Court dismisses appeal against administrative fine for annual report failure, upholding original penalty decision.

Lietas Nr. 1A30006217

Lietas arhīva Nr. 1A-0062-17/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 29.jūnijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 16.februāra lēmumu Nr.

30.1-22.11/936, administratīvā pārkāpuma lietas materiālus.

Aprakstošā daļa

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu pārvaldes Saistību izpildes nodrošināšanas daļas Pārskatu iesniegšanas nodrošināšanas

nodaļas (turpmāk – NP SIND PINN) galvenā nodokļu inspektore M.Kaplāne 2016.gada 13.decembrī SIA “/Nosaukums A/” (turpmāk - Sabiedrība)

valdes loceklim /pers. A/ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. BE096644, konstatējot, ka ir pārkāpta Gada pārskatu likuma 66.panta

pirmā daļa, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 3. un 5.punkts un 32.2panta pirmā daļa un /pers. A/ izdarījis administratīvo

pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 166.6 panta otrajā daļā.

Ar VID NP SIND PINN vadītājas I.Lokastovas 2017.gada 6.janvāra lēmumu Nr. BE096644 (turpmāk - Sākotnējais lēmums) /pers. A/

par administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 166.6panta otrajā daļā piemērots naudas sods 140 euro.

/pers. A/ Sākotnējos lēmumu apstrīdēja VID.

Ar VID Ģenerāldirektores I.Cīrules 2017.gada 16.februāra lēmumu Nr. 30.1-22.11/936 (turpmāk – Lēmums) nolemts atstāt negrozītu Sākotnējo

lēmumu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

2017.gada 13.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība, lūdzot Lēmumu atcelt.

Sūdzībā /pers. A/ norāda, ka Lēmumam nepiekrīt un uzskata to par nepamatotu un atceļamu sekojošu iemeslu dēļ.

Lēmumā norādīts, ka Sabiedrība Gada pārskatu likumā noteiktajā kārtībā un termiņos nav iesniegusi gada pārskatu par 2015.pārskata gadu.

Tomēr pieņemot Lēmumu nav izvērtēts apstāklis, ka /pers. A/, jau 2016.gada 25.novembrī paziņoja Sabiedrībā par valdes locekļa amata atstāšanu, bet

2016.gada 12.decembrī ar attiecīgu pieteikumu vērsās LR Uzņēmumu reģistrā, kā rezultātā ar 2016.gada 16.decembra lēmumu ir veiktas izmaiņas

Sabiedrības amatpersonu sastāvā un kopš 2016.gada 16.decembra /pers. A/ vairs nav sabiedrības valdes loceklis.

Lēmumā nav sniegts vērtējums apstāklim, ka pēc tam, kad 2016.gada 25.novembrī /pers. A/ bija paziņojis par valdes locekļa amata atstāšanu,

turpināt pārstāvēt sabiedrību un sniegt pārskatus un paskaidrojumus sabiedrības vārdā būtu Komerclikuma 169.pantā nostiprinātā principa, ka valdes

locekļa pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, pārkāpums. Bez tam, pēc minētā paziņojuma viņam faktiski nebija iespējams sagatavot

gada pārskatu vai citus pieprasītos dokumentus un pārskatus, jo būtībā Sabiedrības amatpersonas pienākumus kopš 2016.gada 25.novembra vairs

neveic.

Saskaņā ar Latvijas APK 9.pantu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība (..).

Ņemot vērā to, ka jau uz brīdi, kad tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, /pers. A/ bija paziņojis sabiedrībai par valdes locekļa amata

atstāšanu un iesniedzis LR Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par valdes locekļa amata atstāšanu, /pers. A/ nebija tiesības sabiedrības vārdā rīkoties vai

sniegt paskaidrojumus. Ievērojot minēto, /pers. A/ rīcībā nevar saskatīt vainojamību, tā kā faktiski vairs neesot uzņēmuma amatpersona /pers. A/

nevarēja izdarīt Latvijas APK 166. 6 panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu, kura subjekts ir uzņēmuma amatpersona. Tādējādi /pers. A/ darbībās nav

konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes saskaņā ar Latvijas APK noteikumiem.

Bez tam, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 8.pantā nostiprināto tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, ir nesaprātīgi piemērot

sodu par Latvijas APK 166. 6 panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu /pers. A/ - jau bijušajai amatpersonai, ievērojot apstākļus, ka gan uz protokola

sastādīšanas brīdi, gan uz Lēmuma pieņemšanas brīdi uzņēmumam bija citas amatpersonas, kuras bija pilntiesīgas pārstāvēt uzņēmumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 22.pantu administratīvā sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus

pārkāpumus.

Ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, /pers. A/ uzskata, ka gada pārskatu iesniegšana pēc paziņošanas par atkāpšanos no valdes locekļa amata,

nebūtu atbilstoša tiesību normās nostiprinātajiem principiem, tai skaitā principam, kas paredz savu tiesību izmantošanu labā ticībā - jau uz protokola

sastādīšanas brīdi viņam nebija tiesības pieņemt lēmumus par sabiedrības darbību.

Tādejādi, soda uzlikšana dotajā situācijā neatbilst Latvijas APK 22.pantā noteiktajam administratīvā soda mērķim.

Ievērojot norādīto, /pers. A/ secina, ka pieņemot Lēmumu nav ņemti vērā būtiski lietas apstākļi un nav izvērtēti sūdzībā norādītie personas rīcības

motīvi, un tādējādi pieņemtais Lēmums ir nepamatots.

Ievērojot minēto un vadoties no Administratīvā procesa likuma 7. un 8.panta, Latvijas APK 22., 288.panta pirmās daļas, 289.panta pirmās daļas

un 289.1 panta noteikumiem, lūdz tiesu atcelt Lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Lēmumā norādīts, ka izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un /pers. A/ sūdzībā izteiktos argumentus kopumā, konstatēja, ka

Sākotnējais lēmums ir atstājams negrozīts.

Kā izriet no lietas materiāliem, VID Nodokļu pārvaldes amatpersona, konstatējot, ka Sabiedrība nav iesniegusi gada pārskatu par 2015.gadu,

2016.gada 3.oktobrī, izmantojot VID Nodokļu maksātāju apziņošanas sistēmu, Sabiedrībai nosūtīja brīdinājumu, kurā lūgts līdz 2016.gada 17.oktobrim

iesniegt minēto gada pārskatu. Tāpat minētajā brīdinājumā Sabiedrība brīdināta, ka pieprasījuma neizpildīšanas gadījumā tiks piemērotas Latvijas APK

166.6pantā paredzētās sankcijas.

Vienlaikus no lietas materiāliem izriet, ka Sabiedrības valdes loceklis /pers. A/ šo VID amatpersonas norādījumu nav izpildījis, proti, pieprasīto

Sabiedrības 2015.gada pārskatu VID amatpersonas noteiktajā termiņā nav iesniedzis.

Gada pārskatu likuma 66.panta pirmajā daļā noteikts, ka sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus

mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet sabiedrība, kuras darbības apjoms pārsniedz divus no šā likuma 24.panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, un

sabiedrība, kas ir koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām

iesniedz VID gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma (ja tāds ir) norakstu kopā ar paskaidrojumu par to, kad gada pārskats apstiprināts.

Kapitālsabiedrības paskaidrojumu par to, kad gada pārskats apstiprināts, aizstāj ar akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par

gada pārskata apstiprināšanu. Šajā daļā minētos dokumentus sabiedrība iesniedz papīra formā vai elektroniski.

Ar 2016.gada 1.janvāri stājās spēkā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums.

Pārejas noteikumu 1.punkts nosaka, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Gada pārskatu likums. Pārejas noteikumu 2.punkts nosaka, ka

šā likuma noteikumus piemēro gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2016.pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas

2016.gada 1 .janvārī vai 2016.kalendāra gada laikā).

Ievērojot minēto, Sabiedrība likumā noteiktajā termiņā nebija iesniegusi 2015.gada pārskatu.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 5.punktu nodokļu maksātāju pienākums ir ziņot par visiem saviem

ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu summu atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos

summu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentus.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32.2panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā sniedz šajā likumā vai konkrēto

nodokļu likumos paredzētās informatīvās deklarācijas vai pēc nodokļu administrācijas amatpersonas pieprasījuma papildu informāciju (saimnieciskās

darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus, grāmatvedības uzskaites dokumentus, kā arī citu informāciju, kas raksturo darbības, kuras

ietekmēja vai varēja ietekmēt nodokļu aprēķinu un nomaksu), kuru nesaņemot nav iespējama vai ir apgrūtināta konkrētā vai cita nodokļu maksātāja

budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai pārmaksās summas noteikšana.

Saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmās daļas 5.punktu VID ierēdņiem ir tiesības saņemt no komersantiem dokumentu

norakstus ar nodokli apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reģistrācijai vai nodokļu un nodevu pārbaudei, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās

vai fiziskās personas nodokļu saistībām un maksājumiem, mantu un ienākumiem, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus.

Savukārt minētā likuma 6.pantā noteikts, ka VID ierēdņu pieņemtie lēmumi, izvirzītās prasības un dotie norādījumi šajā likumā noteiktās

kompetences ietvaros ir obligāti jāizpilda visām VID kontrolei pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām.

Konkrētajā gadījumā VID amatpersona bija noteikusi termiņu Sabiedrībai iesniegt normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniegto 2015.gada

pārskatu, savukārt, kā izriet no lietas materiāliem, komercsabiedrība nodokļu administrācijas noteiktajā termiņā (tas ir līdz 2016.gada 17.oktobrim) VID

amatpersonas pieprasīto 2015.gada pārskatu neiesniedza. Tādējādi secina, ka Sabiedrība ir izvairījusies no minētā gada pārskata iesniegšanas.

Saskaņā ar Latvijas APK 166. 6panta otro daļu, par izvairīšanos iesniegt gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas

neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām, uzliek naudas sodu fiziskajām

personām vai valdes loceklim no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus

komercsabiedrībās vai bez tā.

Atbilstoši Latvijas APK 14. 1panta nosacījumiem juridiskās personas par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas tikai īpaši

paredzētos gadījumos. No šīs tiesību normas izriet, ka juridisku personu var saukt pie administratīvās atbildības tikai tādā gadījumā, ja tas paredzēts

Latvijas APK attiecīgā administratīvā pārkāpuma sastāvā.

Latvijas APK 166.6panta otrajā daļā kā administratīvā pārkāpuma subjekts nav minēta juridiskā persona, tādējādi secina, ka konkrētajā gadījumā

Gada pārskatu likuma 66.panta pirmās daļas nosacījumu izpildes nodrošināšana ietilpst juridiskās personas valdes locekļa pienākumos.

Atbilstoši Komerclikuma 221.panta pirmās daļas nosacījumiem valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Civillikuma

1410.panta otrā daļa paredz, ka juridiskas personas taisa tiesiskos darījumus caur saviem likumīgiem pārstāvjiem. Tādējādi secināms, ka juridiskas

personas likumiskais pārstāvis ir valdes loceklis, kas pārstāv sabiedrību tiesiskajās attiecībās.

Konkrētajā gadījumā atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai Sabiedrības valdes priekšsēdētājs no 2008.gada 21.jūlija līdz 2016.gada

16.decembrim bija /pers. A/.

Ievērojot minēto, kā arī izvērtējot /pers. A/ lietas materiālus, secina, ka konkrētajā gadījumā /pers. A/ darbībā - izvairoties no Sabiedrības

2015.gada pārskata iesniegšanas - ir konstatējams administratīvā pārkāpuma, par kuru administratīvā atbildība ir paredzēta Latvijas APK 166. 6panta

otrajā daļā, sastāvs un /pers. A/ ir saucams pie administratīvās atbildības.

Vienlaikus konstatēts, ka Sabiedrības 2015.gada pārskats iesniegts 2016.gada 16.decembrī, tādējādi uz administratīvā pārkāpuma izskatīšanas

brīdi konstatētais administratīvais pārkāpums ticis novērsts, kas atbilstoši Latvijas APK 33.pantam ir uzskatāms par pārkāpēja atbildību mīkstinošu

apstākli un ņemts vērā, pieņemot pārsūdzēto lēmumu.

Latvijas APK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Latvijas APK 32.panta pirmā daļa nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, bet šī panta otrajā daļā noteikts, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa

vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Izvērtējot lietas materiālus secināts, ka konkrētajā lietā nav konstatējami pārkāpēja atbildību pastiprinoši apstākļi saskaņā ar Latvijas APK

34.pantu.

No lietas materiāliem izriet, ka, pieņemot pārsūdzēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, VID NP SIND PINN vadītāja I.Lokastova ir ņēmusi

vērā ne vien pārkāpēja atbildību mīkstinošu apstākli, bet arī izvērtējusi visus lietas materiālus kopumā.

Attiecībā uz izskatāmajā sūdzībā izteiktajiem argumentiem VID paskaidro.

/pers. A/ bija Sabiedrība valdes loceklis gan 2016.gada 3.oktobrī (laikā, kad VID, izmantojot VID Nodokļu maksātāju apziņošanas sistēmu,

Sabiedrībai nosūtīja brīdinājumu, kurā lūgts līdz 2016.gada 17.oktobrim iesniegt 2015.gada pārskatu), gan 2016.gada 21.novembrī (laikā, kad tika

uzsākta administratīvā lietvedība pēc Latvijas APK 166. 6panta otrās daļas pret komercsabiedrības amatpersonām par 2015.gada pārskata

neiesniegšanu). Tādējādi /pers. A/ bija komercsabiedrības amatpersona laikā, kad tika izdarīts konkrētais pārkāpums, līdz ar to /pers. A/ pamatoti tiek

saukts pie administratīvās atbildības.

Konkrētajā gadījumā, izvērtējot lietā konstatētos faktus kopumā un administratīvā soda piemērošanas nepieciešamību, uzskata, ka /pers. A/

piemērotais administratīvais naudas sods 140 EUR (minimālais, kas paredzēts Latvijas APK 166.6panta otrās daļas sankcijā), ir atbilstošs tiesiska mērķa

sasniegšanai, piemērojot administratīvo sodu kā atbildības līdzekli saskaņā ar Latvijas APK 22.panta nosacījumiem.

Ievērojot šajā lēmumā konstatēto, VID ģenerāldirektoram nav pamata Sākotnējā lēmuma grozīšanai vai atcelšanai.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 287.panta pirmās daļas 1.punktu un likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās

daļas 7.punktu nolēma atstāt negrozītu Sākotnējo lēmumu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Motīvu daļa

Izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sūdzība ir noraidāma. Tā kā /pers. A/ nav lūdzis lietu izskatīt mutvārdu

procesā, atbilstoši Latvijas APK 289.6panta pirmajai daļai, administratīvā pārkāpuma lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Vērtējot sūdzību, tiesa konstatē, ka tā pamatota arī ar Administratīvā procesa likuma normām. Savukārt, administratīvo pārkāpumu lietas

izskatāmas Latvijas APK noteiktajā kārtībā.

Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts un administratīvais sods Sabiedrības valdes loceklim /pers. A/ uzlikts par Latvijas APK 166. 6panta

otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, norādot, ka ir pārkāpta Gada pārskatu likuma 66.panta pirmā daļa, likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 15.panta pirmās daļas 3. un 5.punkts un 32.2panta pirmā daļa.

Latvijas APK 166. 6panta pirmajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas

nosacījumu neievērošanu, gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu, paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm vai konsolidēto paziņojumu par

maksājumiem pārvaldes iestādēm neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts

institūcijām. Saskaņā ar Latvijas APK 166. 6panta otro daļu, par izvairīšanos iesniegt šā panta pirmajā daļā norādītos dokumentus,- uzliek naudas sodu

fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus

komercsabiedrībās vai bez tā.

Gada pārskatu likuma 66.panta pirmā daļa (spēkā līdz 2015.gada 31.decembrim) nosaka, ka Sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada

pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet sabiedrība, kuras darbības apjoms pārsniedz divus no šā likuma

24.panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, un sabiedrība, kas ir koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā

septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz VID gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma (ja tāds ir) norakstu kopā ar paskaidrojumu par

to, kad gada pārskats apstiprināts. Kapitālsabiedrības paskaidrojumu par to, kad gada pārskats apstiprināts, aizstāj ar akcionāru vai dalībnieku sapulces

protokola izrakstu ar lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu. Šajā daļā minētos dokumentus sabiedrība iesniedz papīra formā vai elektroniski.

Ar 2016.gada 1.janvāri stājās spēkā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums.

Pārejas noteikumu 1.punkts nosaka, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Gada pārskatu likums. Pārejas noteikumu 2.punkts nosaka, ka

šā likuma noteikumus piemēro gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2016.pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas

2016.gada 1 .janvārī vai 2016.kalendāra gada laikā).

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 3. un 5.punkts nosaka, ka nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi:

iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās

deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ir izvēles tiesības iesniegt nodokļu

deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā vai papīra dokumenta veidā. Nodokļu maksātāji, iesniedzot VID nodokļu

deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā, izmanto VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Ministru kabinets nosaka

kārtību, kādā VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus. Ja nodokļu deklarācijas vai

informatīvās deklarācijas ir iesniegtas, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, šīm deklarācijām ir juridisks spēks arī tad, ja tās nesatur

rekvizītu “paraksts”; ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu summu atbilstību normatīvajiem

aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos summu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas ierēdņiem

(darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentus.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.2panta pirmā daļa, nosaka, ka nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā sniedz šajā likumā vai konkrēto nodokļu

likumos paredzētās informatīvās deklarācijas vai pēc nodokļu administrācijas amatpersonas pieprasījuma papildu informāciju (saimnieciskās darbības ieņēmumus

un izdevumus apliecinošus dokumentus, grāmatvedības uzskaites dokumentus, kā arī citu informāciju, kas raksturo darbības, kuras ietekmēja vai varēja ietekmēt

nodokļu aprēķinu un nomaksu), kuru nesaņemot nav iespējama vai ir apgrūtināta konkrētā vai cita nodokļu maksātāja budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai

pārmaksas summas noteikšana.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā

panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;

elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Lietā nav strīds par to, ka Sabiedrība nav iesniegusi VID 2015.gada pārskatu.

Sūdzībā /pers. A/ norāda, ka 2016.gada 25.novembrī ir paziņojis Sabiedrībai par valdes locekļa amata atstāšanu, bet 2016.gada 12.decembrī ar

attiecīgu pieteikumu ir vērsies Uzņēmumu reģistrā, savukārt ar 2016.gada 16.decembra Uzņēmumu reģistra lēmumu vairāk nav Sabiedrības valdes

loceklis. Līdz ar to /pers. A/ uzskata, ka sākot ar 2016.gada 25.novembri Sabiedrības amatpersonas pienākumi uz /pers. A/ neattiecas.

Tiesa uzskata par nepamatotu minēto /pers. A/ argumentu, sekojošu iemeslu dēļ.

Saskaņā ar Komerclikuma 221.panta pirmo daļu valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

Sūdzībā /pers. A/ apliecina, ka ir bijis Sabiedrības valdes loceklis, norādot, ka 2016.gada 25.novembrī ir paziņojis Sabiedrībai par valdes locekļa

amata atstāšanu, bet 2016.gada 12.decembrī ar attiecīgu pieteikumu ir vērsies Uzņēmumu reģistrā, līdz ar ko līdz izmaiņu reģistrēšanai Uzņēmumu

reģistrā /pers. A/ bija Sabiedrības valdes loceklis. Ņemot vērā minēto, tā kā Uzņēmumu reģistrā izmaiņas par Sabiedrības valdes locekļiem saņemtas

tikai 2016.gada 12.decembrī, tad uzskatāms, ka /pers. A/ nav Sabiedrības valdes loceklis, līdz minēto izmaiņu reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā. Savukārt

līdz izmaiņu reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā uz /pers. A/ attiecās visas valdes locekļa tiesības un pienākumi, tajā skaitā iesniegt Sabiedrības 2015.gada

pārskatu. Savukārt, kā redzams no lietas materiāliem, tad VID nosūtīja brīdinājumu Sabiedrībai, kurā lūgts iesniegt 2015.gada pārskatu jau 2016.gada

3.oktobrī, nosakot termiņu 2015.gada pārskata iesniegšanai līdz 2016.gada 17.oktobrim, kad /pers. A/ pat vēl nebija paziņojis Sabiedrībai par valdes

locekļa amata atstāšanu.

Tiesa papildus norāda, ka apstāklis /pers. A/ paziņojot Sabiedrībai par valdes locekļa amata atstāšanu nerada juridiskas sekas, bet gan ir

informatīva rakstura paziņojums, kas nav juridiski saistošs, jo saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” Uzņēmumu reģistra

darbības mērķis ir veikt šajā likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos

aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto

ziņu pieejamību.

Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa pilnībā pievienojas Lēmumā ietvertajai motivācijai un uzskata, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar ko

uzskata, ka nav nepieciešams vēlreiz atkārtot Lēmumā izdarītos secinājumus, kas jau ir atspoguļoti šā sprieduma aprakstošajā daļā.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka Sabiedrības valdes locekļa /pers. A/ darbībā ir pamatoti konstatēts Latvijas APK 166. 6panta otrajā daļā

paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Saskaņā ar Latvijas APK 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Sods /pers. A/ uzlikts 166.6panta otrajā daļā noteiktās sankcijas ietvaros, minimālajā apmērā, kāds paredzēts valdes locekļiem.

Tiesa secina, ka sods ir piemērots pamatoti, ir pārkāpumam atbilstošs, samērīgs un atstājams spēkā.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka Lēmums, ar kuru /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības ir likumīgs un pamatots un tā atcelšanai nav

iemeslu.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.6panta otro daļu, 243.- 244., 288., 289.6, 289.12,

289.13 pantu tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 16.februāra lēmumu Nr. 30.1-2.11/936, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 29.jūnijā.

Tiesnese I.Millere