Latvian Supreme Court dismisses appeal as sentencing review is barred by Criminal Procedure Law provisions.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Latvian Supreme Court refused to initiate cassation proceedings against a lower court's criminal judgment. The appellant argued for a non-custodial sentence based on health issues and cooperation, claiming violations of the Criminal Code and procedural law. The court ruled that while the sentencing factors were relevant, the Criminal Procedure Law prohibits re-evaluating evidence and sentencing circumstances at the cassation stage.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikums; Krimināllikuma pārkāpums; Krimināllietu procesa likums; Krimināllikuma pārkāpums; Krimināllietu procesa likums; Krimināllikuma pārkāpums; Krimināllietu procesa likums: Cassation review is limited to legal errors and does not permit re-evaluation of sentencing circumstances or evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2021:0721.11519000520.5.L
Lieta Nr. 11519000520, SKK-452/2021
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2021.gada 21.jūlijā
Tiesa šādā sastāvā: senatori Anita Poļakova, Aija Branta, Artūrs Freibergs,
iepazinusies ar apsūdzētā /pers. A/ un viņa aizstāves Lienes Šķiņķes kasācijas sūdzībām par Rīgas apgabaltiesas 2021.gada 12.aprīļa spriedumu,
atzīst, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1panta pirmo daļu tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība vai protests neatbilst šā
likuma 569., 571., 572.pantā un 573.panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai ja kasācijas sūdzība vai protests iesniegts par tiesas nolēmumu, kas
saskaņā ar likumu nav pārsūdzams.
Kasācijas sūdzībā apsūdzētais /pers. A/ lūdz, ņemot vērā viņa veselības stāvokli un sadarbību ar policiju, noteikt viņam sodu, kas nav saistīts ar
brīvības atņemšanu.
Kriminālprocesa likuma 573.panta pirmā daļa noteic, ka nolēmumu tiesiskumu kasācijas kārtībā pārbauda tikai tādā gadījumā, ja kasācijas sūdzībā
vai protestā izteiktā prasība pamatota ar Krimināllikuma pārkāpumu vai šā likuma būtisku pārkāpumu.
Senāts atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzībā ietvertais lūgums noteikt viņam ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu nav pamatots ar
Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu.
Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmā daļa noteic, ka pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības iesniegšana
Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā daļā
vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Minētā panta trešā daļa noteic, ka kasācijas instances tiesa lietā iegūtos pierādījumus no jauna neizvērtē.
Pamatojot kasācijas sūdzībā pausto lūgumu – atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances
tiesā, aizstāve L. Šķiņķe norādījusi, ka tiesa pieļāvusi Krimināllikuma 46.panta un 47.panta pārkāpumu un Kriminālprocesa likuma 12.pantā noteikto
cilvēktiesību pārkāpumu. Aizstāves ieskatā, ņemot vērā apsūdzētā veselības stāvokli, to, ka viņš izdarījis mazāk smagu noziegumu, savu vainu atzinis
pilnībā, izdarīto nožēlojis, krimināllietas materiālos ir atrodamas ziņas par viņa labprātīgu sadarbību ar izmeklēšanas iestādi un smagāka noziedzīga
nodarījuma atklāšanas veicināšanu, viņam bija nosakāms ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods.
Senāts konstatē, ka aizstāves L. Šķiņkes kasācijas sūdzībā atkārtoti apelācijas sūdzībā norādītie argumenti par apsūdzētajam /pers. A/ piespriestā
soda bargumu.
No apelācijas instances tiesas sprieduma redzams, ka tiesa, izvērtējot apsūdzētā aizstāves apelācijas sūdzības argumentus par soda bargumu un
sodu ietekmējošiem apstākļiem, ņēmusi vērā, ka /pers. A/ ir atzinis savu vainu un nožēlojis izdarīto, kas ar pirmās instances tiesas spriedumu saskaņā ar
Krimināllikuma 47.panta otro daļu atzīts par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli. Tāpat apelācijas instances tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta
pirmās daļas 4.punktu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli atzinusi to, ka apsūdzētais ar savu rīcību sekmējis citas personas nozieguma atklāšanu.
Apelācijas instances tiesa argumentēti atzinusi par pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms brīvības
atņemšanas sods, bet, konstatējot papildu atbildību mīkstinošu apstākli, atzinusi par iespējamu samazināt ar pirmās instances tiesas spriedumu
apsūdzētajam noteikto brīvības atņemšanas sodu.
Ievērojot norādīto, Senāts atzīst, ka kasācijas sūdzībā ietvertās norādes uz Krimināllikuma pārkāpumu ir pamatotas ar vēlmi panākt sodu
ietekmējošo apstākļu izvērtējumu kasācijas instances tiesā. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569.panta trešajā daļā noteiktajam kasācijas instances tiesa
pierādījumus lietā un sodu ietekmējošos apstākļus no jauna neizvērtē.
Tādējādi konstatējams Kriminālprocesa likuma 573.1panta pirmajā daļā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.
Ievērojot minēto, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573.panta trešo un piekto daļu un 573.1panta pirmo daļu, tiesa
nolēma:
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Lēmums nav pārsūdzams.
A.Poļakova A.Branta A.Freibergs