Court partially allowed bank's debt collection claim, awarding partial judgment and interest while dismissing remaining claims.

Lieta Nr.C31415413

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2015.gada 19.oktobrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas

tiesnesis E.Ernstsons

ar tiesas sēžu sekretāri A.Miķelsoni,

atklātā tiesas sēdē Baložu ielā 14, Rīgā, izskatīja civillietu AS „SEB banka” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Apra k s t o š ā da ļ a

2013.gada 15.augustā AS „SEB banka” (turpmāk-prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk-atbildētājs) par parāda piedziņu, kurā,

pamatojoties uz Civillikuma 1330., 1587., 1652., 1934. un 1943.pantu, lūgusi piedzīt no atbildētāja parādu Ls 44583,38 jeb 63 436,43 EUR, atzīt

prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā līdz sprieduma izpildei, kā arī piedzīt tiesāšanās izdevumus.

Prasībā cita starpā norādīts, ka 2007.gada 13.aprīlī starp AS “SEB banka” (iepriekšējais nosaukums-AS “SEB Unibanka”) un atbildētāju /pers.

B/ kā aizņēmēju tika noslēgts kredīta līgums Nr.CE07152, saskaņā ar kuru atbildētājiem tika piešķirts aizdevums 70 000 EUR apmērā.

AS “SEB bankas” prasījumi, kas izriet no Kredīta līguma tika nodrošināti ar hipotēku uz aizņēmējam piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/

(reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, kadastra Nr./numurs B/), saskaņā ar ķīlas (hipotēkas) līgumu un Kredīta līgumu.

Saskaņā ar Kredīta līguma 20.3. un 20.5.1.punktu prasītājai „ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, pārceļot aizdevuma atmaksāšanas beigu

termiņu”, ja „aizņēmējs ilgāk par 20 (divdesmit) kalendārām dienām nokavējis (palaidis garām) kādu ar līgumu noteikto aizdevuma maksājumu termiņu”.

Ņemot vērā, ka kredīta līgumā noteikto aizdevuma pamatsummas un aizdevuma procentu maksājumu kavējums bija ilgāks par 20 kalendārajām

dienām, prasītāja 2009.gada 7.janvārī, ievērojot kredīta līguma 20.4.punktu, nosūtīja aizņēmējam ierakstītu vēstuli, pieprasot atmaksāt aizdevumu, kā arī

ar to saistītos blakus maksājumus un nosakot aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņu 2009.gada 22.janvārī. Līdz ar to aizņēmējam līdz 2009.gada

22.janvārim bija prasītājai jāatmaksā aizdevums - visa saņemtā aizdevuma pamatsumma, aprēķinātie aizdevuma procenti un līgumsods.

Tā kā aizņēmējs nepildīja savas saistības, prasītāja iesniedza tiesā pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Ar 2009.gada

13.novembra Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas lēmumu Nr.3-12/3852-09/2 tika nolemts apmierināt prasītājas pieteikumu, par kopējo summu Ls 61

498,69 apmērā.

Prasītāja minēto lēmumu iesniedza zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu izpildei. Izsoļu rezultātā par Ls 19 575 tika realizēts nekustamais īpašums

/adrese A/ (reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, kadastra Nr./numurs B/). Zvērināts tiesu izpildītājs par izpildu darbībām

ieturēja Ls 2 593,76. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 568.pantu sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Zvērināts tiesu izpildītājs Ls 65,93

ieskaitīja aizņēmēja parāda Rīgas Domei dzēšanai.

Aizņēmējs līdz šim brīdim saistības, kas izriet no kredīta līguma, nav izpildījis. Neizpildītās saistības, kas izriet no kredīta līguma 2013.gada

12.augustā sastāda Ls 44 583,38.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par iesniegto prasību tiesai nav iesniedzis.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis /pers. F/ uzturēja prasību uz tajā norādītajiem pamatiem un motīviem, lūdza prasību apmierināt pilnā apmērā.

Papildus paskaidroja, ka no nekustamā īpašuma izsoles rezultātā iegūtajiem līdzekļiem tika dzēsti sprieduma izpildes izdevumi un tika dzēsts parāds daļējā

apmērā.

Atbildētājs uz tiesas sēdi pēc tiesas aicinājuma nav ieradies, nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslu, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Lietas

materiāli liecina, ka atbildētājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā informēts par lietas izskatīšanu tiesā, nosūtot tiesas pavēsti uz viņa pēdējo zināmo

deklarētās dzīvesvietas adresi, kā arī atbildētājs aicināts uz tiesas sēdi ar publikāciju 2015.gada 28.augustā oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”,

laidiens Nr.168.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja

vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 2.punktu pusēm ir pienākums savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar

ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus.

Ņemot vērā minēto un izvērtējot lietas materiālus, tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteiktos apstākļus lietas izskatīšanas

atlikšanai. Tādējādi tiesa atzīst, ka lieta izskatāma bez atbildētāja klātbūtnes.

M o t īv u da ļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normām, noklausījusies prasītājas pārstāvja

paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Kā redzams no lietas materiāliem 2007.gada 13.aprīlī starp banku un atbildētāju noslēgts kredīta līgums Nr.CE07152, saskaņā ar kuru prasītāja

izsniedza atbildētājam aizdevumu 70000 EUR apmērā ar atmaksas termiņu līdz 2027.gada 30.martam. Atbilstoši minētā līguma 7.punkta noteikumiem

no kredīta līgumu izrietošo saistību izpildes nodrošināšanai atbildētājs bankai ieķīlā nekustamo īpašumu /adrese A/ (lietas 8.-13.lapa).

Banka prasībā norāda, ka atbildētājs nav pildījis noslēgtā līguma noteikumus, proti, nav veicis līgumā noteiktos maksājumus, sakarā ar ko

banka 2009.gada 7.janvārī ir nosūtījusi atbildētājam paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no noslēgtā kredīta līguma (lietas 14.lapa), un lietā iesniegtais

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2009.gada 13.novembra lēmums Nr.3-12/3852-09/2 apliecina, ka ar tiesas lēmumu ir nodota saistību bezstrīdus

piespiedu izpildei atbildētāja saistība pēc 2007.gada 13.aprīļa ķīlas līguma Nr.CE07152/H-1, 2007.gada 13.aprīļa kredīta līguma Nr.CE07152, kas

noslēgts starp AS „SEB banka” un atbildētāju, aizdevuma pamatsummas Ls 47555,98, procentu Ls 1 363,19 un līgumsoda Ls 123 79,52, kopā Ls

61298,69 samaksai (lietas 15., 16.lapa).

Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.gada 18.augusta lēmumu atbildētājam piederošais nekustamais īpašums un pie

īpašuma piederošās daļas pārdotas par kopējo summu Ls 19 575, no kuras tiesu izpildītājs atskaitījis ar izsoli saistīto izdevumu segšanai Ls 2593,76 un

Ls 65,93 zvērināts tiesu izpildītājs ieskaitīja aizņēmēja parāda Rīgas domei dzēšanai (lietas 17.-21.lapa).

Ievērojot ķīlas realizācijas laikā iegūtos līdzekļus, tiesa atzīst, ka bankai ir tiesības uz neizpildīto saistību izpildi pilnā apmērā.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus, savukārt Civillikuma 1934.panta

nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un

tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1330.pants nosaka, ja ieķīlāto lietu pārdodot ienāk tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmēja pilnīgam apmierinājumam, tad viņam

paliek tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikuma, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.

Tādējādi atbilstoši tiesību normu regulējumam apstāklis, ka bankas prasījumu nodrošināšanai ir bijis ieķīlāts nekustamais īpašums, nevar būt pamats

atbrīvošanai no kredīta līgumā un likumā ietvertā pienākuma atmaksāt saņemto aizdevumu, jo likums nosaka aizņēmēja pienākumu atdot saņemto

aizdevumu tādā apmērā, kādu aizņēmējs ir saņēmis.

Izvērtējot prasības summu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, kas paredz, ka piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā

judikatūru, tiesa vadās no Augstākās tiesas 2013.gada 30.janvāra sprieduma lietā Nr.SKC-644, atbilstoši kuram gadījumos, kad kreditors paziņo par

vienpusēju atkāpšanos no noslēgtā līguma, līgums atzīstams par izbeigtu un vairs nepastāv līgumisks (juridisks) pamats piemērot bijušā līguma noteikumus

par līgumiskajiem procentiem un līgumsodu, jo nav nekāda tiesiska pamata to piemērošanai pēc līguma izbeigšanās.

No lietas materiāliem pievienotā paziņojuma par atkāpšanos no kredīta līguma redzams, ka līgumsoda apmērs uz līguma izbeigšanas brīdi sastāda

174,47 EUR, ievērojot izsolē iegūto līdzekļu apmēru, tiesa atzīst, ka no atbildētāja ir piedzenams līgumsods 174,47 EUR apmērā.

Apstāklis, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2009.gada 13.novembra lēmums Nr.3-12/3852-09/2 lēmumu atbildētāja saistība

pēc hipotēkas līguma ir nodota Ls 61298,69, ko veido aizdevuma pamatsumma Ls 47555,98, procenti Ls 1 363,19 un līgumsods Ls 12 379,52, vēl

nav pamats, lai tiesa šai izskatāmajā lietā atzītu, ka atbildētājs ir parādā līgumsodu Ls 12 379,52 jeb 17 614,47 EUR, jo kā izriet no 2010.gada

Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojuma par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu gadījumos, kad kreditora prasījums pārsniedz saistības

nodrošinājuma apmēru, t.i., publiskās ķīlas vai komercķīlas priekšmets savas vērtības ziņā nevar nosegt prasījuma apmēru, saistības daļa, kura nav

nodrošināta ar publisku hipotēku vai komercķīlu, ir skatāma prasības tiesvedības kārtībā. Tā kā prasības kārtībā tiesas pienākums ir izvērtēt tiesai

pieteiktā prasījuma pamatotību, tiesa vadoties no jau iepriekšminētā Augstākās tiesas sprieduma Nr. Nr.SKC-644, atzīst, ka līgumsods no atbildētāja

var tikt piedzīts 174,47 EUR, tas ir, apmērā, kādā saistība pastāvēja uz līguma izbeigšanas brīdi.

Vadoties no minētā, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji, prasītājas labā no atbildētāja piedzenot parādu 45996,43 EUR apmērā

(63 436,43 EUR – (17 614,47 EUR – 174,47 EUR) = 45996,43 EUR).

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos

procentus 6% (seši no simta gadā) no piedzītās, bet neatmaksātās pamatparāda summas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu

pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tādējādi procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums

sasniegs neatmaksātā pamatparāda apmēru.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Tiesas apmierināto prasījumu apmērs šajā lietā sastāda Ls 32326,14 jeb 45996,43 EUR. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas

1.punkta d) apakšpunktu par šādu prasības summu ir piedzenama valsts nodeva 1482,95 EUR (Ls 32326,14 – Ls 20 000 x 1,6% + 845 Ls = Ls

1042,22). Papildus minētais summai no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenami prasītāja samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

prasības pieteikuma un tiesas pavēstu piegādi EUR 4,70, ar sludinājums izgatavošanu saistītie izdevumi 1,71 EUR un ar sludinājuma publicēšanu

oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” saistītie izdevumi 15,65 EUR, pavisam kopā 22,06 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, ko nav sedzis prasītāja veiktais maksājums, ir piedzenami no

atbildētāja par labu valstij. No lietā esošās izziņas redzams, ka kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda 13,48 EUR, līdz ar ko no atbildētāja

izdevumi ir piedzenami 8,78 EUR.

Pārrēķins uz euro valūtu veikts pamatojoties uz Euro ieviešanas kārtības likumu pēc Latvijas Bankas noteiktā lata piesaistes kursa euro - 1 EUR

= LVL 0,702804.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.panta otro daļu, ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu

noteikt, ka spriedums atbildētājiem labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta, 39., 41., 97., 189. - 193., 195. un 204.1 panta, tiesa

n o s p r i e d a

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, parādu 45996,43 EUR un tiesas

izdevumus 1505,01 EUR, pavisam kopā 47501,44 (četrdesmit septiņi tūkstoši pieci simti viens euro, 44 centi).

Noteikt AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/, personas

kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no piedzītās un nesamaksātās parāda summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot neatmaksātā pamatparāda apmēru.

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,78 EUR (astoņi euro, 78 centi),

kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs Tiesu administrācija, NMR

90001672316, nosakot, ka šo maksājumu apstiprinošs dokuments sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales

priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, pārsūdzēšanas termiņu skaitot no pilna sprieduma

sastādīšanas dienas - 2015.gada 30.oktobra, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnesis E.Ernstsons