Court convicts driver for drunk driving and imposes fine, license revocation, and medical costs.

Lietvedības Nr. 1-0766-18/27

ECLI:LV:RVPT:2018:0906.130076618.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 6.septembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā:

tiesnese B.Horuna,

ar tiesas sēžu sekretāri L.Mauriņu,

piedaloties /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtās daļas un

konstatēja

2018.gada 3.septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes jaunākais

inspektors D.Eisaks sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC329408 attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/

(turpmāk – /pers. A/) par to, ka 2018.gada 3.septembrī plkst.04.21 Rīgā, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Honda Civic, ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, pa Brīvības gatvi no Struktoru ielas puses Aizkraukles ielas virzienā, atrodoties alkoholisko

dzērienu ietekmē ar alkohola koncentrāciju asinīs 1,89 promiles. Pārbaude veikta Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā. Administratīvā

pārkāpuma protokols ir sastādīts uz ziņojuma pamata. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu, vadītājai stājas spēkā

transportlīdzekļu vadītāja apliecības izmantošanas aizliegums. Ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta

a)apakšpunkts. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.15panta

ceturtajā daļā.

Atbilstoši Latvijas APK 289.16 panta pirmajai daļai, šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā,

taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot

divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai tiesā.

Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka savu vainu dotā pārkāpuma izdarīšanā atzīst, proti, ka Protokolā norādītajā laikā un vietā vadīja sev

piederošo automašīnu, būdama alkohola reibumā. Paskaidroja, ka strādā, apgādībā ir nepilngadīga meita, ir bērna vienīgā aizbildne bērnam, kura tēvs ir

miris. Agrāk nav sodīta.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus to kopumā un savstarpējā saistībā, noklausījusies /pers. A/ paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka ir pamats

/pers. A/ vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Latvijas APK 149.15panta ceturtās daļas.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Latvijas APK 243.1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu

liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie

pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas APK 149.15panta ceturtās daļas ir pierādīta ar:

1. 2018.gada 3.septembrī sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC329408 norādīto;

2. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 7.rotas

kārtībnieka V.Vaitaita ziņojumu, kurā norādīts, ka 2018.gada 3.septembrī, patrulējot pa Rīgas Brasas iecirkņa teritoriju autoekipāžā

174 kopā ar kaprāli V.Miltuzi, ap plkst.03.52 tika saņemts OVB ‘’Sakta’’ cirkulārs, ka Rīgā no Sarkandaugavas uz Vangažiem uzsāk

kustību automašīna Honda Civic sarkanā krāsā, ar valsts numura zīmi /reģistrācijas numurs/, un ap plkst. 04.14 tika precizēts, ka

iepriekš minētais transportlīdzeklis atrodas Rīgā, DUS ‘’Virši-A’’ Brīvības gatvē 250. Dodoties minētajā virzienā pa Brīvības gatvi, tika

pamanīts iepriekš minētais transportlīdzeklis, kurš brauca pa Brīvības gatvi virzienā no Struktoru ielas uz Apes ielas pusi, un tika

apturēts pie ēkas Brīvības gatvē 266 ap plkst.04.21. Veicot pārrunas ar transportlīdzekļa vadītāju, tika noskaidrota personība – /pers.

A/, no kuras nāca alkoholam raksturīga smaka. Valsts policijas darbinieku D.Vaitaita un V.Miltuža klātbūtnē /pers. A/ alkoholu

nelietoja. Par notikušo tika paziņots OVB ‘’Sakta’’, kas uz notikuma vietu izsauca ceļu policijas ekipāžu.

3. 2018.gada 3.septembra Transportlīdzekļa vadītāja nosūtījumu uz medicīnisko pārbaudi, saskaņā ar kuru Valsts policijas

amatpersona V.Dzenis, pamatojoties uz 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola

koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” (turpmāk - MK noteikumi Nr.15)

14.punktu lūdz veikt /pers. A/ medicīnisko pārbaudi, jo transportlīdzekļa vadītājs atsakās no transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes;

4. 2018.gada 3.septembra Medicīniskās pārbaudes protokolu Mr.5178 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai (turpmāk –

Medicīniskās pārbaudes protokols), kurā ārste A.Pelne atzinusi, ka /pers. A/ ir konstatēta alkohola koncentrācija asinīs 1,89 % promiles.

/pers. A/ no paraksta kategoriski atteicās;

5. /pers. A/ tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem,

un pārējiem lietas materiāliem, kas atbilst Latvijas APK prasībām.

Vērtējot sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka nav pamata apšaubīt Medicīniskās

pārbaudes protokolā norādītās ziņas par konstatēto alkohola koncentrāciju /pers. A/ asinīs un administratīvā pārkāpuma protokolā norādītos

/pers. A/ pārkāpuma izdarīšanas apstākļus.

Tiesa nekonstatē arī iemeslus, kas būtu par pamatu uzskatam, ka policijas darbinieki bija neobjektīvi vai ieinteresēti pārkāpuma konstatēšanā, kā

arī nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu lietā esošo pierādījumu atzīšanai par apšaubāmiem vai nepietiekamiem pārkāpuma izdarīšanas

pierādīšanai. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt /pers. A/ vainu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Līdz ar ko tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem materiāliem ir pierādīta /pers. A/ vaina Latvijas APK 149.15 panta ceturtajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, proti, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā /pers. A/ vadīja transportlīdzekli, būdama

alkohola reibuma stāvoklī, un atbilstoši Medicīniskās pārbaudes protokolam Nr.5179, /pers. A/ asinīs konstatēta alkohola koncentrācija 1,89

promiles.

Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem

vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Par /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņas dzīvesvietas adrese ir /adrese/, šķīrusies, apgādībā viens nepilngadīgs bērns, strādā

‘’/nosaukums/’’, agrāk nav sodīta un nav saukta pie administratīvās atbildības.

Tiesa nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus atbilstoši Latvijas APK 33. pantā un 34.pantā noteiktajam.

Atbilstoši Latvijas APK 149.15 panta ceturtajai daļai, par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai

asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promili, transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz

piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem

gadiem.

Atbilstoši Latvijas APK 31.panta otrajai daļai, administratīvo arestu nevar piemērot personai, kura nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu,

pirmās vai otrās grupas invalīdam, grūtniecei, kā arī personai, kura ir vienīgais aizbildnis bērnam.

Kā izriet no lietā esošajām Vienotās migrācijas informācijas sistēmas ( turpmāk – VMIS) izdrukām, /pers. A/ ir reģistrēta kā māte 2005.gada

28.oktobrī dzimušajai /pers. K/, kuras tēvs, kā izriet no VMIS, ir /pers. L/, personas kods /personas kods/ ( turpmāk – /pers. L/). Tāpat no VMIS

izdrukas secināms, ka /pers. L/ ir miris 2008.gada 9.oktobrī Vācijā.

Civillikuma 223.pants nosaka, ka tēvs un māte uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi.

Izvērtējot iepriekš minēto, tiesa secina, ka /pers. A/ meita ir nepilngadīga, savukārt pēdējās tēvs ir miris. Līdz ar tiesa atzīst, ka nepilngadīgās

/pers. K/ vienīgā aizbildne ir /pers. A/, kurai, pamatojoties uz Latvijas APK 31.panta otrajā daļā noteikto, nav piemērojams administratīvais arests.

Ņemot vērā minēto un administratīvā soda mērķi, tiesa uzskata, ka /pers. A/ nosakāms Latvijas APK 149.15 panta ceturtās daļas

sankcijas ietvaros paredzētais minimālais sods, proti, uzliekams naudas sods 1200 euro apmērā, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4

gadiem, aizliedzot iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz 4 gadiem.

Latvijas APK 29.panta ceturtajā daļā noteikts, ka personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu

apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas

tiesības.

Savukārt Latvijas APK 29.3pantā noteikts, ka aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības piemēro atpūtas kuģu vadītājiem,

kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšana [..]. Atpūtas kuģu vadīšanas tiesību

iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.

Saskaņā ar Latvijas APK 291.panta otrās daļas 2.punktu, ja lēmums par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, tas

jāizpilda pēc sūdzības vai protesta noraidīšanas, izņemot lēmumus par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu. Līdz ar ko /pers. A/ izņemtā

transportlīdzekļa vadītāja apliecība BA300449, sprieduma izpildei daļā par speciālo tiesību atņemšanu, nosūtāma Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Atbilstoši Latvijas APK 299.1 pantam, pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Latvijas APK 258.pantā noteikts, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar

alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm. Saskaņā ar Latvijas APK 274.panta otrās

daļas 12.punktu, nolēmumā administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, norāda ar alkohola koncentrācijas,

narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru un to atlīdzināšanas pienākumu, ja persona ir

atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

MK noteikumu Nr.15 33.punkts nosaka, ka, ja transportlīdzekļa vadītājam medicīniskajā pārbaudē konstatē Ceļu satiksmes likumā noteikto

alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, vai šo noteikumu 27.4. vai 27.6.apakšpunktā minēto stāvokli, medicīniskās

pārbaudes izdevumus sedz attiecīgais transportlīdzekļa vadītājs, iemaksājot attiecīgo naudas summu tās iestādes budžeta kontā, kuras darbinieks nosūtījis

transportlīdzekļa vadītāju uz medicīnisko pārbaudi.

No 2018.gada 3.septembra Medicīniskās pārbaudes protokola Nr.5178 secināms, ka /pers. A/ ir konstatēta alkohola koncentrācija asinīs 1,89

%. Līdz ar to izdevumi par veikto medicīnisko pārbaudi, kas atbilstoši Medicīniskās pārbaudes protokolā norādītajam ir 60,00 euro, ieskaitāmi

institūcijas, kuras darbinieks ir nosūtījis /pers. A/ uz medicīnisko pārbaudi, tas ir, Valsts policijas kontā.

Latvijas APK 274.1 panta pirmā daļa nosaka, ka lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu vai lietvedības izbeigšanu jānosaka, kas

darāms ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem vai citiem izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem.

Administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros ir izņemts transportlīdzeklis Honda Civic, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Pēc

tiesas rīcībā esošās informācijas izņemtā transportlīdzekļa īpašniece ir /pers. A/. Līdz ar ko izņemtais transportlīdzeklis ir atgriežams pārkāpējai – /pers.

A/, pēc nauda soda samaksas veikšanas.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-24., 26., 29., 29.3, 31.- 34., pantu, 149.15 panta ceturto daļu, 213., 243.-

244., 258., 272., 274., 275., 289.7, 289.16, 289.17, 291., 299., 299.1 pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot:

1) uzlikt naudas sodu EUR 1200 ( viens tūkstotis divi simti euro) apmērā,

2) atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem, aizliegt iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, NMR

90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot nolēmuma par saukšanu pie

administratīvās atbildības numuru - 130076618). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Abrenes

ielā 8.

Izņemto transportlīdzekli Honda Civic, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, atdot atpakaļ šā transportlīdzekļa īpašniecei -

/pers. A/, personas kods /personas kods/, pēc naudas soda samaksas.

/pers. A/, personas kods /personas kods/, izņemto transportlīdzekļa vadītāja apliecību Nr.BA300449 nosūtīt iznīcināšanai Ceļu satiksmes drošības

direkcijai. Sprieduma izpildi daļā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uzdot Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Noteikt veiktās medicīniskās pārbaudes izdevumu apmēru 60,00 euro ( sešdesmit euro, 00 euro centi), kas 30 (trīsdesmit) dienu

laikā no dienas, kad nolēmums stājies spēkā, ieskaitāms jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts policija; banka: Valsts kase; reģ.Nr.90000099040;

Bankas kods: TRELLV22; konta Nr.LV96TREL2140091033000, maksājuma mērķis - 03.09.2018. Medicīniskās pārbaudes protokols Nr.5178), par

ko informēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroju, Rīgā, Gaujas

ielā 15.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas

tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 6.septembrī.

Tiesnese B.Horuna