Legislator Case Law & Legislation
C33554517 / C-2754-18 ECLI:LV:RIRT:2018:0316.C33554517.2.S AI generated

Tenant eviction and rent arrears judgment based on lease contract and social housing law provisions.

Case Number C33554517 / C-2754-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully dismissed the defendant's defenses and ordered the plaintiff to collect rent arrears and evict the tenant. The defendant admitted the claim, leading the court to rule in favor of the landlord based on the valid lease agreement. Consequently, the tenant was ordered to pay outstanding debts and vacate the dwelling without alternative housing.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law Art. 93; Civil Law Art. 1587; Housing Tenancy Law Art. 44; Social Housing Law Art. 11, 13, 15: A tenant's right to occupy premises is contingent upon a valid lease contract, and failure to pay rent or meet contractual obligations constitutes grounds for eviction and debt collection.

Keywords

AI generated
social housing tenancy rent arrears collection eviction without alternative lease contract validity civil procedure summary tenant liability housing law provisions

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law Art. 8, 10, 41, 92, 93, 96, 97, 187, 190, 192, 193, 194, 195, 2041
Civil Law Art. 1587, 1590, 1838
Law on Housing Tenancy Art. 2, 44, 6
Law on Social Housing and Social Dwellings Art. 11, 13, 15

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:RIRT:2018:0316.C33554517.2.S

Lieta Nr.C33554517

Lietas arhīva Nr. C-2754-18/30

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2018.gada 16.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

ar tiesas sēdes sekretāri I.Štokmani, tulci S.Janeku,

piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/ un atbildētājai /pers. B/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez

citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

2017.gada 28.augustā tiesā saņemts SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. B/ par parāda piedziņu un izlikšanu

no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, pamatojoties uz 2014.gada 16.jūlija sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.1.2-

16.2.2/938.

Prasītāja SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 44.pantu, Civilprocesa likuma

1., 26., 128., 129.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas /pers. B/ īres un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2014.gada 1.oktobra līdz

2017.gada 31.jūlijam 724,63 euro apmērā, izlikt atbildētāju no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt no

atbildētājas visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

Motīvu daļa

Uzklausījusi prasītājas pārstāves un atbildētājas paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka

prasība ir pamatota, pierādīta un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 1.punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību un

tiesa prasību apmierina.

Savukārt Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot

aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu

daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā to, ka atbildētāja ir pilnībā atzinusi prasību, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz

normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

Likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 11.panta otrā un trešā daļa noteic, ka sociālā dzīvokļa īres līgumu

noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un to atjauno, ja pēc līguma termiņa izbeigšanās īrnieks un viņa ģimenes locekļi nav

zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli. Pašvaldības institūcijai ir tiesības atteikt sociālā dzīvokļa īres līguma atjaunošanu, ja persona (ģimene)

zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli (..).

Likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 13.panta pirmās daļas 1.un 2.punktā noteikts, ka sociālā dzīvokļa īrnieka

(..) pienākums ir sociālā dzīvokļa īres līgumā noteiktajos termiņos maksāt īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī

ievērot citus sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumus; atbrīvot sociālo dzīvokli gadījumā, ja persona (ģimene) zaudējusi tiesības īrēt sociālo

dzīvokli (..).

Likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 15.pants noteic, ka sociālo dzīvokļu īres jautājumos, kurus neregulē šis

likums, piemērojams likums “Par dzīvojamo telpu īri”.

Atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrās daļas noteikumiem, dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir

dzīvojamās telpas īres līgums.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otrajā daļā noteikts – ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam

izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt

līguma pagarināšanu (..).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants paredz, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem, kas paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras

puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus (..), no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenama samaksātā valsts nodeva 179,83 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro apmērā par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10.pantu, 41.panta pirmo daļu, 92.pantu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97., 187., 190.,

192., 193., 194., 195., 2041.pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģ. Nr.40003426429 (bankas norēķinu konts

naudas līdzekļu iemaksai: LV57HABA0551008923379, AS “Swedbank”), īres un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2014.gada

1.oktobra līdz 2017.gada 31.jūlijam 724,63 euro, valsts nodevu 179,83 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro, kopā – 907,66

euro (deviņi simti septiņi euro, 66 centi).

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

rajona tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ D.Liepiņa