Court partially allows alimony claim, rejecting defendant's partial payment and in-kind support defense.

Lietas Nr. C29650816

Lietas arhīva Nr. C-2771-17/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 20.martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Jolanta Zaškina, ar tiesas sēdes sekretāru Mihailu Ivanovu, tulku Vitu Avdašovu, piedaloties

pusēm, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ (/pers. B/) par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ cēlusi prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu 200 euro apmērā piedziņu pušu meitas /pers. C/ uzturam.

Prasības pieteikumā norādīts, ka pušu kopdzīvē /datums/ir dzimusi meita /pers. C/. Šobrīd puses dzīvo šķirti. Bērns dzīvo pie prasītājas. Atbildētājs

līdzekļus bērna uzturēšanai nedod. Bērna uzturēšanas izmaksas mēnesī ir 200 euro.

Prasītājas vidējie ienākumu ir 345,72 euro mēnesī.

Prasītājas apgādībā ir vēl viens bērns, kura uzturam viņa saņem uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda 111 euro mēnesī. Prasītāja saņem

arī bērnu kopšanas pabalstu 34,14 euro mēnesī.

Rakstveida paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka šobrīd ir bez darba un viņam nav nekādu ienākumu. Atbildētājs iespēju robežās palīdzot

bērnam, pērkot apģērbu (novembrī tikuši nopirkti zābaki) un citas nepieciešamās lietas (mobilais tālrunis u.tt.). Atbildētājs apmaksājot bērna mobilā

tālruņa rēķinus. Atbildētājs piekrīt maksāt prasītājai uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā un pats nodrošināt bērnu ar

nepieciešamajām mantām, jo atbildētājs pamatoti apšauba to, ka viņa samaksātie naudas līdzekļi tiek tērēti tiem paredzētajam mērķim, proti, bērna

uzturam (lietas 15.-17.lapa).

Tiesas sēdē prasītāja prasību uzturēja.

Atbildētājs norādīja, ka prasību neatzīst, bet faktiski prasību daļēji atzina, paskaidrojot, ka maksās bērna uzturam uzturlīdzekļus Ministru kabineta

noteiktajā minimālajā apmērā, kā arī pats iegādāšoties bērnam nepieciešamās lietas. Maksāt lielāku summu, atbildētājam liedzot viņa sliktais mantiskais

stāvoklis. Turklāt atbildētājam esot šaubas par to vai uzturlīdzekļi tiks izlietoti tieši bērna vajadzību apmierināšanai.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 21.decembra lēmumu no atbildētāja prasītājas labā bērna uzturam piedzīti uzturlīdzekļi

111 euro mēnesī, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, sākot no 2016.gada 9.novembra līdz nolēmuma taisīšanai

lietā.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies pušu paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

Civillikuma 177.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikts, ka vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i.,

ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības

nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Saskaņā ar Civillikuma

179.panta pirmo un otro daļu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz

laikam, kad bērns pats sevi var apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem

vecākiem.

Tiesas sēdē noskaidrots, ka pušu meita dzimusi /datums/(lietas 8. lapa). Starp pusēm nav strīda par to, ka bērns dzīvo pie prasītājas. Saskaņā ar

prasītājas sastādīto aprēķinu, bērna uzturam mēnesī nepieciešami 307 euro. Izdevumus veido sekojošas pozīcijas: pārtika-150 euro, medikamenti- 20

euro, ārstu konsultācijas- 20 euro, apģērbs- 30 euro, apsaimniekošanas un ar dzīvokļa lietošanu saistīto pakalpojumu izmaksas- 40 euro, pulciņi- 20,

kinoteātris- 10 euro, mobilais telefons- 7 euro, internets- 10 euro.

Atbildētājs bērna uzturam nepieciešamo līdzekļu aprēķina pamatotību neapstrīdēja.

Tiesa uzskata, ka prasītājas sastādītais aprēķins ir pamatots, tajā iekļautās izdevumu pozīcijas ir nepieciešamas normālai bērna garīgās un fiziskās

attīstības nodrošināšanai.

Civilprocesa likuma 179.panta pirmā daļa nosaka vecāku pienākumu uzturēt bērnu. Šis pienākums ir samērojams ar vecāku spējām un viņu

mantas stāvokli.

Prasītāja norāda, ka viņas ienākumi mēnesī ir 345,72 euro. Vēl prasītāja saņem bērnu kopšanas pabalstu 34,14 euro. Atbildētājs norāda, ka

nestrādā un nesaņem nekāda veida ienākumus. No valsts sociālās apdrošināšanas Rīgas pilsētas Kurzemes reģionālās nodaļas izziņas redzams, ka

22.04.2016. atbildētājs ir pārtraucis darba attiecības ar SIA “/nosaukums/” (lietas 18.lapa). Viņa ienākumi laika periodā no 2014.gada marta līdz

2016.gada 1prīlim bija 162,52 euro. Ziņu par citiem pušu ienākumiem vai nekustamā īpašuma vai kustamas mantas piederību lietas materiālos nav.

No minētā izriet, ka prasītājas mantiskais stāvoklis ir labāks nekā atbildētājam, taču prasītājas apgādībā ir vēl viens bērns, savukārt atbildētājam

citu apgādājamo personu, izņemot pušu bērnu nav. Turklāt atbildētājs ir darbspējīgā vecumā un nav iesniedzis pierādījumus, ka viņam trūktu spēju strādāt

tādu darbu, kurā atalgojuma līmenis būtu pietiekams, lai atbildētājs spētu nodrošināt savu bērnu ar nepieciešamo uzturu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 1. un 2.punktu

katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus katram savam bērnam no 7 gadu

vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656

“Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktā noteikts,

ka no 2017.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 380 euro.

No iepriekš minētā regulējuma tiesa secina, ka likumdevējs uzskata par taisnīgu un samērīgu katram vecākam, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa

maksāt saviem bērnam uzturlīdzekļus vismaz valstī noteiktajā minimālajā apmērā, kas konkrētajā gadījumā uz sprieduma taisīšanas dienu ir 114 euro.

Pienākums nodrošināt saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apmēru gulstas arī uz tādām personām, kuras vispār negūst ienākumus vai ir pat

darba nespējīgas.

Tiesa uzskata, ka atbildētājam, kā darbspējīgai personai, nenoliedzami bērna uzturam būtu jānovirza lielāka naudas summa, nekā valstī noteiktais

minimālo uzturlīdzekļu apmērs.

Ņemot vērā pušu mantisko stāvokli un spējas gūt ienākumus, tiesa uzskata, ka abām pusēm bērna uzturēšanā jāpiedalās vienādā apmērā un no

atbildētāja prasītājas labā, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta pirmo, otro un piekto daļu, no prasības celšanas dienas līdz bērna pilngadībai

piedzenami uzturlīdzekļi 150 euro apmērā mēnesī, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.

Ņemot vērā faktu, ka bērns pastāvīgi dzīvo pie prasītājas, prasītājai objektīvi ir labāk zināmas bērna vajadzības, proti, kādas preces ir jāiegādājas

un kādi pasākumi jāveic, lai nodrošinātu bērna garīgo un fizisko attīstību, ievērojot bērna individualitāti un spējas. Līdz ar to tiesa uzskata, ka atbildētāja

vēlme maksāt prasītājai uzturlīdzekļus minimālajā apmērā, papildus iegādājoties bērnam nepieciešamās lietas, nevar tikt apmierināta, jo prasītājai ir

tiesības paļauties uz to, ka viņa no bērna tēva saņems regulārus maksājumus noteiktā apmērā, lai pilnībā tiktu nodrošināts bērnam nepieciešamais uzturs.

Nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, tiesa nevar ņemt vēra varbūtību, ka atbildētājs papildus uzturlīdzekļu maksājumiem, iegādāsies bērnam

nepieciešamās lietas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja valsts ienākumos jāpiedzen valsts nodeva 270 euro, jo Civilprocesa likuma 35.panta

pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par vienu gadu, bet 34.panta pirmās

daļas 1.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 2134 euro, jāmaksā valsts nodeva 15 procenti no prasības

summas, bet ne mazāk par 71,14 euro. Valsts ienākumos jāpiedzen arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par paziņojumu un pavēstu nosūtīšanu lietas

dalībniekiem pirms sprieduma 7,40 euro (4 sūtījumi x 1,57 euro un 2 sūtījumi x 0,56 euro).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 195. un 204.1, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/ (/pers. B/), personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā bērna /pers. C/, personas kods

/personas kods/, uzturam uzturlīdzekļus 150 euro (Viens simts piecdesmit euro), katru mēnesi, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo

uzturlīdzekļu apmēru, sākot no 2016.gada 21.novembra līdz bērna pilngadībai.

Samaksa veicama /pers. A/ kontā /numurs/.

N o 2017.gada 20.marta pārtraukt uzturlīdzekļu piedziņu pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 21.decembra lēmuma.

Naudas summas, kas samaksātas pēc minētā lēmuma ieskaitīt šī sprieduma izpildē.

Piedzīt no /pers. B/ (/pers. B/), personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 270 euro (Divi simti septiņdesmit euro).

Valsts nodeva iemaksājama šādā kontā: Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, Konta Nr.LV55TREL1060190911200, BIC

kods TRELLV22, Iemaksas mērķis: valsts nodeva civillietā Nr. C29650815 (C-2771-17).

Piedzīt no /pers. B/ (/pers. B/), personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,40 euro (Septiņi euro

40 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami šādā kontā: Saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, saņēmēja iestāde:

Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.

C29650815 (C-2771-17).

Spriedums daļā par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Jolanta Zaškina