Court orders defendant to pay child support and waives court costs due to disability.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's request to avoid liability and fully granted the plaintiff's claim for child support in a small claims proceeding. The defendant admitted the debt but argued for a later start date and exemption from court fees due to his disability status. The court ruled that the child resides with the plaintiff, establishing the defendant's obligation, and waived the court costs because paying them would worsen the defendant's financial situation and harm the child's interests.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 177. panta, 179. panta pirmās daļas 1., 2. un 5. punkti; Civilprocesa likuma 42. panta, 43. panta pirmās daļas 3. punkts un ceturtā daļa: When a parent fails to contribute to a child's maintenance, the court must order payment of the statutory minimum amount, but may exempt the obligor from court costs if doing so would adversely affect their financial condition and the child's welfare.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C36068414
Lietas arhīva Nr. C-0684-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
1. Talsos 2014.gada 6.oktobrī
Talsu rajona tiesa
tiesnese Ilze Valbaka,
izskatot rakstveida procesā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu,
konstatēja:
/pers. A/ (turpmāk – prasītāja) 2014.gada 7.augustā cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāju)
par uzturlīdzekļu piedziņu bērna /pers. C/ labā MK Noteikumos paredzētā minimālā uzturlīdzekļu apmērā, norādot, ka atbildētājs
nepiedalās bērna uztura nodrošināšanā. Prasība pamatota uz Civillikuma 177. pantu, 179. panta pirmo, otro un piekto daļu, Ministru
kabineta 15.01.2013. noteikumiem Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punktu. Prasībā lūgts piedzīt no
atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus bērnam /pers. C/ 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba
algas ik mēnesi līdz viņas pilngadības sasniegšanai. Prasītāja norādījusi, ka nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē. (skatīt lietas 4.-5.lapu)
2014.gada 8.augustā atbildētājam uz viņa deklarēto dzīves vietu nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa,
nosakot termiņu paskaidrojuma iesniegšanai tiesā 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. (skatīt lietas 10.,
12.lapu)
2014.gada 20.augustā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka viņš prasību atzīst pilnā apmērā, ka prasītāja
nepareizi norāda, ka viņš nepiedalās bērna uztura nodrošināšanā. Kad 2012.-2013.g. prasītājai bija atņemtas mātes tiesības, devis
naudu labprātīgi bērna aizbildnim /pers. D/, lai nodrošinātu meitas aprūpi. 2014.gada jūlijā meita atradusies viņa audzināšanā un
aprūpē. Lūdz uzturlīdzekļus piedzīt tikai no 2014.gada septembra, jo par 2014.g. jūliju un augustu nauda bērna uzturam ir pārskaitīta,
ko apliecina SEB bankas konta apskats, un atbrīvot no valsts nodevas samaksas, jo ir 2.grupas invalīds un vienīgais ienākumu avots
ir pensija. Atbildētājs arī norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē. (skatīt lietas 14.-20.lapu)
Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.panta ceturto daļu pieprasījusi no prasītājas atsauksmi par paskaidrojumu, lūdzot to
iesniegt līdz 2014.gada 10.septembrim. (skatīt lietas 22., 23.lapu)
Līdz sprieduma taisīšanai lietā prasītāja atsauksmi par atbildētāja paskaidrojumu nav iesniegusi.
Civilprocesa likuma 250.25panta otrā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Puses nav lūgušas lietu izskatīt tiesas sēdē.
Paziņojums pusēm nosūtīts 2014.gada 21.augustā, norādot, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2014.gada 6.oktobrī un
spriedums būs pieejams tiesas kancelejā no 2014.gada 6.oktobra plkst.15.00. (skatīt lietas 21., 23., 24.lapu)
Papildus pieteikumi vai lūgumi lietā nav saņemti.
Ievērojot iepriekš minētos apstākļus, tiesa uzskata, ka lieta izskatāma rakstveida procesā.
Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība par uzturlīdzekļu piedziņu ir pamatota un apmierināma
pilnīgi šādu apsvērumu dēļ:
2000.gada 19.aprīlī dzimusi /pers. C/. Bērna vecāki ir puses šajā lietā. Šie fakti pierādīti ar lietai pievienoto bērna dzimšanas
apliecību, prasītājas laulības apliecību un prasītājas laulības šķiršanas apliecību. (skatīt lietas 6. – 8.lapu)
Ar lietai pievienoto Talsu novada pašvaldības izziņu pierādīts, ka prasītājai un pušu kopīgajam bērnam ir viena deklarētā
dzīvesvieta. (skatīt lietas 9.lapu)
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam ir cita dzīves vieta. Atbildētājs šo faktu paskaidrojumā neapstrīdēja.
Prasītāja nav iesniegusi atsauksmi, nav apstrīdējusi atbildētāja paskaidrojumā norādītos apstākļus, nav iesniegusi citus
pierādījumus.
Latvijas CL 179.pantā noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis
pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa (panta
pirmā daļa).
Latvijas CL 179.panta piektā daļā noteikts, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no
vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo
mēnešalgu un bērna vecumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta (turpmāk – MK) Noteikumiem Nr.37 no bērna piedzimšanai līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai
bērna uzturam noteikta minimālā uzturlīdzekļu summa 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas,
kas pašreiz ir 80 euro mēnesī, bet vecumā no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai bērna uzturam
noteikta minimālā uzturlīdzekļu summa 30% apmērā no minimālās mēneša darba algas, kas pašreiz ir 96 euro, jo saskaņā ar
2013.gada 27.augusta Ministru kabineta Noteikumu Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa
likmi” 2.punktu ar 2014.gada 1.janvāri minimālā mēneša darba alga ir 320 euro.
Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā piemērojamas minētās likuma un noteikumu normas, jo pušu nepilngadīgais bērns – pašlaik
14 gadus vecā /pers. C/ – dzīvo kopā ar prasītāju, atrodas viņas ikdienas apgādībā. Tādēļ atbildētāja pienākums ir dot uzturlīdzekļus
sava nepilngadīgā bērna uzturam, ar kuru viņš nedzīvo vienā dzīvesvietā.
Tiesa uzskata, ka, ņemot vērā visus norādītos rakstveida pierādījumus un ievērojot nosauktās likuma un noteikumu normas, ir
pamats apmierināt prasību un no atbildētāja ir pamats piespriest uzturlīdzekļus valstī noteiktajā minimālajā apmērā, un tas ir, no
atbildētāja par labu prasītājai mēnesī piedzenami uzturlīdzekļi meitas /pers. C/ uzturam – 30% apmērā no mēneša minimālās darba
algas līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai vai līdz apstākļu maiņai.
Tiesa uzskata, ka ievērojot atbildētāja lūgumu, ka prasītāja nav cēlusi iebildumus pret šo atbildētāja lūgumu, uzturlīdzekļi
piedzenami no 2014.gada 1.septembra, ņemot vērā, ka ar pievienoto pierādījumu - bankas konta izrakstu apstiprinās, ka atbildētājs
bērna uzturam pārskaitījis prasītājai uzturlīdzekļus 170 EUR apmērā par 2014.gada jūliju un augustu, kā arī iepriekšējos mēnešos ir
pārskaitīti uzturlīdzekļi - martā 170 EUR, maijā 85 EUR, ko prasītāja nav apstrīdējusi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu atbrīvoti no tiesas
izdevumu samaksas valsts ienākumos.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots,
piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos.
Saskaņā ar CPL 43.panta ceturtās daļas noteikumiem tiesa var atbrīvot pilnīgi vai daļēji fizisko personu no tiesas izdevumu
samaksas, ievērojot tās mantisko stāvokli.
Tiesa uzskata, ka ievērojot, ka lietā ir pierādījumi, ka atbildētājs ir 2.grupas invalīds (skatīt lietas 18.lapā), ka lietā nav
pierādījumu, ka viņš būtu darbspējīgs un papildus invaliditātes pensijai gūtu citus regulārus ienākumus, ka no viņa tiek piespriesti
uzturlīdzekļi 96 EUR apmērā ik mēnesi, ir pamats atzīt, ka, piedzenot no viņa arī tiesas izdevumus, var tikt pasliktināts ne tikai viņa,
bet arī bērna mantiskais stāvoklis, kas nav bērna interesēs. Līdz ar to atbildētājs atbrīvojams no tiesas izdevumu samaksas valsts
ienākumos pilnīgi. Līdz ar to tiesas izdevumus šajā lietā jāuzņemas valstij.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42., 97., 250.25, 250.27panta noteikumiem tiesa
nosprieda:
Apmierināt maza apmēra prasību pilnīgi.
Piedzīt, sākot ar 2014.gada 1.septembri, no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods
/personas kods/, 2000.gada 19.aprīlī dzimušās meitas /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam uzturlīdzekļus 30% apmērā
no Ministru kabineta noteiktās minimālās ikmēneša darba algas ik mēnesi, līdz bērna pilngadības sasniegšanai vai līdz apstākļu
maiņai, kas iemaksājami prasītājas bankas kontā /konta numurs/.
Atbrīvot pers.B no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos pilnīgi.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2014.gada 6.oktobra, Kurzemes
apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Talsu rajona tiesā.
Tiesnese Ilze Valbaka