Landlord wins eviction and debt collection case against tenant for non-payment of rent and utilities.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the landlord's request to terminate the tenancy agreement and evict the tenant for non-payment of rent and utilities. The tenant failed to make monthly payments starting in July 2014, accumulating a debt of over 1,500 EUR plus penalties. Consequently, the court ordered the tenant to vacate the property and pay the outstanding debt, court costs, and state fees.
Legislator headnote
AI generatedPar dzīvojamo telpu īri likums; Civillikums: The court may terminate a tenancy agreement and order eviction when the tenant fails to pay rent and utilities for a prolonged period, establishing the landlord's right to immediate recovery of debt and possession.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C20 2785 15
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2016.gada 3.martā
Liepājas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Kadeģe
ar tiesas sēžu sekretāri L.Taurēnu
piedaloties prasītāja pilnvarotam pārstāvim /pers. D/
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Grobiņas novada namsaimnieks” prasībā pret /pers. E/ par parāda
piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas.
Tiesas sēdē tiesa
k o n s t a t ē j a:
Prasītājs sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Grobiņas novada namsaimnieks” iesniedzis Liepājas tiesā prasību pret atbildētāju
/pers. E/, lūdzot izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvojamo telpu /adrese//, un izlikt atbildētāju no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas
ierādīšanas, piedzīt īres maksas un komunālo pakalpojumu parādu 1067,30 EUR, līgumsodu 103,17 EUR, kopā 1170,47 EUR, un tiesāšanās
izdevumus.
Prasība pamatota uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10., 11. 1, 11. 3, 12.pantu, 28.2panta pirmās daļas 1.punktu, Civillikuma 1587., 2141.,
1716., 1720., 1756.pantu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs kopš 1992.gada 31.marta dzīvesvietu deklarējis /adrese/, Grobiņas pagastā, Grobiņas novadā.
2012.gada 24.oktobrī starp pusēm noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums. Atbilstoši līguma 2.4.punktam atbildētājam ir pienākums līdz tekošā mēneša
31.datumam veikt ikmēneša maksājumus par īri un citus maksājumus saskaņā ar līgumu. Atbildētājs maksājumus neveic no 2014.gada jūlija. 2015.gada
1.oktobrī oficiālajā izdevumā ,,Latvijas Vēstnesis” atbildētājs brīdināts par īres un komunālo maksājumu parādu un prasības sniegšanu tiesā. Saskaņā ar
dzīvojamās telpas īres līguma 5.3.2.punktu maksājumu kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,1% apmērā no kopējās
parāda summas.
Prasītājs norādījis, ka atbildētājs no 2014.gada jūlija nav norēķinājies par īri un komunālajiem pakalpojumiem, izveidojies parāds 1170,47 EUR,
kas sastāv no pamatparāda 1067,30 EUR un līgumsoda 103,17 EUR.
Atbildētājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu paskaidrojumu nav sniedzis.
2016.gada 17.februārī Liepājas tiesā saņemts prasītāja pieteikums par parāda summas pieaugumu (lietas 35.-40.lapa), norādot, ka līdz 2016.gada
31.janvārim parāds ir pieaudzis par 339,20 EUR (pamatparāds 334,25 EUR un līgumsods 4,95 EUR), līdz ar to parāda kopējā summa ir 1509,67 EUR
(pamatparāds 1401,55 EUR un līgumsods 108,12 EUR).
Prasītāja pārstāvis /pers. D/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnībā, pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamata. Papildus
prasības pieteikumā norādītajam paskaidrojot, ka parāds un līgumsods veidojies par laika posmu no 2014.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 31.janvārim, šajā
periodā atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu. Tāpat nav veikts neviens maksājums pēc brīdinājuma par parādu un prasības iesniegšanas tiesā.
Atbildētājs /pers. E/ tiesas sēdē neieradās, paskaidrojumu nav sniedzis, prasību nav apstrīdējis, nav arī lūdzis lietas izskatīšanu atlikt, par tiesas
sēdes vietu un laiku atbildētājam paziņots, nosūtot tiesas pavēsti uz deklarēto dzīvesvietu /adrese/, Grobiņas pagastā, Grobiņas novadā (lietas 44.lapa).
Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājam par tiesā iesniegto prasību un tiesas sēdi ir paziņots Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktā
noteiktajā kārtībā, kas noteic, ka uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdi un dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja
dokumenti nosūtīti ar pasta paziņojumu.
Tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteiktie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati un lieta izskatāma bez
neieradušos atbildētāja klātbūtnes.
Civilprocesa likuma 208.1pants noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis
paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.
Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav saskatāmi
Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi pierādījumus, iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota
un apmierināma pilnībā.
Ar 2010.gada 1.maija Līgumu Nr.2010/136 (lietas 12.-18.lapa), kas noslēgts starp Grobiņas novada domi un prasītāju, dzīvojamā māja /adrese/,
Grobiņas pagastā, Grobiņas novadā, nodota pārvaldīšanā un apsaimniekošanā prasītājam.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums ir jāpilda.
No lietas materiāliem redzams, ka 2012.gada 24.oktobrī starp prasītāju kā izīrētāju un atbildētāju kā īrnieku tiesīgi noslēgts dzīvojamās telpas īres
līgums (lietas 8.lapa), ar kuru atbildētājam uz nenoteiktu laiku izīrēts dzīvoklis /adrese/, Grobiņas pagastā, Grobiņas novadā, dzīvojamās telpas īres līguma
2.1., 2.3. un 2.4.punktā atbildētājs apņēmies īres maksu un pakalpojumu maksu samaksāt līdz tekošā mēneša pēdējam (30/31) datumam.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu.
Savukārt atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantam īrniekam ir pienākums maksāt īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem, kas saistīti
ar dzīvojamās telpas lietošanu, normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
Civillikuma 2141.pants noteic, ka īrniekam jāsamaksā īres maksa līgumā noteiktos termiņos.
Attiecīgi Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,
nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Atbilstoši Civillikuma 1720.pantam kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu ja
tieši tā bijis norunāts.
Dzīvojamās telpas īres līguma 5.3.2.punktā noteikts, ka īrniekam īres, komunālo pakalpojumu maksas kavējuma gadījumos par katru nokavēto
dienu maksājams līgumsods 0,1% apmērā no kopējās parāda summas.
Tiesa konstatē, ka līguma un likuma noteikumus atbildētājs nav pildījis. No prasītāja iesniegtā parāda aprēķina redzams, ka parāds par īri un
pamatpakalpojumiem par laika posmu no 2014.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 31.janvārim ir aprēķināts 1401,55 EUR. Minētajā periodā maksājumi nav
veikti (lietas 9.-10., 36.-37.lapa).
Līgumsods aprēķināts par maksājumu kavējumiem laika periodā no 2014.gada 1.septembra līdz 2016.gada 31.janvārim 108,12 EUR (lietas 11.,
38.lapa).
Tiesa secina, ka līgumsods aprēķināts par saistību izpildes kavējumu un ir samērīgs ar aizdevuma pamatsummu un kavējuma laiku, nepārsniedz
10% no parāda pamatsummas un to aprobežot nav pamata.
Atbildētājs prasību un parāda aprēķinu nav apstrīdējis, pierādījumus par parāda samaksu nav iesniedzis saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu.
Prasījums par pamatparāda 1401,55 EUR un līgumsoda 108,12 EUR, kopā 1509,67 EUR piedziņu no atbildētāja ir apmierināms pilnīgi.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2pantu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes
locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, vai ja
īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina
īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.
Brīdinājuma mērķis ir darīt zināmu par parāda lielumu, kas pārsniedz trīs mēnešu maksas apmēru un tā samaksu, lai varētu izvairīties no sev
nelabvēlīgām sekām – izlikšanas. Ja īrnieks ir brīdināts par parāda esamību, bet to nesamaksā, tad uzskatāms, ka viņu neinteresē šādu seku iestāšanās un
ceļama prasība tiesā.
Lietas materiāliem pievienots prasītāja 2015.gada 8.septembra apsekošanas akts (lietas 21.lapa), no kura redzams, ka apsekošanas brīdī dzīvoklī
/adrese/ īrniekus sastapt neizdevās.
Prasītājs, atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2pantam, 2015.gada 1.oktobrī ar publikāciju oficiālajā izdevumā ,,Latvijas Vēstnesis”
brīdinājis atbildētāju par īres un komunālo pakalpojumu parādu, kā arī brīdinājis par nenomaksāšanas sekām, tas ir, ka tiesā tiks iesniegta prasība par
īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu (lietas 22.lapa).
Tiesa atzīst, ka lietā nav strīda par to, ka atbildētājam ir bijusi nodrošināta iespēja lietot dzīvojamās telpas un izmantot pakalpojumus, bet atbildētājs
nav pildījis īres līguma un likuma nosacījumus, tas ir, nav norēķinājies par īri un saņemtajiem pamatpakalpojumiem vairāk kā trīs mēnešus.
Tiesa secina, ka ir apmierināms prasījums par 2012.gada 24.oktobra dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un atbildētāja izlikšanu no
dzīvojamās telpas Nr.31, /adrese/, Grobiņas pagastā, Grobiņas novadā, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 357,89 EUR (226,45 EUR +
131,44 EUR), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR un izdevumi par publikāciju izdevumā ,,Latvijas Vēstnesis” 15,65 EUR, kopā 378,24
EUR.
Bez tam no Tiesu informatīvās sistēmas pavēstu uzziņas datiem un lietas materiāliem pievienotās izziņas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem
izdevumiem izriet, ka sakarā ar pavēstu un dokumentu nosūtīšanu, ir radušies izdevumi 7,49 EUR (lietas 1.lapa), prasītājs, iesniedzot tiesā prasības
pieteikumu, ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, tādējādi neapmaksātā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa ir 2,79
EUR, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir piedzenama no atbildētāja par labu valstij.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par
tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 190., 192., 195., 199., 204.1, 208.1, 208.2pantu tiesa
no s p r ie d a :
Prasību apmierināt pilnīgi.
Izbeigt 2012.gada 24.oktobra dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt /pers. E/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas Nr.31,
/adrese/, Grobiņas pagastā, Grobiņas novadā, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Grobiņas novada namsaimnieks”, reģistrācijas
Nr.42103001252, īres un pamatpakalpojumu parādu 1401,55 EUR (viens tūkstotis četri simti viens euro piecdesmit pieci centi) par laika periodu no
2014.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 31.janvārim, līgumsodu 108,12 EUR (viens simts astoņi euro divpadsmit centi) par laika periodu no 2014.gada
1.septembra līdz 2016.gada 31.janvārim, kopā 1509,67 EUR (viens tūkstotis pieci simti deviņi euro sešdesmit septiņi centi) un tiesas izdevumus
378,24 EUR (trīs simti septiņdesmit astoņi euro divdesmit četri centi), maksājumus veikt AS ,,Swedbank” kontā: LV35HABA0001402046712.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,79 EUR (divi euro septiņdesmit
deviņi centi).
Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Liepājas tiesā.
Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu
par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 3.martā.
Tiesnese I.Kadeģe