Gas supply company wins partial claim for unpaid gas, late fees, and court costs against individual.

Civillieta Nr.C12255116

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Krāslavā 2016.gada 13.oktobrī

Daugavpils tiesas tiesnese I.Stivriņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu akciju sabiedrības „Latvijas gāze” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 10.jūnijā akciju sabiedrība „Latvijas Gāze” (turpmāk tekstā – „prasītāja”) cēla Daugavpils tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/

(turpmāk tekstā – „atbildētāja”) par naudas piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka gazificētajā objektā /adrese/ (turpmāk tekstā-objekts) izlietota

dabasgāze, par ko nav veikta pilnīga samaksa. 2007.gada 17.maijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Dabasgāzes piegādes līgums

mājsaimniecības lietotājiem Nr.27-875631 par dabasgāzes piegādi objektā. 2015.gada 14.maijā prasītāja no jaunā objekta lietotāja saņēma pieteikumu

par līguma slēgšanu par dabasgāzes piegādi objektā. Pieteikumā norādīts dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījums, līdz kuram objektā izlietota dabasgāze

- 528m3. Periodā no 2011.gada 30.aprīļa līdz 2015.gada 13.martam objektā ir izlietota dabasgāze, par ko nav veikta samaksa 226,23 euro apmērā.

Atbildētājai 2016.gada 13.aprīlī tika nosūtīta pretenzija par parādu nomaksu, brīdinot par prasības celšanu tiesā. Tomēr parāds nav samaksāts. Lūdz

tiesu piedzīt no atbildētājas prasītājas labā parādu 226,23 euro, kas aprēķināts par laika periodu no 2011.gada 30.aprīļa līdz 2015.gada 13.martam,

nokavējuma procentus 174,82 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2011.gada 14.jūnija līdz 2015.gada 12.martam, valsts nodevu 71,14 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, lūdz atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā par laiku no sprieduma spēkā

stāšanās līdz sprieduma izpildei. Norādīja, ka nevēlas izmantot meditāciju un nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumu par prasības pieteikumu.

Civilprocesa likuma 250.21panta pirmā daļa nosaka, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

Civilprocesa likuma 250.25panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants), pusēm ir izskaidrotas pušu

procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, 2016.gada 22.jūlijā pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā,

tas ir, – 2016.gada 13.oktobrī.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot zaudējumus.

No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 17.maijā starp prasītāju un /pers. A/ tika noslēgts Dabasgāzes piegādes līgums mājsaimniecības

lietotājiem Nr.27-875631 pēc adreses /adrese A/.

Saskaņā ar līguma 3.1.1.punktu prasītāja apņēmās piegādāt atbilstoši standartam dabas gāzi, savukārt atbildētāja saskaņā ar līguma 2.1.2.punktu

uzņēmās pienākumu maksāt par gāzi atbilstoši Latvijas Republikas tiesību un normatīvajos aktos noteiktajiem tarifiem, nodokļiem un citiem maksājumiem,

kādi ir spēkā gāzes piegādes brīdi. Maksājumus veikt atbilstoši piegādātāja apstiprinātajiem metodiskajiem noteikumiem tarifu piemērošanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 36.5.pantu lietotājam ir

šādi pienākumi: līgumā noteiktajā kārtībā reģistrēt datus par izlietotās dabasgāzes daudzumu un ziņot sistēmas operatoram, kā arī izdarīt maksājumus

līgumā noteiktajos termiņos un apmērā. Savukārt šo noteikumu 46.pants nosaka, ka par saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā ar līgumu un

sistēmas operatora apstiprināto norēķinu kārtību. Norēķinu kārtībā paredz, kā lietotājs nolasa norēķinu uzskaites mēraparāta un dabasgāzes patēriņa

skaitītāja rādījumus un paziņo tos sistēmas operatoram. Norēķinu kārtību, kā arī grozījumus tajā sistēmas operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms tās

spēkā stāšanās publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un savā mājas lapā internetā.

Lietas materiālos esošais 2015.gada 14.maija jaunā objekta lietotāja pieteikums apliecina, ka dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījums, līdz kuram

objektā /adrese/ izlietota dabasgāze - 528m3.

2016.gada 13.aprīlī prasītāja atbildētājai nosūtīja pretenziju par parādu ar lūgumu samaksāt aprēķināto parādu līdz 2016.gada 23.aprīlim, brīdinot

par parāda piedziņu tiesas ceļā. Atbildētāja parādu nav nomaksājusi, līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds 226,23

euro, kas aprēķināts par laika periodu no 2011.gada 30.aprīļa līdz 2015.gada 13.martam.

Prasītāja lūdz piedzīt kā galveno parādu arī izdevumus 0,99 euro, kas saistīti ar pretenzijas nosūtīšanu.

Tiesa uzskata, ka prasītāja nepamatoti iekļāva galvenajā parāda izdevumus par pretenzijas nosūtīšanu, jo minētie zaudējumi nav atzīstami par

zaudējumiem Civillikuma 1779.panta izpratnē. Šie izdevumi nav uzskatāmi arī par tiesāšanās izdevumiem Civilprocesa likuma izpratnē, likums neuzliek

pienākumu prasītājam pirms prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā nosūtīt pretenziju vai brīdinājumu atbildētājam par līguma nepildīšanas sekām. Līdz ar

to, konkrētajā lietā ir likumīgs un pietiekams pamats prasītāja lūguma noraidīšanai par izdevumu, kas radušies kā izdevumi pretenzijas nosūtīšanai,

piedziņu.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un Civillikuma 1757.pants

paredz, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr. 1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punkts nosaka, ka par katru

veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus – 0,15 % dienā no nesamaksātās summas.

Prasītāja par laika periodu no 2011.gada 14.jūnija līdz 2015.gada 12.martam ir aprēķinājusi nokavējuma procentus 174,82 euro apmērā,

atbildētāja aprēķinātos nokavējuma procentus nav apstrīdējusi, līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītājas labā ir piedzenami nokavējuma procenti

174,82 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu „katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība”.

Lietas materiālos ir prasītājas parāda aprēķins, ko atbildētāja nav apstrīdējusi. Lietā esošie materiāli apliecina, ka atbildētāja tika brīdināta par

izlietotās dabas gāzes parāda nenomaksāšanas sekām 2016.gada 13.aprīlī, taču parāds netika nomaksāts.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma, un no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds par izlietoto dabasgāzi 226,23 euro

apmērā un nokavējuma procenti 174,82 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2011.gada 14.jūnija līdz 2015.gada 12.martam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet vēl

nepiedzītās summas par laiku posmu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildes dienai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai ir jāpiedzen tiesāšanās izdevumi - valsts nodeva 71,14 euro

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 189., 191., 192., 193., 195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, akciju sabiedrības „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, labā parādu 226,23 euro

(divi simti divdesmit seši euro 23 centi); nokavējuma procentus 174,82 euro (viens simts septiņdesmit četri euro 82 centi), kas aprēķināti par laika

periodu no 2011.gada 14.jūnija līdz 2015.gada 12.martam, tiesas izdevumus - valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit viens euro 14 centi), ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro 70 centi), kopā 476,89 euro (četri simti septiņdesmit seši euro 89 centi).

Noteikt akciju sabiedrībai „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei

saņemt no atbildētājas 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas 226,23 euro (divi simti divdesmit seši euro 23 centi).

Noteikt atbildētājai termiņu 10 dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2016.gada 13.oktobra Latgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Stivriņa