Court orders management company to pay tenant for maintenance fees, late penalties, and court costs.

Lieta Nr. C28403415

S P RIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2016.gada 17.martā, Krāslavā

Daugavpils tiesas

tiesnese G.Kusiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasība pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 22.decembrī tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk tekstā SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks”) maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto

pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekoja dzīvojamo māju /adrese/.

Atbildētājam no 2007.gada 28.jūnija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/.

2005.gada 31.oktobrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.37797. Saskaņā ar

līguma 4.1.2.punktu atbildētājam ir pienākums savlaicīgi un pilnā apmērā apmaksā no prasītāja saņemtos rēķinus par līguma izpildi, bet prasītājam

saskaņā ar līguma 3.6.punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt un saņemt no atbildētāja līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās parāda

summas par katru nokavēto dienu.

2015.gada 20.jūlija pušu starpā parakstīts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums Nr.6-13/4788. Saskaņā ar līguma 4.2.1.punktu atbildētājam ir

pienākums rēķinā norādītā termiņā veikt ikmēneša maksājumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu, un citiem līgumā noteiktiem maksājumiem, bet prasītājam saskaņā ar līguma 5.6.punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt un

saņemt no atbildētāja nokavējuma procentus 0,1% apmērā no kopējās parāda summa par katru nokavēto dienu.

Prasītājs ir izpildījis savas no līguma izrietošās saistības, tas ir, sniedzis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču

atbildētājs savus pienākumus saskaņā ar noslēgto līgumu nav izpildījis. Atbildētājs nav sniedzis nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par

saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem. Atbildētājam ir izveidojies parāds par periodu no 2009.gada 1.augusta līdz 2015.gada

1.oktobrim par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 1754,38 euro apmērā, līgumsods par

laika periodu no 2014.gada 3.janvāra līdz 2015.gada 1.janvārim ir 539,62 euro, ko prasītājs samazina līdz 167,59 euro, un likumiskie procenti par

periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 19.jūlijam 48,99 euro, nokavējuma procenti par laika periodu no 2015.gada 20.jūlija līdz 2015.gada

1.oktobrim 126,25 euro, kopā 2097,21 euro. Atbildētājs 2015.gada 4.martā brīdināts par parāda esamību, parāds nav samaksāts.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašumu likuma 10.panta pirmo un trešo daļu, Civillikuma 1765. un 1759.pantu, MK noteikumiem Nr.1014 „Kārtība,

kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, MK noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks

daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam

parādu 1754,38 euro, līgumsodu 167,59 euro, likumiskos procentus 175,24 euro un tiesāšanās izdevumus. Vienlaicīgi prasītājs lūdz tiesu noteikt

prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasītājs prasības pieteikumā norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu iztiesāt lietu tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko pusēm ir paziņots 2016.gada 24.februārī, nosūtot

paziņojumu par lietas izskatīšanas datumu. Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Atbildētājs/pers. A/ nav iesniedzis paskaidrojumu par prasības pieteikumu, nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē. Atbildētājs tiesas nosūtītos

dokumentus pēc deklarētās dzīves vietas adreses nav saņēmis, jo pasta sūtījumi atgriezti atpakaļ tiesai ar norādi, ka adresāts pēc norādītās adreses nebija

sastopams, pēc aicinājuma uz pasta nodaļu nav ieradies, tādēļ ir beidzies sūtījumu glabāšanas laiks. Tiesa secina, ka atbildētāja paskaidrojumu

neiesniegšana un tiesas sūtījumu neizņemšana ir atkarīga tikai no atbildētāja gribas, jo Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā ir noteikts, ka tiesas

dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu

adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās

deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Pie šādiem apstākļiem ir pamats

uzskatīt, ka atbildētājs labprātīgi ir atteicies no Civilprocesa likuma 74.pantā noteikto procesuālo tiesību realizēšanas, tajā skaitā no tiesībām sniegt

paskaidrojumus par prasītāja tiesā iesniegto prasību.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Lietā netiek apstrīdēts, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīja un apsaimniekoja dzīvojamo māju /adrese/, un piegādāja dzīvokļu

īpašniekiem komunālos pakalpojumus, šī saistība izriet no 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr.DI-

03-688-lī un 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr.RD-11-910-lī.

Lietas materiāliem pievienotā izdruka no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas zemesgrāmatu nodaļas apstiprina informāciju par īpašumu, ka

atbildētājs /pers. A/ ir dzīvokļa īpašuma Nr./numurs/, /adrese/, īpašnieks, pamatojoties uz 2007.gada 25.aprīļa pirkuma līgumu.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta redakcijā, kas bija spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim, ir noteikts, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir

segt nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, kā arī

norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta redakcijā, kas bija spēkā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim, noteikts, ka dzīvokļa

īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma

pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku

kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata

noteiktos izdevumus citu pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas

izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kā rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;

2) pasākumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Dzīvokļa īpašnieks norēķinās

par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Šajā pantā minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants, kas ir spēkā no 2011.gada 1.janvāra, nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu

attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Lietā iesniegtais 2005.gada 31.oktobra dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.37797 noslēgts starp SIA “Kurzemes namu

apsaimniekotājs”, kura tiesību un saistību pārņēmēja ir SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, un dzīvokļa Nr./numurs/ /adrese/īpašnieku /pers. A/, kur

3.punktā norādīts, ka maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, un saņemtajiem pakalpojumiem dzīvokļa īpašnieks saskaņā ar

apsaimniekotāja izrakstītajiem rēķiniem veic pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz 30.datumama, iemaksājot apsaimniekotāja kasē.

Lietā iesniegtais 2015.gada 20.jūlija dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums dzīvokļa īpašniekam (fiziskai personai), klienta Nr.12157446,

noslēgts starp SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, un dzīvokļa Nr./numurs/ /adrese/īpašnieku /pers. A/, kurš apņēmies segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus (obligātos izdevumus un citus ar mājas pārvaldīšanu saistītos izdevumus) proporcionāli dzīvokļa īpašuma Nr./numurs/ /adrese/, un

3540/109620 kopīpašuma domājamai daļai atbilstoši līguma noteikumiem, dzīvokļa īpašnieku kopības lēmumiem un normatīvajiem aktiem. (līguma

1.punkts).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tiesa atzīst, ka prasītāja prasības tiesības pret atbildētāju par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un pakalpojumu, kas saistīti ar

dzīvokļa lietošanu, samaksas parāda piedziņu izriet gan no līgumiem, gan no likuma. Atbildētājam ir pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu

un apsaimniekošanu, kā arī par sniegtajiem pakalpojumiem, atbilstoši viņa dzīvokļa īpašuma lielumam.

Atbilstoši prasītāja aprēķiniem, atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un maksas par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa Nr./numurs/ /adrese/, lietošanu, laika periodā no 2009.gada 1.augusta līdz 2015.gada 1.oktobrim 1754,38 euro.

Tiesa atzīst, ka maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem prasītājs aprēķinājis

pamatoti un atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka prasītāja piestādītie aprēķini par minētajiem izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem nav

pamatoti un nav tos apstrīdējis prasības kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs

ir izpildījis savas saistības pret prasītāju, veicot samaksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

lietošanu. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenams parāds par laika periodu no 2009.gada 1.augusta līdz 2015.gada

1.oktobrim 1754,38 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam

tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc nolikta termiņa notecējuma.

Atbildētājs nav veicis rēķinu savlaicīgu apmaksu rēķinos norādītajos termiņos. Tiesa uzskata, ka atbildētājs nav izpildījis savas saistības noteiktajā

termiņā, kas dod pamatu uzskatīt, ka atbildētājs ir pieļāvis saistību izpildes nokavējumu.

No lietas materiāliem secināms, ka prasītājs 2015.gada 4.martā nosūtīja atbildētājam brīdinājumu par nodomu vērsties tiesā ar prasību par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu, informējot par kopējām parāda saistībām, lūdzot līdz

2015.gada 16.martam samaksāt parādu. No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs uz minēto brīdinājumu nav reaģējis un parādu pēc prasītāja

atgādinājuma nosūtīšanas nav samaksājis.

Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar 2005.gada 31.oktobra dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.37797 3.6.punktu, maksājumu kavējumu

gadījumā apsaimniekotājam ir tiesības aprēķināt līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

No SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” līgumsoda aprēķina redzams, ka līgumsods 167,59 euro aprēķināts par laika periodu no 2014.gada 3.janvāra

līdz 2015.gada 1.janvārim.

Ņemot vērā, ka atbildētājs pieļāva maksājumu kavējumu, prasītājam ir tiesības uz līgumsodu par nesavlaicīgu dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem samaksu. Tiesa atzīst, ka atbildētājam Civillikuma 1716.panta izpratnē ir pienākums maksāt

līgumsodu 167,59 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

2015.gada 20.jūlija dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma dzīvokļa īpašniekam (fiziskai personai) 5.6.punktā puses vienojās, ka maksas par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, maksājumu kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu

maksājami nokavējuma procenti 0,1% apmērā no kavētā maksājuma summas.

Tā kā lietas izskatīšanas gaitā ir konstatēts, ka atbildētājs ir pieļāvis saistību izpildes nokavējumu, prasītājam ir tiesības uz nokavējuma procentu

saņemšanu. Prasītāja aprēķinātos nokavējuma procentus 126,25 euro par laika periodu no 2015.gada 20.jūlija līdz 2015.gada 1.oktobrim tiesa atzīst

par pamatotiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu, procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu

(nokavējuma procenti). Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, likumiskie procenti ir seši no simta gadā.

Tā kā lietas izskatīšanas gaitā ir konstatēts, ka atbildētājs ir pieļāvis saistību izpildes nokavējumu, prasītājam ir tiesības uz likumisko procentu

saņemšanu. Prasītāja aprēķinātos likumiskos procentus 48,99 euro par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 19.jūlijam tiesa atzīst par

pamatotiem.

Lietas izskatīšanas laikā atbildētājs nav apstrīdējis ne savu līgumisko saistību, ne arī prasītāja tiesai iesniegto aprēķinu, kas atspoguļo aprēķināto un

atbildētāja apmaksāto rēķinu apmēru. Tāpat atbildētājs nav norādījis uz faktiem, ka apsaimniekotājs pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījis līgumā

pielīgtās saistības, proti, nebūtu nodrošinājis atbildētāju ar komunālajiem pakalpojumiem. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus tam, ka līgumā

pielīgtās maksājumu saistības ir izpildījis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam ir jāpiedzen samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva

314,58 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 319,28 euro.

Tiesa atzīst, ka prasītājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no

parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei vai līdz brīdim, kad nesamaksāto procentu summa sasniegs pamatparāda apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, pamatparādu

1754,38 euro (viens tūkstotis septiņi simti piecdesmit četri euro 38 centi), līgumsodu par laika periodu no 2014.gada 3.janvāra līdz 2015.gada

1.janvārim 167,59 euro (viens simts sešdesmit septiņi euro 59 centi), likumiskos kavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz

2015.gada 19.jūlijam 48,99 euro (četrdesmit astoņi euro 99 centi), līgumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 20.jūlija līdz

2015.gada 1.oktobrim 126,25 euro (viens simts divdesmit seši euro 25 centi) un tiesas izdevumus 319,28 euro (trīs simti deviņpadsmit euro 28 centi),

kopā 2416,49 euro (divi tūkstoši četri simti sešpadsmit euro 49 centi), samaksu veicot vienā no norēķinu kontiem: AS „Swedbank” konta

Nr.LV98HABA0551030734837; AS „Citadele banka” konta Nr.LV83PARX0013044380019; AS „SEB banka” konta

Nr.LV65UNLA0050017186820; AS „DnB banka” konta Nr.LV63RIKO0002013197596; AS „Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle” konta

Nr.LV57NDEA0000083069550.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības no /pers. A/ par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 (sešus) procentus gadā no piedzītās

pamatparāda summas 1754,38 euro, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis pamatparāda

lielumu.

Noteikt /pers. A/ termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2016.gada 17.marta, Latgales apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese G.Kusiņa