Court dismissed appeal against parking fine, upholding police decision based on photographic evidence and statutory definitions.

Lietas Nr. 142242112

Lietas arhīva Nr. 1-0665-13/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013. gada 11. oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis O. Priedītis,

piedaloties atbildētājas Liepājas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Liepājas pilsētas pašvaldības policijas –

pārstāvim /pers. A/,

2013. gada 8. oktobrī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu Nr. 142242112 /pers. B/ (personas kods /personas

kods/) sūdzībā par Liepājas pilsētas pašvaldības policijas 2011. gada 29. decembra lēmuma Nr. D48-640478827/985 atcelšanu

(administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums Nr. 640478827).

Aprakstošā daļa

[1] 2012. gada 6. februārī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemta no Liepājas tiesu nama pārsūtīta pēc piekritības

sūdzības iesniedzēja /pers. B/ (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) sūdzība (lietas 4. lapa)un ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša

2012. gada 6. marta lēmumu sūdzība pieņemta un ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta Nr. 142242112 par Liepājas pilsētas

pašvaldības policijas (turpmāk arī – Iestāde) 2011. gada 29. decembra lēmuma Nr. D48-640478827/985 (turpmāk arī – Lēmums)

atcelšanu (lietas 2. lapa).

[2] No lietas materiāliem izriet, ka 2011. gada 13. decembrī plkst. 12.38 konstatēts, ka sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis ar

valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis) bija novietots stāvēšanai Rožu laukumā 5/6, Liepājā, ceļa zīmes

Nr. 533 „Maksas stāvvieta”, papildzīmes Nr. 822 „Darbības laiks 8.00 - 18.00”, papildzīmes Nr. 842 „Pārējā papildinformācija –

Apmaksāt biļešu automātā”, darbības zonā, pārkāpjot Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 571 ,,Ceļu satiksmes

noteikumi” (turpmāk – CSN) 131. punktu. Atbildība par izdarīto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

(turpmāk – LAPK) 149.10 panta septītajā daļā.

Par izdarīto pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums Nr. 640478827 (turpmāk – Protokols), piemērojot

sūdzības iesniedzējam naudas sodu Ls 20 apmērā. Ir uzņemti fotoattēli.

[3] Nepiekrītot Protokolam, sūdzības iesniedzējs iesniedza iestādē apstrīdēšanas iesniegumu (21. lapa). Ar Lēmumu nolemts

Protokolu atstāt negrozītu (lietas 10.-11. vai 17.-18. lapa), pamatojoties uz šādiem apsvērumiem.

[3.1.] Lēmums pamatots ar LAPK 211. 3 pantu, LAPK 149.10 panta septīto daļu, Ceļu satiksmes likuma 3. panta pirmo daļu, CSN

4. punktu. Lēmumā atzīts, ka Protokols ir likumīgs, pamatots un tiesisks.

[3.2] No lietas materiāliem pievienotajām digitālajām fotogrāfijām redzams, ka Transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai ceļa zīmes

Nr. 533 „Maksas stāvvieta” darbības zonā, nesamaksājot par stāvvietu. Lietā nav strīda par vietu, kurā pieteicējs bija novietojis

Transportlīdzekli - vieta, kurā ieviests īpašs satiksmes režīms, proti, maksas stāvvieta, kurā drīkst novietot transportlīdzekli, ja stāvvieta

ir apmaksāta.

[3.5] Par LAPK 149.10 panta septītajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs. Konstatējot

attiecīgo pārkāpumu, Iestādei nav rīcības brīvības soda noteikšanā, Iestādei ir jāizdod konkrēta satura administratīvais akts – jāuzliek

personai administratīvais sods Ls 20 apmērā.

[3.6] Apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas konstatēšana un vainīgo personu obligāta sodīšana ir nepieciešama, lai

nodrošinātu kārtību ceļu satiksmē un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā

atbildība par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu. Pretējā gadījumā, ja iestādei būtu iespējams apstāšanās un

stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu, tad iestādei nebūtu iespējas izvairīties no

vienlīdzības principa pārkāpšanas.

[4] Nepiekrītot Lēmumam, sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Administratīvajā rajona tiesā (lietas 4. lapa). Sūdzības iesniedzējs

lūdz atcelt pārsūdzēto Lēmumu, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem.

[4.1] Par stāvvietu tika samaksāts plkst. 12.40, tas ir, divu minūšu laikā. Lai samaksātu par stāvvietu ir nepieciešams laiks, t.sk.,

naudas maiņai, jo biļešu automātā nevar maksāt ar banknotēm.

Absurds ir Lēmumu pieņēmušās amatpersonas secinājums, ka par stāvvietu ir jābūt samaksātam jau automašīnas novietošanas

brīdī, jo, lai veiktu maksājumu, ir nepieciešams laiks – gan lai aizietu līdz automātam, gan lai iemestu automātā monētas.

[4.2] Lēmums ir nelikumīgs un neatbilstošs automašīnu maksas stāvvietu izmantošanas noteikumiem, kurus pieteicējam

amatpersonas nevarēja uzrādīt.

[5] Iestāde tiesā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā (turpmāk – Paskaidrojums) (lietas 16. lapa)norāda, ka sūdzību uzskata par

nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem, kā arī norāda turpmāk minētos argumentus.

[5.1] Ceļu satiksmes likums un CSN normas imperatīvi nosaka transportlīdzekļa vadītāja pienākumu ievērot un izpildīt visas CSN

prasības, t.sk., ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

[5.2] LAPK 149.10 panta septītās daļas dispozīcija noteic prettiesisku darbību (bezdarbību) par 822. papildzīmes un 842. papildzīmes

tiesiskā režīma neievērošanu 532. vai 533. ceļa zīmes darbības zonā. Savukārt noteikumi par 822. papildzīmes tiesiskā režīma izpildi

ietverti Ceļu satiksmes noteikumu 307.14 apakšpunktā. Tātad šajās tiesību normās minētā pārkāpuma objektīvo pusi raksturo

darbība (bezdarbība) – informācijas esamība vai neesamība par laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā. Tas ir formāls

sastāvs, kas satur vienīgi tādas pazīmes, kas raksturo pašu prettiesisko darbību, neatkarīgi no kaitīgo seku iestāšanās. Ja normatīvie

akti paredz noteiktu kārtību, tad visiem šāda noteikta kārtība ir obligāta un neviens nevar atsaukties, ka par to nav zinājis, nejauši

aizmirsis vai pastāv citi apstākļi, lai neievērotu tiesību normās noteiktās prasības.

Ņemot vērā minēto, LAPK 149.10 panta septītajā daļā ietvertais administratīvais pārkāpums tulkojams kopsakarā ar CSN 307.14 un

307.26 apakšpunkta prasībām, līdz ar to pieteicējs ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības.

[6] 2013. gada 25. septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts sūdzības iesniedzēja iesniegums (lietas 33. lapa), kurā papildus

paskaidrots, ka 2011. gada 13. decembrī laika periodā no plkst. 12.29 līdz plkst. 12.35 Transportlīdzeklis stāvvietā neatradās, bet

logā bija palikusi iepriekšējā kvīts par stāvvietas apmaksu no plkst. 11.44 līdz plkst. 12.04 un brīdinājums, ka jāveic stāvvietas

apmaksa. Transportlīdzeklis tika novietots maksas stāvvietā plkst. 12.35 atkārtoti. Protokols plkst. 12.38 tika sastādīts laikā, kad

sūdzības iesniedzējs maksāja par atkārtotu Transportlīdzekļa novietošanu stāvvietā no plkst. 12.40 līdz plkst. 13.09.

[7] Sūdzības iesniedzējs uz tiesas sēdi neieradās. 2013. gada 27. septembrī no sūdzības iesniedzēja saņemts iesniegums ar lūgumu

izskatīt lietu rakstveida procesā, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus un papildinājumus paskaidrojumam (lietas

33. lapa).

Ar tiesneša vēstuli sūdzības iesniedzējs informēts, ka, ņemot vērā, ka tik īsā laika periodā nav iespējams nodrošināt pāreju no

mutvārdu procesa uz rakstveida procesu, lietas izskatīšana notiks tiesas sēdē, bet, ja sūdzības iesniedzējs uz tiesas sēdi nevarēs

ierasties, viņa lūgums tiks interpretēts kā lūgums izskatīt lietu bez sūdzības iesniedzēja klātbūtnes (lietas 35. lapa).

Tiesa atzina, ka lietu ir iespējams izskatīt bez sūdzības iesniedzēja klātbūtnes. Iestādes pārstāvis tiesas sēdē sūdzību neatzina,

pamatojoties uz Lēmumā un Paskaidrojumā minētajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, secina, ka Lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma.

[9] Saskaņā ar LAPK 289.13 panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma

motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Pārbaudījusi pārsūdzētajā Lēmumā ietvertos argumentus, tiesa, ievērojot to, ka lietā nav strīda par Transportlīdzekļa novietošanu

stāvēšanai Protokolā norādītājā laikā un vietā, to, ka sūdzībā tiesai ir izteikti tie paši argumenti, kas norādīti sūdzībā Iestādei, atzīst, ka

Iestāde ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, vispusīgi novērtējusi pierādījumus un izdarījusi pamatotus

secinājumus. Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ tiesa saskaņā ar LAPK 289.13 panta trešo daļu

pievienojas Lēmuma motivācijai.

[10] Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja paskaidroto, ka 2011. gada 13. decembrī laika periodā no plkst. 12.29 līdz plkst. 12.35

Transportlīdzeklis stāvvietā neatradās, bet logā bija palikusi iepriekšējā kvīts par stāvvietas apmaksu no plkst. 11.44 līdz plkst. 12.04

un brīdinājums, ka jāveic stāvvietas apmaksa, ka Transportlīdzeklis atkārtoti plkst. 12.35 novietots maksas stāvvietā un Protokols

plkst. 12.38 tika sastādīts laikā, kad sūdzības iesniedzējs maksāja par atkārtotu Transportlīdzekļa novietošanu stāvvietā, tiesa

norāda, ka nepiešķir ticamību šiem paskaidrojumiem šādu apsvērumu dēļ.

Stāvvietai Liepājā, Rožu laukumā, ir salīdzinoši neliela platība. Atbilstoši Iestādes pārstāvja sniegtajiem paskaidrojumiem pašvaldības

policijas amatpersonas nekontrolē to, vai maksas stāvvietā novietoto transportlīdzekļu vadītāji ir veikuši apmaksu. Šādas funkcijas

veic autostāvvietas apsaimniekotāja darbinieki, kuri, konstatējot transportlīdzekļa novietošanu stāvvietā bez apmaksas veikšanas,

noformē brīdinājumu, kā arī informē pašvaldības policijas amatpersonas par iespējamo pārkāpumu un sagaida tās notikuma vietā.

Šos pārstāvja paskaidrojumus apstiprina fotoattēlos redzamais – uz sūdzības iesniedzēja vadītā transportlīdzekļa priekšējā stikla

novietots sarkanās krāsas brīdinājums, ka nav veikta stāvvietas apmaksa.

No paskaidrojumiem, fotoattēlos redzamā, kā arī no noformētā Protokola secināms, ka īsā laika posmā – no plkst. 12.36 (pirmais

fotoattēls uzņemts plkst.12.36.57, tātad policijas amatpersona ieradās notikuma vieta vēl pirms šī laika) līdz plkst. 12.40 (pēdējais

attēls uzņemts plkst. 12.38.38, pēc kā policijas inspektors vēl ir noformējis Protokolu un novietojis to uz transportlīdzekļa priekšēja

stikla) notikuma vietā atradās gan stāvvietu apsaimniekojošā uzņēmuma darbinieks, gan policijas inspektors. Ja patiesībai atbilstu

sūdzības iesniedzēja paskaidrojumi par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai plkst. 12.35, tad nāktos secināt, ka autostāvvietas

apsaimniekotāja darbinieks jau dažas sekundes pēc Transportlīdzekļa novietošanas stāvvietā būtu informējis policiju un ekipāža būtu

ieradusies mazāk kā vienas minūtes laikā. Turklāt, ievērojot vietu, kur novietots Transportlīdzeklis un apmaksas iekārtas tuvu

atrašanās vietu – aptuveni 20 metri), gan sūdzības iesniedzējs būtu ievērojis policistu, kurš pārvietojas pa stāvvietu un vienpadsmit

fotoattēlos fiksē viņa transportlīdzekli, gan policijas inspektors būtu ievērojis šo personu. Tomēr ne pats sūdzības iesniedzējs, ne

Iestāde nav norādījusi uz šādiem apstākļiem. Turklāt tiesa ņem vērā, ka sarkanās krāsas brīdinājumā ir norādīts uz atkārtotu prasības

par apmaksas veikšanu pārkāpumu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa nepiedod ticamību sūdzības iesniedzēja paskaidrojumam un secina, ka ar lietā esošajiem

pierādījumiem ir pierādīts, ka sūdzības iesniedzējs Transportlīdzekli stāvvietā stāvēšanai novietoja pirms plkst. 12.28, bet apmaksu

veica plkst. 12.40.

[11] CSN 1.4.apakšpunktā noteikts, ka apstāšanās ir transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir

nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā.

CSN 1.40. apakšpunktā noteikts, ka stāvēšana ir transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu

transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz

laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu

transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā.

Lietā nav strīda par to, ka transportlīdzekļa apturēšana nav bijusi saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā,

kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā. Līdz ar to atzīstams, ka sūdzības iesniedzējs 2011. gada 13. decembrī Rožu

laukumā 5/6, Liepājā, Transportlīdzekli novietojis stāvēšanai.

Tā kā par laika periodu no plkst. 12.28 līdz plkst. 12.40 apmaksa nebija veikta, tad /pers. B/ pārkāpa 533. ceļa zīmes ar

842. papildzīmi prasības un izdarīja LAPK 149.10 panta septītajā daļā aprakstīto administratīvo pārkāpumu.

[12] Ņemot vērā tiesas izdarīto secinājumu par pārkāpuma esamību sūdzības iesniedzēja darbībās, izteikto iebilžu noraidīšanu, kā arī

to, ka LAPK 149.10 panta septītās daļas sankcijā ir paredzēts tikai viena veida un apmēra administratīvais sods – naudas sods Ls 20

apmērā, tiesa sūdzību noraida kā nepamatotu, bet Lēmumu atstāj negrozītu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12 panta otrās daļas 1. punktu, 289.16 panta ceturto daļu un

289.18 panta pirmo daļu,

nosprieda:

atstāt Liepājas pilsētas pašvaldības policijas 2011. gada 29. decembra lēmumu Nr. D48-640478827/985 (administratīvā pārkāpuma

protokols-paziņojums Nr. 640478827) negrozītu, bet /pers. B/ (personas kods /personas kods/) sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis O. Priedītis