Court partially allowed lawyer's fee claim for negligence and state court costs in civil proceedings.

Lietas arhīva Nr. CA-0590-20/20

ECLI:LV:RAT:2020:1102.C33431717.10.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020. gada 2. novembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente L.Pliča

tiesneses D.Jansone un A.Veita

ar sekretāri I.Pelēkzirni

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. E/ prasībā pret /pers. F/ par zaudējumu atlīdzības piedziņu sakarā ar /pers. E/ apelācijas sūdzību par

Rīgas rajona Jūrmalas tiesu nama 2017. gada 11. oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017. gada 4. aprīlī /pers. E/ cēlis prasību pret zvērinātu advokātu Valsts amatpersona par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Prasībā norādīti šādi

apstākļi.

[1.1] 2013. – 2014. gadā zvērināts advokāts Valsts amatpersona pēc vienošanās sniedza prasītājam juridisko palīdzību.

[1.2] Saskaņā ar 2013. gada vienošanos Nr. 9 advokāts sagatavoja prasības pieteikumu pret SIA /Nosaukums A/. Pēc advokāta norādījumiem

prasītājs samaksāja valsts nodevu, ar tiesvedību saistītos izdevumus 73,46 LVL un advokāta honorāru par juridiskās palīdzības sniegšanu 40 LVL, kopā

113,46 LVL, un /datums/prasības pieteikumu iesniedza tiesā.

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas /datums/spriedumu lietā Nr. /numurs/minētā prasība noraidīta, sakarā ar to, ka SIA /Nosaukums A/

2012. gada 4. jūnijā bija uzsākts likvidācijas process un kreditoru prasījumu iesniegšanai noteikts trīs mēnešu termiņš, kas beidzies 2012. gada

4. septembrī.

Neizvērtējot prasības pamatotību un nepārbaudot informāciju par atbildētāja maksātspēju publiskajos reģistros, atbildētājs ir radījis kaitējumu

prasītājam un nodarījis prasītājam zaudējumus 113,46 LVL apmērā.

[1.3] 2013. gada 25. janvārī starp prasītāju, /pers. G/ un atbildētāju noslēgta vienošanās Nr. 344 par juridiskās palīdzības sniegšanu un pārstāvību

civillietā Nr. /numurs/. Noslēdzot vienošanos, prasītājs samaksāja par pārstāvību 500 LVL.

Prasītājs un /pers. G/ bija izdevuši atbildētājam pilnvaru kārtot un vest lietas visās tiesu instancēs, tajā skaitā arī apelācijas instancē.

Rajona tiesā darbs veikts nepienācīgi, ar lietas materiāliem atbildētājs bija iepazinies pavirši, vienu reizi, pēdējā dienā pirms tiesas sēdes un tiesas

sēdi /datums/ atbildētāja vainas dēļ nācās atlikt, jo lietā nebija uzaicināts eksperts, kurš bija sniedzis atzinumu, bet nebija brīdināts par kriminālatbildību.

Lai gan /datums/ atbildētājs bija izrakstījis orderi par prasītāja pārstāvību Zemgales apgabaltiesā, /datums/ atbildētājs uz tiesas sēdi apelācijas

instances tiesā neieradās. Neraugoties uz minētajiem apstākļiem, atbildētājs 2014. gada 17. februārī izrakstījis prasītājam rēķinu par sniegtajiem

pakalpojumiem laikā no 2013. gada 15. janvāra līdz 2014. gada 17. februārim saskaņā ar vienošanos Nr. 344. Rēķinā norādīta kopējā summa

1600 LVL un summa apmaksai 1100 LVL.

Lai gan starp pusēm pastāvēja strīds par veiktā darba apjomu un kvalitāti, atbildētājs rēķinu iesniedza izpildei tiesu izpildītājam. Kad prasītājs

saņēma tiesu izpildītāja paziņojumu par pienākumu samaksāt 1997,15 euro, viņš bija spiests šo summu samaksāt.

[1.4] Ņemot vērā minēto, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja tiešos zaudējumus 2151,99 euro un likumiskos procentus 6 % gadā no 2015. gada

līdz zaudējumu summas pilnīgai piedziņai. 2020. gada 3. septembrī prasītājs iesniedzis likumisko procentu precizējumu, kurā norāda, ka uz 2020. gada

30. septembri likumiskie procenti ir 742,36 euro.

[2] Atbildētājs iesniedzis paskaidrojumus. Prasību neatzīst šādu iemeslu dēļ.

Civillietā Nr. /numurs/saskaņā ar vienošanos prasītāju ir pārstāvējis tikai pirmās instances tiesā. Papildus vienošanās par pārstāvību vai juridiskās

palīdzības sniegšanu apelācijas instancē nav bijušas noslēgtas. Prasītājam bija iespēja saņemt vienošanās kopiju un lietas materiālus, bet no 2014. gada

vidus prasītājs uz telefona zvaniem neatbildēja.

Pēc prasības pieteikuma pret SIA /Nosaukums A/ sagatavošanas atbildētājs pārbaudīja kapitālsabiedrības darbību un konstatēja, ka tai ir uzsākts

likvidācijas process. Par šiem apstākļiem atbildētājs informēja prasītāju, izskaidrojot, ka kreditora prasījums ir iesniedzams tieši SIA /Nosaukums A/

likvidatoram. Prasītājs norādīja, ka vēlas iesniegt prasību tiesā. Līdz ar to atbildētājs honorāru par juridisko dokumentu sastādīšanu ir saņēmis pamatoti,

turklāt atbildētājs kā advokāts nepārstāvēja prasītāju civillietā Nr. /numurs/.

[3] Ar Rīgas rajona Jūrmalas tiesu nama 2017. gada 11. oktobra spriedumu prasība noraidīta. Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.

[3.1] Civillietā Nr. /numurs/atbildētāja kā zvērināta advokāta prasītājam sniegtā juridiskā palīdzība izpaudās kā prasības pieteikuma sastādīšana.

Civillikuma 2318. pants noteic, ka vienas puses padoms otrai pats par sevi nenodibina starp pusēm nekādu tiesisku attiecību, un kā padoma

saņēmējam nav tas jāizpilda, tā arī padoma devējam, ja padoms bijis nesekmīgs, nav jāatlīdzina nekādi zaudējumi.

Tādējādi arī gadījumā, ja atbildētājs, esot profesionāls jurists, sniedza prasītājam padomu celt prasību tiesā pret SIA /Nosaukums A/, lai gan tai

bija uzsākts likvidācijas process un beidzies kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš, Civillikuma 2138. pants atbildētāju kā attiecīgā padoma devēju

atbrīvo no saistības atlīdzināt zaudējumus prasītājam kā padoma saņēmējam.

[3.2] No 2013. gada 25. janvāra vienošanās Nr. 344 redzams, ka puses bija vienojušās par pārstāvību Jelgavas tiesā 2013. gada 20. februārī, un

vienojušās par honorāru par šo juridisko palīdzību 1100 LVL un piemaksu par procesa ilgumu 500 LVL. Prasītājs šo vienošanos ir parakstījis, līdz ar to

atbilstoši Advokatūras likuma 57. panta pirmajai daļai uzskatāms, ka puses ir vienojušās par atlīdzības apmēru.

Vienošanās likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdēta, līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt pušu vienošanās norādīto uzdevumu – juridiskās

palīdzības sniegšanu Jelgavas tiesā, un atlīdzības apmēru.

[3.3] Prasības pamatā norādīti apstākļi, ka prasītājs ir cietis zaudējumus, samaksājot tiesu izpildītāja paziņojumā norādīto summu 1997,15 euro,

kas sastāv no atlīdzības zvērinātam advokātam 1565 euro par sniegto juridisko palīdzību vienošanās Nr. 344 ietvaros un izpildes izdevumiem.

Prasītāja arguments, ka /datums/ tiesai bija jāatliek tiesas sēde atbildētāja vainas dēļ, jo uz tiesas sēdi nebija uzaicināts eksperts, nav pamatots, jo

saskaņā ar Civilprocesa likuma 54. panta trešo daļu un 122. panta pirmo daļu ekspertu uz tiesas sēdi izsauc tiesa, nosūtot tiesas pavēsti.

Par nepamatotu atzīstams prasītāja arguments, ka atbildētājs neveica savu pienākumu sniegt juridisko palīdzību, jo neieradās uz apelācijas instances

tiesas sēdi /datums/, jo saskaņā ar vienošanos Nr. 344 atbildētājs ar klientu bija vienojies par juridiskās palīdzības sniegšanu pirmās instances tiesā, nevis

par lietas vešanu pilnā apmērā līdz tās pabeigšanai.

Nepamatots ir prasītāja arguments, ka prasītājs nav vienojies ar atbildētāju par piemaksu par procesa ilgumu, jo piemaksu 500 euro paredz pušu

vienošanās Nr. 344, kuru prasītājs likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējis.

Apstāklis, ka atbildētājs pēdējā dienā pirms lietas izskatīšanas ir iepazinies ar lietas materiāliem, nedod pamatu uzskatīt, ka atbildētājs ar lietas

materiāliem iepazinās pavirši. Prasītājs nav pierādījis, ka atbildētājs apelācijas sūdzību sastādīja, neņemot vērā civillietā esošos dokumentus un

paskaidrojumus.

[3.4] Pamatojoties uz lietā nodibinātajiem apstākļiem, secināms, ka prasītājs nav pierādījis atbildētāja rīcības prettiesiskumu, kas atbilstoši Latvijas

Republikas Advokatūras likuma 110. panta noteikumiem ir pamats prasības noraidīšanai.

[4] Prasītājs iesniedzis apelācijas sūdzību, pārsūdzot Rīgas rajona Jūrmalas tiesu nama 2017. gada 11. oktobra spriedumu pilnībā un lūdzot prasību

apmierināt. Apelācijas sūdzībā papildus prasības pieteikuma pamatojumam norādīti šādi argumenti.

[4.1] Prasība celta pret atbildētāju saistībā ar atbildētāja profesionālo darbību, proti, nekvalitatīvu juridiskās palīdzības sniegšanu, kā rezultātā

prasītājam radušies zaudējumi.

Tiesa nepamatoti piemēroja Civillikuma 2318. panta noteikumus. Tā kā starp pusēm ir noslēgta vienošanās Nr. 9 par juridiskās palīdzības

sniegšanu, atbilstoši Advokatūras likuma 110. panta noteikumiem, ja zvērināts advokāts pieļāvis klienta tiesību aizskārumu un tā sekas ir kāds zaudējums,

klientam ir tiesības prasīt apmierinājumu no zvērināta advokāta, ciktāl viņu par šo aizskārumu var vainot.

Atbildētājam bija jāpārbauda, vai prasība ir pamatota, un jāpārbauda, vai iespējamajam atbildētājam SIA /Nosaukums A/ nav izsludināta

maksātnespēja vai uzsākta likvidācija. Sagatavotais prasības pieteikums, kurā nav norādes uz atbildētājas statusu, apliecina, ka atbildētājs nebija

noskaidrojis, ka atbildētājai ir bijis uzsākts likvidācijas process. Līdz ar to atbildētāja neprofesionālā rīcība (bezdarbība) radīja prasītājam tiešus

zaudējumus, jo tiesa pret likvidējamo juridisko personu celto prasību noraidīja.

[4.2] Vienošanās Nr. 344 ir noslēgta uz vienu tiesas sēdi – /datums/. Noslēdzot šo vienošanos prasītājs samaksāja atbildētājam 500 LVL, par ko

atbildētājs izsniedza kvīti. To, kādas summas ir ierakstītas vienošanās dokumentā pie vienošanās noslēgšanas un kādas ierakstītas vēlāk, prasītājam nav

bijis iespējams konstatēt. Prasītājs uzskata, ka atbildētājs apzināti nav izsniedzis vienošanos prasītājam, lai varētu veikt tajā papildus ierakstus. Ailē

,,piemaksa par procenta ilgumu” summa 500 LVL ierakstīta kļūdaini, jo šādu summu prasītājs samaksāja pie vienošanos noslēgšanas. Ieraksts ailē

,,noteikts honorārs” 1100 LVL ir veikts pēc vienošanās parakstīšanas. Turklāt prasītājs bija izsniedzis atbildētājam pilnvaru pārstāvēt viņa intereses visās

tiesu instancēs ar visām tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti Civilprocesa likuma 86. pantā.

Attiecībā uz lietas atlikšanas apstākļiem vērā ņemams, ka ekspertīzi konkrētajā lietā nozīmēja tiesa un eksperta pieaicināšana bija prasītāja

interesēs. Līdz ar to pilnvarniekam bija jālūdz tiesu nopratināt ekspertu tiesas sēdē. Atbildētājam bija iespēja pašam aicināt ekspertu ierasties uz tiesas

sēdi un tad sēdē lūgt viņu liecināt.

Atbildētāja nekompetences, nevēlēšanās veikt savu darbu, atbilstoši Advokatūras likuma pamatprincipam sniegt juridisko palīdzību savam

klientam, un pārstāvēt viņa intereses sekas ir prasītājam nodarītie tiešie zaudējumi Civillikuma 1773. panta izpratnē. Saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu

atbildētājam ir pienākums šos zaudējumus atlīdzināt.

[5] Atbildētājs iesniedzis paskaidrojumus par apelācijas sūdzību. Norāda, ka apelācijas sūdzību neatzīst šādu iemeslu dēļ :

Prasītāja norādītā vienošanās nr. 9 starp pusēm nekad nav bijusi noslēgta. Atbildētājs nav piedalījies vai sniedzis juridisko palīdzību civillietā

Nr. /numurs/. Apšaubāms ir prasītāja norādītais, ka viņa uzdevumā atbildētājs ir sagatavojis prasību pret prasītāja parādnieku SIA /Nosaukums A/.

Prasītāja iesniegtā kvīts Nr. 028217 kopija ir viltojums, turklāt nauda ir saņemta par juridiskās palīdzības saņemšanu – konsultāciju, nevis dokumentu

sastādīšanu.

Prasītājs nav norādījis uz atbildētāja vainojamu, prettiesisku darbību vai bezdarbību. Prasītāja subjektīvs advokāta darba un juridiskās palīdzības

sniegšanas novērtējums, ja tas tieši nav sasaistāms ar atbildētāja jebkādu prettiesisku darbību, sniedzot juridisko palīdzību, nav atzīstams par personas

prettiesisku darbību (bezdarbību). Prasītāja atsauce uz zaudējumu nodarīšanu ir vispārēja un nepamatota, jo prasītājs nenorāda, ar kādu prettiesisku

darbību vai bezdarbību prasītāja tiesību aizskārumu ir pieļāvis advokāts, sniedzot viņam konsultāciju vai sniedzot juridisko palīdzību tiesas procesā.

[6] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018. gada 27. aprīļa spriedumu prasība noraidīta.

[7] Ar Latvijas Republikas Senāta 2019. gada 31. oktobra spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018. gada 27. aprīļa

spriedums atcelts un lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

[8] Tiesas sēdē prasītājs prasību un apelācijas sūdzību uzturēja atbilstoši prasībā un apelācijas sūdzībā norādītajiem apstākļiem, pamatojumam un

argumentiem.

Apelācijas instances tiesas sēdē atbildētājs prasību un apelācijas sūdzību neatzina atbilstoši lietā iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos

norādītajam.

MOTĪVU DAĻA

[9] Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, iepazinusies ar rakstveida pierādījumiem,

apsvērusi apelācijas sūdzības motīvus un novērtējusi to kopumā, atzīst apelācijas sūdzību par daļēji pamatotu un prasību par apmierināmu daļēji.

Pušu starpā nepastāv strīds, ka prasītājs bija noslēdzis vienošanos ar atbildētāju par juridiskās palīdzības sniegšanu un pārstāvību tiesā, kā arī par

to, ka atbildētājs sagatavoja prasītājam maza apmēra prasību par naudas piedziņu pret SIA /Nosaukums A/.

Strīds pušu starpā pastāv par pieprasītās samaksas apmēru par advokāta sniegto juridisko palīdzību.

[9.1] Zvērināta advokāta profesionālo darbību regulē Advokatūras likums.

Šā likuma trešais pants nosaka, ka advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā un

pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas

darbības.

Advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas lietu vešanai jebkurā Latvijas Republikas tiesā un pirmstiesas izmeklēšanas iestādē pēc pušu,

apsūdzēto un citu lietas dalībnieku (klientu) izvēles un viņu uzdevumā (Advokatūras likuma 5. pants).

Minētā likuma 48. panta 1. punktā noteikts, ka, sniedzot juridisko palīdzību, zvērināts advokāts ir tiesīgs aizstāvēt un pārstāvēt juridisko palīdzību

lūgušo personu un tās tiesības un likumīgās intereses visās tiesās (..). Turklāt šim nolūkam likumdevējs ir paredzējis advokātam, darbojoties klienta

interesēs, virkni īpašu tiesību, kuras visa veida uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, visām valsts institūcijām, organizācijām un citām iestādēm ir

jārespektē.

Minētās Advokatūras likuma tiesību normas skaidri norāda uz pilnvarojuma tiesisko attiecību pastāvēšanu starp advokātu un viņa klientu.

Atbilstoši Civillikuma 2295. pantam pilnvarniekam, izpildot viņam doto uzdevumu, jādarbojas ar lielāko rūpību, un viņš atbild pilnvarotājam par

katru neuzmanību. Savukārt Civillikuma 2305. pants nosaka pilnvarnieka pienākumu dot savam pilnvarotājam norēķinu par uzdevuma izpildīšanu.

Saskaņā ar minētajām tiesību normām atbildētājam ir jāpierāda savu darbību apjoms un kvalitāte juridiskās palīdzības sniegšanā prasītājam.

[9.2] Prasība, pirmkārt, ir pamatota ar to, ka atbildētāja sniegtās juridiskās palīdzības neprofesionalitātes un atbildētāja nolaidības dēļ tiesā celta

nepamatota prasība pret SIA /Nosaukums A/, nodarot prasītājam zaudējumus, ko veido par prasību samaksātā valsts nodeva 73,46 lati (100,90 euro)

un atbildētājam samaksātā atlīdzība par juridiskās palīdzības sniegšanu prasības sastādīšanā 40 lati (54,94 euro), kopsummā 154,84 euro apmērā.

Iebilstot pret prasību šajā daļā, atbildētājs savos paskaidrojumos tiesai norādījis uz to, ka pēc sagatavotās prasības portālā www.firmas.lv

pārbaudījis SIA /Nosaukums A/ darbību, konstatējot, ka SIA /Nosaukums A/ ir uzsākts likvidācijas process, par ko informējis prasītāju, paskaidrojot,

ka sastādītā prasība iesniedzama tieši SIA /Nosaukums A/ likvidatoram, uz ko prasītājs norādījis, ka viņš vēlas iesniegt prasību tiesā. Savukārt prasītājs

kategoriski noliedz viņa informēšanu par SIA /Nosaukums A/ uzsākto likvidācijas procesu un tām sekām, kādas var iestāties, vēršoties tiesā, nevis pie

likvidatora.

Pēc atbildētāja lūguma tiesas kolēģija ir izprasījusi no rajona tiesas civillietu Nr. /numurs/un pārliecinājusies par to, ka /datums/ prasītājs iesniedzis

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai adresētu maza apmēra prasību pret SIA /Nosaukums A/ par naudas piedziņu. No tiesā iesniegtās prasības tiesas

kolēģija konstatē, ka tā nepārprotami ir sastādīta iesniegšanai Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, nevis SIA /Nosaukums A/ likvidatoram un nekur šajā

prasībā nav norādīts uz SIA /Nosaukums A/ kā likvidējamu uzņēmumu, līdz ar to tiesas kolēģija secina, ka nav guvuši apstiprinājumu atbildētāja

paskaidrojumi par to, ka prasītājs tika informēts par SIA /Nosaukums A/ likvidācijas procesu un šā procesa sekām uz tiesvedību un nepieciešamo rīcību

šādā situācijā, jo, ja atbildētājs būtu pārliecinājies par SIA /Nosaukums A/ statusu, kas viņam kā advokātam bija darāms obligāti, tad neapšaubāmi

celtajā prasībā SIA /Nosaukums A/ bija norādāma kā likvidējamā sabiedrība un sagatavotais pieteikums adresējams likvidatoram, nevis tiesai. Turklāt arī

kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņu uz prasības sagatavošanas laiku prasītājs bija jau nokavējis, par ko atbildētājam juridiskās palīdzības ietvaros

bija jāinformē prasītājs, nevis bezatbildīgi un neatbilstoši advokāta statusam jāsagatavo prasība iesniegšanai tiesā.

Atbildētāja paskaidrojumiem uz prasītāja apelācijas sūdzību par to, ka prasītājs nav ar viņu noslēdzis Vienošanos Nr. 9, nav tiesiskas nozīmes pušu

strīdā, jo, lai gan prasītājs apelācijas sūdzībā kļūdaini norādījis uz pušu starpā noslēgtu Vienošanos Nr. 9, tiesas kolēģija ir pārliecinājusies, ka civillietā

Nr. /numurs/iesniegtā 2013. gada 6. augustā atbildētāja izrakstītā kvīts sērija VA Nr. 028217 (analoga konkrētajā prasībā iesniegtajai) ir bez numura, bet

ar 9 civillietā Nr. /numurs/ir apzīmēta lapas numerācija, kuras kopiju prasītājs ir iesniedzis izskatāmajā lietā.

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas /datums/spriedumu prasītāja maza apmēra prasība pret SIA /Nosaukums A/ par naudas piedziņu noraidīta.

Advokatūras likuma 110. pants nosaka “Ja zvērināts advokāts pieļāvis klienta tiesību aizskārumu un tā sekas ir kāds zaudējums, klientam ir tiesības

prasīt apmierinājumu no zvērināta advokāta, ciktāl viņu par šo aizskārumu var vainot”.

Tiesas kolēģija atzīst par pamatotiem prasītāja argumentus par to, ka atbildētājs, sniedzot viņam juridisko palīdzību lietā ar SIA /Nosaukums A/, ir

rīkojies neprofesionāli un nolaidīgi, jo iesniegšanai tiesā ir sagatavojis acīmredzami nepamatotu prasību pret likvidējamu uzņēmumu. Tādējādi atbildētājs ir

pieļāvis prasītāja tiesību aizskārumu, sniedzot juridisko palīdzību civillietā Nr. /numurs/, un ir vainojams prasītāja zaudējumos, ko veido prasītāja

samaksātā valsts nodeva par celto prasību un atbildētājam samaksātais honorārs par pavirši un nolaidīgi sniegtu juridisko palīdzību.

[9.3] Prasītājs arī lūdzis piedzīt viņa labā likumiskos nokavējuma procentus sākot no 2015. gada. 2020. gada 1. septembrī prasītājs iesniedzis

aprēķinu par procentu pieaugumu, lūdzot piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 742,36 euro par laiku no 2015. gada 1. janvāra līdz 2020. gada

30. septembrim.

Civillikuma 1765. panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tā kā tiesa atzinusi par pamatotu prasību par zaudējumu piedziņu 154,84 euro, par laika periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2020. gada

30. septembrim prasītāja labā no atbildētāja ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 53,42 euro (par 2015., 2016., 2017., 2018., 2019. gadiem 6

% no 154,84 = 9,29 + par 2020. gada janvāri-septembri 9,29/12 x 9 = 6,97 = kopā 53,42).

Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādējādi tiesai pašai (ex officio) neatkarīgi no prasītāja prasījuma jānoteic prasītājam tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz

sprieduma izpildei vai dienai, kad parādnieka mantu pārdod izsolē, saņemt procentus no tiesas piespriestās maksājuma summas uz likuma pamata

(Civillikuma 1759. pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765. pantā. Šos procentus aprēķina tiesu izpildītājs, kurš nolēmumu izpilda (Civilprocesa

likuma 631. panta pirmā daļa) (sk. sal. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 4.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-87, Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 13.oktobra lēmumu lietā Nr.SPC -166/2010).

Ievērojot minēto, tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājam nosakāmas arī tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus no

nesamaksātās piedzenamās pamatparāda summas saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu.

[9.4] Prasītājs arī norādījis uz pušu starpā 2013. gada 25. janvārī noslēgto vienošanos Nr. 344. Prasītāja ieskatā atbildētājam pēc minētās

vienošanās atlīdzība 1565 euro apmērā, par kuru atbildētājs zvērinātam tiesu izpildītājam iesniedzis rēķinu piespiedu izpildei, nepienākas, jo atbildētājs

juridiskos pakalpojumus sniedzis nekvalitatīvi un konkrēti :

1) ar lietas materiāliem atbildētājs iepazinās pavirši, steigā, pie tam pēdējā dienā pirms pirmās tiesas sēdes,

2) tiesas sēdi nācās atlikt atbildētāja vainas dēļ, jo uz tiesas sēdi nebija uzaicināts eksperts,

3) apelācijas sūdzība sastādīta, tikai balstoties uz tiesas spriedumu, neņemot vērā lietā esošos dokumentus un procesā sniegtos paskaidrojumus,

4) uz apelācijas instances tiesu atbildētājs vispār neieradās.

Saskaņā ar Advokatūras likuma 57. pantu zvērināti advokāti par uzņemšanos vest lietu un attiecīgās atlīdzības apmēru rakstveidā vienojas ar

klientu, līdz ar to advokāta atlīdzības apmērs ir atkarīgs no advokāta un pārstāvamā vienošanās. Atlīdzības samaksas nosacījumi var būt dažādi, atkarībā

no savstarpējās vienošanās, piemēram, par stundu vai par lietu kopumā vienā tiesu vai visās tiesu instancēs utml.

No pušu starpā 2013. gada 25. janvārī noslēgtās vienošanās Nr. 344 tiesas kolēģija konstatē, ka puses vienojušās tikai par pārstāvību Jelgavas

tiesā un par advokāta honorāru LVL 1100 (viens tūkstotis simts) apmērā, kā arī piemaksu par procesa ilgumu LVL 500 (pieci simti) apmērā.

Atbilstoši Civillikuma 1431. pantam akta parakstīšana uzskatāma par piekrišanu šim aktam. Jebkurā gadījumā paraksts, kas izdarīts bez rakstiskas

ierunas, pauž parakstītāja piekrišanu. Līdz ar to atzīstams, ka prasītājs ir piekritis tam, ka par pārstāvību un juridiskās palīdzības sniegšanu Jelgavas tiesā

viņš atbildētājam samaksās ar vienošanos pielīgto atlīdzību. Labprātīgi parakstītam vienošanās aktam kā civiltiesiskam darījumam ir tiesiska nozīme, jo tas

rada noteiktas juridiskas sekas, tas ir, pienākumu abām pusēm respektēt un pildīt tiesiski noslēgta līguma noteikumus (Civillikuma 1587. pants).

Saistība par pakalpojumu sniegšanu un attiecīgi to apmaksu bija noteikta ar pušu vienošanos, savukārt to, ka abu pušu griba bija vērsta uz ar

vienošanos Nr. 344 noteikto advokāta atlīdzības apmēru pierāda prasītāja paskaidrojumi apelācijas instances tiesas sēdē 2020. gada 31. augustā, kurā

viņš tiesas kolēģijai paskaidroja “saprotiet, es izstāstīšu jums situāciju, lai būtu skaidrs. Tā bija lieta, kas arī advokātam zināms, bija uzvarēta, tāda lieta.

Man arī bija citas lietas. Vienkārši advokāts var dabūt atlīdzību, nopelnīt un padalīties ar honorāru” (2020. gada 31. augusta tiesas sēdes

audioprotokols prasītāja paskaidrojumi 00:25:36 – 00:26:02).

Pēc atbildētāja lūguma tiesas kolēģija izprasīja no tiesas civillietu Nr. /numurs/, no kuras pārliecinājās par to, ka atbildētājs uz pilnvaru un orderu

pamata Jelgavas tiesā ir pārstāvējis kā atbildētājus gan prasītāju, gan arī /pers. G/. Lieta tiesā par ceļa servitūta nodibināšanu pret atbildētājiem ierosināta

2009. gada 30. decembrī. Tiesas sēžu protokoli apliecina atbildētāja paskaidrojumus par to, ka viņš ir piedalījies četrās tiesas sēdēs – /datums/,

/datums/, /datums/un /datums/, kad pasludināts spriedums. Atbildētājs ir iepazinies ar lietas materiāliem, /datums/ tiesā saņēmis prasības pieteikuma

precizējumus un skices, kā arī pēc tam, kad prasītāja un /pers. G/ apelācijas sūdzību Jelgavas tiesa atstājusi bez virzības, savu pārstāvāmo vārdā

sagatavojis un iesniedzis tiesā apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, kura pieņemta izskatīšanai.

[9.5] Kā nepamatotus tiesas kolēģija vērtē prasītāja argumentus, ka pirmās instances tiesā atbildētājs juridisko palīdzību sniedzis nekvalitatīvi, jo ar

lietas materiāliem atbildētājs iepazinās pavirši, steigā, pie tam pēdējā dienā pirms pirmās tiesas sēdes, jo nav strīda par to, ka pirms tiesas sēdes /datums/

atbildētājs iepazinās ar lietas materiāliem. Nepieciešamā laika limita noteikšana tam, lai iepazītos ar lietu, ir tikai un vienīgi paša advokāta kompetencē un

ir atkarīga no vairāku apstākļu kopuma, proti, advokāta profesionalitātes, darba pieredzes, personīgajām īpašībām u.tml. Turklāt atbildētāja piedalīšanās

lietas izskatīšanā vairākās tiesas sēdēs Jelgavas tiesā tiesas kolēģijas ieskatā pierāda to, ka prasītājam nebija iebildumu pret atbildētāju par to, ka viņš

nepienācīgi pārzinātu lietu un viņa sniegtā palīdzība būtu nekvalitatīva.

[9.6] Tāpat kā nepamatotus tiesas kolēģija vērtē prasītāja argumentus par to, ka tiesas sēdi nācās atlikt atbildētāja vainas dēļ, jo uz tiesas sēdi

nebija uzaicināts eksperts. Civillietas Nr. /numurs/materiāli apliecina un prasītājs apelācijas sūdzībā norādījis, ka ekspertīzi konkrētajā lietā nozīmēja tiesa.

Jelgavas tiesa noteikusi ekspertīzi 2011. gada 31. oktobrī pirms atbildētāja iestāšanās lietā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 122. panta pirmajā daļā

noteikto par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma, tādēļ nepamatots ir prasītāja viedoklis, ka ekspertu uz tiesas sēdi vajadzēja

aicināt atbildētājam. /datums/un /datums/ tiesas sēdē lietas izskatīšanas atlikta pēc prasītāja lūguma saistībā ar prasītāja aizstāšanu lietā, tādēļ nepamatoti

prasītājs norādījis, ka tiesas sēdes atliktas atbildēja vainas dēļ, jo viņš nebija uzaicinājis uz tiesu ekspertu. Savukārt to, ka prasītājam nebija iebildumu

pret atbildētāja viņam sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti apliecina tas, ka atbildētājs turpināja pārstāvēt prasītāju un sniegt viņam juridisko palīdzību

Jelgavas tiesā.

[9.7] Atbildētājs par pirmās instances tiesas spriedumu, novēršot trūkumus prasītāja, /pers. G/ un SIA /Nosaukums C/ iesniegtajā apelācijas

sūdzībā, savu pārstāvāmo – prasītāja un /pers. G/ vārdā par pirmās instances tiesas spriedumu /datums/ir iesniedzis apelācijas sūdzību Zemgales

apgabaltiesai, kura ir pieņemta un izskatīta apelācijas instancē. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 416. panta pirmo daļu apelācijas sūdzībā ir norādāms

sprieduma pārsūdzības apjoms un tas, kā izpaužas sprieduma nepareizība. Tas, ka apelācijas sūdzība ir pieņemta un izskatīta, pierāda to, ka tā ir atbildusi

likuma prasībām, tādēļ nav pamata atbildētāja viedoklim, ka atbildētājs būtu savu darbu apelācijas sūdzības sagatavošanā veicis nekvalitatīvi.

[9.8] Kā pilnīgi nepamatotus tiesas kolēģija vērtē prasībā un apelācijas sūdzībā norādītos argumentus par to, ka uz apelācijas instances tiesu

atbildētājs vispār neieradās, līdz ar to prasītājs ir saņēmis nekvalitatīvu juridisko palīdzību. Kaut arī prasītājs un /pers. G/ bija izsnieguši atbildētājam

pilnvaras pārstāvēt viņu intereses visās tiesu instancēs ar visām tiesībām un pienākumiem, kas paredzētas Civilprocesa likuma 86. pantā, taču minētie

pilnvarojumi (lietas lapas 38-39) atbildētājam izsniegti kā zvērinātam advokātam, proti, nenoformējot tos ar notariāli apliecinātām pilnvarām atbilstoši

Civilprocesa likuma 85. panta pirmās daļas prasībām. Atbildētājs civillietā Nr. /numurs/pārstāvējis gan prasītāju, gan arī /pers. G/ tieši savas profesionālās

darbības ietvaros, sniedzot juridisko palīdzību kā advokāts, ko apstiprina viņa izrakstītais orderis juridiskās palīdzības sniegšanai, līdz ar to pilnvarās

noteiktā kompetences apjoma izpilde saistāma ar vienošanās Nr. 344 pielīgto, kurā puses vienojušās tikai par pārstāvību Jelgavas tiesā.

[9.9] Advokātu izmaksas veido tas, cik lielu darba apjomu un laiku advokātam, ņemot vērā lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, kā arī tiesu

instanci, kurā advokāts sniegs palīdzību, jāiegulda juridiskās palīdzības sniegšanā klientam, par ko advokāts vienojas ar klientu, noslēdzot vienošanos. Ar

vienošanos Nr. 344 puses vienojušās tikai par pārstāvību Jelgavas tiesā un par advokāta honorāru LVL 1100 (viens tūkstotis simts) apmērā, kā arī

piemaksu par procesa ilgumu LVL 500 (pieci simti) apmērā, kas atbilst 2276,59 euro (1565,15+711,44), un abu pušu griba bija vērsta uz ar vienošanos

Nr. 344 noteikto advokāta atlīdzības apmēru.

Atbildētājs kā zvērināts advokāts sniedzis juridisko palīdzību diviem atbildētājiem par civillietas Nr. /numurs/vešanu Jelgavas tiesā. Kā zvērināts

advokāts atbildētājs ir iepazinies ar lietas materiāliem, pārstāvējis prasītāju un /pers. G/ trīs tiesas sēdēs, sagatavojis apelācijas sūdzību. Tiesas kolēģija

nav konstatējusi prasībā un apelācijas sūdzībā norādītos faktus par to, ka civillietā Nr. /numurs/prasītājs būtu saņēmis nekvalitatīvu juridisko palīdzību.

Pušu pielīgtās advokāta atlīdzības apmērs pārsniedz Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas ,,d” punktā un ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu,

kuru likumdevējs atzinis par atlīdzināmu no zaudējušās puses, par 851,44 euro. Taču atbildētāja juridiskā palīdzība nav aprobežojusies tikai ar prasītāja

un /pers. G/ pārstāvību Jelgavas tiesā līdz sprieduma pieņemšanai civillietā Nr. /numurs/, bet viņš arī ir sagatavojis apelācijas sūdzību un iesniedzis tiesā,

pievienojot savus orderus. Izvērtējot atbildētāja kā advokāta veikto darbu pirmās instances tiesā, apelācijas sūdzības sagatavošanu un iesniegšanu tiesā,

kā arī, ņemot vērā iztiesājamā strīda, kurā prasītājs un /pers. G/ bija atbildētāji, sarežģītību, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka nav pamata abu pušu ar

vienošanos Nr. 344 noteiktās advokāta atlīdzības apmēra samazināšanai, jo tā ir samērīga reāli ieguldītajam juridiskās palīdzības sniedzēja darbam.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 1. pantā nostiprinātajam dispozitivitātes principam lietas dalībnieks var brīvi rīkoties ar savām subjektīvajām tiesībām. Līdz

ar to izdevumus, kas saistīti ar attiecīgo tiesvedību, tostarp saistītus ar advokāta palīdzības samaksu, lietas dalībnieks rada ar savu brīvo gribu, nevis no

savas gribas neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ. Advokāta pieaicināšana lietas dalībnieka interešu aizstāvībai un samaksa par viņa sniegtajiem juridiskajiem

pakalpojumiem ir katra paša lietas dalībnieka brīva izvēle. Advokāta atlīdzības apmēru prasītājs ir pielīdzis ar vienošanos Nr. 344, līdz ar to saistība par

juridiskās palīdzības sniegšanu un attiecīgu tās apmaksu bija noteikta ar pušu vienošanos, kuras nekvalitatīvu izpildi no atbildētāja puses tiesas kolēģija

nav konstatējusi. Tā kā prasītājs par viņam un /pers. G/ sniegto juridisko palīdzību civillietā Nr. /numurs/samaksu advokātam neizdarīja, atbildētājs

pamatoti tiesu izpildītājai iesniedza rēķinu piespiedu izpildei likumā noteiktā kārtībā.

[10] Pirmās instances tiesa prasību noraidījusi nepamatoti, jo pušu tiesiskajām attiecībām Civillikuma 2318. pants nav piemērojams. Minētā tiesību

norma nav attiecināma uz gadījumiem, kad persona vēršas pie zvērināta advokāta kā speciālista tiesību jautājumos. Tiesiskās attiecības pušu starpā

apspriežamas atbilstoši pilnvarojuma līgumu regulējošām tiesību normām, līdz ar to materiālo tiesību normas pirmās instances tiesa ir piemērojusi

nepareizi.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību, ir samaksājis valsts nodevu 331,15 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 euro (lietas 8-12 lapa), un, iesniedzot apelācijas sūdzību, samaksājis valsts nodevu 331,21 euro (lietas 88. lapa), kopā samaksājot tiesas

izdevumus 667,06 euro.

Tā kā tiesas izdevumi samaksāti atbilstoši prasības summai uz prasības celšanas brīdi 2410,23 euro un prasība apmierināta daļā par 208,26 euro

(154,84 + 53,42 euro), kas procentuāli atbilst 8,64 %, atbildētājam ir atlīdzināmi prasītājam tiesas izdevumi 57,63 euro.

[12] Prasītājs lūdzis piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus atbilstoši lietā iesniegtajiem izdevumus apstiprinošajiem pierādījumiem. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 44. panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts

pilnīgi vai daļēji (..). Ievērojot to, ka prasība atzīta par daļēji pamatotu, ir pamats piedzīt no atbildētāja prasītāja labā ar lietas vešanu saistītos izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmo daļu ir atlīdzināmi šādi ar lietas vešanu saistītie izdevumi :

1) izdevumi advokāta palīdzības samaksai;

2) ceļa un uzturēšanās izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē, kā arī sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu

iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī;

3) izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu;

4) tulka izdevumi sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot

ārvalstīs;

5) tulka izdevumi sakarā ar pušu piedalīšanos tiesas sēdē.

2020. gada 2. februārī prasītājs iesniedzis lūgumu piedzīt pasta izdevumus 1,63 euro par 12.08.2017, izdevumus par kasācijas sūdzības

iesniegšanu 1,41 euro, ceļa izdevumus 2,86 euro sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdi 28.03.2018. (Jelgava – Rīga – Jelgava, 1,43 x 2 = 2,86), ceļa

izdevumus 2,40 euro sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdi 20.02.2020. (Jelgava – Rīga), izdevumus par dokumentu kopēšanu 0,90 + 0,56 = 1,46 euro

(lietas 145. lapa).

2020. gada 20. maijā prasītājs papildinājis lūgumu, lūdzot piedzīt ceļa izdevumus 2,40 euro sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdi 20.02.2020. (Rīga –

Jelgava), izdevumus par kopēšanu 0,50 euro un pasta izdevumus par šī lūguma nosūtīšanu 1,89 euro (lietas 173. lapa).

Izvērtējot lūgumiem pievienotos pierādījumus, tiesas kolēģija atzīst, ka tie uz lietas izskatīšanu ir attiecināmi daļēji un daļēji ir apmierināms prasītāja

lūgums par ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 2. punktu ceļa un uzturēšanās izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē (..) atlīdzināmi pēc

Ministru kabineta noteiktajām likmēm komandējuma izdevumu atlīdzībai. Tādējādi ceļa (transporta) izdevumus var atlīdzināt tikai tad, ja ir iesniegti

attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti, kas dod priekšstatu par to, ka šie izdevumi ir attaisnoti un atbilst mērķim, proti, - lietas

dalībnieka nokļūšanai uz tiesas sēdēm.

Lūgumiem pievienota AS ,,Nordeka” biļete Nr.00755470 par summu 2,40 euro, kas 20.02.2020. izsniegta braucienam Jelgava – Rīga,

AS ,,Pasažieru Vilciens” čeks Nr. 00545888 par summu 1,43 euro, kas izsniegts 28.03.2018. braucienam Jelgava – Rīga, un AS ,,Nordeka” biļete par

summu 2,40 euro, kas izsniegta 20.02.2020. braucienam Rīga – Jelgava. Lūgumam pievienotās sabiedriskā transporta biļetes, ievērojot prasītāja

dzīvesvietu Jelgavā un biļetēs norādīto brauciena laiku, apstiprina ceļa izdevumus sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm 28.03.2018. un 20.02.2020. Līdz

ar to atbildētājam ir jāatlīdzina prasītājam ar lietas vešanu saistītie izdevumi 6,23 euro (1,43 + 2,40 + 2,40 = 6,23).

Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprina norādītos izdevumus par ceļa izdevumiem 28.03.2018. Rīga - Jelgava, līdz ar to norādītie ceļa

izdevumi 1,43 euro nav atlīdzināmi tikai tāda pieņēmuma dēļ, ka atpakaļceļš izmaksātu tieši tik, cik turpceļš, par ko ir iesniegts ceļa izdevumus

apstiprinošs pierādījums.

Civilprocesa likuma 44. panta kārtībā nav piedzenami ar dokumentu nosūtīšanu tiesai saistītie izdevumi, jo tie nav uzskatāmi par izdevumiem, kas

būtu radušies sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu.

Tāpat no atbildētāja nav piedzenami prasītāja norādītie izdevumi par kopēšanu, jo no prasītāja iesniegtajiem čekiem par dokumentu kopēšanu nav

redzama to saistība ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem. Līdz ar to arī izdevumi par kopēšanu nav uzskatāmi par izdevumiem, kas prasītājam būtu

radušies sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu.

[13] No lietas materiāliem redzams, ka uz sprieduma pieņemšanas dienu lietā ir radušies Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktā

noteiktie ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi 14,49 euro apmērā, ko apstiprina lietas

materiāliem pievienotā uzziņa par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 2A lapa). Pie prasības celšanas prasītājs samaksājis ar lietas vešanu

saistītos izdevumus 4,70 euro. Līdz ar to valstij nav atlīdzināti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,79 euro, kas piedzenami no atbildētāja.

[14] Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmā daļa noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad

spriedums izpildāms nekavējoties. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš sprieduma labprātīgai

izpildei.

[15] Ņemot vērā prasītāja 2020. gada 20. februāra lūgumu (lietas 145. lapa), prasītājam par labu piedzītie naudas līdzekļi iemaksājami prasītāja

norādītajā kontā :/konta numurs/, AS /Nosaukums G/.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. pantu, 97. pantu, 189.-193. pantu, 199. panta pirmo daļu, 426., 430., 432., 434. pantu Civillietu tiesas

kolēģija

nosprieda:

/pers. E/ prasību pret /pers. F/ par zaudējumu atlīdzības piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. E/, personas kods /personas kods/, zaudējumus 154,84 euro, procentus par

laika periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. septembrim 53,42 euro un tiesāšanās izdevumus 63,86, kopā 272,12 euro (divi simti

septiņdesmit divi euro 12 centi).

Atzīt /pers. E/ tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no /pers. F/ likumiskos procentus (Civillikuma 1756., 1759. un 1765. pants)

no piedzītās pamatparāda summas 154,84 euro.

Pārējā daļā /pers. E/ prasību pret /pers. F/ par zaudējumu atlīdzības piedziņu 1997,15 euro un procentu piedziņu 688,94 euro apmērā – noraidīt.

Noteikt, ka /pers. E/ par labu piedzītie naudas līdzekļi iemaksājami prasītāja norādītajā kontā : /konta numurs/, AS /Nosaukums G/

Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,79 euro (deviņi euro 79 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas

nr. /reģistrācijas numurs/, saņēmēja banka : Valsts kase, kods TRELLV22. Maksājuma mērķī jānorāda civillietu identificējoša informācija.

Noteikt /pers. F/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Izskaidrot, ka šajā termiņā Rīgas

apgabaltiesā iesniedzams dokuments, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu valstij.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Latvijas Republikas Senāta Civillietu

departamentam, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Tiesnese (paraksts) L.Pliča

Tiesnese (paraksts) D.Jansone

Tiesnese (paraksts) A.Veita