Court convicts defendant of petty theft and imposes partial credit for prior suspended sentence.

Lietas Nr. 11200014517

Lietas arhīva Nr. K13-0150-17/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2017. gada 21. martā

Dobeles rajona tiesa

tiesnese Inga Putra

piedaloties prokuroram Madaram Ābomam

atklātā tiesas sēdē neatliekamības kārtībā iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma

180. panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] Tiesas izmeklēšanā tiesa konstatēja, ka /pers. C/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2017. gada 2. februārī plkst. 18.53 Ausmas ielā 20, Dobelē, SIA “Mārksmens” veikala “Top” telpās /pers. C/ radās noziedzīgs nodoms izdarīt

svešas kustamas mantas slepenu zādzību. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, mantkārīgu motīvu vadīts /pers. C/ no plaukta paņēma vienu matu balzāmu

“Schauma Color Shine” 250 ml tilpuma pudeli 2,59 euro vērtībā, ko, staigājot pa veikala telpām, slepeni paslēpa virsdrēbēs, pēc kā minēto matu

balzāma pudeli aiznesa garām kases zonai par preci nesamaksājot un to izmantoja savām vajadzībām, tādējādi cietušajam SIA “Mārksmens” nodarot

materiālo zaudējumu nelielā apmērā 2,59 euro.

Ar šādām darbībām /pers. C/ izdarīja Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[2] Cietušā SIA “Mārksmens” pārstāvis /pers. F/ tiesas sēdē pieteikto kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu neuzturēja, jo materiālie

zaudējumi cietušajam 2,59 euro ir atlīdzināti.

[3] Tiesas sēdē /pers. C/ savu vainu atzina pilnīgi un tiesai apliecināja, ka apsūdzībā norādītās darbības neapstrīd, jo tās atbilst faktiskajiem

apstākļiem. Piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, jo pierādījumus lietā neapstrīd. Izdarīto nožēlo.

Prokurors izteica viedokli, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo konstatēti Kriminālprocesa likuma 499. pantā paredzētie

apstākļi.

Cietušā pārstāvis piekrita prokurora viedoklim.

Tiesas sēdē apsūdzētajam izskaidrota pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas.

Tiesa, ievērojot apsūdzētā, cietušā pārstāvja un prokurora izteiktos viedokļus, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu nolēma lietā neveikt

pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un piekrita neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Tiesai

pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu.

Motīvu daļa

[4] Apsūdzētā darbības par noziedzīgo nodarījumu ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas, jo apsūdzētais ir izdarījis

zādzību nelielā apmērā. Apsūdzētā vaina lietā ir pierādīta. Apsūdzētais par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms.

[5] Saskaņā ar Krimināllikuma 180. panta pirmo daļu par zādzību nelielā apmērā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar

īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Atbilstoši Krimināllikuma 35. panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. pantu, nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un tā radīto

kaitējumu, viņa personību, bet nosakot soda mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst cietušā, sabiedrības un pārkāpēja interesēm. Visu iesaistīto pušu interešu ievērošana

ir svarīgs priekšnosacījums efektīvai kriminālsodu politikai. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet tiesiskais

instruments, kas var mazināt ar noziedzīgo nodarījumu radītās sāpes un ciešanas, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas (sk. Judins A.

Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista Vārds, 19.03.2013., Nr. 11 (762)).

[6] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags

noziegums, ar kuru apdraudēts citas personas īpašums un nodarīti materiālie zaudējumi.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta trešās daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšanā, pārbaudot apsūdzētās personas raksturojošos datus,

tiesa konstatēja, ka apsūdzētais ir Latvijas Republikas nepilsonis, nestrādā aptuveni 2-3 mēnešus, pēdējā darba vieta /adrese/, nav reģistrējies

Nodarbinātības valsts aģentūrā, ieguvis pamatizglītību, šķīries, apgādājamo personu nav, agrāk 1 reizi sodīts, 2017. gada 3. martā Dobeles rajona

prokuratūrā sodīts pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 60 stundām, priekšraksts par sodu stājies spēkā 2017. gada

20. martā, dzīvo /adrese/, vairākkārt administratīvi sodīts, ņemot vērā, ka naudas sodi nav nomaksāti, persona atzīstama par administratīvi sodītu. Tiesas

sēdē iesniedza dokumentus, kas apliecina, ka apsūdzētais 2003. gadā ir atestēts darba drošībā kā autoiekrāvēja operators un 2007. gada martā ieguvis

traktortehnikas vadītāja apliecību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. pantu atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 3. punktu un otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošiem apstākļiem tiesa atzīst to, ka

apsūdzētais cietušajam SIA “Mārksmens” labprātīgi atlīdzinājis zaudējumus un savu vainu vaļsirdīgi atzina, un izdarīto nožēloja.

[7] Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izdarījis mazāk smagu noziegumu. Apsūdzētais ar savām darbībām ir radījis

materiālos zaudējumus cietušajam, tie ir nelieli, un apsūdzētais tos labprātīgi atlīdzinājis.

Tāpat tiesa ņem vērā personas raksturojošos datus un attieksmi pret izdarīto pārkāpumu, proti, apsūdzētais nožēlo izdarīto, sola tādus noziegumus

vairs neizdarīt, noteikti drīz atradīs darbu, to, ka izdarījis noziedzīgu nodarījumu, izskaidro tikai ar alkohola lietošanu, ko sācis pārmērīgi lietot pēc laulības

šķiršanas. Saprot, ka jārisina alkohola problēma, bet, ja pašam neizdosies, tad “kodēsies”.

Tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais, piekrizdams pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, izvēlējies vienkāršāka procesa veidu un

paātrinājis vienkāršāku krimināltiesisko attiecību noregulēšanu.

Ņemot vērā minēto, tiesas ieskatā Krimināllikuma 35. pantā noteiktais soda mērķis tiks sasniegts ar mazāk ierobežojoša soda piemērošanu,

konkrēti, apsūdzētajam piemērojams piespiedu darbs, jo brīvības atņemšanas sods vai naudas sods nav atbilstošs un lietderīgs.

Piespriežot sodu piespiedu darba veidā, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības, un piespiedu darbs ir

sabiedrībai būtiski lietderīgāks, nekā brīvības atņemšanas sods. Piespiedu darba izciešanas rezultātā apsūdzētais tiks motivēts laboties. Tiesa nekonstatē

apstākļus, kuri liegtu apsūdzētajam izpildīt piespiedu darbu.

[8] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka lietā ir konstatēti divi atbildību mīkstinoši apstākļi un nav konstatēts neviens atbildību pastiprinošs

apstāklis, līdz ar to sods nosakāms nedaudz virs minimālās robežas.

[9] 2017. gada 20. martā stājies spēkā Dobeles rajona prokuratūras 2017. gada 3. marta prokurora priekšraksts par sodu, ar kuru apsūdzētais

sodīts ar piespiedu darbu uz 60 stundām par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

Krimināllikuma 50. panta piektā daļa noteic, ka šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā nosaka sodu, ja pēc prokurora priekšraksta par

sodu spēkā stāšanās konstatēs, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās

pirmajā lietā, proti, ja visi noziedzīgie nodarījumi ir kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziegumi, galīgais sods nosakām, ietverot vieglāko sodu

smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Atbilstoši stabilai judikatūrai, ja vien nepastāv kādi īpaši apstākļi, piemērojams sodu daļējas saskaitīšanas princips. Tiesa atzīst, ka arī šajā lietā

piespriestie sodi saskaitāmi daļēji.

[10] Apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 15. lapa). Tiesai nav pamata uzskatīt, ka apsūdzētais varētu

izvairīties no sprieduma izpildes, tāpēc piemērotais drošības līdzeklis atceļams pēc sprieduma spēkā stāšanās.

[11] Iztiesājot lietu, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu izlemj par turpmāko rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem. CD

kompaktdisks atstājams pie lietas materiāliem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528., 529., 530. pantu un Krimināllikuma 50. panta pirmo, otro un piekto

daļu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. C/ noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā un sodīt ar piespiedu darbu uz

60 (sešdesmit) stundām.

Noteikt galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, piespriestajam sodam daļēji pieskaitot ar Dobeles rajona prokuratūras 2017. gada

3. marta prokurora priekšrakstu par sodu noteikto sodu – piespiedu darbu uz 60 stundām, piespiedu darbu uz 100 (simt) stundām.

Noteikt pienākumu /pers. C/ pieteikties piespiedu darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši

deklarētajai dzīvesvietai 10 (desmit) darba dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums.

Atcelt drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Lietisko pierādījumu – CD kompaktdisku – glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Spriedumu par piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības

dienas apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Dobeles rajona tiesai.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2017. gada 21. marts.

Tiesnese I. Putra