskata, turklāt, argumentēti nenorādot, kā

minētās apsūdzētā tiesības pārkāptas, tiesai arī nav iespēju sniegt argumentētas atbildes.

Šādos apstākļos apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi novērtējusi lietā iegūtos pierādījumus,

pamatoti atzīstot apsūdzēto par vainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgā nodarījumā.

[11] Sods apsūdzētajam noteikts, ievērojot soda noteikšanas principus, kas paredzēti Krimināllikuma 35. un

46.pantos, ņemts vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, apsūdzētā personība, pamatoti

norādīts, ka atbildību ietekmējoši apstākļi atbilstoši Krimināllikuma 47. un 48.pantam, nav konstatējami. Sods

apsūdzētajam noteikts samērīgi izdarītajam noziedzīgam nodarījumam.

Papildus norādāms, ka, lai gan Krimināllikuma 218.panta otrās daļas sankcija paredz arī alternatīvu soda

veidu noteikšanu, turklāt apsūdzētais iepriekš nav sodīts, ņemot vērā, ka apsūdzētā noziedzīgo darbību rezultātā

valstij nodarīts kaitējums, kas pārsniedz vienu miljonu EUR, apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījumu

atzīstams par īpaši kaitīgu citu līdzīgu noziedzīgu nodarījumu vidū. Šādos apstākļos tiesa pamatoti piemērojusi

bargāko no sodu veidiem, pretējā gadījumā arī citas personas varētu nonākt pie secinājuma, ka šādu noziedzīgu

nodarījumu izdarīšana ir atbalstāma un pieļaujama, jo būtiski sodi par šādām darbībām neseko.

[12] Attiecībā par cietušā - Valsts ieņēmumu dienesta iesniegto apelācijas sūdzību tiesa uzskata, ka tā

iesniegta pamatoti. Saskaņā ar sūdzībā norādīto, tiesa nepamatoti atzinusi, ka cietušā pārstāve atsaukusi

kompensāciju 3000 EUR apmērā. Faktiski cietušā pārstāve pirmās instances tiesas sēdē pārteikusies, savukārt tiesa

nepamatoti secinājusi, ka tiek atsaukta kompensācija 3000 EUR apmērā.

Saistībā ar iesniegto sūdzību tiesa ir noklausījusies 2023.gada 3.aprīļa pirmās instances tiesas sēdes

audioprotokolu (ieraksta sākums no deviņpadsmitās minūtes), kur cietušā pārstāve /Persona B/ liecinājusi, ka VID

iesniedzis lietā kaitējuma kompensāciju 1286205,52 EUR, šāds kompensācijas apmērs tiek uzturēts spēkā, jo

kompensācija nav segta. Procesa dalībnieki, kā arī tiesa papildus jautājumus par cietušā pārstāves norādīto

kompensācijas apmēru nav uzdevuši, taču cietušā pārstāve, atbildot uz aizstāvja jautājumu paskaidrojusi, ka viņas

rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu, ka kādi līdzekļi no /Nosaukums A/ būtu atgūti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, apgabaltiesai nav šaubu, ka cietušā pārstāve, kā to liecinājusi apgabaltiesā,

pārteikusies, turklāt pati šādu pārteikšanos nav pamanījusi.

Par šādu pārteikšanos liecina tas, ka pirmās instances tiesā cietušā pārstāve norādīja, ka VID iesniedzis

kompensācijas pieteikumu 1286205,52 EUR, kas neatbilst lietā iesniegtajam pieteikumam. No lietai pievienotā

pieteikuma (lietas 6.sējuma 191.-192.lapa) redzams, ka VID pieteicis kompensāciju 1289205,52 EUR. Tādējādi

apstākļos, kad cietušā pārstāve tiesas sēdē nosaukusi nepareizu pieteiktās kompensācijas apmēru, turklāt nenorādot,

ka kāda kompensācijas daļa būtu atgūta, tāpat nenorādot, ka kādā daļā pieteiktā kompensācija netiek uzturēta

spēkā, tiesas pienākums bija noskaidrot šādu pretrunu būtību.

Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 9.punkts nosaka, ka notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā

norāda tiesas lēmumu par kaitējuma kompensāciju. Ievērojot to, ka cietušais lietā bija iesniedzis kompensācijas

pieteikumu, turklāt tiesai bija pienākums izlemt šādu pieteikumu, nolūkā objektīvi izvērtēt un noteikt

kompensācijas apmēru, tiesas pienākums bija noskaidrot radušās pretrunas, ko tiesa nav darījusi. Vienlaikus pirmās

instances tiesa sprieduma [8] punktā nonākusi pie pretrunīga secinājuma, ka cietušā pārstāve atsaukusi

kompensāciju 3000 EUR apmērā, kas neatbilst patiesībai, ievērojot to, ka cietušā pārstāve kompensācijas

pieteikumu ne pilnībā, ne kādā tā daļā nav atsaukusi.

Tādējādi, ņemot vērā to, ka pirmās instances tiesa pamatoti atzina apsūdzēto par vainīgu Krimināllikuma

218.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgā nodarījumā, tai skaitā konstatējot, ka apsūdzētā noziedzīgo darbību

rezultātā valstij nodarīts kaitējums 1289205,52 EUR, ievērojot cietušā pārstāves norādīto, ka kompensācijas

pieteikums, kas bija pieteikts minētajā apmērā, tiek uzturēts spēkā, pirmās instances tiesa nepamatoti atzinusi, ka

cietusī atsaukusi kompensāciju 3000 EUR, attiecīgi arī nepamatoti samazinot par labu cietušajam piedzītās

kompensācijas apmēru.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pirmās instances tiesas spriedums daļā par kompensācijas piedziņu atceļams un

no apsūdzētā valsts labā piedzenama pieteiktā kompensācija 1289205,52 EUR.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, Kurzemes apgabaltiesa

nosprieda

Kurzemes rajona tiesas /datums/ spriedumu atcelt daļā par kompensācijas piedziņu 1286205,52 EUR valsts

labā.

Piedzīt no /Persona A/ valsts labā kompensāciju par mantisko zaudējumu 1289205,52 EUR.

Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.

Nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 10 darbdienu laikā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574.,

575.pantā paredzētajos gadījumos, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes apgabaltiesā.

Pilns nolēmums pieejams no 2025.gada 18.jūlija.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs K.Līcis

Tiesnese A.Āva

Tiesnese A.Daidere