Court convicts defendant of two thefts and imposes combined 10-month prison sentence with compensation orders.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of two separate thefts involving rear-view mirror glass and sentenced him to a combined 10-month prison term. The defendant admitted guilt to both charges during the trial, though the prosecution argued for harsher penalties due to his prior criminal record and continued offending. The court accepted the admission, applied the statutory rule for combining sentences, and ordered full compensation to victims and the state.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 50. panta 1. un 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 52. panta 4. daļa: When a defendant admits guilt to multiple theft offenses, the court may convict and combine the sentences, while ordering full compensation for material damage and state costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K77-1934-23/37
ECLI:LV:RPT:2023:0420.11089145222.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2023.gada 20.aprīlī
Rīgas pilsētas tiesa, tiesnesis Viesturs Gaidukēvičs,
piedaloties prokuroram Antonam Vitkalovam, atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma
175.panta pirmās daļas un 175.panta pirmās daļas.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) šādos apstākļos.
2022.gada 20.novembrī ap plkst.18.30, /pers. A/, atrodoties /adrese 1/, tirdzniecības centra /Nosaukums A/ stāvlaukumā, mantkārīgu tieksmju vadīts, nolūkā
izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, piegāja pie SIA /Nosaukums B/ piederošās un SIA ,,/Nosaukums C/” turējumā esošās automašīnas BMW 320D ar
valsts vienoto reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs., un nolēma nolaupīt minētās automašīnas divu atpakaļskata sānu spoguļu stiklus. Realizējot savu noziedzīgo
nodomu, uzskatot, ka viņa darbības neviens nenovēro, /pers. A/ ar pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotu priekšmetu, noņēma no iepriekš minētās automašīnas abus
atpakaļskata sānu spoguļu stiklus 1000 EUR vērtībā, katra spoguļa stikla vērtība 500 EUR, pēc kā devās prom no notikuma vietas.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā.
[2] Turklāt /pers.A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) šādos apstākļos.
No 2022.gada 23.novembra plkst.21.00 līdz 2022.gada 24.novembra plkst.11.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. A/, atrodoties /adrese
2/, mantkārīgu tieksmju vadīts, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, piegāja pie /pers. E/ piederošās automašīnas Jeep Grand Cherokee ar valsts
vienoto reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, un nolēma nolaupīt minētās automašīnas divu atpakaļskata sānu spoguļu stiklus. Realizējot savu noziedzīgo nodomu,
uzskatot, ka viņa darbības neviens nenovēro, /pers. A/ ar pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotu priekšmetu, noņēma no iepriekš minētās automašīnas abus atpakaļskata
sānu spoguļu stiklus 1400 EUR vērtībā, katra spoguļa stikla vērtība 700 EUR, pēc kā devās prom no notikuma vietas.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā.
Motīvu daļa
[3] Tiesas izmeklēšanas laikā paužot savu attieksmi pret apsūdzību Kriminālprocesa likuma 498.panta kārtībā, apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu abu
noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā, atzina pilnībā, piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai attiecībā uz celto
apsūdzību (1.1.188.), par ko parakstījās paraksta veidlapā, kas pievienota pie tiesas sēdes protokola (1.1.187.), pieteiktās materiālā kaitējuma kompensācijas atzina pilnībā.
[4] Ņemot vērā to, ka apsūdzētais /pers. A/ pilnībā atzina savu vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās, piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi, un tiesai, pēc lietas
materiālu pārbaudes, nav šaubu par viņa vainu inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu, tiesa pieņēma lēmumu par
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas sēdē. Līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu uzskaitījums un to analīze spriedumā netiek
sniegti.
[5] Tiesa vadoties no Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2019.gada 6.septembra lēmumā lietā Nr.11820000615, SKK-438/2019 norādītā ir
izvērtējusi visus apstākļus, ko ietver Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumi papildus tam, ka apsūdzētais savu vainu abos inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos ir
atzinis pilnībā, piekritis tiesas izmeklēšanā neizdarīt pierādījumu pārbaudi.
[6] Saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu tiesa nosakot sodu, ņem vērā soda mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību,
atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
[7] Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta nosacījumiem Sevišķās daļas Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi ir atzīstami par mazāk
smagiem noziegumiem, kas vērsti pret citas personas īpašuma tiesībām.
[8] Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš ir Latvijas Republikas pilsonis, neprecējies, apgādībā esošas personas nav, paziņotā un deklarētā
dzīvesvieta ir /adrese 3/, iepriekš sodīts 20 reizes, pēdējās reizes:
Ar Rīgas pilsētas tiesas 2022.gada 9.marta spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un 175.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem.
Ar Rīgas pilsētas tiesas 2022.gada 5.septembra lēmumu noteikts galīgais sods – brīvības atņemšana uz 7 mēnešiem, 11 dienām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības uz 1 gadu 9 mēnešiem.
Ar Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada 30.janvāra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un 175.panta ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem. Spriedums
nav stājies likumīgā spēkā uz šī sprieduma taisīšanas dienu.
[9] Nosakot sodu tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais piekrītot izskatīt krimināllietu bez pierādījumu pārbaudes izdarīšanas, izvēlējās vienkāršāku procesa veidu, tādējādi
sadarbojoties ar procesa virzītāju un sekmējot krimināltiesisko attiecību noregulējumu, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 21.pantam.
[10] Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli abos noziedzīgajos nodarījumos atzīstams tas, ka
tie veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo pirms šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētais sodīts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2022.gada 9.marta
spriedumu.
[11] Tiesas izmeklēšanas laikā, kā arī pirms tam noslēdzot vienošanos ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu, apsūdzētais izteica nožēlu par notikušo, kurai tiesa tic
daļēji, jo apsūdzētā faktiskā rīcība – izdarot jaunus noziedzīgus nodarījumus nedzēstas sodāmības laikā, kā arī turpinot izdarīt analoģiskus noziedzīgus nodarījumus un
atteikšanās no noslēgtās vienošanās liecina, ka šī norāde ir formāla, tādēļ nav atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli.
[12] Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2006.gada 8.februāra lēmumā lietā Nr.SKK-01-74/06 ir norādījis, ka atbildību pastiprinoša apstākļa
esamība jau pati par sevi nedod iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu.
[13] Līdz ar to ievērojot noziedzīgo nodarījumu raksturu, apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošās ziņas, katrā no noziedzīgajiem nodarījumiem konstatēto atbildību
pastiprinošo apstākli, to, ka savu vainu atzina pilnībā, iepriekš vairākkārt sodīts, arī par analoģisku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tiesa uzskata, ka, lai sasniegtu
Krimināllikuma 35.pantā izvirzīto soda mērķi – sodītu apsūdzēto par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī panāktu, lai apsūdzētais turpmāk pildītu likumus un
atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētajam piemērojams inkriminētā panta sankcijā paredzētais soda veids –brīvības atņemšana par katru no izdarītajiem
noziedzīgajiem nodarījumiem.
[14] Soda mērs apsūdzētajam nosakāms zem inkriminētā panta sankcijā paredzētā brīvības atņemšanas soda vidējās robežas, ievērojot konstatēto atbildību
pastiprinošo apstākli katrā no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kaitīgumu un radīto kaitējumu, iepriekšējo sodāmību skaitu, kas savukārt liecina par apsūdzētā
bīstamību sabiedrībai.
Vienlaikus tiesa atzīst par iespējamu soda mēru noteikt zemāku par prokurora lūgto, jo apsūdzētais tiesas sēdē norādīja, ka noziedzīgos nodarījumus izdarīja narkotiku
lietošanas dēļ, šobrīd apcietinājumā esot tās vairāk nelieto, un saprot iemeslus noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai, paskaidroja, ka viņam jau ir vairāk kā četrdesmit gadu un
saprot, ka dzīve pagājusi bezjēdzīgi. Tiesa secina, ka, iespējams, apsūdzētais patiešām ir izdarījis secinājums par iemesliem, kas veicinājuši noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu,
un paudis apzinātu vēlmi turpmāk neizdarīt noziedzīgus nodarījumus.
[15] Alternatīvie soda veidi – sabiedriskais darbs, probācijas uzraudzības, naudas sods nav nosakāmi, ņemot vērā to, ka šie soda veidi acīmredzami neļaus sasniegt
Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi, kā arī tādēļ, ka apsūdzētā iepriekšējā sodāmības vēsture liecina par to, ka apsūdzētais līdz šim nav izdarījis nepieciešamos
secinājumus par likumpārkāpumu izdarīšanas nepieļaujamību. Īslaicīgas brīvības atņemšanas sods par katru no noziedzīgajiem nodarījumiem nav nosakāms, ņemot vērā, ka
tas acīmredzami neļautu sasniegt Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi, kā arī tādēļ, ka tas būtu nesamērīgi maigs izdarītajam, ņemot vērā konstatēto atbildību
pastiprinošo apstākli katrā no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
[16] Tiesa atzīst, ka nav pamata apsūdzētajam noteikt sodu nosacīti ar pārbaudes laiku, piemērojot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus, jo no lietas materiāliem ir
redzams tas, ka par apsūdzētā darbībām ir ierosināti arī vēl citi kriminālprocesi, viņš iepriekš bijis 20 reizes sodīts, noziedzīgo nodarījumu izdarījis nedzēstas sodāmības laikā,
līdz ar to tiesa negūst pārliecību, ka vainīgajam sodu neizciešot, viņš turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.
[17] Nosakot sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, piemērojams apsūdzētajam labvēlīgs daļējs sodu saskaitīšanas princips, ievērojot Krimināllikuma 46.pantā
definētos soda noteikšanas vispārīgos principus, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu
palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmuma 31.punktā un 32.punktā izteikto rekomendāciju, ka nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem,
vispārējos gadījumos vajadzētu piemērot piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu, savukārt galīgā soda noteikšanā, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīga piespriesto
sodu saskaitīšana var tikt piemērota īpašos gadījumos.
[18] Tiesa atzīst, ka šajā lietā apsūdzētajam galīgais sods pēc nolēmumu kopības nav nosakāms, jo prokurors tiesā neiesniedza konkrētas ziņas par apsūdzētā
sodāmībām un izciesto sodu, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 455.panta otro daļu Tiesa ir tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē
tikai tad, ja apsūdzētais aizstāvību īsteno pats, bet tiesai rodas pamatotas šaubas par viņa pieskaitāmību vai iespējamo vainu apsūdzībā. Turklāt tiesa konstatē, ka Rīgas
pilsētas tiesas 2023.gada 30.janvāra spriedums nav stājies likumīgā spēkā uz šī sprieduma taisīšanas dienu.
[19] Par cietušo kriminālprocesā atzīta SIA ,,/Nosaukums C/”, kas pateica materiālā kaitējuma kompensāciju 140 EUR.
Tāpat par cietušo kriminālprocesā atzīts /pers. E/, kas pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 100 EUR.
Kriminālprocesa likuma 22.pants nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko
zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.
Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka pienākumu samaksāt kompensāciju tiesa var uzlikt pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu
noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tādējādi apsūdzētajam uzliekams par pienākumu atlīdzināt cietušajai SIA ,,/Nosaukums C/” materiālā kaitējuma kompensāciju 140 EUR un
cietušajam /pers. E/ materiālā kaitējuma kompensāciju 100 EUR.
[20] Apsūdzētajam/pers. A/ pirmstiesas procesā tika nodrošināta valsts nodrošināta aizstāvja sniegtā juridiskā palīdzība.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu no apsūdzētā /pers. A/ piedzenami procesuālie izdevumi 140 EUR par zvērināta advokāta darba samaksu.
[21] Apsūdzētajam/pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis apcietinājums atstājams negrozīts līdz sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienai, ņemot vērā, ka
apsūdzētajam nosakāms sods reālas brīvības atņemšanas veidā, kā arī ņemot vērā to, ka tiesai pastāv pamatotas šaubas par to, ka apsūdzētais varētu izvairīties no soda
izciešanas, par ko liecina apsūdzētā iepriekšējās sodāmības vēsture un tas, ka viņš turpina izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus arī nedzēstas sodāmības laikā, līdz ar to
nihilistiski izturas pret valstī noteikto likumu ievērošanu un sabiedrībā vispārpieņemtām uzvedības normām kopumā.
[22] Apsūdzētā mantai arests nav uzlikts.
[23] Elektroniskais pierādījums: CD disks, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, turpināms glabāt kopā ar krimināllietas materiāliem kā dokuments.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 512., 527. 530. un 528.pantu, tiesa
nosprieda
[1] /pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā, kas izdarīts 2022.gada 20.novembrī ap plkst.18.30
sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.
[2] /pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā, kas izdarīts no 2022.gada 23.novembra plkst.21.00
līdz 2022.gada 24.novembra plkst.11.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības /pers. A/ noteikt daļēji saskaitot piespriestos sodus, brīvības
atņemšana uz 10 (desmit) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda termiņā /pers. A/ ieskaitīt īslaicīgās aizturēšanas vietā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2022.gada 4.decembra
plkst.10.10 līdz sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienai vai soda izciešanai.
Apsūdzētajam/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli apcietinājums atstāt negrozītu līdz sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienai vai soda izciešanai.
Cietušo pieteiktās materiālā kaitējuma kompensācijas apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. A/ par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ,,/Nosaukums C/” materiālā kaitējuma kompensāciju 140 EUR (viens simts četrdesmit euro).
Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. E/ materiālā kaitējuma kompensāciju 100 EUR (viens simts euro).
Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus 140 EUR (viens simts četrdesmit euro) par zvērinātu advokātu darba samaksu.
Noteikt termiņu – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par materiālā kaitējuma kompensācijas
samaksu cietušajiem un daļā par procesuālo izdevumu samaksu, uzliekot par pienākumu apsūdzētajam iesniegt tiesā maksājumu apliecinošu dokumentu kopijas.
Elektronisko pierādījumu: CD disku, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, turpināt glabāt kopā ar krimināllietas materiāliem.
Prokurors, apsūdzētais, cietušie 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma
sagatavošanu.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
Pilnu spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu
kolēģijai, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena – 2023.gada 23.maijs.
Tiesnesis (personiskais paraksts) V.Gaidukēvičs