Court imposes 50 euro fine for repeated failure to register and absence during police checks.

Lietas arhīva Nr. 1-0247-18/33

ECLI:LV:RVPT:2018:0126.132004418.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2018. gada 26. janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere

ar sekretāri S.M.Indersoni

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajai personai /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības

par administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā, izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

2017. gada 27. decembrī plkst. 11.51 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Ārija

Kolosova sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 240528 (turpmāk arī – Protokols) par to, ka 2017. gada 27. decembrī plkst. 11.51

konstatēts, ka /pers. A/ (turpmāk tekstā arī - pārkāpējs) laika posmā no 2017. gada 4. decembra līdz 2017. gada 18. decembrim neieradās uz

reģistrāciju Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirknī, kā arī nakts pārbaudes laikā, kura notika 2017. gada 20. decembrī plkst.

01.25 neatradās savā dzīvoklī /adrese/, ar ko pārkāpa policijas kontroles noteikumus. Ir pārkāpts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu

iecirkņa 2017. gada 14. jūnija lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu 1.1. un 1.4. punkts. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa ( turpmāk arī – Latvijas APK) 177. pantā.

Iestādes - Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa pārstāvis tiesas sēdē nav ieradies, kas nav šķērslis lietas izskatīšanai bez

pārstāvja piedalīšanās.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ tiesas sēdē sevi par vainīgu atzina pilnībā, izdarīto nožēloja, apstiprināja Protokolā

norādītos apstākļus. Papildināja, ka bija saskaņojis prombūtni ārpus Rīgas uz četrām dienām sakarā ar radinieka bērēm, taču aizkavējās uz vairāk nekā

divām nedēļām sakarā ar saimniecisko jautājumu risināšanu un lietoja alkoholu.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Latvijas APK 272. pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi un ar lietas materiāliem ir

pierādīta /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 177. pantā.

/pers. A/ vaina pierādīta ar turpmāk izklāstītiem rakstveida pierādījumiem lietā.

Ar 2017. gada 27. decembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Ārijas

Kolosovas sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC 240528 fiksētajiem apstākļiem.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013. gada 14. augusta spriedumu lietā Nr. 11519000913, lietvedības Nr. K30-0980-13/7,

/pers. A/ atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 253. panta otrās daļas, un galīgais sods noteikts - brīvības atņemšana uz četriem gadiem, bez mantas

konfiskācijas, ar policijas kontroli uz trim gadiem. Tiesas nolēmums stājies likumīgā spēkā 2013. gada 7. septembrī.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015. gada 26. februāra spriedumu lietā Nr. 11520090712, lietvedības Nr. K29-0413-15, /pers.

A/ atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 262. panta otrās daļas, un galīgais sods noteikts - brīvības atņemšana uz četriem gadiem un vienu mēnesi, ar

policijas kontroli uz trim gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz trīs gadiem.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa policijas darbinieka 2017. gada 20. februāra lēmumu, ar kuru nolemts iekārtot

/pers. A/ policijas kontroles lietu un ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa policijas darbinieka 2017. gada 14. jūnija lēmumu

par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, tostarp /pers. A/, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015. gada 26.

februāra spriedumu, piemēroti ierobežojumi, proti, 1.1. apakšpunktā nosakot, ka aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 06.00, 1.2.

apakšpunktā nosakot, ka aizliegts uzturēties izklaides vietās, kur tiek lietoti alkoholiskie dzērieni, 1.3. apakšpunktā nosakot, ka aizliegts izbraukt bez

policijas atļaujas ārpus Latvijas Republikas administratīvās teritorijas, 1.4. apakšpunktā nosakot, ka četras reizes mēnesī, katras nedēļas pirmdienā no

plkst. 09.00 līdz plkst.16.00 jāierodas VP Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirknī. /pers. A/ brīdināts, ka ierobežojumu neievērošanas gadījumā

viņš tiks saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 177. panta, par ko 2017. gada 14. jūnijā parakstījās.

Ar policijas kontroles reģistrācijas lapu apstiprinās, ka /pers. A/ nebija ieradies reģistrēties laika posmā no 2017. gada 4. decembra līdz 2017.

gada 18. decembrim.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Ārijas Kolosovas sastādīto pārbaudes

aktu apstiprinās, ka /pers. A/ pārbaudes laikā 2017. gada 20. decembrī plkst. 01.05 neatradās pēc savas dzīvesvietas /adrese/.

No 2017. gada 27. decembra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Ārijas

Kolosovas ziņojuma redzams, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa uzskaitē no 2017. gada 14. jūnija sastāv /pers. A/,

kuram ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015. gada 26. februāra spriedumu piemērots papildsods – policijas kontrole uz trīs gadiem, un,

kurš laika posmā no 2017. gada 4. decembra līdz 2017. gada 18. decembrim neieradās uz reģistrāciju, nekādus attaisnojošus dokumentus neiesniedza,

kā arī nakts pārbaudes laikā 2017. gada 20. decembrī plkst. 01.05 neatradās pēc savas dzīvesvietas /adrese/, ar ko pārkāpa policijas kontroles

noteikumus.

No pievienotā /pers. A/ 2017. gada 27. decembra paskaidrojuma iestādei redzams, ka viņš neieradās uz reģistrāciju, jo viņam nomira radinieks un

viņš lietoja alkoholu. Tāpat arī tiesas sēdē pārkāpējs apstiprināja, ka saskaņojis prombūtni ārpus Rīgas tikai uz četrām dienām sakarā ar radinieka bērēm,

taču aizkavējās uz vairāk nekā divām nedēļām sakarā ar saimniecisko jautājumu risināšanu un lietoja alkoholu.

Tiesa uzskata, ka, lai konstatētu, ka persona pārkāpj policijas kontroles ierobežojumus, jāvērtē notiesātās personas rīcība un, vai pārkāpējam ir

bijis nodoms pārkāpt noteiktos ierobežojumus vai izvairīties no pienākumu izpildes.

Saskaņā ar Latvijas APK 10. pantu administratīvais pārkāpums ir izdarīts ar nodomu, ja persona paredzējusi savas darbības prettiesisko raksturu,

paredzējusi kaitīgās sekas un apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē kādus objektīvus apstākļus, kas liecinātu, ka pārkāpējs attaisnojošu iemeslu dēļ neieradās uz reģistrāciju

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirknī un kādēļ nebija sastopams nakts pārbaudes laikā, līdz ar ko atzīstams, ka Protokolā

norādītajā laikā šī persona neievēroja policijas kontroles noteikumus. Turklāt, /pers. A/ iepriekš jau bija izskaidrotas viņam noteikto ierobežojumu

neievērošanas sekas.

Izvērtējusi Protokolā norādīto un lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. A/ tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus,

tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177. pantā.

Latvijas APK 177. pants paredz administratīvo atbildība par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, nosakot, ka par minētā pārkāpuma

izdarīšanu uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Saskaņā ar Latvijas APK 32. pantu, tiesa, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

No tiesas rīcībā esošajām rakstveida ziņām par /pers. A/, kas fiksētas Protokolā, un tiesas sēdē sniegtajām ziņām to kopsakarā secināms, ka

pārkāpējam ir noteikta dzīvesvieta, nav noteiktas darbavietas, bet gūst ienākumus no gadījuma darbiem, apgādībā nav personu, agrāk septiņas reizes

administratīvi sodīts, ko apstiprina arī pievienotā IeM Informācijas centra izdruka.

Tiesa saskaņā ar Latvijas APK 33. panta 1. punktu konstatē kā pārkāpēja atbildību mīkstinošu apstākli izdarītā vaļsirdīgu nožēlošanu, savukārt

saskaņā ar Latvijas APK 34. panta 2. punktu konstatē kā atbildību pastiprinošu apstākli to, ka gada laikā izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona

jau administratīvi sodīta.

Tiesa nosakot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un smagumu, pārkāpēja personību, un par pārkāpēja personību iegūtās ziņas, vadoties

pēc iepriekšminētā atzīst, ka konkrētajā gadījumā arestu var nepiemērot, jo līdz ar visu minēto secināms, ka /pers. A/ soda mērķa sasniegšanai pašlaik

piemērojams naudas sods, kas samērīgs ar pārkāpumu. Nosakot naudas soda apmēru, tiesa, vadoties pēc samērīguma un taisnīguma principa, atzīst, ka

/pers. A/ piemērojams naudas sods 50 euro apmērā. Tiesa uzskata, ka šāds naudas soda apmērs pašlaik atbilst izdarītā pārkāpuma raksturam, kā arī

noteiktais sods atbilstoši Latvijas APK 22. pantam audzinās vainīgo personu likumu ievērošanās un sadzīves noteikumu cienīšanas garā un panāks, lai

tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177., 289.13, 289.16 un 289.18.pantu, tiesa

nosprieda

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 177. pantā, un sodīt ar naudas sodu 50 EUR (piecdesmit euro).

Naudas sodu samaksāt ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad izsniegts sprieduma noraksts, bet, ja spriedums pārsūdzēts, ne vēlāk

kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts. Naudas sods samaksājams – saņēmējam Valsts kasei,

reģistrācijas Nr. 90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, kontā LV34TREL1060191011100. Maksājumu apliecinošs

dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijai 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas

kancelejā, - 2018. gada 26. janvāra, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Meldere