Court dismissed property registration claim due to lack of legal basis and administrative process exhaustion.

Lietas Nr. C04261811

Lietas arhīva Nr. C-0212-14/29

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 20.februārī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija

šādā sastāvā: tiesnese I.Celmiņa

ar sekretāri L.Miezīti,

piedaloties prasītāja pilnvarotam pārstāvim zvērinātam advokātam Oskaram Ondrupam, atbildētāja Finanšu ministrijas pilnvarotā

pārstāvja valsts AS „Valsts nekustamie īpašumi” pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/, trešās personas SIA /Nosaukums A/ pilnvarotajai

pārstāvei zvērinātai advokātei Kristīnei Sakārnei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA /Nosaukums B/ prasībā pret valsti Finanšu ministrijas personā ar trešajām personām lietā

SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums C/ par nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese/, īpašumtiesību iegūšanu ar ieilgumu.

Aprakstošā daļa.

[1] SIA /Nosaukums B/ (turpmāk prasītājs) 2011.gada 21.februārī vērsās Rīgas apgabaltiesā ar prasību pret Latvijas valsti Finanšu

ministrijas personā, lūdzot atzīt prasītāja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, kas

sastāv no ēkas jaunbūves.

Prasība pamatota ar Civillikuma 3., 929., 998.-1031.pantu, likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 25.,

26.pantu.

[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka 1992.gada 9.decembrī Uzņēmumu reģistrā reģistrēta SIA /Nosaukums B/ (turpmāk –

Sabiedrība vai prasītājs), kuras dibinātāji bija Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (turpmāk – Arodbiedrība) un akciju sabiedrība

/Nosaukums D/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/.

Saskaņā ar 1992.gada 25.novembra Sabiedrības dibināšanas līgumu un 1992.gada 7.decembra ziņojumu par mantisko ieguldījumu

Arodbiedrība ieguldīja Sabiedrības pamatkapitālā nekustamo īpašumu - ēkas jaunbūvi /adrese/ (agrāk - /adrese/),

kadastraNr./numurs/, (turpmāk - Nekustamais īpašums).

Sabiedrības īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nav ierakstītas zemesgrāmatā. Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā tika veikts ieraksts, ka Nekustamā īpašuma īpašnieks ir /pers. C/, bet ierakstam kadastra reģistrā nav tiesiska

pamata, jo pēc Nekustamā īpašuma ieguldīšanas Sabiedrības pamatkapitāla Sabiedrība nav nevienai personai atsavinājusi

Nekustamo īpašumu.

Paskaidro, ka prasītājs ir ierosinājis administratīvo procesu saistībā ar atteikumu izsniegt likuma „Par nekustamā īpašuma

ierakstīšanu zemesgrāmatās” 25.pantā noteikto izziņu, uz kuras pamata ārpustiesas kārtībā varētu nostiprināt savas īpašuma tiesības

uz Nekustamo īpašumu.

Prasībā norādīts, ka pēc minētā procesa ierosināšanas Rīgas apgabaltiesā 2009.gada 27.maijā tika celta LR ģenerālprokuratūras

Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurores Valsts amatpersona prasība valsts interesēs pret Latvijas Brīvo

arodbiedrību savienību, SIA /Nosaukums B/ un /pers. C/ par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā veiktā ieraksta

dzēšanu un īpašuma tiesību uz Nekustamo īpašumu atzīšanu valstij Finanšu ministrijas personā. No prokuratūras prasības izriet, ka tā

apstrīd Nekustamā īpašuma ieguldīšanas Sabiedrības pamatkapitālā, tiesisko pamatu. Sabiedrības ieskatā Nekustamo īpašumu tā ir

ieguvusi uz tiesiska pamata.

Prasītājs norāda, ka SIA /Nosaukums B/ īpašumtiesības uz strīdus īpašumu ir atzīstamas, pamatojoties uz Civillikuma 998.pantā

noteikto par īpašuma iegūšanu ar ieilgumu.

Prasītājs norāda uz nekustamā īpašuma iegūšanas apstākļiem un pierādījumiem, kas apstiprina prasītāja tiesības uz strīdus

īpašumu. Paskaidro, ka uz Sabiedrības reģistrācijas brīdi 1992.gada 9.decembrī Latvijā vēl nebija atjaunots Zemesgrāmatu likums

un izveidotas zemesgrāmatu nodaļas, līdz ar ko tūlītēja Nekustamā īpašuma nostiprināšana uz Sabiedrības vārda nebija nedz tiesiski,

nedz arī faktiski iespējama.

[3] 2011.gada 27.aprīlī atbildētājs Latvijas Republikas Finanšu ministrija ir iesniegusi paskaidrojumus uz prasību (1.sējuma47.-

50.lapa), norādot, ka prasību neatzīst pilnībā un uzskata, ka tā nav pamatota.

[4] 2011.gada 16.jūnija tiesas sēdē tiesa nolēma noraidīt atbildētāja lūgumu par prokurora pieaicināšanu lietā un apmierināt lūgumu

par zemes īpašnieku SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums C/ pieaicināšanu lietā kā trešās personas (1.sējuma 126.-128.lapa).

[5] 2011.gada 17.augustā trešā persona SIA /Nosaukums C/ ir iesniegusi paskaidrojumus uz prasību (1.sējuma 136.-138.lapa),

norādot, ka prasība nav atzīstama par pamatotu.

[6] 2011.gada 10.oktobrī trešā persona SIA /Nosaukums A/ ir iesniegusi paskaidrojumus uz prasību (1.sējuma 141.-146.lapa),

norādot, ka prasību neatzīst pilnībā un uzskata, ka tā nav pamatota.

[7] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja uz prasībā norādītajiem pamatiem un lūdza to apmierināt. Vērsa tiesas uzmanību

uz to, ka Rīgas dome vēstulē prasītājam ir atzinusi, ka ēka ir demontēta, pamati ir nevis nojaukti, bet apbērti ar zemi.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve prasību neatzina, lūdza to noraidīt.

Tiesas sēdē trešās personas SIA /Nosaukums A/ pārstāve prasību uzskatīja par nepamatotu un noraidāmu.

Motīvu daļa

[8] Uzklausījusi lietas dalībniekus, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.

[9] Prasītājs ir lūdzis atzīt viņam īpašumtiesības uz ieilguma pamata uz jaunbūvi, kas atrodas /adrese/.

Civillikuma 999.pantā ir uzskaitīti seši pamati, kuriem pastāvot, īpašumu var iegūt ar ieilgumu, un proti, lai valdījums nodibinātu

īpašumu ar ieilgumu, ir vajadzīgi: 1) priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu (1000.-1005.p.); 2) tiesisks pamats (1006.-1012.p.); 3)

valdītāja laba ticība (1013.-1017.p.); 4) nepārtraukts valdījums (1018.-1022.p.); 5) noteiktā laika notecējums (1023. un 1024.p.); 6)

lietas īpašnieka tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu (1025.-1029.p.).

[9.1] Prasītāja ieskatā vienīgais šķērslis īpašumtiesību ierakstīšanai zemesgrāmatā uz prasītāja vārda ir tas, ka nekustamā īpašuma

kadastra informācijas sistēmā par īpašnieku tika ierakstīts /pers. C/.

[9.2] Prasībai ir pievienota VZD kadastra 7.03.2011. izziņa nr.10-02-R/23633-1/1 (1.sēj., lietas 45.lapa), no kuras redzams, ka

nekustamais īpašums ar kadastra nr./numurs B/, kas atrodas /adrese/ sastāv no jaunbūve (apbūves laukums 2554,6kv.m.) ar

kadastra nr./numurs C/, kopējā platība 8403,8 kv.m. Par zemes vienību kadastra apz., uz kuras atrodas būve norādīti: nr. 0/numurs/.

Kā īpašuma tiesiskais valdītājs ir reģistrēts /pers. C/.

[9.3] 2012.gada 21.augustā VAS „Valsts nekustamie īpašumi” ir sastādījuši aktu par īpašuma /adrese/ apsekošanu, kurā secināts, ka

4 stāvu ēkas jaunbūve ar pagrabu kadastra nr./numurs D/dabā neeksistē, tā ir demontēta. Būves vietā ir līdzens laukums ar grunts

(smilšu) segumu. Virs zemes līmeņa bijušās ēkas būves pamati nav saglabājušies. (...).

[9.4] No 2012.gada 6.decembra VZD Rīgas reģionālās nodaļas vēstules SIA /Nosaukums A/ pārstāvei redzams, ka, pamatojoties uz

Rīgas domes īpašuma departamenta īpašuma nodrošināšanas pārvaldes 2012.gada 6.septembra iesniegumu nr.2-5/DII-12-1326-nd,

kuram bija pievienots Rīgas domes 2011.gada 11.oktobra lēmums „Par nepabeigtās būves (jaunbūves) /adrese/, kadastra

nr./numurs C/, piespiedu demontāžu” nr.3735 un 2012.gada 3.septembra Rīgas pilsētas būvvaldes izziņa par būves neesamību dabā,

2012.gada 21.septembrī tika veikta datu aktualizācija, dzēšot ierakstu par nekustamo īpašumu ar kadastra nr./numurs D/un ar

kadastra nr./numurs B/.

[9.5] No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma datorizdrukas redzams, ka ar

tiesneses 2013.gada 7.februāra lēmumu nolemts grozīt Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma nr./numurs E/ ierakstu 1.iedaļas

atzīmē nr.11. daļā, dzēšot: „Juridiskai personai piederošas būves un daudzstāvu apbūve”.

Analoģisks ieraksts 2013.gada 11.februārī ir izdarīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā nr./numurs F/ par nekustamo

īpašumu ar kadastra nr. /numurs G/, kas atrodas /ielas nosaukums/ ielā un sastāv no zemes gabala 722 kv.m., grozot ierakstu III daļā

1.iedaļas, tas ir, dzēšot frāzi „Juridiskai personai piederošas būves un daudzstāvu apbūve”.

[10] Tiesa secina, ka publiskajos reģistros uz lietas izskatīšanas dienu nav reģistrēts nekustamais īpašums, uz kuru prasītājs lūdz atzīt

īpašumtiesības. Ar sprieduma 9.3. punktā norādīto aktu ir konstatēts, ka objekts- jaunbūve nepastāv arī dabā. Tādejādi prasītāja

iebildumiem par to, ka zemē, iespējams, ir saglabājušies ēkas pamati, nav juridiskas nozīmes, jo prasība ir celta par īpašumtiesību

atzīšanu uz jaunbūvi, kas atrodas /adrese/ un reģistrēta VZD kadastrā ar kadastra Nr./numurs A/.

Pie šādiem apstākļiem, kad vairs nepastāv strīdus priekšmets, tiesai nav pamata lemt par īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu un

prasība ir noraidāma.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Ievērojot Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu, kas noteic, ka, sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet

nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma

6.pantā noteiktos noapaļošanas principus, spriedumā visas gala summas tiek izteiktas euro.

[11.1] Prasītājs, iesniedzot prasību tiesā, samaksājis valsts nodevu par prasību LVL 1506,83 (lietas 4.lapa), ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus – LVL 3,30 (lietas 5.lapa), kopā LVL 1510,13 jeb EUR 2075,59. Tā kā prasība tiek noraidīta, tad prasītājam tā

samaksātie tiesas izdevumi netiek atlīdzināti.

[11.2] No lietas uzziņas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem un Tiesu informatīvās sistēmas pavēstu uzziņas redzams, ka

Civilprocesa likuma 39.panta pirmajā daļā paredzētie izdevumi par prasības pieteikuma nosūtīšanu trešajām personām ir LVL 2,44

jeb EUR 3,47, bet par pavēstu nosūtīšanu lietas dalībniekiem ir EUR 20,16, kopā EUR 23,63.

Ievērojot to, ka prasītājs, iesniedzot prasību tiesā, ir samaksājis par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem LVL 3,30 jeb EUR

4,70, par labu valstij no prasītāja ir piedzenama nesamaksātā izdevumu daļa – EUR 18,93.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu prasītājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 193., 194. un 204.1 pantu, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda:

Noraidīt SIA /Nosaukums B/ prasību pret valsti Finanšu ministrijas personā ar trešajām personām lietā SIA /Nosaukums A/ un SIA

/Nosaukums C/ par nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, īpašumtiesību iegūšanu ar ieilgumu.

Piedzīt no SIA /Nosaukums B/, reģ.nr./reģistrācijas numurs/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 18,93

(astoņpadsmit euro un 93 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valstij veicama kontā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija / Konta Nr.LV51TREL2190458019000

NMR 90001672316 / Saņēmēja banka: Valsts kase / Kods TRELLV22

Iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

civillietā Nr.C04261811, prasītājs – SIA /Nosaukums B/.

Noteikt SIA /Nosaukums B/ termiņu sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas, nosakot, ka dokuments, kas apliecina šī maksājuma izdarīšanu iesniedzams Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas apgabaltiesā. Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 6.martā.

Tiesnese I.Celmiņa