Court dismisses employee's claim for warehouse loss, ruling employer failed duty of care.

Lieta Nr. C32318613/138114,

Lietvedības Nr. C-1381/9

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014. gada 22.maijā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S. Strakše

ar tiesas sēdes sekretāru R. Kokinu,

piedaloties prasītāja pilnvarotam pārstāvim zvērinātam advokātam Artūram Pugejam, atbildētājam /pers. A/ un zvērinātai advokātei

Anitai Rasnačai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “TOP Cosmetics” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par zaudējumu piedziņu.

Tiesa

konstatēja:

SIA “TOP Cosmetics” cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret /pers. A/ par zaudējumu piedziņu, norādot, ka 2009.

gada 1.maijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts darba līgums Nr. 0029 uz nenoteiktu laiku, ar kuru atbildētājs pieņemts darbā par

noliktavas pārzini. 2009.gada 1.oktobrī starp prasītāju un atbildētāju ticis noslēgts līgums par pilnīgu individuālu materiālo atbildību, ar

kuru atbildētājs uzņēmies pilnīgu materiālo atbildību par viņam nodoto materiālo vērtību saglabāšanu. 2010.gada 1.maijā starp

prasītāju un atbildētāju ticis pārformēts iepriekš noslēgtais darba līgums, turpinot 2009.gada 1.maijā uzsāktās darba tiesiskās

attiecības. 2013.gada 2.aprīlī ar rīkojumu Nr.12 prasītāja izpilddirektors /pers. C/ apstiprinājis inventarizācijas komisijas sastāvu, kurā

iekļauj sešus prasītāja darbiniekus, tajā skaitā arī atbildētāju, un uzlicis par pienākumu inventarizācijas komisijai veikt preču

inventarizāciju, tajā skaitā noliktavas preču atlikuma inventarizāciju. Saskaņā ar norādīto rīkojumu inventarizācija noliktavā tikusi veikta

2013.gada 6.aprīlī. Atbildētājs piedalījies norādītajā inventarizācijā 2013.gada 6.aprīlī, tieši inventarizācijas procesā, kas attiecas uz

noliktavas preču atlikuma fizisko pārbaudi. Inventarizācijas rezultātā noliktavā tikusi konstatēta noliktavas preču atlikuma neatbilstība

dokumentālajam noliktavas preču atlikumam. Ticis izveidots trūkstošo noliktavas preču saraksts, noteikts daudzums un trūkstošo

preču vērtība, kas veido summu LVL 590,30 apmērā. Minētā trūkstošo preču vērtība tikusi aprēķināta, pamatojoties uz attiecīgo preču

iepirkuma cenām, kas norādītas attiecīgajās preču pavadzīmēs, kurās arī atrodami atbildētāja paraksti, kas apliecina trūkstošo preču

pieņemšanu un nodošanu noliktavā, atbildētāja pārziņā un atbildībā.

Norāda, ka atbildētājs ir materiāli atbildīga persona un viņam jāuzņemas atbildība par noliktavā nodotajām un tajā esošajām precēm.

Atbildētājam, pašrocīgi parakstot attiecīgos pavadzīmes rēķinus, ir jāatbild par preču turpmāko esamību noliktavā. Neskatoties uz

atbildētāja pienākumu piedalīties visās inventarizācijas komisijas darbībās, atbildētājs 2013.gada 8.aprīlī pēkšņi nolēmis izbeigt

darba tiesiskās attiecības ar prasītāju, nesagaidot inventarizācijas rezultātus. 2013.gada 8.aprīlī prasītāja birojā ticis atstāts

atbildētāja iesniegums, kas datēts ar 2013.gada 5.aprīli, kurā atbildētājs lūdz viņu atbrīvot no darba pēc paša vēlēšanās. Atbildētājs

savā iesniegumā ignorējis Darba likuma 100.panta pirmajā daļā noteikto viena mēneša garo uzteikumu termiņu. Tajā pašā dienā,

izmantojot dzīvokļu īpašnieku biedrības ,,Pulkveža Brieža 21" un SIA ,,Ariba Group" padomus un juristus, ticis sacerēts un prasītājai

nosūtīts iesniegums par neizturamiem darba apstākļiem, kurā atbildētājs sūdzējies par neciešamajiem darba apstākļiem. Atbildētājs

četru SIA ,,Top Cosmetics" nostrādāto gadu laikā līdz šim nevienu reizi nebijis sūdzējies par neatbilstošiem darba apstākļiem.

Prasītāja minēto atbildētāja rīcību vērtē kā apzinātu mēģinājumu izvairīties no atbildības sakarā ar noliktavā konstatēto iztrūkumu.

Norādītās darbības rezultātā tikusi veikta SIA ,,Top Cosmetics" darbības pārbaude, kuras gaitā nekādas neatbilstības darba devēja

darbībā nav konstatētas. Ar mērķi neiesaistīties konfliktā ar atbildētāju, prasītāja ar 2013.gada 8.aprīli bijusi spiesta atbrīvot

atbildētāju no darba, saīsinot uzteikuma periodu un par pēdējo darba dienu nosakot 2013.gada 8.aprīli. Dokumenti, kas saistīti ar

atbildētāja atbrīvošanu, tajā skaitā rīkojums par atbrīvošanu un nodokļu grāmatiņa, atbildētājam tikuši nosūtīti pa pastu.

Norāda, ka atbildētājs 2013.gada 8.aprīlī nav ieradies darbā un par neierašanās iemesliem prasītājai nav paziņojis. Par neierašanās

faktu ticis sastādīts akts. Atbildētājs ignorējis savu pienākumu atrasties darbā pēdējā darba dienā, piedalīties inventarizācijas

komisijas darbībā un nodot darba devējam noliktavā esošās vērtības un preču atlikumus. Saskaņā ar 2010.gada 1.marta darba

līguma 3.2.punkta nosacījumiem atbildētājs uzņēmies saistības pirms darba attiecību izbeigšanas ar aktu nodot viņa atbildībā esošās

vērtības. Saskaņā ar 3.3.punktu darbiniekam ir pienākums atlīdzināt jebkurus zaudējumus, ja tie radušies darbinieka prettiesiskas

rīcības rezultātā. Saskaņā ar 2009.gada 1.oktobra līgumu par materiālo atbildību atbildētāja pienākums ir precīzi izpildīt līgumā

norādītās funkcijas un pienākumus, saudzīgi izturēties pret darba devēja mantu, noteiktā kārtībā veikt uzskaiti un sastādīt un iesniegt

atskaites par materiālajiem atlikumiem, kā arī piedalīties inventarizācijā. Saskaņā ar minētā līguma 3. un 4. punktu darbinieks par

līgumā norādīto funkciju un pienākumu neizpildīšanu, kuru dēļ nav nodrošināta uzticēto materiālo vērtību saglabāšana, ir pilnā mērā

materiāli atbildīgs.

2013.gada 9.aprīlī atbildētājs kārtējo reizi mutiski ticis uzaicināts pie prasītājas, lai izsniegtu atbildētājam inventarizācijas komisijas

darbības rezultātus, līgumā noteiktajā kārtībā pārņemtu no atbildētāja noliktavas atlikumus un saņemtu no atbildētāja paskaidrojumus

par prombūtnes un iztrūkuma iemesliem. 2013.gada 9.aprīlī plkst. 15.00 atbildētājs ieradies pie prasītājas, bet atteicies no jebkādu

dokumentu parakstīšanas, nesniedzis prasītājai paskaidrojumus un nepamatojis noliktavas atlikumu dokumentālo nesakritību ar

faktisko preces daudzumu. Norādīto faktu SIA ,,Top Cosmetics" darbinieki fiksējuši atsevišķā aktā.

2013.gada 18.aprīlī plkst. 12.00 atbildētājam tikusi nosūtīta ierakstīta vēstule Nr. 2013-04-18-1 ar aicinājumu 2013.gada 22.aprīlī

plkst.12.00 ierasties SIA ,,Top Cosmetics" telpās P.Brieža ielā 21-21, Rīgā, ar mērķi iepazīties ar noliktavas materiālo vērtību

inventarizācijas rezultātiem. Atbildētājs ne norādītajā laikā, ne arī vēlāk nav ieradies pie prasītājas un nav saņēmis inventarizācijas

rezultātus. Par minēto faktu sastādīts akts.

Uzskata, ka konstatējams, ka atbildētājs ar viņa rīcībā nodotajām precēm rīkojies prettiesiski, pieļaujot to daudzuma samazinājumu un

neveicot nekādas darbības, lai mazinātu iztrūkumu vai noskaidrotu un pamatotu prasītajai iztrūkuma iemeslus. Rezultātā prasītājai

radīts mantisks zaudējums LVL 590,30 apmērā. Atbildētājs ar savu prettiesisko darbību (bezdarbību), kas izpaužas kā neatbilstoša

darba pienākumu pildīšana, kas novedusi pie tā, ka noliktavā konstatēts preču iztrūkums, atteikums pabeigt darbu inventarizācijas

komisijā, atteikums nodot preču atlikumu prasītājai, paskaidrojumu sniegšanas atteikums sakarā ar iztrūkumu un neesamību

darbavietā, nodarījis prasītājam zaudējumus LVL 590,30 apmērā. No norādītā varot secināt, ka atbildētājs vainojams inventarizācijas

rezultātā konstatētā iztrūkuma LVL 590,30 apmērā radīšanā, jo viņa rīcībā nodotās preces vai nu prettiesiski patvaļīgi atsavinātas

savās interesēs, vai citā veidā pieļauts noliktavas preču iztrūkums. Atbildētāja rīcība esot prettiesiska, jo atbildētājs nav izpildījis

darba līgumā un līgumā par materiālo atbildību norādītās saistības. Atbildētāja pienākums bija nodrošināt uzticēto materiālo vērtību

saglabāšanu, kas nav izpildīts. Konkrētajā gadījumā atbildētājs nodarījis tiešus zaudējumus. Ja atbildētājs būtu ar tā rīcībā nodotajām

precēm rīkojies saudzīgi, tas ir, saglabājis atbildētājam uzticētās mantiskās vērtības, tad prasītājai nebūtu iestājies mantisks

pametums, kas ir zaudējumu rašanās cēloņsakarība ar atbildētāja rīcību.

Norāda, ka par atbildētāja tiešu vainu zaudējumu nodarīšanā netiešā veidā liecina atbildētāja uzvedība inventarizācijas laikā.

Inventarizācijas laikā atbildētājs iesniedzis prasītājai uzteikumu, kurā lūdzis atbrīvot viņu no darba pēc paša vēlēšanas ar 2013. gada

8.aprīli. Atbildētājs uzteicis darba tiesiskās attiecības pretrunā darba līguma noteikumiem, proti: darba līguma 6.punktu, kurā noteikts,

ka atbildētājs var uzteikt darba līgumu piecas dienas iepriekš, brīdinot par to darba devēju (prasītāju), kā arī pretēji Darba likuma 100.

panta pirmās daļas noteikumiem. Tāpat atbildētājs nebijis nokārtojis savas saistības pret prasītāju, tas ir, saskaņā ar darba līguma

3.2.punktu pirms darba attiecību izbeigšanas nepieciešams, lai atbildētājs ar pieņemšanas-nodošanas aktu nodotu noliktavā esošās

preces citam prasītāja darbiniekam - noliktavas pārzinim /pers. E/. Šo pienākumu atbildētājs nav izpildījis līdz pat prasības pieteikuma

iesniegšanas dienai. Līdz ar to atbildētājs no darba tiesiskajām attiecībām atbrīvots ar 2013.gada 8.aprīlī, ar ko tikušas pilnīgi

ignorētas prasītājas likumiskās un līgumiskās tiesības. Iepriekš minētie fakti norādot uz to, ka atbildētājs rīkojies ļaunprātīgi ar mērķi

izvairīties no savu pienākumu izpildes, tādējādi cerot, ka izdosies izvairīties no atbildības par prettiesisko rīcību, kuras rezultātā

prasītājai nodarīti zaudējumi LVL 590,30 apmērā.

Pamatojoties uz Darba likuma 28.panta otro daļu, 86.panta pirmo un otro daļu, Civillikuma 1770., 1773., 1775. un 1779.pantu,

prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja zaudējumus LVL 590,30 apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus.

2013.gada 26.septembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemti atbildētāja /pers. A/ rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts,

ka prasību neatzīst. Paskaidro, ka saskaņā ar 2009.gada 1.maija darba līgumu atbildētājs pieņemts darbā par noliktavas pārzini, kā

arī ar darba līgumu viņam bijis noteikts pienākums veikt preču ekspedīciju. 2009.gada 1.oktobrī atbildētājs parakstījis līgumu par

pilnīgu individuālo materiālo atbildību, uzņemoties pildīt ar līgumu noteiktos pienākumus, kā arī atbildību gadījumā, ja atbildētāja vainas

dēļ darba devējam tiks nodarīti zaudējumi un atbildētājs būs vainojams viņam uzticēto materiālo vērtību nesaglabāšanā. 2010.gada

1.maijā, savstarpēji vienojoties, noslēgts jauns darba līgums, nosakot darba algu mazākā apmērā, nekā tā bijusi noteikta ar sākotnēji

noslēgto līgumu. Ar noslēgtā līguma 3.2.punktu noteikta atbildētāja kā darbinieka pilna materiālā un civiltiesiskā atbildība, tāpēc

prasītājs prasībā nepamatoti atsaucas uz 2009.gada 1.oktobra līgumu par pilnīgu individuālo materiālo atbildību, kuru atbildētājs

noslēdzis 2009.gada 1.maijā darba līguma darbības laikā.

2010.gada 1.maija darba līguma 3.1.punkts nosaka, ka atbildētājam bija jāatskaitās Darba devēja grāmatvedībai pēc darba devēja

noteiktajā kārtībā. 3.2.punktā noteikts, ka, ejot atvaļinājumā vai izbeidzoties darba attiecībām, atbildētāja pienākums ir viņa atbildībā

esošās vērtības nodot ar aktu (inventarizācijas) darba devēja norādītajam darbiniekam.

Norāda, ka darba devējs šos līguma nosacījumus nav ievērojis, līguma 3.1.punktā minēto materiālo vērtību atskaites un uzskaites

kārtību darba devējs uzņēmumā nebijis noteicis, tāpat visā darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējs, izdodot rīkojumu

par atbildētāja atvaļinājumu, ar rīkojumu neiecēlis kādu konkrētu darbinieku, kuram ar aktu bija jānodod materiālās vērtības noliktavā,

jo norīkotais darbinieks turpināja pildīt tos pašus pienākumus, kurus veicis atbildētājs, bez materiālo vērtību inventarizācijas un aktiem.

Līdz ar to uzskata prasītājas norādīto, ka atbildētājs neievērojis un pārkāpis noslēgtā darba līguma nosacījumus, par nekorektu, ja pats

darba devējs neizpildījis pienākumus, kuri viņam bija noteikti ar noslēgtā darba līguma noteikumiem.

Prasītāja ir norādījusi uz atbildētāja atbildību par konstatēto preču iztrūkumu par laika periodu, kad atbildētājam bijusi izsniegta

darbnespējas lapa sakarā ar 2013.gada 28.februārī gūto elektrotraumu un darbā atbildētājs nebijis un noliktavas pārziņa pienākumus

nepildījis līdz 2013.gada 3.aprīlim. Prasītājs nav norādījis, ka pēc elektrotraumas gūšanas atbildētājs ticis ievietots slimnīcā un fiziski

nevarējis pildīt noliktavas pārziņa pienākumus, prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka uzreiz pēc atbildētāja ievietošanas slimnīcā

būtu nozīmēta komisija un veikta noliktavā atrodošos materiālo vērtību inventarizācija pirms nodošanas personai, kura ar rīkojumu bija

iecelta atbildētāja vietā noliktavas pārziņa amatā. Prasītāja nav norādījusi un nav iesniegusi nevienu pierādījumu par veiktajām

inventarizācijām noliktavā, kas notika regulāri (vismaz 3-4 reizes gadā) un bija arī pabeigta 2012.gada inventarizācija, kurā nav ticis

konstatēts preču iztrūkums. Prasītāja tāpat nav minējusi, ka vismaz 6 mēnešus pirms preču derīguma termiņa beigām atbildētājs

sastādījis aktus par šīm precēm un nodevis grāmatvedībai, lai realizētu preces par atlaižu cenām, un ka nepārdotā prece tikusi

atgriezta atpakaļ noliktavā un nodota utilizācijai, kā arī prasītāja nav norādījusi, ka pats darba devējs 2012.gadā konstatējis

neatbilstību faktiskajam atlikumam noliktavā ar grāmatvedībā fiksētajiem datiem sakarā ar kļūdām datorprogrammā, kuras ilgstošā

laika periodā netika novērstas.

Savas prasības pamatojumam prasītājs ir iesniedzis 2013.gada 8.aprīļa aktu par noliktavas preces iztrūkumu, prasībā norādot, ka par

aktā uzskaitītajām, bet iztrūkstošajām precēm atbildētājs esot parakstījies uz pavadzīmēm par preču pieņemšanu noliktavā. Prasītāja

nav iesniegusi pierādījumus, ka 2013.gada 8.aprīļa aktā uzskaitītās preces iztrūkums būtu radies atbildētāja vainas dēļ laika periodā

no 2013.gada janvāra līdz atbildētāja ievietošanai stacionārā 2013.gada 28.februārī.

No iesniegtā akta redzams, ka pie iztrūkstošajām precēm ir pieniņš sejai, krēms acīm un cita kosmētikas produkcija, kuras derīguma

termiņš nepārsniedz 2 gadus, tas ir, uzskaitīta tāda prece, kura nav derīga un realizējama 2013.gadā. Prasītāja ir norādījusi, ka

2013.gada 2.aprīlī ar rīkojumu Nr.12 apstiprināts inventarizācijas komisijas sastāvs, iekļaujot tajā arī atbildētāju. Minētā prasītājas

rīcība bijusi prettiesiska, jo šajā dienā atbildētājam vēl bijusi darbnespējas lapa. Prasītāja nav norādījusi, ka, atgriežoties darbā,

atbildētāju pie darba pienākumu veikšanas atbildētāja darba vietā noliktavā nepielaida. Tā kā šāda darba devēja rīcība bijusi

prettiesiska un atbildētāja atstādināšana no darba pienākumu pildīšanas nav bijusi attiecīgi noformēta un pamatota, atbildētājs

2013.gada 5.aprīlī darba devējam iesniedzis iesniegumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar 2013.gada 8.aprīli. Prasītāja

nepamatoti norādījusi, ka, uzteicot darba līgumu, atbildētājs pārkāpis Darba likuma 100.panta pirmajā daļā noteikto viena mēneša

garo uzteikuma periodu, jo saskaņā ar 2010.gada 1.maija darba līguma 6.1.punktu atbildētājam bija tiesības uzteikt darba līgumu 5

dienas iepriekš, bet likums pieļauj darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc abpusējas vienošanās jebkurā laikā. Tā kā prasītāja

atbildētāju pēc ierašanās darbā 2013.gada 3.aprīlī noliktavā neielaida, esot nepamatota norāde prasībā, ka atbildētājs pārkāpis

2010.gada 1.oktobra darba līguma 3.2.punkta nosacījumus un ar aktu nenodevis atbildētāja atbildībā esošās materiālās vērtības

noliktavā, jo laika periodā no 2013.gada 28.februāra līdz 2013.gada 3.aprīlim noliktavā strādājusi citas personas un atbildību par

preču iztrūkumu jāuzņemas darbiniekam, kas bijis atbildētāja vietā norīkots noliktavas pārziņa pienākumu pildīšanai.

Nenoliedz faktu, ka, ņemot vērā visus iepriekš minētos apstākļus, atbildētājs kategoriski atteicies parakstīt jebkādus dokumentus, jo

nevarējis būt atbildīgs par preču iztrūkumu par laika periodu, kad savus darba pienākumus nepildījis, kā arī tā iemesla dēļ, ka darba

devējam bijis zināms fakts par kļūdām grāmatvedības datorprogrammā, un viņš pieņem, ka faktiski nekāds preču iztrūkums no

2010.gada nebijis, jo šajā laika periodā veiktas neskaitāmas inventarizācijas, bet aktā minēto preču iztrūkums iepriekš neticis

konstatēts. Prasītāja atbildētāja atteikumu parakstīt 2013.gada 8.aprīļa preču pieņemšanas-nodošanas aktu darbiniekam /pers. E/

nepamatoti traktē kā ļaunprātīgu rīcību ar mērķi izvairīties no savu pienākumu izpildes, jo /pers. E/ noliktavas pārziņa pienākumus

sācis pildīt pēc atbildētāja ievietošanas slimnīcā pēc elektrotraumas gūšanas 2013.gada 28.februārī, tādējādi atbildētājs nevar būt

atbildīgs par faktisko stāvokli noliktavā, ko darba devēja ieceltā komisija fiksējusi 2013.gada 8.aprīlī, un noliktavā vairāk nekā divus

mēnešus strādāja citi darbinieki, tāpat atbildētājs neesot vainojams un nevarot būt atbildīgs par preču iztrūkumu, ja tāds faktiski ir

bijis. Atbildētājs lūdz tiesu prasību noraidīt.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Artūrs Pugejs prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem

motīviem un pamatiem, lūdza prasību apmierināt. Papildus paskaidroja, ka 2010.gada 1.maija darba līgumā nav nevienas atsauces,

ka iepriekš noslēgtais materiālās atbildības līgums būtu izbeigts, līdz ar to pastāv divi līgumi -viens par materiālo atbildību un darba

līgums. 2013.gada 6.aprīlī inventarizācija ir notikusi. Atbildētājs ir piedalījies inventarizācijā, bet nepilnu darba dienu, kādas 2 vai 3

stundas veicis darbu kopā ar komisiju, bet pēc tam pazudis un nav rādījies līdz darba tiesisko attiecību izbeigšanai. Nākamajā darba

dienā, 8.aprīlī, atbildētājs iesniedzis iesniegumu, ar kuru lūdzis viņu atbrīvot no darba. Šajā dienā atbildētājs vairs nav bijis

sasniedzams darbā, nav piedalījies komisijas darbā, nav skaidrojis komisijas locekļiem, kādēļ ir radies iztrūkums. Līdz ar to komisijas

locekļi bijuši spiesti uzaicināt atbildētāju 9.aprīlī un iepazīstināt ar iztrūkuma rezultātiem, taču 9.aprīlī atbildētāja attieksme bijusi

noraidoša. Nekādi paskaidrojumi netika sniegti un dokumenti netika parakstīti, kā arī noliktavas atlikums netika nodots. Līdz ar to ticis

konstatēts, ka šāda atbildētāja darbība ir prettiesiska un atbildētāja rīcības dēļ prasītājam ir nodarīti zaudējumi, kuri ir vienādi ar

iztrūkuma apmēru. Iztrūkums konstatēts, fiziski saskaitot visas preces noliktavā un salīdzinot ar pavadzīmēs norādītām precēm, par

pamatu ņemtas tikai tās preču pavadzīmes, kurās redzams atbildētāja paraksts.

Atbildētājs/pers. A/ tiesas sēdē prasību neatzina, paskaidroja, ka 2013.gada 28.februārī guvis elektrotraumu un viņam noteikta

darbnespēja. Slimības laikā vairākkārt viņam zvanījis izpilddirektors ar jautājumu, kad ieradīsies darbā. Ierodoties darbā, neticis

pielaists pie noliktavas pārziņa amata pienākumu pildīšanas. Noliktavā atradies /pers. E/ un /pers. G/, un tikai viņu vadībā atbildētājs

varējis iekļūt noliktavā. Visas dienas līdz inventarizācijai bijis klāt un skatījies, kā /pers. E/ kārto noliktavu, jo atbildētājam bijis skaidrs,

ka viņš iet prom no darba. Ierodoties noliktavā, daudzas lietas jau bijušas pārkārtotas. /pers. E/ noliktavā darbojies jau no aprīļa

sākuma. Savu vainu pilnībā neatzīst, jo iepriekšējā inventarizācijā, kas veikta 2012.gada decembrī un 2013.gada janvāra sākumā,

nekāds iztrūkums netika konstatēts. Atbildētājam nav ne jausmas, kā radies norādītais iztrūkums. Tas ir noticis mēneša laikā, kamēr

atbildētājs nav atradies darba vietā.

Liecinieks/pers. H/ tiesas sēdē liecināja, ka ir SIA “TOP Cosmetics” izpilddirektors. Atbildētājs ticis pieņemts darbā 2009.gadā par

noliktavas pārzini. Atbildētājs atgriezies darbā pēc slimības 2013.gada 3.aprīlī, un ticis iekļauts inventarizācijas komisijā. 2013.gada

6.aprīlī notikusi inventarizācija. Atbildētājs ticis ielaists noliktavā, viņam pat prasīts, lai viņš pilda savus pienākumus noliktavā un palīdz

visu izdarīt līdz galam. Laikā, kamēr atbildētājs nav atradies darbā slimības dēļ, noliktavā gājusi menedžere tikai /pers. C/ pavadībā.

Neviens cits noliktavas telpās nav varējis iekļūt. Noliktavas atslēga glabājusies /pers. C/ seifā. Ticis pieņemts jauns noliktavas

pārzinis /pers. E/, kurš noliktavā sācis strādāt pēc inventarizācijas. Līdz 6.datumam /pers. E/ noliktavā iekļūt nav varējis. Laikā, kamēr

/pers. A/ nebija darbā, preces netika saņemtas. Preces, kurām ir beigušies realizācijas termiņi, tiek norakstītas, un tās nav norādītas

inventarizācijas aktā. Iepriekšējā inventarizācija veikta 2012.gada decembrī, un nekāds iztrūkums netika konstatēts. Iepriekš ar

atbildētāju bijušas labas darba attiecības. Noliktavas pārzinim ir jāskatās, kāda prece tiek uzskaitīta un jāseko līdz tam, lai jau

norakstītā prece neparādītos dokumentos.

Lieciniece/pers. G/ tiesas sēdē liecināja, ka strādā SIA “TOP Cosmetics” par klientu servisa menedžeri vairāk kā divus gadus.

Norādīja, ka bija viena no inventarizācijas komisijas loceklēm. /pers. A/ 2013.gada 6.aprīlī piedalījās inventarizācijā, palīdzēja skaitīt

preci. Nākamajā dienā viņš noliktavā vairs neienāca, un kopš tās dienas vairs nav bijis darbā. Darbnespējas laikā vienu reizi bijis

darbā, palīdzējis atrast preci, kuru nevarēja atrast. /pers. A/ prombūtnes laikā noliktavā gāja /pers. G/ un direktors, vienmēr abi kopā.

Neviens cits noliktavā nevarēja tikt. Pirms /pers.A/atgriezās darbā, lieciniece kopā ar /pers. E/ ieviesusi kārtību noliktā. Tas noticis,

pirms Edgars bija atgriezies darbā. /pers. E/ pieņemts darbā jau pirms /pers. A/ atgriezās darbā. Kopā ar /pers. E/ gājusi noliktavā,

preci izsniegt un saņemt varējusi lieciniece. Kad /pers.A/ievietots slimnīcā, inventarizācija netika veikta.

Lieciniece/pers. L/ tiesas sēdē liecināja, ka strādā SIA “TOP Cosmetics” - šobrīd par veikala vadītāju, iepriekš bijusi pārdevēja.

2013.gada inventarizācija notika 2013.gada 6.aprīlī. Komisijā bija /pers. G/, /pers. E/, /pers. A/, /pers. M/. /pers. A/ šajā dienā

strādājis un piedalījies inventarizācijā. Atteicies parakstīt inventarizācijas komisijas aktus. Noliktavas inventarizācijā piedalījusies

pirmo reizi. Tajā dienā strādājusi veikalā un paralēli gājusi lejā uz noliktavu palīdzēt. Personīgi preci nav skaitījusi un nav konstatējusi,

ka prece tiešām trūkst. Kurš atvēra noliktavu, nezina, nav redzējusi.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības un izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa uzskata,

ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2009.gada 1.maijā starp SIA „TOP Cosmetics” kā darba devēju un /pers. A/ kā darbinieku

noslēgts darba līgums Nr.0029, saskaņā ar kuru /pers. A/ pieņemts darbā SIA „TOP Cosmetics” par noliktavas pārzini.

2009.gada 1.oktobrī starp pusēm noslēgts līgums par darbinieka pilnīgu individuālo materiālo atbildību, kura 3.punktā noteikts, ka

gadījumā, ja darbinieka vainas dēļ nav nodrošināta viņam uzticēto materiālo vērtību saglabāšana vai darba devējam nodarīti

zaudējumi līgumā noteikto pienākumu nepildīšanas dēļ, darba devējam nodarīto zaudējumu apmēra noteikšana un to atlīdzināšana

tiek veikta atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu un līguma noteikumiem. Minētā līguma 4.punktā noteikts, ka darbinieks ir pilnā mērā

materiāli atbildīgs tikai par tiem darba devēja zaudējumiem, kas radušies darbinieka vainas dēļ.

2010.gada 1.maijā starp pusēm noslēgts darba līgums jaunā redakcijā, kura 3.punktā ir noteikts darbinieka civiltiesiskās atbildības

pamats, un minētā līguma 3.3.punkts paredz, ka darbinieks atlīdzina jebkurus zaudējumus, ja tie radušies darbinieka prettiesiskas

rīcības (vai bezdarbības) rezultātā, vai ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla neveic darbu vai veic to nepienācīgi.

Saskaņā ar Darba likuma 86.panta pirmo daļu, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla neveic darbu vai arī veic to nepienācīgi vai

citādas prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus darba devējam, darbiniekam ir pienākums atlīdzināt darba

devējam radušos zaudējumus.

Tādējādi atbilstoši normatīvā akta noteikumiem darbinieka pienākums atlīdzināt darba devējam nodarītos zaudējumus iestājas tikai

tad, ja tie radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības rezultātā, tai skaitā – darbiniekam bez attaisnojoša iemesla neveicot

darbu vai veicot to nepienācīgi, līdz ar ko ir nepieciešams konstatēt tiešu cēlonisku sakaru starp darbinieka prettiesisku, vainojamu

rīcību un radītiem zaudējumiem. Saskaņā ar Darba likuma 6.panta pirmo daļu, kas paredz, ka nav spēkā darba koplīguma, darba

kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka

tiesisko stāvokli, jebkādi darba attiecības regulējoši noteikumi, kas pretēji Darba likuma 86.panta pirmās daļas noteikumiem

pasliktina darbinieka stāvokli, paplašinot civiltiesiskās atbildības pamatus un apmēru, ir atzīstami par spēkā neesošiem. Turklāt gan

pušu noslēgtā līguma par materiālo atbildību, gan darba līguma noteikumi paredz darbinieka atbildību tikai par tādiem zaudējumiem,

kas radušies viņa prettiesiskas rīcības dēļ.

Prasītājai prasībā par darbinieka nodarīto zaudējumu atlīdzību ir pienākums pierādīt ne tikai zaudējumu esamību un to apmēru, bet arī

darbinieka prettiesisku, vainojamu rīcību un tās cēloņsakarību ar nodarītajiem zaudējumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1771.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Civillikuma 1773.pantā noteikts, ka

zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs - kad tas cēlies

sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs - kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā vara.

Civillikuma 1640.pantā noteikts, ka vainas pakāpes ir dažādas, raugoties pēc tam, vai darbība izdarīta ļaunā nolūkā, vai tikai aiz

neuzmanības.

Saskaņā ar Civillikuma 1641.pantu ar ļaunu nolūku jāsaprot katrs tīšs kaitējums.

Saskaņā ar Civillikuma 1643.pantu, kas otram nodara kaitējumu bez ļauna nolūka, ja viņš par šo kaitējumu ir vainojams, pielaiž

neuzmanību. Neuzmanība ir rupja un viegla.

Saskaņā ar Civillikuma 1645.pantu neuzmanība ir rupja, ja kāds rīkojas augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi, vai mazāk rūpējas par

viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša, vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība

nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam nezināmi. Zaudējumu atlīdzības un citu civiltiesisku seku ziņā rupja neuzmanība pilnīgi

pielīdzināma ļaunam nolūkam.

Tiesa atzīst, ka, tulkojot iepriekš minētos noteikumus kopsakarā ar Darba likuma 86.panta pirmās daļas noteikumiem, darbinieks ir

atbildīgs par tikai par tiešiem zaudējumiem, kas nodarīti ar darbinieka ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības rezultātā.

Tiesa uzskata, ka lietā nav iegūti pierādījumi, ka prasītājas norādītie zaudējumi inventarizācijas rezultātā konstatētā preču iztrūkuma

vērtībā būtu radušies atbildētāja prettiesiskas, vainojamas rīcības rezultātā.

No lietas materiāliem redzams, ka ar 2013.gada 2.aprīļa SIA „TOP Cosmetics” izpilddirektora /pers. C/ rīkojumu Nr.12 uzdots veikt

prasītājas preču inventarizāciju noliktavā un veikalā, inventarizāciju uzsākot 2013.gada 6.aprīlī. Izveidota inventarizācijas komisija, tās

sastāvā iekļaujot arī atbildētāju.

No SIA „TOP Cosmetics” 2013.gada 8.aprīļa inventarizācijas komisijas darbības rezultātu apkopojuma redzams, ka inventarizācijas

rezultātā noliktavā konstatēts preču iztrūkums LVL 590,30 vērtībā. Komisija aktā ir secinājusi, ka trūkstošā prece uzticēta glabāšanā

materiāli atbildīgai personai – noliktavas pārzinim /pers. A/.

No izrakstiem no medicīnas kartes redzams, ka 2013.gada 28.februārī /pers. A/ ir guvis elektrotraumu, sakarā ar ko ticis ievietots

slimnīcā un viņam noteikta darbnespēja laikā no 2013.gada 1.marta līdz 2.aprīlim. Atbildētājs atgriezies darbā pēc darbnespējas

izbeigšanās 2013.gada 3.aprīlī.

Starp pusēm nav strīda par atbildētāja darbnespējas faktu un ilgumu, līdz ar ko konstatējams, ka atbildētājs minētajā laika periodā

darbā neatradās un neveica noliktavas pārziņa pienākumus. Tāpat nav strīda par to, ka, atbildētājam saslimstot, nav tikusi veikta

preču inventarizācija noliktavā un nav noteikta persona, kurai ar darba devēja rīkojumu uzdots pildīt noliktavas pārziņa pienākumus

atbildētāja prombūtnes laikā.

No prasītājas paskaidrojumiem un liecinieku liecībām izriet, ka atbildētāja darbnespējas laikā noliktava ir strādājusi un noliktavas

telpās ir iekļuvuši prasītājas darbinieki nolūkā saņemt pircējiem piegādājamo preci. Liecinieku liecības par personām, kurām bija

iespēja iekļūt noliktavas telpās un kuras ir tajās atradušās, ir pretrunīgas, proti: liecinieks /pers. C/ liecināja, ka noliktavas telpās gājusi

tikai /pers. G/ viņa pavadībā. Savukārt /pers.G/liecināja, ka noliktavā atradusies arī viņa kopā ar /pers. E/, kurš bijis pieņemts darbā

jau pirms atbildētāja darbnespējas izbeigšanās un kārtojis noliktavu. Minētās liecinieces liecības apstiprina atbildētāja

paskaidrojumus par to, ka, viņam atgriežoties darbā, noliktavā veiktas izmaiņas preču izkārtojumā un tur darbojies /pers. E/. Pie

šādiem apstākļiem ir pamats secināt, ka faktiski prasītāja, neatkarīgi no inventarizācijas rezultātiem un atbildētāja turpmākās rīcības,

jau pirms viņa atgriešanās darbā bija nolēmusi uzteikt ar atbildētāju noslēgto darba līgumu par noliktavas pārziņa pienākumu izpildi,

līdz ar to ticamību iegūst atbildētāja paskaidrojumi, ka pēc atgriešanās darbā 2013.gada 3.aprīlī viņš netika pielaists pie darba

pienākumu izpildes parastā (līdzšinējā) kārtībā.

Tiesa uzskata, ka, ievērojot atbildētāja ilgstošo darbnespēju un inventarizācijas izdarīšanas laiku, kā arī to apstākli, ka atbildētāja

prombūtnes laikā noliktavā iekļuva citi prasītājas darbinieki, nav konstatējams, ka zaudējumi būtu nodarīti atbildētāja prettiesiskas,

vainojamas rīcības rezultātā. Turklāt prasītāja nav arī konkretizējusi, kā izpaudusies atbildētāja prettiesiskā, vainojamā rīcība, proti: vai

atbildētājs būtu prettiesiski rīkojoties ar precēm, piemēram, tās piesavinoties, vai nepildījis kādus viņam uzdotus pienākumus preču

uzskaitē un saglabāšanā. Prasītāja, prasību ceļot, vadījusies vien no apsvēruma, ka atbildētājs, tās ieskatā, ir materiāli atbildīgs par

preču saglabāšanu.

Saskaņā ar Darba likuma 87.panta pirmo un otro daļu darbinieks pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības par darba

devējam nodarītajiem zaudējumiem, ja arī darba devējs pats — ar saviem rīkojumiem vai nenodrošinot pienācīgus darba apstākļus

vai darba aprīkojumu — bijis vainīgs zaudējumu nodarīšanā. Darbinieka civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas

apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi darbinieka vai darba devēja vaina. Šā panta pirmās daļas noteikumi attiecīgi

piemērojami arī tad, kad darba devējs nav brīdinājis darbinieku par šādu zaudējumu rašanās risku, ko darbinieks nav paredzējis un

viņam nevajadzēja paredzēt, kā arī tad, kad darba devējs nav ievērojis pienācīgo rūpību, lai zaudējumus novērstu vai mazinātu.

Tiesa uzskata, ka prasītāja, neizdodot rīkojumu par atbildētāja aizvietošanu viņa prombūtnes laikā un pieļaujot situāciju, kad

attiecīgajā periodā vairākas personas iekļuva noliktavas telpās, tai skaitā – nolūkā paņemt preces no noliktavas, kā arī nenodrošinot

materiālo vērtību inventarizāciju noliktavā, uzsākoties atbildētāja darbnespējai, pati nav ievērojusi pienācīgo rūpību, lai zaudējumus

mazinātu vai novērstu.

Tiesa uzskata, ka atbildētāja turpmākā rīcība, neierodoties darbā pēc 2013.gada 6.aprīļa, neparakstot dokumentus un uzsakot darba

līgumu, neliecina par atbildētāja pieļautu prettiesisku rīcību un vainu zaudējumu nodarīšanā, jo minētie prasītājas argumenti balstās uz

tās veiktu subjektīvu atbildētāja rīcības iemeslu skaidrojumu un ir atzīstami par prasītājas pieņēmumu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.

Prasību noraidot, saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, trešo daļu un ceturto daļu no

prasītājas par labu atbildētājam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi zvērināta advokāta palīdzības samaksai EUR 125,99.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 97., 189. un 190.pantu,

tiesa

nosprieda:

SIA ,,TOP Cosmetics” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par zaudējumu piedziņu noraidīt.

Piedzīt no SIA ,,TOP Cosmetics”, reģ.Nr.40003654388, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos

izdevumus EUR 125,99 (viens simts divdesmit piecus euro deviņdesmit deviņus centus).

Noteikt SIA ,,TOP Cosmetics” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu 10 (desmit)

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu

rajona tiesā.

Tiesnese S.Strakše