Court allows small claims maintenance order via written process when defendant fails to respond.
Legislator summary
AI generatedThe court granted a small claims maintenance order against the defendant in a written procedure because he failed to submit explanations or request a hearing. The plaintiff proved the child's need for support under child rights conventions and civil law, while the defendant remained silent throughout the proceedings. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff, ordering monthly payments and the reimbursement of state court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21 panta otrā daļa; Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa: If a party fails to submit explanations or request a hearing in small claims proceedings, the court may decide the case in writing without a session.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C17106113
Lietas arhīva Nr. C-1061-13/05
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā, 2013.gada 26.septembrī
Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnese T.Bormane rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/
par uzturlīdzekļu piedziņu,
konstatēja
2013.gada 26.jūnijā Jūrmalas pilsētas tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk – prasītāja) maza apmēra prasība pret /pers. B/
(turpmāk – atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu.
Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus bērna /pers. C/
uzturam Ls 40,00 apmērā, norādot, ka atbildētājs uzturlīdzekļus nekad nav maksājis, par bērnu neinteresējas, kopā nedzīvo.
Vienlaikus prasītāja norāda, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta prasībām, 2013.gada 27.jūnijā atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums un
paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas
dienas, un atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 pantu pusēm izskaidrotas procesuālās tiesības.
Civilprocesa likuma 250.21 panta otrā daļa noteic, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tiesa konstatē, ka atbildētājs līdz sprieduma taisīšanai lietā savus paskaidrojumus nav sniedzis, kā arī nav pieteicis lūgumu lietu
izskatīt tiesas sēdē.
Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un par pilna
sprieduma noraksta saņemšanu tiesas kancelejā pusēm paziņots 2013.gada 21.augustā.
Pārbaudījusi pieteikumu un tam pievienotos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un
apmierināma pilnīgi.
Ar dzimšanas apliecību (l.l.7) lietā pierādīts, ka /datums/ dzimušais /pers. C/, personas kods /personas kods/ ir nepilngadīgs un
viņa vecāki ir puses lietā.
ANO Konvencijas par bērna tiesībām 27.panta otrā daļa noteic, ka uz vecākiem vai citām personām, kas audzina bērnu, gulstas
galvenā atbildība par bērna attīstībai nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšanu savu spēju un finansiālo iespēju robežās.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu, bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu
sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
Saskaņā ar Civillikuma 177.panta ceturto daļu, bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un
veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana,
pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis
pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Savukārt ar minētā panta piekto daļu, minimālo
uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas
stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Tiesa konstatē, ka lietas izskatīšanas gaitā nav iegūtas ziņas par atbildētāja ienākumiem un mantiskos stāvokli, taču tiesa
uzskata, ka atbildētājam, neatkarīgi no viņa materiālā stāvokļa ir jāpiedalās dēla uzturēšanā.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna uzturam Ls 40,00 apmērā, kas ir mazāk par valstī noteikto minimālo
apmēru.
Konkrētajā gadījumā tiesa uzskata, ka prasītājas prasītais uzturlīdzekļu apmērs neatbilst bērna interesēm, līdz ar ko tiesa
uzskata, ka konkrētajā gadījumā, piedzenot uzturlīdzekļus, jāvadās no Ministru Kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37
„Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, kas nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, ko katram vecākam neatkarīgi no
viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam. Atbilstoši minētajiem noteikumiem, bērnam līdz 7 gadu
vecumam minimālie uzturlīdzekļi nodrošināmi 25 % apmērā, bet bērnam no 7 gadu vecuma - 30 % apmērā no Ministru kabineta
noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1096 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo
stundas tarifa likmi” 2.punkts noteic, ka no 2011.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 200 latu.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami uzturlīdzekļi dēla /pers. C/ uzturam Ls 50,00 apmērā
līdz viņa 7 gadu vecuma sasniegšanai, bet ne mazāk kā 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet no
/pers. C/ 7 gadu vecuma sasniegšanas, tas ir, no 2016.gada 1.maija - 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba
algas līdz viņa pilngadības sasniegšanai.
Tiesas ieskatā minētā summa ir samērīga ar bērna uzturam nepieciešamiem izdevumiem, kas jāmaksā tēvam. Nosakot šādu
uzturlīdzekļu summu, tiesa atrod to par atbilstošu bērna vajadzībām un interesēm.
Tulkojot sistēmiski Civillikuma ģimenes tiesību normas saistībā ar Civilprocesa likuma 1.pantu secināms, ka ir pamats
uzturlīdzekļus tiesas ceļā piedzīt no attiecīgās prasības celšanas dienas, jo tieši ar prasības celšanas brīdi persona uzsāk savu ar
likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi bērna uzturam piedzenami
no prasības celšanas dienas – 2013.gada 26.jūnija, kā arī tiesa ņem vērā to, ka atbildētājs prasības pieteikumā norādītos apstākļus
nav apstrīdējis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu, no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti
prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajai daļai, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots,
piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1.un 3.punktu, tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu
kopsumma par vienu gadu.
Ievērojot minēto, no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva Ls 90,00 apmērā un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi Ls 3,68 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu atbildētājam ir nosakāms 10 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par
tiesas izdevumu piedziņu.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 33.panta otro daļu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu, 42.panta pirmo daļu, 93.pantu,
97.pantu, 204.1.pantu, 250.25 pantuun 250.27 pantu, tiesa
n o sprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus dēla /pers.
C/, personas kods /personas kods/, uzturam ik mēnesi Ls 50,00 (piecdesmit lati 00 santīmi) līdz viņa 7 gadu vecuma sasniegšanai,
bet ne mazāk kā 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet no /pers. C/ 7 gadu vecuma sasniegšanas, tas
ir, no 2016.gada 1.maija - 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, līdz bērna pilngadības sasniegšanai,
sākot no prasības celšanas dienas, tas ir, no 2013.gada 26.jūnija.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu Ls 90,00 (deviņdesmit lati 00 santīmi).
Valsts nodeva iemaksājama, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Valsts kase, reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/,
saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr. LV55TREL1060190911200, maksājuma mērķī jānorāda atsauce uz
Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 26.septembra spriedumu lietā Nr.C17106113; Nr.C-1061-13/05.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus – Ls 3,68 (trīs lati
68 santīmi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācija,
NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ.Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22,
konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: EKK 21499 un atsauce uz Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada
26.septembra spriedumu lietā Nr.C17106113; Nr.C-1061-13/05.
Noteikt /pers.B/ termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu samaksu, skaitot no dienas,
kad spriedums stājies likumīgā spēkā. Minēto maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams tiesas kancelejā
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2013.gada 26.septembra
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam, kasācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.