11331099715 / K26-0085-16 · Rēzeknes tiesa

Lietas Nr. 11331099715

Lietas arhīva Nr. K26-0085-16/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2016.gada 15.jūlijā

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Zutis,

piedaloties prokuroram R.Mikažānam,

aizstāvei – zvērinātai advokātei I.Grolmusai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu,

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/, vadot transportlīdzekli, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā cietušajam tika nodarīts viegls miesas bojājums, turpmāk

norādītos apstākļos:

/pers. A/ 2015.gada 26.oktobrī ap plkst.09.18 bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām vadīja transportlīdzekli Audi ?6 Avant, valsts reģistrācijas

numura zīme /TL numurs/ Rēzeknē, pa Atbrīvošanas aleju virzienā no Pils ielas uz Brīvības ielas pusi, rupji pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumus.

Tuvojoties krustojumam ar Brīvības ielu, būdams neuzmanīgs un nepārliecinoties par kustības drošību, neizvēlējās drošu kustības ātrumu un distanci, kā

rezultātā nepaspēja nobremzēt un ietriecās pie aizliedzošā sarkanā luksofora signāla krustojumā priekšā stāvošajā transportlīdzeklī BMW 318, valsts

reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, kuru vadīja /pers. B/. Trieciena rezultātā transportlīdzeklis BMW 318, valsts reģistrācijas numura zīme /TL

numurs/, tika iestumts tam priekšā stāvošajā transportlīdzeklī Iveco Fiat, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, bet pats /pers. A/ pēc sadursmes

aizbrauca no notikuma vietas.

Dotā ceļu satiksmes negadījuma rezultātā transportlīdzekļa BMW 318, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, vadītājs /pers. B/ guva vieglu

miesas bojājumu - galvas smadzeņu satricinājumu, kas ir izraisījis īslaicīgu veselības traucējumu uz laiku no 7 līdz 21 dienai.

Dotais ceļu satiksmes negadījums notika, jo transportlīdzekļa Audi ?6 Avant vadītājs /pers. A/ pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu prasības, un

tieši:

4.punktu, kurā noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes

dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa

zīmju un ceļa apzīmējumu prasības;

10.punktu, kurā noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas

situācijas un nenodarītu zaudējumus;

39.4, punktu, kurā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas

tiesību;

112.punktu, kurā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes

intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā);

119.punktu, kurā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam

transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību.

Doto Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana ir tiešā cēloniskā sakarībā ar iestājušajām sekām.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā (likuma redakcija

līdz 2015.gada 3.decembrim).

Motīvu daļa

[2] Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina pilnīgi, norādītos viņa vainas pierādījumus un noziedzīgā nodarījuma

kvalifikāciju neapstrīdēja, uzturēja lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Cietušais un aizstāve piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem.

Prokurors norādīja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu apsūdzētā vainas pierādījumus tiesas izmeklēšanā pārbaudīt nav

nepieciešams, jo savu vainu viņš atzīst pilnīgi, pierādījumus un kvalifikāciju neapstrīd un nav šaubu par viņa vainu. Prokurors norādīja, ka pierādījumi

pārbaudāmi tikai daļā par kompensācijas pieteikumu.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi ar viņa savas

vainas atzīšanu un visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī nav pretrunu, kuras būtu nepieciešams novērst tiesas izmeklēšanā.

Tāpēc, ņemot vērā cietušā, aizstāves un prokurora viedokli par apsūdzētā lūgumu un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo un otro

daļu, tiesa nolēma tiesas izmeklēšanā nepārbaudīt apsūdzētā vainas pierādījumus par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem, tikai

pārbaudīt apsūdzētā personu raksturojošos datus un pierādījumus jautājumā par kompensācijas pieteikumu. Līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem nav

nepieciešami.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka pirmstiesas procesā apsūdzētā /pers. A/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma

260.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums, un apsūdzētā /pers. A/ vaina ir pierādīta.

[3] Nosakot sodu /pers. A/, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantā norādītiem soda noteikšanas vispārīgiem principiem ņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

/pers. A/ iepriekš nav kriminālsodīts (lietas 39.lapa), ir administratīvi sodīts (lietas 37.-38.lapa), nav precējies, apgādājamo nav, nestrādā,

Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē nav reģistrēts un sociālā dienesta redzeslokā nav nonācis (lietas 58.lapa). Tiesas sēdē /pers. A/ viņa personu

raksturojošos datus neapstrīdēja, paskaidroja, ka pašlaik nekur nestrādā, viņu uztur vecāki un brālis, pašam ienākumu nav, narkologa un psihiatra

uzskaitē nav reģistrēts, apreibinošo vielu lietošanas problēmas nepastāv, veselības problēmu neesot.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais atzina savu vainu

un nožēlo izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošos apstākļus tiesa nav konstatējusi.

Izvērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, tas ir, iepriekš nav kriminālsodīts, nav precējies, apgādājamo nav, nestrādā, viņa attieksmi pret izdarīto

noziedzīgo nodarījumu – savu vainu atzina, nožēloja izdarīto, to, ka apsūdzētais izvēlējās vienkāršāku procesa veidu, noziedzīga nodarījuma smagumu -

izdarīts mazāk smags noziegums, raksturu – apsūdzētais, vadot transportlīdzekli, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, pārkāpa ceļu satiksmes

noteikumus, kā rezultātā izraisīja satiksmes negadījumu un /pers. B/ guva miesas bojājumus, bet pats apsūdzētais aizbrauca no notikuma vietas, tādējādi

apdraudot sabiedrisko drošību transportlīdzekļu kustības jomā un personu veselību, radīto kaitējumu – cietušajam nodarīti viegli miesas bojājumi, tiesa

atzīst, ka apsūdzētajam par Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu jāpiemēro sods - piespiedu darbs.

Saskaņā ar Krimināllikuma 41.panta ceturto daļu apsūdzētajam nav piemērojams par šo noziedzīgo nodarījumu sankcijā paredzētais naudas sods, jo

viņam nav tādu ienākumu, lai nomaksātu naudas sodu. Tāpat apsūdzētajam arī nav piemērojams brīvības atņemšanas sods, jo tiesa uzskata, ka lietā nav

iegūti tādi personību negatīvi raksturojoši pierādījumi, kas liecinātu par to, ka apsūdzētais ir tik sabiedriski bīstams, ka viņu pašreiz būtu jāizolē no

sabiedrības soda izciešanai.

Lai arī krimināllietā nav konstatēti apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinoši apstākļi, tomēr tiesa uzskata, ka apsūdzētajam nav nosakāms

minimālais sods - piespiedu darbs, jo viņš vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām un rupji pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus.

Taču tiesa ņem vērā konstatēto atbildību mīkstinošu apstākli un uzskata, ka apsūdzētajam nosakāma puse no maksimālā piespiedu darba ilguma, kāds

paredzēts Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā un 40.panta pirmajā daļā.

[4] Cietušais /pers. B/ pirms tiesas sēdes iesniedza kaitējuma kompensācijas pieteikumu par morālo aizskārumu, psihiskajām un fiziskajām

ciešanām 3400 euro apmērā, par mantiskajiem zaudējumiem (automašīnas vērtība, ārstēšanās izmaksas un ārstniecisko izmeklējumu apmaksa, mobilā

tālruņa un portatīvā datora vērtība) 3657,10 euro apmērā (lietas 60.-88.lapa). Tiesas sēdē cietušais pieteikto kompensācijas pieteikumu uzturēja un

lūdza piedzīt norādītos zaudējumus no apsūdzētā /pers. A/. Viņš norādīja, ka mantiskie zaudējumi par ārstēšanos sastāda 443,10 euro, tas ir, par

ārstēšanos stacionārā, pacienta iemaksām, medikamentu iegādi. Pēc ceļu satiksmes negadījuma viņam bija galvas un kakla trauma. Saistībā ar to viņš

veica galvas un kakla izmeklējumus pie speciālistiem Rīgā. Tāpat materiālā zaudējuma aprēķinā ietilpst zaudējumi, kas saistīti ar mantas bojāšanu, jo ceļu

satiksmes negadījuma laikā automašīnā atradās viņa sievai piederošās mantas – mobilais telefons, kura vērtība saskaņā ar pievienotajiem dokumentiem ir

396 Ls (563,46 euro) un portatīvais dators, kura vērtība bija 326 euro. Mobilais telefons bija lietots, un tā vērtība uz negadījuma brīdi sastādīja 200

euro. Portatīvais dators tika iegādāts 2014.gadā un uz negadījuma brīdi bija labā tehniskā stāvoklī. Ceļu satiksmes negadījumā tika bojāta viņam

piederošā automašīna BMW 318, E30, 1986.gada izlaiduma, kuras vidējā tirgus vērtība saskaņā ar interneta pārlūka izdrukām ir apmēram 2325 euro.

Automašīna bija ļoti labā tehniskā stāvoklī, bet pēc negadījuma tā vairs nav atjaunojama. Cietušais norādīja, ka morālo kaitējumu, psihiskās un fiziskās

ciešanas var pamatot ar to, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma viņš ilgstoši ārstējās, viņam bija izsniegta darbnespējas lapa uz diviem mēnešiem, līdz ar to

viņš zaudēja darba algu. Cietušais strādā VAS “Latvijas dzelzceļš” par dežurantu, un viņa vidējā darba alga sastāda 550 euro mēnesī. Savukārt Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam apmaksāja darbnespējas lapu tikai 400 euro apmērā. Līdz ar to viņa ģimenē radās finansiālas problēmas. Tāpat

arī ilgstošas darbnespējas dēļ viņš nevarēja gūt papildus ienākumus ģimenei. Cietušais norādīja, ka dokumentu oriģinālus nevar uzrādīt, jo tie ir iesniegti

apdrošināšanas kompānijai.

Apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē norādīja, ka neatzīst pieteikto kaitējuma kompensācijas pieteikumu.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Šī panta otrajā

daļā noteikts, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.pantu tiesa nosaka nodarītā kaitējuma atlīdzības apmēru, ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu, norādītā

kaitējuma pamatotību un apmēru, noziedzīgu nodarījumu smagumu un izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošos sakropļojumus un

darbspēju zudumu, morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu un psihiskas traumas.

No krimināllietas materiāliem izriet, ka apsūdzētā /pers. A/ vadītais transportlīdzeklis bija apdrošināts AAS “Baltijas Apdrošināšanas Nams”

(lietas 67.-78.lapa).

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 18.pants nosaka, ka, iestājoties apdrošināšanas

gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, saskaņā ar apdrošinātāja atbildības

limitu atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā novērtētos zaudējumus, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarīti trešajai personai. Saskaņā ar Sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 19.pantu personai nodarītie zaudējumi iedalās materiālos zaudējumos

(cietušās personas ārstēšana, pārejoša darbnespēja, darbspēju zaudējums, nāve) un nemateriālos zaudējumos (zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm

un garīgām ciešanām sakarā ar cietušās personas fizisku traumu, cietušās personas sakropļojumu, invaliditāti, apgādnieka, apgādājamā vai

laulātā nāvi, apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1.grupas invaliditāti). Apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka

Ministru kabineta 2004.gada 14.decembra noteikumi Nr.1008 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai

nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem” un Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumi Nr.340 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru

un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”.

Saskaņā ar likuma 20.panta pirmo daļu zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu ir izdevumi, kas saistīti ar cietušās personas nogādāšanu,

ievietošanu, uzturēšanu, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas iestādē, cietušās personas kopšanu,

ārstniecisko līdzekļu iegādi, ārstniecisko uzturu, ārstēšanos mājas apstākļos (ieskaitot ceļa izdevumus, apmeklējot ārstniecības vai medicīniskās

rehabilitācijas iestādi), kā arī protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai nomu. No 21.panta izriet, ka zaudējumi sakarā ar cietušās

personas pārejošu darbnespēju ir nesaņemtie ienākumi par ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku, ko veido Darba likumā noteiktajā kārtībā

aprēķinātā cietušās personas vidējā izpeļņa, no kuras atskaitīta pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietušajai personai piešķirtā slimības nauda un

slimības pabalsti. Savukārt, no 25.panta pirmās daļas konstatējams, ka ceļu satiksmes negadījumā trešās personas mantai nodarītais zaudējums ir

zaudējums, kas radies sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju, sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas vai būves bojājumu vai bojāeju, sakarā ar cita

personai piederošā īpašuma bojājumu vai bojāeju un citi.

No iepriekš norādītajām tiesību normām tiesa secina, ka visi kompensācijas pieteikumā norādītie materiālie un nemateriālie zaudējumi, ko tiesai

pieteica cietušais, ir atlīdzināmi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma un norādīto Ministru

kabineta noteikumu noteiktajā kārtībā.

Augstākā tiesa vairākos lēmumos ir atzinusi, ka nosakot materiālā zaudējuma un morālā kaitējuma apmēru, tiesai ir jāņem vērā apdrošinātāja

izmaksātā vai iespējamā apdrošināšanas atlīdzība (skat. Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 29.oktobra lēmumu lietā Nr.SKK – 586/2008,

Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 3.jūnija lēmumu lietā SKK – 308/2009). No tiesas sēdē sniegtās informācijas un iesniegtajiem dokumentiem

konstatējams, ka cietušais /pers. B/ ir griezies ar iesniegumu AAS “Baltijas Apdrošināšanas Nams”, tomēr apdrošināšanas sabiedrība nav pieņēmusi

lēmumu saistībā ar nodarītajiem zaudējumiem. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā tiesai jāņem vērā iespējamais apdrošināšanas atlīdzības apmērs, ko

izmaksās AAS “Baltijas Apdrošināšanas Nams” cietušajam, jo pretējā gadījumā tiks pārkāptas apsūdzētā tiesības paļauties uz civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanu, kas izriet no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā kā speciālajā tiesību normā noteiktais apdrošinātāja

atbildības limits, tas ir, zaudējumu atlīdzība (arī atlīdzība par morālo kaitējumu), ko, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ceļu satiksmes negadījumā

cietušajam izmaksā apdrošinātājs, nevar ierobežot cietušā tiesības saņemt atlīdzinājumu par nodarīto morālo kaitējumu atbilstoši Civillikuma 1635.pantam

(skat. Latvijas Republikas Augstākā tiesa, Tiesu prakses apkopojums „Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietā”, kopsavilkuma 23.punkts,

2014.gads). Gadījumā, kad, neatliekot lietas iztiesāšanu vai neizsludinot pārtraukumu, nav iespējams lemt par pieteikto kaitējuma kompensāciju, ja nav

ņemta vērā apdrošinātāja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, aprēķinātā un vēl neizmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, kā arī iespējamā apdrošināšanas

atlīdzība, tiesai ir tiesības kaitējuma kompensācijas apmēru šajā kriminālprocesā nenoteikt, kas atbilst vienam no kriminālprocesa pamatprincipiem –

tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā (Latvijas Republikas Augstākā tiesa, „Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju

kriminālprocesā”, kopsavilkuma 10.punkts, 2010./2011.gads).

Ņemot vērā to, ka AAS “Baltijas Apdrošināšanas Nams” cietušajam vēl nav izmaksājusi un noteikusi atlīdzību par nodarītajiem materiālajiem un

nemateriālajiem zaudējumiem un cietušais tiesai nav iesniedzis pierādījumus, tas ir, oriģinālus, lai tiesa varētu pārliecināties par kompensācijas

pieteikumam pievienoto kopiju autentiskumu, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, kas pamatotu izmaksātos pabalstus saistībā ar darbnespēju un darba

algas apmēru, tiesa uzskata, ka kompensācija cietušajam pašlaik kriminālprocesa ietvaros nav nosakāma. Cietušajam ir tiesības prasīt kaitējuma

atlīdzināšanu civiltiesiskajā kārtībā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 350.-353., 511. - 512., 520. un 527. - 530.pantu, tiesa

no s pri e da :

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbiem uz

140 (simts četrdesmit) stundām.

Nenoteikt cietušajam /pers. B/ kaitējuma kompensāciju.

Pilns spriedums tiks sagatavots un būs pieejams 2016.gada 18.jūlijā.

Spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem 10

dienu laikā, kad būs pieejams pilns tiesas spriedums, apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību vai protestu Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis /personiskais paraksts/ A.Zutis