Court allows creditor's claim for loan repayment, interest, and costs in simplified procedure against debtor.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the plaintiff, UAB Legal balance invest, ordering the defendant to repay the loan principal, interest, and associated costs. The defendant partially admitted the debt but the court found the plaintiff's evidence sufficient to support the full claim. Consequently, the court granted the request for payment of the principal amount, accrued interest, and litigation expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 10., 39.1.5., 41.1., 93.1., 96.5., 97., 190., 193., 194., 195., 204.1, 250.25 panti; In simplified civil proceedings, the court may grant a claim for loan repayment, interest, and costs if the plaintiff proves the debt and the defendant does not successfully contest it.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C33479724
Nr.C-4797-24/30
ECLI:LV:RIRT:2024:1115.C33479724.3.S
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2024.gada 15.novembrī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese Diāna Liepiņa
izskatīja rakstveida procesā civillietu UAB Legal balance invest vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2024.gada 12.augustā tiesā saņemta prasītājas UAB Legal balance invest vienkāršotās procedūras prasība par naudas piedziņu pret atbildētāju
/pers. B/, kas pamatota ar 2022.gada 20.jūlija aizdevuma līgumu (klienta Nr.815700050), ar grozījumiem 2022.gada 20.oktobrī, kas noslēgts starp AS
“4finance” un atbildētāju /pers. B/, un 2022.gada 22.jūlija cesijas līgumu Nr.FSL-2022-48, kas noslēgts starp AS “4finance” un prasītāju UAB Legal
balance invest.
Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1., 1401., 1402., 1511., 1587., 1590., 1651., 1652., 1753., 1754., 1755., 1756., 1757., 1760., 1761.,
1762., 1763.pantu, 1793.panta 3.punktu, 1798., 1800., 1801., 1802., 1804., 1805., 1934., 1935., 1936., 1939., 1940., 1943., 1945.pantu, lūdz
piedzīt no atbildētājas pamatparādu 340,60 euro, procentus par kapitāla lietošanu 15,94 euro par laika periodu no 2022.gada 20.jūlija līdz 2022.gada
27.augustam, sākotnējā kreditora izdevumus 17,00 euro, nokavējuma procentus līdz lietas cedēšanai 59,25 euro par laika periodu no 2023.gada
15.februāra līdz 2023.gada 4.maijam, nokavējuma procentus pēc lietas cedēšanas 265,41 euro par laika periodu no 2023.gada 8.maija līdz 2024.gada
26.aprīlim, prasītājas parāda atgūšanas izdevumus 17,00 euro, valsts nodevu 107,28 euro, kā arī atzīt tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos
procentus 6% gadā no nesamaksātās parāda summas par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei.
[2] 2024.gada 19.septembrī tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētāja prasību atzīst daļēji, proti, atzīst galveno parādu
374,60 euro un procentus 340,60 euro.
Motīvu daļa
[3] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un
apmierināma.
[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.
Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo
daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai
normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.
[5] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1403.pantā noteikts, ka tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.
Civillikuma 1404.pants noteic, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma.
Civillikuma 1431.pants paredz, ka akta parakstīšana uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā
tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.
Saskaņā ar Civillikuma 1511.pantu, līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību
nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta noteikumiem, distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja
vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu
vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem
uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi
informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1590.pants noteic, ka „katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..]”.
Civillikuma 1934.pants paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, „ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu [..]”.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Civillikuma 1757.pants noteic, ka „nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs [..]”.
Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, „visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,
kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties [..]”.
Civillikuma 1946.pantā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,
vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var
noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to
savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka parādniekam vai aizņēmējam (fiziskajai personai — patērētājam) ir pienākums
atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par
parāda esamību. Savukārt saskaņā ar minētā panta otro daļu, parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem
uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram (izņemot tos
izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem).
Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav
atlīdzināmi” 2.punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024.gada 25.jūlijam) noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no
parādnieka vai aizņēmēja (fiziskas personas) pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam
apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam vai aizņēmējam (fiziskai personai), kurā sniegta informācija par parāda
esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka vai aizņēmēja (fiziskas personas)
faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks vai aizņēmējs (fiziska persona) nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā
septiņus euro; 2.2. par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks vai
aizņēmējs (fiziska persona) izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.
Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav
atlīdzināmi” 2.punkts (redakcijā, kas bija spēkā no 2024.gada 26.jūlija līdz 2024.gada 17.septembrim ) noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma
sniedzējam ir tiesības no parādnieka vai aizņēmēja (fiziskas personas) pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst
šādam pieļaujamam apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un
aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja
parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā 15 euro; 2.1. par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā
15 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.
Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav
atlīdzināmi” 2.punkts (redakcijā, kas ir spēkā no 2024.gada 18.septembra) noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no
parādnieka vai aizņēmēja (fiziskas personas) pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam
apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam vai aizņēmējam (fiziskai personai), kurā sniegta informācija par parāda
esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka vai aizņēmēja (fiziskās personas)
faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks vai aizņēmējs (fiziskā persona) nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā 15 euro; 2.2. par
citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 15 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks vai aizņēmējs (fiziska
persona) izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
[6 ] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, “taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā
norāda [..] prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru”.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
[7] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka „pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus [..]”, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 107,28 euro.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr.20 “Ar lietas
izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14. un 15.punktu, no atbildētājas valsts ienākumos atbilstoši Civilprocesa likuma 40.panta pirmajai
daļai un 42.panta pirmajai daļai piedzenami lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,00 euro.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto
daļu, 97., 190., 193., 194., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu UAB Legal balance invest, Lietuvas reģistrācijas Nr.306113214 (bankas konts
naudas līdzekļu iemaksai: AS “Swedbank”, konta Nr.LV32HABA0551053090257), pamatparādu 340,60 euro, procentus par kapitāla lietošanu
15,94 euro par laika periodu no 2022.gada 20.jūlija līdz 2022.gada 27.augustam, sākotnējā kreditora izdevumus 17,00 euro, nokavējuma procentus
līdz lietas cedēšanai 59,25 euro par laika periodu no 2023.gada 15.februāra līdz 2023.gada 4.maijam, nokavējuma procentus pēc lietas cedēšanas
265,41 euro par laika periodu no 2023.gada 8.maija līdz 2024.gada 26.aprīlim, prasītājas parāda atgūšanas izdevumus 17,00 euro, valsts nodevu
107,28 euro, kopā 822,48 euro (astoņi simti divdesmit divi euro, 48 centi).
Atzīt UAB Legal balance invest tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/ likumiskos
procentus 6% gadā no piedzītās summas, bet nepārsniedzot tās apmēru.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,00 euro (septiņi euro, 00 centi).
Noteikt /pers. B/ tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācija,
NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ.Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta
Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: EKK 21499 un dati lietas identificēšanai (lietas dalībnieka vārds, uzvārds).
Labprātīgi izpildot tiesas spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona
tiesā.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma 2024.gada 15.novembra var
iesniegt tiesā pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš pilna sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm
nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Ja puse būs iesniegusi pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2024.gada 13.decembrī.
Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no Civilprocesa
likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese D.Liepiņa
DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU