Court dismissed tenant's security deposit defense and ordered landlord to collect full rent and service fees.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's partial defense regarding a security deposit and ordered the plaintiff to collect the full debt. The defendant admitted using the rented apartment, utilities, and parking space but failed to pay rent, while the plaintiff cited the Civil Code for payment. The court ruled the claim valid because the defendant did not contest the invoices and no evidence of payment existed in the case files.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 1587. panta; Civilprocesa likuma 250.26. panta: A court may dismiss a partial defense regarding security deposits if the defendant fails to substantiate the claim with evidence and admits to using the rented property without paying.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29845112
Lietas arhīva Nr. C-1828-14/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 27.martā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Agnese Sviķe,
piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja civillietu SIA „ZEMNIECĪBA” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas
piedziņu.
Aprakstošā daļa
2012.gada 5.decembrī prasītāja SIA „ZEMNIECĪBA” Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlusi maza apmēra prasību pret
/pers. B/ par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, atbildētājs nav apmaksājis rēķinus, kuri tika izrakstīti, pamatojoties uz starp prasītāju un atbildētāju
noslēgto īres līgumu un pieņemšanas nodošanas aktu pie īres līguma. Ņemot vērā minētos apstākļus, prasītāja, pamatojoties uz
Civillikuma 1587.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas par labu SIA „ZEMNIECĪBA” pamatparādu LVL 1010,08 apmērā.
2012.gada 10.decembrī atbildētājam uz pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi /adrese A/, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un
paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā izskaidrotas procesuālās tiesības, puses informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs
lietu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2013.gada
10.janvārim.
Savukārt 2014.gada 3.februārī atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese/, atkārtoti nosūtīts prasības pieteikuma noraksts
un paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā izskaidrotas procesuālās tiesības, puses informētas par tiesas sastāvu, kas
izskatīs lietu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz
2014.gada 6.martam.
2014.gada 5.martā tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs norāda, ka prasību atzīst daļēji, jo saskaņā
ar dzīvojamo telpas īres līgumu atbildētājs ir veicis drošības naudas iemaksu LVL 340,00 apmērā, līdz ar to parāda summa atbildētāja
ieskatā ir LVL 670,08.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu, lieta tika nolikta iztiesāšanai tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā.
Uz tiesas sēdi atbildētājs nav ieradies, nav paziņojis par neierašanās iemesliem, nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt. Atbildētājs uz
tiesas sēdi aicināts Civilprocesa likuma 56.panta noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas
adresi /adrese/.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas
adreses, bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi
savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas
adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā
kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta
saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Pastāvot šādiem apstākļiem, ir konstatējams, ka atbildētājam par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā
noteiktajā kārtībā. Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā paredzētos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, atbilstoši
Civilprocesa likuma 156.panta pirmajai daļai, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem. Paskaidroja, ka
atbildētājs nenodeva dzīvokli ar pieņemšanas-nodošanas aktu prasītājam, kā arī nenodeva dzīvokļa atslēgas, kā rezultātā prasītājam
bija jāmaina durvju slēdzene. Norādīja, ka parāda apmaksa līdz pat lietas izskatīšanas dienai nav veikta.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem
lietā, bet atbilstoši Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti
likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai
personai par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks (..).
Lietā noskaidrots, ka 2011.gada 14.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ tika noslēgts līgums Nr.255P/i par dzīvojamo telpu īri,
saskaņā ar kuru prasītāja izīrēja atbildētājam dzīvokli Nr.8 8 , /adrese/, ar kopējo platību 45,1 m2 (lietas 8. – 15.lapa). Līguma
2.1.punktā noteikts, ka līgums stājas spēkā pēc tā abpusējas parakstīšanas - 2011.gada 19.maijā un ir spēkā līdz 2012.gada
13.jūnijam.
Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres līguma 3.1.1.punktu īres maksa ir LVL 160,00 mēnesī. Saskaņā ar Dzīvojamo telpas īres līguma
3.1.2.punktu papildus šī līguma punktā 3.1.1. noteiktajai dzīvokļa īres maksai īrnieks maksā izīrētājam par mājas un tai pieguļošas
teritorijas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kas sastāda LVL 0,28 par katru dzīvokļa platības kvadrātmetru mēnesī.
Tāpat lietā noskaidrots, ka 2011.gada 20.jūlijā starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ tika noslēgts līgums Nr.107P/A par
autostāvvietas nomu (lietas 16.lapa), saskaņā ar kuru prasītāja izīrēja atbildētājam maksas autostāvvietu Nr.18, /adrese/, pazemes
autostāvvietā, vienas vieglās automašīnas novietošanai laika periodā no 2011.gada 20.jūlija līdz 2012.gada 13.jūnijam.
Saskaņā ar autostāvvietas nomas līguma 3.punktu, par autostāvvietas lietošanas tiesībām nomniekam tiek noteikta mēneša nomas
maksa LVL 21,31 apmērā.
Tādējādi, atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.panta un 11. 3 panta noteikumiem, atbildētājam ir pienākums veikt īres maksu
un maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu - pamatpakalpojumiem un papildpakalpojumiem.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam uz likuma pamata ir pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un
apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
No prasītājas iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – faktūrrēķina Nr. RFp-12-1971, Nr. RFp-12-2184, Nr. RFp-12-2708, Nr. RFp-
12-2923, Nr. RFp-12-3118, Nr. RFp-12-3454, Nr. RFp-12-3669, Nr. RFp-12-4900, Nr. RFp-12-4901 (lietas 20.-28.lapa) ir
konstatējams, ka atbildētāja parāds par dzīvojamo telpu īri, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem un autostāvvietas
nomu sācis veidoties no 2012.gada 2.aprīļa un aprēķināts līdz 2012.gada jūlija mēnesim ieskaitot un sastāda LVL 1010,08.
Atbildētājs sniedzot rakstveida paskaidrojumus ir atzinis prasību LVL 670,08 apmērā, norādot, ka LVL 340,00 bija iemaksāta
drošības nauda.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis norādīja, ka atbildētājam saskaņā ar īre līguma noteikumiem dzīvoklis bija jānodod prasītājam
ar pieņemšanas – nodošanas aktu, taču šāds akts netika parakstīts. Atbildētājs atstāja dzīvokli, neinformējot par to prasītāju un
nenodeva arī dzīvokļa atslēgas, kā rezultātā prasītājs bija spiests nomainīt dzīvokļa durvju slēdzeni.
No līguma par dzīvojamo telpu īri 3.4.5. punkta c) apakšpunkta izriet, ka īrniekam dzīvoklis ir jānodod izīrētājam, parakstot
pieņemšanas- nodošanas aktu. Atbildētājs dzīvokli atstāja, par to neinformējot izīrētāju. Tādejādi atbildētājs ir zaudējis tiesības uz
iemaksāto drošības naudu LVL 340,00 apmērā.
Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs ir lietojis izīrēto dzīvokli, saņēmis sniegtos komunālos pakalpojumus un lietojis iznomāto
autostāvvietu, taču īres maksas, saņemto pakalpojumu apmaksu un nomas maksu nav veicis. Atbildētājs prasītājas rēķinus nav
apstrīdējis un par celto prasību iebildumus nav cēlis. Lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka atbildētājs būtu samaksājis parādu.
Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenams parāds EUR 1437,21 (LVL 1010,08) apmērā par dzīvojamo telpu īri,
sniegtajiem pakalpojumiem un autostāvvietas nomu.
Izvērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenams
parāds par dzīvojamo telpu īri, sniegtajiem pakalpojumiem un autostāvvietas nomu EUR 1437,21 (LVL 1010,08) apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama nomaksātā valsts nodeva EUR 213,76
(LVL 150,23) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 (LVL 3,30) apmērā, kopā tiesas izdevumi EUR 218,46
(LVL 153,53) apmērā.
Saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma piegādi sastāda EUR
1,57. Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda EUR 12,56, ko veido izdevumi par prasības pieteikuma un paskaidrojumu
veidlapas nosūtīšanu atbildētājai, paziņojumu nosūtīšanu prasītājam un tiesas pavēstu nosūtīšanu prasītājai un atbildētājai. Ņemot
vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi EUR 4,70 apmērā, ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi
EUR 7,86 apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem ir piedzenami no atbildētāja valsts labā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas prasībām atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10
dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.pantu, 42.pantu, 93.pantu, 97.pantu, 189.pantu, 190.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 250.26
un 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „ZEMNIECĪBA”, reģistrācijas Nr.40003558105, parādu par
dzīvojamo telpu īri, sniegtajiem pakalpojumiem un autostāvvietas nomu EUR 1437,21 apmērā un tiesāšanās izdevumus EUR 218,46
apmērā, kopā EUR 1655,67 (viens tūkstotis seši simti piecdesmit pieci euro 67 centi).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 7,86 septiņi euro
86 centi), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja
banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr.C29845112.
Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2014.gada 27.marta
Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese Agnese Sviķe