Court dismisses joint liability claim against guarantor, ordering primary recovery from borrower only.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the claim for joint and several liability against the guarantor, ruling instead that the guarantor is subsidiarily liable. The plaintiff sought recovery from both the borrower and the guarantor for a defaulted loan, while the guarantor argued for secondary responsibility based on Civil Code principles. The court held that a guarantee is an accessory obligation, meaning the guarantor must be pursued only if the primary debtor cannot pay.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Section 1702; Civil Procedure Law Sections 8, 41, 97, 190, 193, 195, 204.1: A guarantee is an accessory obligation where the guarantor is subsidiarily liable, and the creditor must first attempt recovery from the primary debtor before pursuing the guarantor.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33532812
Lietas arhīva Nr. C-2621-13/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2013.gada 6.decembrī
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese S.Bernharde
ar sekretāri L.Brakmani
izskatīja Rīgā, Lomonosova ielā 10, atklātā tiesas sēdē civillietu AS /Nosaukums/ prasībā pret /pers. C/ un SIA /Nosaukums/ par
parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa.
2012.gada 26.novembrī AS /Nosaukums/ (turpmāk tekstā – prasītājs) iesniegusi tiesā prasību par parāda piedziņu pret /pers. C/ un
SIA /Nosaukums/ (turpmāk tekstā –atbildētāji). Prasībā norādīts, ka AS /Nosaukums/ 2006.gada 3.februārī noslēdza Kredīta līgumu
nr.SP06008 ar tā grozījumiem, izsniedza /pers. C/ kredītu EUR 83235,33 apmērā, nosakot, ka aizdevums tiek izsniegts, izpildot
Kredīta līguma 2.2.punktā noteikto.
Atbilstoši līguma 3.1., 3.2. un 13.1.punktā minēto, /pers. C/ apņēmās maksāt par aizdevuma lietošanu aizdevuma procentus, kuru
apmērs tiek noteikts no faktiski izsniegtās un neatmaksātās aizdevuma summas, piemērojot mainīgo likmi, kas sastāv no pievienotās
likmes daļas 3,2% gadā un bāzes likmes daļas, kas ir vienāda ar 24 mēnešu EUR SEB bankas resursu cenu. Tāpat par nolīgto
maksājumu atmaksas kavējumu bija jāmaksā līgumsods 36% gadā no kavētās summas par katru nokavēto dienu. Līgumsoda
samaksa neatbrīvo no līguma izpildīšanas.
Ņemot vērā, ka kredīta līgumā noteikto aizdevuma pamatsummas un aizdevuma procentu maksājumi tika kavēti, prasītāja 2012.gada
10.oktobrī, ievērojot kredīta līguma 20.4.punktu, nosūtīja /pers. C/ ierakstītu vēstuli, pieprasot atmaksāt aizdevumu, kā arī ar to
saistītos blakus maksājumus un nosakot aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņu 2012.gada 26.oktobri. Kredīta līguma saistība
nodrošināta ar SIA /Nosaukums/ galvojumu saskaņā ar 2010.gada 17.februārī noslēgto Galvojuma līgumu Nr.SP06008/G-2. Saskaņā
ar Galvojuma līgumu 2.1. un 2.1.2.punkrtu galvinieks uzņēmies atbildēt SEB bankai par aizņēmēja parādu, kurš izriet no kredīta
līguma, kā pats parādnieks, t.sk. samaksāt visu parāda summu piecu darba dienu laikā pēc SEB bankas rakstiska paziņojuma
saņemšanas, ja aizņēmējs nepilda savas saistības kredīta līgumā noteiktajos termiņos. Šajā sakarā SEB banka 2011.gada nepilda
savas kredīta līgumā noteiktajos termiņos. Šajā sakarā SEB banka 2011.gada 26.okotbrī arī galviniekam nosūtīja vēstuli, pieprasot
samaksāt visu parāda summu. Saskaņā ar galvojuma līgumu punktu 4.2.jebkāds paziņojums uzskatāms par nodotu, ja nogādāta pa
pastu trīs dienu laikā no nodošanas pasta iestādē uz adresi, kas norādīta līguma 5.sadaļā. galvinieks līdz šim brīdim nav samaksājis
visu parāda summu. Pie tam galvojuma līgumu 3.2.2.punktā noteikts, ka prasītājai ir tiesības bez iepriekšēja, atsevišķa paziņojuma
galviniekam sākt no kredīta līguma radušos parāda piedziņu no galvinieka un/vai aizņēmēja.
Neizpildītās saistības uz 2012.gada 21.novembri Ls 40670,03, tajā skaitā neatmaksātā aizdevuma pamatsumma Ls 38097,59,
procenti Ls 956,68 un līgumsods Ls 1615,75.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652., 1934., 1943., 1753., 1756., 1765., 1716., 1717., 1720., 1722., 1692., 1698. un 1702.panta
otrās daļas un Civilprocesa likuma 26., 127., 34., 41. un 195.pantu, lūdz tiesu piedzīt no /pers. C/ un piedziņas neiespējamības
gadījumā no SIA /Nosaukums/ par labu prasītājai aizdevuma pamatsummu Ls 38097,59, procentus Ls 956,68, līgumsodu Ls 1615,75,
tiesāšanas izdevumus un noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no aizdevuma pamatsummas.
Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus tiesai nav snieguši.
Uz tiesas sēdi prasītāja AS /Nosaukums/ pārstāvis nav ieradies, nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem. Par tiesas sēdes
laiku un vietu paziņots likumā noteiktā kārtībā.
Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies, nav informējuši par neierašanās iemesliem, nav lūguši skatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes,
vai atlikt lietas izskatīšanu.
Neskatoties uz to, ka tiesas sūtījumi uz atbildētājas SIA /Nosaukums/ juridisko adresi un atbildētāja /pers. C/ deklarēto adresi tiek
atgriezti ar Latvijas Pasta atzīmi „Beidzies glabāšanas laiks”, tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi atbildētājiem ir paziņots
atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.
Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas
adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav
norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā
dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Civilprocesa likuma
56.panta sestā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses. Savukārt Civilprocesa
likuma 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,
deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no
pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu
paziņošanas faktu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas
izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.
Ņemot vērā, ka pusēm par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez pušu klātbūtnes.
Motīvu daļa.
Tiesa pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Lietā nepastāv strīds par faktu, ka /pers. C/ 2006.gada 3.februārī ar AS „nosaukums” (tagad AS /Nosaukums/) ir noslēdzis Kredīta
līgumu Nr.SP06008, saskaņā ar kuru /pers. C/ uzņēmās saistību un saņēma aizdevumu Ls 60000,00 apmērā (l.l.8-13). Tāpat
2007.gada 21.jūnijā, 2009.gada 26.janvārī, 2009.gada 11.decembrī, 2010.gada 16.februārī, 2010.gada 7.okotbrī, 2011.gada
16.martā 2011.gada 13.maijā, 2011.gada 15.novembrī starp /pers. C/ un prasītāju noslēgtas vienošanās par grozījumiem 2006.gada
3.februārā Kredīta līgumā Nr.SP06008. 2011.gada 15.novembra Vienošanās Nr.8 par grozījumiem kredīta līgumā /pers. C/ un
prasītāja vienojās par izmaiņām aizdevuma atmaksas grafikā, konstatējot, ka saskaņā ar kredīta līgumu /pers. C/ ir saņēmis
aizdevumu EUR 83235,33 un izsniegtā aizdevuma neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir EUR 54939,83, tajā skaitā kavētie
pamatsummas maksājumi EUR 1399,80. /pers. C/ kredīta līgumu un vienošanās nav apstrīdējis.
Atbilstoši Civillikuma 1934.pantam, kurā ir noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošanu
īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietas, Kredīta līguma 5.4.punktā
puses ir pielīgušas, ka aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņš 2016.gada 29.janvāris, taču, kā to norāda prasītājs un neapstrīd
atbildētāji, tad aizdevuma atmaksas ikmēneša maksājumus atbildētāji nav veikuši pilnā apmērā.
No parāda aprēķina konstatēts, ka atbildētāji nav pildījuši saistības un nav veikuši pilnā apmērā iemaksas par piešķirtā kredīta
izmantošanu. Pamatojoties uz minēto, tiesa uzskata par pamatotu un apmierināmu prasītāja prasību daļā par pamatparāda piedziņu
EUR 54207,99 apmērā, t.i. Ls 38097,59 (l.l.7).
Tiesai nav pamata apšaubīt kopējo parāda summas apmēru, jo atbildētāji pret to nav iebilduši, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt
parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Civillikuma1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus. Savukārt Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis.
Kā redzams no lietas materiāliem pievienotā Kredīta līguma Nr.SP06008 un vēlākiem grozījumiem pie tā, tad /pers. C/ bija
pienākums atmaksāt parāda summu noteiktos apmēros un termiņos.
Atbilstoši Civillikuma 1589.pantam , vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma
raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Kredīta līguma 20.3.punkts paredz, ka prasītājai ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, pārceļot aizdevuma atmaksāšanas beigu
termiņu, ja banka ir konstatējusi, ka ir iestājies kaut viens no līguma 20.5.punktā minētiem nosacījumiem. Lai gan prasītāja nenorāda,
ka ir vienpusēji atkāpusies no līguma, tiesa konstatē, ka ar 2012.gada 10.oktobra paziņojumu Nr.2012-21.23.6-3984, prasītāja
informēja atbildētājus par parāda esamību un vienpusēju atkāpšanos no kredīta līguma, kā arī brīdināja, ka, ja izsniegtais aizdevums
un ar to saistītie blakus maksājumi netiks labprātīgi samaksāti līdz 2012.gada 26.oktobrim, prasītāja vērsīsies tiesā. Tādējādi tiesa
atzīst, ka prasītājai ir tiesisks pamats prasības sniegšanai tiesā par parāda piedziņu.
Prasītāja lūdz piedzīt procentus Ls 956,68 apmērā.
Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un atbilstoši
Civillikuma 1757.pantam, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa paredz, ka procenti
par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
2006.gada 3.februāra Kredīta līguma Nr.SP06008 13.1.punkts nosaka, ka par aizdevuma lietošanu aizņēmējam ir jāmaksā
aizdevuma procenti, kas tiek aprēķināti no faktiski izsniegtā un neatmaksātā aizdevuma, piemērojot noteiktu procentu likmi.
Līguma 3.1.punktā /pers. C/ un prasītāja ir pielīguši, ka procentu likme sastāda pievienotā likme ir 2,53% gadā un bāzes likme EUR
RIGIBOR 3 mēn., savukārt 2010.gada 16.februāra Vienošanās Nr.4 par grozījumiem kredīta līgumā /pers. C/ vienojās, ka pievienotā
likme sastāda 3,2% un bāzes likme EUR SEB bankas resursu cena 24M, kas 25.06.2009.bija 2,25% gadā.
Saskaņā ar parāda aprēķinu aprēķinātie procenti par laika periodu no 2012.gada 11.jūnija līdz 2012.gada 26.oktobra sastāda EUR
1361,24, kas ir Ls 956,68.
Ņemot vērā, ka tiesa ir konstatējusi, ka saistība, kas izriet no Kredīta līguma un vēlākiem grozījumiem, /pers. C/ ir saistoša, tiesa
atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt arī procentus. Atbildētāji nav apstrīdējuši pušu pielīgto procentu apmēru, procentu apmērs
nepārsniedz pamatparādu, tādēļ prasītāja labā piedzenami procenti Ls 956,68 apmērā.
Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu Ls 1615,75 apmērā.
Civillikuma 1716. pants paredz, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā,
ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1717. pants paredz, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam,
un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās.
Kredīta līguma 16.1.punktā ir noteikts, ka par nolīgtajos termiņos nenomaksātu aizdevumu, nesamaksātiem aizdevuma procentiem un
komisijas maksām aizņēmējs maksā līgumsodu par maksājumu termiņa kavējumu, savukārt līguma 6.1.punktā noteikts, ka par
maksājumu termiņa kavējumu ir maksājams līgumsods ar procentu likmi 36% gadā no nokavētā maksājuma par katru nokavēto
dienu.
Tā kā saistība, kas izriet no 2006.gada 3.februārī noslēgtā līguma un vēlākiem grozījumiem, /pers. C/ ir saistoša, prasītājai ir tiesības
prasīt līgumsodu. Bez tam, atbildētāji neapstrīd prasības pamatotību, tādēļ tiesa atzīst, ka prasītāja labā piedzenams līgumsods Ls
1615,75 apmērā.
Prasītāja lūdz noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no aizdevuma pamatsummas.
Saskaņā ar Civillikuma 1754.pantu procentiem vienmēr ir nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds. Savukārt 1762.pants
nosaka, ka pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos (..).
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..)
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.
Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no aizdevuma pamatsummas
par laiku līdz sprieduma izpildei.
Civillikuma 1692.pantā ir noteikts, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,
neatsvabinot tomēr pēdējo no viņa parāda. Civillikuma 1698.pantā ir noteikts, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu,
bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.
Tiesa konstatē, ka 2010.gada 17.februāra Galvojuma līguma 2.1.punktā atbildētāja SIA /Nosaukums/ ir uzņēmusies atbildēt pilnā
mērā prasītājai par aizņēmēja /pers. C/ saistībām tāpat kā pats parādnieks.
Kā noteikts 2012.gada 7.marta spriedumā lietā nr.SKC-115/2012, tad „Tādējādi galvojums ir akcesora saistība, kas kalpo par citas
saistības nodrošinājumu. No minētā secināms, ka (..) piemērojot Civillikuma 1702.pantu, ir nepamatoti noteikusi, ka šajā gadījumā
starp atbildētājiem pastāv solidāra atbildība, kaut gan no Civillikuma 1702.panta izriet, ka galvinieks ir subsidiāri atbildīgs par
parādnieka uzņemto saistību. Galvojums pēc savas būtības ir saistību tiesību pastiprinājuma veids, jo ar galvojumu ir saprotamas
līgumiskas saistības, ar kurām trešā persona – galvinieks, uzņemas atbildēt kreditoram par citas personas parāda saistībām, tomēr
neatsvabinot parādnieku no viņa parāda.”
Līdz ar ko tiesa atzīst par apmierināmu prasību, nosakot, ka piedziņa primāri tiek veikta pret parādnieku /pers. C/ un tikai piedziņas
neiespējamības vai daļējas izpildes gadījumā piedziņa ir vēršama pret galvotāju SIA /Nosaukums/.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Civilprocesa likuma 33. panta otrā daļa noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas
nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts un 6.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu
un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu (..) saistītie izdevumi.
Ievērojot minētās tiesību normas un prasības materiāliem pievienotos maksājuma apliecinošus dokumentus, no /pers. C/, bet
piedziņas neiespējamības gadījumā no SIA /Nosaukums/, par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi, kas saistīti ar valsts
nodevas samaksu Ls 696,70 (l.l.5), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 5,50 (l.l.6).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par
personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,
izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10
dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 190., 193., 195. un 2041.pantiem
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no SIA /Nosaukums/, reģistrācijas Nr.numurs, par labu
A S /Nosaukums/ reģistrācijas Nr./numurs/, aizdevuma pamatsummu Ls 38097,59 apmērā, procentus Ls 956,68, līgumsodu Ls
1615,75 apmērā, valsts nodevu Ls 696,70 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 5,50 apmērā, kopā Ls
41372,22(četrdesmit viens tūkstotis trīs simti septiņdesmit divi lati un 22 santīmi).
Atzīt AS /Nosaukums/, reģistrācijas Nr./numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no aizdevuma
pamatsummas.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese S.Bernharde