Legislator Case Law & Legislation
C37108512 / C-0320-13 AI generated

Court partially allowed debt collection claim but dismissed penalty claim due to procedural defect.

Case Number C37108512 / C-0320-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against the defendant, who failed to appear. While the court ordered payment of the base debt and court costs, it ruled the penalty claim inadmissible because the defendant did not submit a defense. Consequently, the penalty portion was extinguished, and the plaintiff was awarded interest on the remaining debt.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likums 223.pants 4.punkts; Civilprocesa likums 190.pants, 193.pants, 208.1.pants: A claim for damages or penalties is inadmissible if the opposing party fails to submit a defense, resulting in the extinction of that specific claim.

Keywords

AI generated
debt collection penalty claim inadmissible claim failure to defend partial dismissal court costs interest award

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likums 223.pants 4.punkts
Civilprocesa likums 41.pants
Civilprocesa likums 34.pants 1.punkts b apakšpunkts
Civilprocesa likums pārejas noteikumi 58.pants
Civilprocesa likums 204.1.pants
Civilprocesa likums 93.pants 1.punkts
Civilprocesa likums 190.pants
Civilprocesa likums 193.pants
Civilprocesa likums 208.1.pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C37108512

Lietas arhīva Nr. C-0320-13/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2013.gada 31.oktobrī

Tukuma rajona tiesa

tiesnese K.Vanaga

ar sekretāri S.Stalbergu,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers.G/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA /Nosaukums/ prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Tiesa

ko nsta tē ja

prasītāja 2012.gada 14. novembrī cēlusi prasību tiesā pret atbildētāju /pers. A/, pamatojoties uz likuma “Par dzīvokļa īpašumu”

8.panta pirmo daļu un 12.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, kā arī Civillikuma (turpmāk CL ) 1720.pantu un 1779.pantu, lūdz

piedzīt no atbildētājas parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu proporcionāli dzīvokļa izdevumu daļai un

komunālajiem pakalpojumiem Ls2181,13, līgumsodu Ls743,70 un tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu Ls198,12 un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus Ls3,30.

Pieteikumā norādīts, ka atbildētāja ir dzīvokļa /adrese/ īpašniece. Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu

atbildētāja ar prasītāju noslēdza 2005.gada 2.septembrī. Prasītāja ir nama apsaimniekotāja, ir veikusi savus pienākumus nama, tai

skaitā strīdus dzīvokļa apsaimniekošanā, bet atbildētāja nav izpildījis savu saistību nepieciešamo izdevumu segšanā, tādējādi radot

zaudējumu prasītājai. Parāds aprēķināts par laiku no 2008.gada decembra līdz 2012.gada 14.novembrim un veido Ls2181,13.

Prasītāja atsaucoties uz Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.9.punktu, norāda, ka atbildētājas pienākums

par saistību izpildes nokavējumu ir maksāt līgumsodu, kas atbilstoši līgumam noteikts 2 % mēnesī par apsaimniekošanas un

pakalpojumu nokavēto maksājumu. Līgumsods aprēķināts par laiku no 2008.gada decembra līdz 2012.gada 14.novembrim un veido

Ls743.70.

2013.gada 30.maijā prasītāja palielinājusi prasījumu, norādot, ka parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā

arī komunālajiem pakalpojumiem un līgumsods līdz 2013.gada 30. maijam ir pieaudzis un lūdzot tiesu piedzīt no atbildētājs parādu

Ls2446,45, līgumsodu Ls1004,77, kā arī valsts nodevu Ls198,12, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls3,30, un valsts nodevu,

kas samaksāta par prasības pieaugumu Ls29,93 apmērā.

2013.gada 23.oktobrī tiesā saņemti prasības precizējumi, kuros prasītāja palielinājusi prasījumu, norādot, ka parāds un līgumsods ir

pieaudzis. Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas parādu Ls2679,39, līgumsodu Ls1258,87, kā arī tiesas izdevumus Ls231,35.

Atbildētāja paskaidrojumus par prasību nav sniegusi.

Atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto adresi – /adrese/, saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.panta pirmo daļu, nosūtīts

prasības pieteikums, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai (lietas 22. lapa). Atbildētājai adresētais ierakstītais sūtījums

atgriezts tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi, ka piegādes laikā adresāts nav bijis mājās, atstāts aicinājums sūtījuma

saņemšanai, beidzies sūtījuma glabāšanas laiks.

Uz tiesas sēdi atbildētāja nav ieradusies. Par tiesas sēdi atbildētājai paziņots likumā noteiktajā kārtībā nosūtot tiesas pavēsti uz

atbildētājas deklarēto dzīvesvietu.

No iedzīvotāju reģistra Personas datu pārlūka redzams, ka atbildētāja deklarējusi dzīvesvietu adresē /adrese/ Tā kā atbildētājai

prasības pieteikums un pavēste sūtīta uz deklarēto dzīvesvietu, kur atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai viņai jābūt

sastopamai, tiesa atzīst, ka sūtījumu atgriešana tiesai neietekmē dokumentu paziņošanas faktu (Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā

daļa).

Atbildētāja neierašanās iemesla attaisnojošu pierādījumu tiesai nav iesniegusi, nekādi lūgumi tiesai par lietas izskatīšanas atlikšanu,

vai izskatīšanu bez viņas piedalīšanās nav pieteikti, rakstveida paskaidrojumi par prasību noteiktā laikā, līdz 2012.gada

15.decembrim, nav iesniegti.

Novērtējot minētos apstākļus, tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 209., 210. pantos noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas

pamatus, līdz ar ko lieta izskatāma atbildētājas prombūtnē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu, aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā,

kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņot neierašanās iemeslu. Tiesa nesaskata

Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā norādītos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai. Tā kā atbildētāja nav sniegusi

lietā paskaidrojumus, nav ieradusies uz tiesas sēdi, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesai ir pamats taisīt aizmugurisku spriedumu.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers.G/ prasību uzturēja daļā par pamatparāda piedziņu, paskaidrojumos atsaukdamās uz prasības

pieteikumā un tā precizējumos norādītajiem apstākļiem. Neuzturēja prasību par līgumsoda Ls1258,87 piedziņu, par ko parakstījās

tiesas sēdes protokolā.

Novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma uzturētajā daļā. Prasība daļā par līgumsoda

piedziņu ir izbeidzama.

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantā ( bija spēkā līdz 01.01.11.) noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos

izdevumus, kas saistīti ar mājas ekspluatāciju, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav

noslēdzis līgumu. Analogi dzīvokļa īpašnieka pienākumi noteikti Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantā.

Tiesa uzskata, ka prasība ir pierādīta ar lietā iesniegtajiem dokumentiem.

Īpašuma tiesība uz dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/zemesgrāmatā /pers. A/ nostiprināta 2005.gada 9.augustā, pamatojoties uz

2005.gada 13.jūlija Pirkuma līgumu ( lietas 16.lapa ).

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (turpmāk Līgums) starp pusēm noslēgts 2005.gada 2.septembrī

( lietas 8.-11.lapa ). Līguma 3.punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu

jāsamaksā par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša pēdējam datumam, vienlaicīgi ar maksu par pamatpakalpojumiem pēc noteiktajiem

tarifiem.

Izziņas par aprēķināto un samaksāto maksu par apsaimniekošanu un pamatpakalpojumiem – apkuri, kanalizāciju, aukstā

ūdens piegādi, konteineru izvešanu un elektroenerģiju koplietošanas telpās, liecina, ka atbildētāja savu saistību nav izpildījusi no

2008.gada decembra, maksājumi veikti neregulāri un nepilnā apmērā, parāds līdz 2013.gada 18.oktobrim ir Ls2679,39 ( lietas 18.-

20, 31., 39.lapa ).

Nav strīda, ka prasītāja ir izpildījusi Līguma saistības – apsaimniekojusi atbildētājas īpašumu un norēķinājusies ar pakalpojumu

sniedzējiem. Atbildētāja nav apstrīdējusi parāda summas aprēķinu.

Prasītājai ir cēlies reāls zaudējums sakarā ar to, ka viņa nav saņēmusi maksājumus no atbildētājas, kas segtu prasītājas

izdevumus.

Atbilstoši CL 1779.pantam, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tā kā atbildētāja labprātīgi zaudējumu nav segusi, tas piedzenams tiesas ceļā.

Prasītājai ir atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – sešus procentus gadā, no

nesamaksātā parāda, kā to paredz Civilprocesa likuma 195.pants.

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē neuzturēja prasību daļā par līgumsoda Ls1258,87 piedziņu no atbildētājas, par ko parakstījās tiesas

sēdes protokolā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.pantu 4.punktu prasība neuzturētajā daļā par līgumsoda

piedziņu ir izbeidzama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli prasījumu apmierinātajai daļai.

Ceļot prasību par parāda un līgumsoda piedziņu (kopā Ls2924,83) samaksāta valsts nodeva Ls198,12 apmērā. Palielinot

prasījuma apmēru papildus samaksāta valsts nodeva Ls29,93. Ņemot vērā, ka prasība netika uzturēta daļā par līgumsoda piedziņu,

valsts nodeva aprēķināma no piedzenamās pamatparāda summas Ls2679,39 un aprēķināma atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta

pirmās daļas 1.punkta b apakšpunktam un Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 58.punktam.

Prasība celta par pamatparāda Ls2181,13 piedziņu. Par šādu prasījumu valsts nodeva ir Ls179,52. Prasības summa

palielināta līdz Ls2679,39, proti pieaugusi par Ls498,26, par ko piemaksāta valsts nodeva Ls29,93. Kopā valsts nodeva, kas

piedzenama no atbildētājas veido Ls209,45. Turklāt no atbildētājas piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls3,30.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, 190., 193., 223.pantu 4.punktu, 208.1

pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers.A/, /personas kods/, SIA “/nosaukums/reģ. Nr. /numurs/, labā maksājumu parādu Ls2679,39 (divi tūkstoši seši

simti septiņdesmit deviņi lati un trīsdesmit deviņi santīmi) , valsts nodevu Ls209,45 (divi simti deviņi lati un četrdesmit pieci santīmi)

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls3,30 (trīs lati trīsdesmit santīmi), kopā Ls2892,14( divi tūkstoši astoņi simti deviņdesmit

divi lati un četrpadsmit santīmi).

Izbeigt prasību daļā par līgumsoda Ls1258,87 piedziņu.

Atzīt SIA /Nosaukums/ tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

pamatkapitāla lielumu.

Noteikt /pers.A/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2013.gada 14.novembra

apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Tukuma rajona tiesā.

Atbildētāji 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt tiesai, kura taisījusi spriedumu,

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese K.Vanaga