Court dismissed partial debt claim and counterclaim but allowed main debt and interest against construction companies.

Lietas arhīva Nr. C-3889-18/33

ECLI:LV:RVPT:2018:1026.C28208416.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018. gada 26. oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

tiesnese I.Meldere,

ar tiesas sēžu sekretāri E.Pabērzu,

piedaloties prasītāja SIA “Eirobūve Latvija” pilnvarotajiem pārstāvjiem zvērinātai advokātei Kristīnei Lemantovičai un

zvērinātam advokātam Naurim Grigalim, atbildētāja SIA “Victoria Building” pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Vilmāram Voitam,

atbildētāja /pers. E/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Osvaldam Svilānam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Eirobūve Latvija” prasībā pret SIA “Victoria Building”, /pers. F/, Britu Virdžīnu salās reģistrēto

kompāniju FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A. un /pers. E/ (/pers. E/) par solidāru saistību atzīšanu, parāda piedziņu un /pers. E/ pretprasībā pret

SIA “Eirobūve Latvija” par zaudējumu un līgumsoda piedziņu, SIA “Victoria Building” prasībā pret SIA “Eirobūve Latvija” par būvprojekta izpildu

dokumentācijas atdošanu.

Aprakstošā daļa

2016. gada 1. martā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā ierosināta civillieta prasītāja SIA “Eirobūve Latvija” prasībā pret atbildētājiem SIA

“Victoria Building”, /pers. F/, Britu Virdžīnu salās reģistrētu kompāniju FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A. un /pers. E/ (/pers. E/) par parāda

piedziņu un solidāru saistību atzīšanu, kurā, pamatojoties uz Komerclikuma 1., 169, 170. pantu, Koncernu likuma 1., 2., 3., 4., 27., 29., 33. pantu,

Civillikuma 1587., 2222., 2223., 1652. pantu, lūgts tiesai:

1) piedzīt no atbildētāja SIA “Victoria Building” par labu prasītājam parāda summu 268 287,49 EUR, kas sastāv no pamatparāda

265 957,15 EUR un līgumsoda par saistību izpildes kavējumu 2 330,34 EUR apmērā, piedziņu vērst uz SIA “Victoria Building” mantu, bet, ja tas nav

iespējams – vērst parāda piedziņu solidāri uz pārējo atbildētāju /pers. F/, FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A. un /pers. E/ mantu;

2) piedzīt solidāri no visiem atbildētājiem par labu prasītājam tiesāšanās izdevumus;

3) noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētājiem likumiskos 6% gadā no ar spriedumu piedzītās, bet neapmaksātās parāda summas.

Prasības pieteikumā ietverts lūgums par celtās prasības nodrošināšanu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014. gada 21. janvārī starp prasītāju un SIA “Elizabetes 12” noslēgts Būvniecības līgumu Nr. 21-01-14/01, ar

kuru prasītājs apņēmies veikt būvniecības darbus SIA “Elizabetes 12” piederošajā nekustamajā īpašumā - būvniecības objektā Elizabetes ielā 12, Rīgā.

2014. gada 19. jūnijā Rīgas pilsētas būvvalde izsniedza būvatļauju Nr. BV-14-442-abv/C, atļaujot veikt rekonstrukcijas darbus minētajā objektā.

2015. gada 20. aprīlī būvatļauja pārreģistrēta, saistībā ar objekta īpašnieka maiņu, un būvatļaujas termiņš pagarināts līdz 2016. gada 10. martam.

2014. gada augustā objekts pārdots izsolē atbildētājam SIA “Victoria Building”. Lēmums par izsoles akta apstiprināšanu stājies likumīgā spēkā

2014. gada 2. decembrī.

SIA “Victoria Building” pēc objekta pārņemšanas no iepriekšējā īpašnieka SIA “Elizabetes 12” izteica vēlmi turpināt būvniecības pakalpojuma

saņemšanu no prasītāja, noslēdzot attiecīgu būvniecības līgumu.

2014. gada 2. decembrī prasītājs noslēdza ar atbildētāju SIA “Victoria Building” (turpmāk tekstā arī - pasūtītājs) Būvniecības līgumu Nr. 02-12-

14/01. SIA “Victoria Building” līguma slēgšanas procesā pārstāvēja tā /amats/ Krievijas pilsonis /pers. E/. Atbilstoši minētajam līgumam prasītājs

apņēmās turpināt būvniecības darbus nu jau SIA “Victoria Building” piederošajā būvniecības objektā /adrese/. Kopējā līguma summai sastādīja

1 629 936,72 EUR.

Būvniecības līgums paredz trīs maksājumus: 1) avanss 40 %, kas ir samaksāts; 2) kārtējie maksājumi (līguma 1.5.2. punkts nosaka, ka samaksu

par iepriekšējā mēnesī veiktajiem darbiem pasūtītājs veic 5 dienu laikā pēc darbu nodošanas akta sastādīšanas un rēķina saņemšanas. Atbilstoši līguma

6.8. punktam, ja pasūtītājs 5 dienu laikā no darbu pieņemšanas-nodošanas akta saņemšanas brīža to neparaksta, nesniedz iebildumus, akts tiek uzskatīts

par apstiprinātu); 3) galējais norēķins - 15 dienu laikā no būvobjekta nodošanas pasūtītājam (līguma 1.5.3.p.). Līguma 11.2.10. punktā paredzēts, ka

nododot objektu, jānodod arī izpilddokumentācija.

Norādīts, ka līguma izpildes gaitā pēc parādnieka /amats/ un pilnvaroto personu būvniecības sapulcēs izteiktiem pieprasījumiem, būvniecības

objektā veikti ne tikai līguma pamattāmē paredzētie darbi, bet arī papilddarbi, kas, ņemot vērā izmaksu korekciju, sadārdzinājuši darbu izpildes

izmaksas. Daļa no papilddarbiem, vadoties no pasūtītāja dotā uzdevuma, tika protokolēta būvniecības sapulču protokolos, pēc tam papildus parakstot

papildvienošanās Nr. 1, 2, 3, 4, 5, 6, ar kurām atbilstoši papilddarbu vērtībai koriģēta būvniecības līguma summa. Gala rezultātā Vienošanās Nr. 6

punktā Nr. 5 norādīts, ka ar minētās vienošanās noslēgšanu, būvniecības līguma Nr. 02-12-14/01 kopējā summa, ieskaitot papildus darbus, sastāda

1 793 415,00 EUR.

Tā kā attiecībā uz papildus darbiem pasūtītājs nemaksāja avansa summu, tad rēķinos, kas izrakstīti pasūtītājam saskaņā ar papildus vienošanām,

netiek piemērots 40% atskaitījums - avansa dzēšana. Līdz ar minēto, prasītājs katru mēnesi nodeva 1. atbildētājam darbus ar diviem darbu nodošanas

aktiem, attiecībā uz katru no aktiem izrakstot atsevišķu rēķinu: rēķinā pēc līguma pamattāmes pozīcijām piemērojot 40% avansa atskaitījumu, bet rēķinos

pēc papildus vienošanās šādu atskaitījumu nepiemērojot. Bez minētā bijuši arī papilddarbi, kas fiksēti tikai būvniecības sapulču protokolos.

Norādīts, ka daļa no papilddarbiem uzsākta saskaņā ar būvniecības sapulcēs saņemtajiem pasūtītāja uzdevumiem un norādījumiem, lai gan

pasūtītājs vēlāk atteicās parakstīt attiecīgas papildus vienošanās, bet no attiecīgo darbu pasūtījuma izpildes neatteicās.

Pasūtītājs līguma izpildes gaitā devis prasītājam sekojošus uzdevumus: 1) ēkas apkures sistēmas izbūve pēc jaunā projekta; 2) ēkas kāpņu

āderēšana; 3) vājstrāvas tīkla izbūve dzīvokļu telpās; 4) ugunsdzēsības signalizācijas sistēmas izbūve un citi dažādi darbi.

Norādīts, ka būvniecības līguma sākotnējā tāmē netika paredzēta arī dažādi citi darbi, kuru nepieciešamība radās būvniecības darbu procesā,

piemēram, objekta fasādes labošanas darbi, revīzijas lūkas komunikāciju šahtām, griestu pārbūve 5. stāvā, kamīnu restaurācija u.c., kopumā par

29 671,21 EUR apmērā. Šo darbu nepieciešamību un pasūtītāja uzdevumu arī apliecina ieraksti būvniecības protokolos, un to izpildi apliecina

2016. gada 26. janvārī prasītāja nosūtītais nosūtīts Akts par 2015. gada augusta līdz oktobra mēnešos izpildīto darbu pieņemšanu, par ko nav saņemtas

pretenzijas.

Papildus minētajam pasūtītāja pretenziju neesamību par veiktajiem darbiem apliecina pasūtītāja 2015. gada 26. novembra vēstule, kurā pati

sabiedrība atzīst, ka būvdarbi objektā ir pabeigti un tā gatavojas objekta nodošanai ekspluatācijā. Neskatoties uz savstarpēju pretenziju neesamību,

pasūtītāja pārstāvju aktīvu dalību būvniecības sapulcēs, pasūtītājs no 2015. gada augusta mēneša pārtrauca norēķināties ar prasītāju.

Pasūtītāja /amats/piedalījās būvniecības sapulcēs, deva prasītājam uzdevumus, apskatīja, uzraudzīja un pieņēma darbus, saņēma darbu izpildes

aktus taču izvairījās tos parakstīt un risināt jautājumu par maksājumu veikšanu, aizbildinādamies ar naudas neesamību un nepieciešamību saņemt

pasūtītāja kapitāla daļu turētāja - /pers. E/ - piekrišanu. Savukārt, pasūtītāja kapitāla daļu turētājs (sākotnēji pats /pers. E/ savā vārdā un vēlāk kā

ārzonas kompānijas FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A. pārstāvis), neatbildēja uz viņam nosūtītajām e-pasta vēstulēm un izvairījās no jebkādas

tikšanās ar prasītāja pārstāvjiem.

2015. gada 23. oktobrī prasītājs kopā ar pasūtītāja pārstāvjiem sastādīja Aktu Nr. 3, kurā tika norādīti pēdējie sīkie, neizdarītie darbi ar izpildes

termiņu 2015. gada 6. novembri. Minētajā aktā netika norādītas nekādas pasūtītāja pretenzijas attiecībā uz iepriekš izpildītajiem darbiem. 2015. gada

6. novembrī prasītājs ar pasūtītāja pārstāvjiem objektā tikās pēdējo reizi, un, ņemot vērā, ka pasūtītāja pārstāvji konsekventi atteicās parakstīt jebkādus

dokumentus, tika pieaicināts zvērināts tiesu izpildītājs, kas fiksēja tikšanās laikā notiekošo. Tiesu izpildītāja akts apstiprina, ka pieņemt objekta atslēgas,

pasūtītāja pārstāvji ir izstaigājuši objektu un neizteica prasītājam nekādas pretenzijas attiecībā uz izpildīto darbu veidu, apjomu vai kvalitāti. Ņemot vērā,

ka pasūtītāja pārstāvji necēla iebildumus līguma 6.8. punktā norādītajā kārtībā, uzskatāms, ka tie ir pieņēmuši visus ikmēneša darbu nodošanas aktos

norādītos izpildītos darbus, tādēļ ir iestājies attiecīgo rēķinu apmaksas pienākums.

No prasības pieteikuma izriet, ka piedzenamā summa 268 287,49 EUR sastāv no sekojošām pozīcijām: 1) 161 484,02 EUR samaksa par

darbiem, kas izpildīti pēc līguma un papildvienošanās (kārtējie maksājumi, kas izriet no rēķiniem 15-055, 059, 067, 030, 056, 060, 068); 2)

104 473,13 EUR samaksa par darbiem, kas izpildīti pamatojoties uz doto uzdevumu būvniecības sapulcēs; 3) 2 330,34 EUR līgumsods par saistību

izpildes kavējumu.

Norādīts, ka par izpildītajiem darbiem sastādīti darbu pieņemšanas - nodošanas akti, izrakstīti rēķini. Daļu no aktiem un rēķiniem atbildētājs ir

parakstījis, tātad rēķini bija jāapmaksā 5 dienu laikā atbilstoši līguma 1.5.2. punktam. Daļu no aktiem un rēķiniem atbildētājs ir saņēmis, bet nav

parakstījis, taču nav izvirzījis pretenzijas par darbu apjomu, tādēļ iestājās pienākums veikt samaksu atbilstoši līguma 1.5.2. punktam.

Norādīts, ka uz prasības iesniegšanas brīdi prasītājs ir pilnībā izpildījis savas saistības attiecībā uz būvniecības darbu veikšanu: darbi ir pabeigti

pilnībā un augstā kvalitātē, ko ar savu parakstu būvniecības izpilddokumentācijā ir apliecinājis pasūtītāja pieaicinātais /amats/ /pers. I/. Neskatoties uz

minēto, pasūtītāja pārstāvji un parādnieka kapitāla daļu turētāja pārstāvis /pers. E/ vēl aizvien ignorē viņiem iesniegtos darbu nodošanas aktus,

nepieciešamību parakstīt objekta gala pieņemšanas - nodošanas aktu un neapmaksā piestādītos rēķinus. Tā vietā, lai veiktu norēķinu par izpildītajiem

būvdarbiem, pasūtītājs prasa nodot pilnīgi visu prasītāja rīcībā esošo dokumentāciju, nesniedzot pretizpildījumu un nenodrošinot savu jau nokavēto

saistību izpildi.

Ņemot vērā pasūtītāja pieļauto samaksas nokavējumu, prasītājs izmantojis aizturējuma tiesības, aizturot būvniecības izpilddokumentāciju līdz

saistību nokārtošanai.

Prasītājs kā SIA “Victoria Building” kreditors ceļ šo prasību arī pret SIA “Victoria Building” /amats/ /pers. F/, pret SIA “Victoria Building”

valdošo uzņēmumu FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A. un tā pārvaldes institūciju locekli /pers. E/, kuru pienākums esot solidāri kompensēt SIA

“Victoria Building” nodarītos zaudējumus, sedzot šās sabiedrības maksājumu saistības pret kreditoru, ciktāl pašai sabiedrībai trūkst līdzekļu saistību

segšanai.

Norādīts, ka pasūtītāja pārstāvis /pers. F/ pasūtītājam piederošo vienīgo īpašumu /adrese/, 2015. gada 19. novembrī pārdeva sava kapitāla daļu

turētāja (ārzonas kompānijas FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A dalībniekam un likumiskajam pārstāvim - /amats/ /pers. E/ par summu

5 500 000 EUR. Lai gan objekta pārdošanas cena, pārsniedz tā iegādes vērtību, norādītais darījums ir uzskatāms par saimnieciski neizdevīgu darījumu

pasūtītājam.

Pasūtītājs iegādājās objektu 2014. gada 8. augusta izsolē no SIA “Elizabetes 12” par summu 3 405 847,50 EUR (ar PVN), bet pēc

rekonstrukcijas darbu faktiskas pabeigšanas pārdeva par 5 500 000 EUR, veidojot cenu starpību 2 094 153 EUR. Savukārt pasūtītāja ieguldītās

investīcijas objektā 2 411 113,50 EUR un PVN 506 33,84 EUR pārsniedz pārdošanas cenas starpību, kas bijusi 2 094 153,00 EUR. Pat atsavinot

objektu bez peļņas un neņemot vērā sabiedrības pārējās izmaksas, cenu starpībai starp objekta iegādes un atsavināšanas cenu būtu jābūt 2 917 447

EUR un sekojoši atsavināšanas cenai – ne mazāk par 6 323 294 EUR. Secināms, ka objekts atsavināts par cenu, kas ir zem pašizmaksas un tiešo

zaudējumu apmērs, kas ar šo darījumu nodarīts sabiedrībai, ir vismaz 823 293,60 EUR. Tā kā SIA “Victoria Building” un /pers. E/ darījums ar

nekustamo īpašumu /adrese/ ir noslēgts par cenu, kas ir par vairāk nekā 800 000 EUR zemāka nekā objekta pašizmaksa, ir pamats izdarīt secinājumu,

ka ar 2015. gada 19. novembra objekta pirkuma līgumu /pers. F/, rīkojoties kā SIA “Victoria Building” /amats/, un /pers. E/, kas panācis darījuma

noslēgšanu sev par labu, izmantojot valdošā uzņēmuma ietekmi, to ir noslēguši, radot tiešus zaudējumus SIA “Victoria Building” tagadējās mantas

samazinājuma veidā vismaz 823 293,60 EUR apmērā.

Norādīts, ka darījums slēgts ar mērķi padarīt parādnieka aktīvus nepieejamus kreditoriem, līdz ar ko atbildētāji apzināti radījuši situāciju, kurā

prasītājam ir neiespējami panākt sava prasījuma apmierināšanu no parādnieka SIA “Victoria Building”.

Atsavinātais nekustamais īpašums ir daudzdzīvokļu māja Rīgas centrā, kura nav paredzēta /pers. E/ personīgai lietošanai, bet gan pelņas gūšanai no

objekta pārdošanas pa daļām. Mērķis noslēdzot darījumu ir bijis izvairīties no saistību izpildes pret prasītāju un novirzīt SIA “Victoria Building”

iespējamo peļņu no objekta attīstīšanas projekta /pers. E/ īpašumā. Ikvienai darījumā iesaistītajai personai bija pieejama informācija par objekta vērtību,

tā rekonstrukcijā ieguldītajiem līdzekļiem. Ņemot vērā, ka komercsabiedrības mērķis ir veikt komercdarbību nolūkā gūt peļņu, objekta pārdošana par

norādīto cenu ir pretēja saprātīgai komerciālās apgrozības praksei, un šāds darījums ir pamats /amats/ un koncerna valdošā uzņēmuma, kā arī tā

amatpersonu atbildības noteikšanai.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2016. gada 12. februāra lēmumā par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības norādīts, tostarp,

ka no tiesai iesniegtajiem materiāliem redzams, ka /pers. E/ ir ārzonā reģistrētās kompānijas FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A. viens no diviem

/amats/, tādēļ nevar prezumēt, ka viņam vienīgajam būtu pilnvaras pārstāvēt juridisko personu.

2016. gada 29. februārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai iesniegtajā iesniegumā par tiesneses norādīto trūkumu novēršanu prasītājs apstiprina,

ka tā rīcībā nav papildus pierādījumu tam, ka /pers. E/ ir ārzonā reģistrētās kompānijas FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A. pilnvarotais pārstāvis.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese 2016. gada 2. marta lēmumu nolemts apmierināt daļēji SIA „Eirobūve Latvija” pieteikumu par

prasības nodrošināšanu, ierakstot ķīlas tiesību atzīmi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/

uz atbildētājam /pers. E/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra Nr. /numurs B/. Prasība nodrošināta par prasības summu 268 687,49 EUR

apmērā.

2016. gada 23. martā saņemti visu četru atbildētāju kopīgi sagatavoti paskaidrojumi, kuros, pamatojoties uz Civillikuma 1734., 1738., 1737.,

1587., 2391. un 1770. pantu, Komerclikuma 170., 166. pantu -169. pantu un Civilprocesa likuma 128. pantu, atbildētāji prasību neatzīst pilnībā un

prasību uzskata par nepamatotu.

Paskaidrojumos norādīts, ka starp pasūtītāju un uzņēmēju 2015. gada 20. maijā noslēgti būvniecības līguma Nr. 02-12-14/01 grozījumi Nr.7, ar

kuriem noteikts jauns darbu izpildes termiņš līdz 2015. gada 21. augustam, kas netika pagarināts.

Prasītājs nepabeidza būvdarbus minētajā termiņā, kaut gan būvdarbu pabeigšanas termiņš vairākkārt tika atlikts, tādejādi būtiski pārkāpjot līguma

nosacījumus un faktiski radot zaudējumus pasūtītājam, jo prasītāja bezdarbības dēļ objektu nebija iespējams savlaicīgi nodot ekspluatācijā, kā rezultātā

ēku nav iespējams ne iznomāt, ne atsavināt. Sakarā ar būvdarbu aizkavēšanos nebija iespējams izmantot objektu un SIA “Victoria Building” nācās nomāt

papildus biroja telpas Mārupē, kuras izmaksāja vidēji 1 100 EUR mēnesī, kas rada papildus zaudējumus katru mēnesi.

Norādīts, ka uz paskaidrojumu sagatavošanas brīdi būvobjekts joprojām nav nodots SIA “Victoria Building” atbilstoši līguma nosacījumiem.

Līguma noteikumi (1.5.3. punkts) paredz, ka ne vēlāk kā 15 dienu laikā no būvobjekta nodošanas pasūtītājam puses veic galējo norēķinu. Ņemot

vērā, ka būvobjekts nav nodots pasūtītājam, ko apliecina 2015. gada 6. novembra akts, nav iestājušies tiesiskie apstākļi apstākli galējā aprēķina

apspriešanai un prasītāja piestādīto rēķinu apmaksai.

Norādīts, ka prasītājs bez jebkāda tiesiska pamata ir sagrābis savā valdījumā visu būvobjekta dokumentāciju, kas ir šķērslis SIA “Victoria

Building” pārstāvjiem pārliecināties, vai prasītāja rēķinos minētie darbi atbilst faktiski būvobjekta paveiktajiem darbiem, kā arī nav iespējams novērtēt

paveikto būvdarbu kvalitāti. Līdz ar to prasītājs ar savu prettiesisko rīcību pats ir radījis apstākļus, pie kuriem prasītaja izrakstīto rēķinu apmaksa nav

iespējama.

Lietā nepastāv strīds par faktu, ka prasītājs ir aizturējis visu būvobjekta /adrese/ būvniecības dokumentāciju, tomēr prasītājs nav ņēmis vērā, ka

aizturējuma tiesību var izlietot tikai tad, kad aizturētājs ieguvis lietu savā valdījumā tiesīgā kārtā un kad viņa prasījums pret pretējo pusi atrodas sakarā ar

aizturamo lietu un pie tam saistība ir jau izpildāma un nav aprobežota ne ar nosacījumu, ne ar termiņu. Aizturējuma tiesība izlietojama tikai tādos

gadījumos, kad aizturētā lieta iegūta valdījumā tiesīgā kārtā un ir iestājies saistību izpildījuma termiņš. Uz paskaidrojumu sniegšanas brīdi saistību izpildes

(rēķinu apmaksas) termiņš vēl nav iestājies, jo prasītājs nav nodevis pasūtītājam būvobjekta dokumentāciju, kas ir līguma priekšmets, kā arī būvobjekts

vēl joprojām nav nodots pasūtītājam, kas ir gala norēķinu pamats. Prasītājs ir prettiesīgā kārtā (faktiski nozadzis dokumentus no būvobjekta) ieguvis tos

valdījumu. Līdz ar to atzīstams, ka prasītājam nav tiesību izmantot aizturējuma tiesības. Dokumentācijas nodošanu paredz līguma noteikumi. Ņemot vērā,

ka prasītājs nav nodevis pasūtītājam visus ar būvobjektu saistītos dokumentus, secināms, ka prasītājs nav pabeidzis būvdarbu izpildi, jo atbilstoši līguma

1.3. punktā noteiktajam, par būvdarbiem ir atzīstama izpilddokumentācijas un citas dokumentācijas sagatavošana un atbilstoši līguma 6.5. un 6.7. punktā

noteiktajam attiecīgā dokumentācija bija jānodod pasūtītājam ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 5. datumam par iepriekšējā mēnesī izpildītajiem darbiem.

Prasītājs ir ne tikai prettiesīgā kārtā sagrābis savā valdījumā būvobjekta izpildu dokumentāciju, kas ir atzīstams par līguma saistību neizpildi un

šķērsli piestādīto rēķinu apmaksai, bet arī, maldinot tiesu, lūdz izpildīt saistības, kurām nav iestājies izpildes termiņš. Ņemot vērā, ka no līgumā

nodibinātām saistībām izriet, ka prasītājam vispirms jānodod pasūtītājam visus ar būvobjektu saistītos dokumentus un tikai tad seko padarīto darbu

apmaksa, līdz ar to secināms, ka prasītājs no savas puses nav izpildījis līguma saistības, kas ir galvenais šķērslis pasūtītāja saistību izpildei.

Atbildētājiem neesot saprotama prasītāja norādītā prasības summa.

SIA “Victoria Building” rīcībā ir SIA “Eiroeksperts” veiktais nekustamā īpašuma /adrese/ novērtējums, no kura secināms, ka ēkas tirgus vērtība uz

2015. gada 28. novembri ir 4 748 000 EUR, kas ir par 752 000 EUR zemāka nekā summa, par kādu ēka tika atsavināta /pers. E/. Līdz ar to pretēji

prasītāja apgalvotajam, nav konstatējams zaudējumu nodarīšanas fakts SIA “Victoria Building”.

Prasība ir arī noraidāma kā nepamatota, jo prasības lūgumu daļā ir kļūdaini norādīts, ka parāds piedzenams prasītāja labā. Faktiski, ceļot prasības

saskaņā ar Komerclikuma 170. pantu, parāds piedzenams sabiedrības labā, kura nepilda savas parādsaistības, nevis kreditora labā.

Prasības pieteikumā nepamatoti norādīts, ka SIA “Victoria Building” atsakās no savu saistību izpildes. SIA “Victoria Building” ir nosūtījis

prasītājam virkni vēstuļu, skaidrojot faktisko situāciju, bet prasītājs nav radis kompromisu esošajai situācijai.

Ņemot vērā, ka celtā prasība satur alternatīvus - savstarpēji pakārtotus prasījumus, turklāt viens no tiem ir pretējs Komerclikuma 170. panta

regulējumam, līdz ar to prasītājam ir jāprecizē prasība, norādot, uz kāda pamata, kuru prasību vēlas prasītājs celt. Šā brīža redakcijā prasība nav skaidra

un saprotama.

2016. gada 29. aprīlī tiesā saņemts /pers. E/ (/pers. E/) pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

2016. gada 26. maija lēmumu minētais pieteikums noraidīts. Par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016. gada 26. maija lēmumu blakus sūdzību

iesniedza /pers. E/. Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 6. septembra lēmumu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016. gada

26. maija lēmums atstāts negrozīts, bet /pers. E/ (/pers. E/) blakus sūdzība par to noraidīta.

2016. gada 22. augustā tiesā saņemti prasītāja rakstveida paskaidrojumi uz /pers. E/ blakus sūdzību, kas ietver arī atsauksmi uz atbildētāju

paskaidrojumiem.

Prasītājs norādījis, ka /pers. E/ atbildība par SIA “Victoria Building” saistībām izriet ne tikai no Komerclikuma 170. panta, bet arī no Koncernu

likuma 27. panta piektās daļas, 29. un 33. panta, kas nosaka ļoti plašu atbildības robežu, tostarp par pamudinājumu noslēgt jebkuru sabiedrībai

saimnieciski neizdevīgu darījumu.

Prasības celšana sabiedrības labā var ietvert ne tikai tiešu naudas piedziņu sabiedrības norēķinu kontā, bet gan jebkuru prasības veidu, kura

rezultātā sabiedrība (tiešais parādnieks) tiek atsvabināta no tā bilancē ietvertām saistībām. Lai gan likumdevējs ir norādījis, ka kreditora prasības

zaudējumus nesošu darījumu rezultātā ir ceļamas “sabiedrības labā”, nekur tiesību normās nav precizēti norādīts, kāda procesuālā forma ir piemērojama

prasījumiem, kas ceļami trešo personu labā, atstājot šo jautājumu tiesību piemērotāju interpretācijai.

Tā kā juridiskas personas saistību apmērs tiek dokumentēts sabiedrības grāmatvedībā, un šajā gadījumā SIA “Victoria Building” bilancē ir

norādītas parādsaistības pret prasītāju, atbildētājam /pers. E/ norēķinoties par šīm saistībām, SIA “Victoria Building” bilancē izdarāmi ieraksti, kas

samazina parādsaistību apmēru pret prasītāju, tādējādi tiek izpildīts likumdevēja norāde, ka no celtās prasības labumu jāgūst pašam parādniekam - SIA

“Victoria Building”.

Prasītāja celtajā prasībā apvienotie prasījumi nav uzskatāmi par alternatīviem prasījumiem, jo /pers. E/ atbildībai ir akcesors raksturs, proti, kā

blakus prasījums tā ir tieši saistīta ar pamatprasījuma (prasības pret SIA “Victoria Building”) apmierināšanas iespēju.

Prasītāja ieskatā /pers. E/ pamudinājums SIA “Victoria Building” pārdot nekustamo īpašumu viņam pašam bijis nevis, lai sekmētu SIA “Victoria

Building” saimniecisko darbību un uzlabotu tās rezultātus, bet tieši otrādi - lai, atrodot formālu attaisnojumu (šajā gadījumā - nekustamā īpašuma

vērtējumu), /pers. E/ sev izdevīgā veidā sakārtotu savas attiecības ar Krievijas Federācijas nodokļu pārvaldes iestādēm, un iegūtu nekustamo īpašumu

nenorēķinoties ar sabiedrības kreditoru, kas tieši sekmējis (investējis savus līdzekļus) attiecīgā nekustamā īpašuma būvniecībā.

Par minētā apgalvojuma ticamību liecina sekojošais: 1) īpašums pārdots ar bilances zaudējumiem (pārdošanas cena ir zemāka par investīciju

summu) - tātad darījumam ir negatīva ietekme uz komercsabiedrības saimnieciskās darbības rezultātiem; 2) /pers. E/ pieteikumā par nodrošinājuma

atcelšanu, savu rīcību attaisnojis, paskaidrojot, ka nepieciešamība atsavināt SIA “Victoria Building” nekustamo īpašumu esot radusies saistībā ar

izmaiņām Krievijas likumdošanā, kas skar /pers. E/ personu (bet neietekmē SIA “Victoria Building” saimniecisko darbību un intereses); 3) ne SIA

“Victoria Building”, ne /pers. E/ tiesai nav iesnieguši pierādījumus par to, ka /pers. E/ būtu veicis norēķinu par iegādāto īpašumu; 4) no SIA “Victoria

Building” gada pārskata un tam pievienotajiem dokumentiem redzams, ka norēķins par /pers. E/ nodoto īpašumu nav veikts ne pirkuma līgumā noteiktajā

termiņā, un pat ne līdz 2015. gada beigām, kas rada aizdomas par darījuma šķietamību - fiktīvo raksturu; 5) izvērtējot grāmatvedības informāciju,

redzams, ka šā darījuma rezultātā savstarpējie norēķini notiktu tikai starp savstarpēji saistītām personām – SIA “Victoria Building” un akcesorajiem

atbildētājiem šajā lietā, nesedzot prasītājam prasījumu nekāda apmērā, lai gan darījuma noslēgšanas laikā saistību izpildes termiņš pret prasītāju bija jau

iestājies, kamēr saistību termiņš pret akcesorajiem atbildētājiem vēl nē; 6) atbilstoši gada pārskata datiem SIA “Victoria Building” darījuma brīdī nebija

citu kreditoru, kā vien prasītājs, /pers. E/ un FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A - ilgtermiņa kreditors, kam saistību atmaksa jāveic 2018. gadā.

Vienīgā pamatlīdzekļa pārdošanas darījums nav izskaidrojams ar saimniecisku nepieciešamību, ja vien no iegūtajiem līdzekļiem netiek segta prasītāja

prasība; 7) SIA “Victoria Building” nav iesniedzis pierādījumus, ka tā rīcībā ir parāda apmaksai nepieciešamā naudas summa.

2016. gada 25. februārī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā (pēc tiesu reorganizācijas – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa) ierosināta

civillieta SIA “Victoria Building” prasībā pret SIA “Eirobūve Latvija” par būvprojekta izpildu dokumentācijas atdošanu, kurā, pamatojoties uz

Civillikuma 1587., 1588., 2212. un 2213. pantu, lūgts tiesai:

1 ) uzlikt SIA “Eirobūve Latvija” par pienākumu atdot SIA “Victoria Building” būvniecības objekta /adrese/, izpilddokumentāciju (seko

dokumentācijas uzskaitījums);

2) piedzīt no SIA “Eirobūve Latvija” par labu SIA “Victoria Building” visus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka laika posmā no 2014. gada 30. septembra līdz 2015. gada 19. novembrim SIA “Victoria Building” īpašumā bija

nekustamais īpašums /adrese/.

2014. gada 2. decembrī starp SIA “Victoria Building” kā pasūtītāju un SIA “Eirobūve Latvija” kā uzņēmēju noslēgts būvniecības līgums Nr. 02-

12-14/01, ar kura prasītājs uzdeva un uzņēmējs apņēmās par samaksu, ar saviem darba rīkiem, ierīcēm un darbaspēku līgumā un normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā un termiņos pienācīgā kvalitātē veikt dzīvojamās ēkas rekonstrukcijas darbus būvniecības objektā /adrese/.

Līguma 1.3. punktā noteikts, ka būvdarbi ietver visus līgumā un darba uzdevumā noteiktos objekta izbūvei nepieciešamos būvdarbus, būvniecības

vadību un organizēšanu, būvniecībai nepieciešamo materiālu un iekārtu piegādi, izpilddokumentācijas un citas dokumentācijas sagatavošanu un citas

darbības, kuras izriet no līguma vai darba uzdevuma. Līguma 6.5. punktā noteikts, ka uzņēmējs nodod pasūtītājam attiecīgajā mēnesī izpildītos darbus -

ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 5. datumam - sastādot darbu nodošanas aktu formas. Papildus minētajam Līguma 6.7. punktā noteikts, ka kopā ar

darbu nodošanas aktiem uzņēmējs iesniedz pasūtītājam darbu izpilddokumentāciju (speciālo darbu izpildes atļaujas, slēpto darbu akti, izpildshēmas,

pārbaudes akti, materiālu kvalitāti apliecinoši dokumenti u.tml.).

Ar 2015. gada 23. septembra, 12. oktobra, 29. oktobra, 19. novembra un 9. decembra vēstulēm pasūtītājs vairākkārt uzaicināja uzņēmēju atdot

būvobjekta izpilddokumentāciju, tomēr uzņēmējs to nav izdarījis. Minētās dokumentācijas nenodošana pasūtītājam ir šķērslis būvniecības objekta

nodošanai ekspluatācijā būvnormatīvos noteiktajā kārtībā, kas prasītājam rada zaudējumus.

Kaut no 2015. gada 19. novembra nekustamais īpašums /adrese/ pieder /pers. E/, taču nekustamā īpašuma atsavināšanas līgumā atrunāts, ka

prasītājs apņemas ne vēlāk kā līdz 2016. gada 1. februārim nodot ēku ekspluatācijā saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem

aktiem.

Ņemot vērā, ka Līguma 1.3. punktā noteikts, ka būvdarbi ietver arī izpilddokumentācijas un citas dokumentācijas sagatavošanu un nodošanu

pasūtītājam līguma 6.5. un 6.7. noteiktajā kārtībā, konstatējams, ka izpilddokumentu sagatavošana un nodošana pasūtītājam ir atzīstama par līguma

priekšmetu un atbilstoši līgumam un Civillikuma 2213. pantam tā ir nododama pasūtītājam.

2016. gada 29. martā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemti SIA “Eirobūve Latvija” rakstveida paskaidrojumi uz SIA “Victoria Building”

prasību par būvprojekta izpildu dokumentācijas atdošanu, kuros, pamatojoties uz Civillikuma 1738. pantu un Komerclikuma 399. panta piekto daļu,

SIA “Eirobūve Latvija” prasību neatzīst.

Paskaidrojumos norādīts, ka būvniecības process būvobjektā uzsākts nevis 2014. gada 2. decembrī, bet gan jau 2013. gada 21. janvārī, kad

SIA “Eirobūve Latvija” noslēdza ar SIA “Elizabetes 12” Būvniecības līgumu Nr. 21-01-34/01, ar kuru atbildētājs apņēmās veikt būvniecības darbus

tobrīd vēl SIA “Elizabetes 12” piederošajā nekustamajā īpašumā - būvniecības objektā /adrese/. Pamatojoties uz minēto, 2014. gada 19.jūnijā Rīgas

pilsētas būvvalde izsniedza Būvatļauju, atļaujot veikt rekonstrukcijas darbus objekta. Būvatļaujā norādītais būvuzņēmējs ir SIA “Eirobūve Latvija”.

2015. gada 20. aprīlī minētā būvatļauja pārreģistrēta, saistībā ar objekta īpašnieka maiņu, un būvatļaujas termiņš pagarināts līdz 2016. gada 10. martam.

Norādīts, ka tieši pasūtītājs neizpilda savas saistības, meklējot dažādus ieganstus maksājuma kavējuma attaisnošanai un veidus, ka izvairīties no

saistību izpildes. Iestājies pasūtītāja saistību pret uzņēmēju nokavējums, kurš iestājās jau 2015. gada 21. augustā saistībā ar rēķinu EBL 15-055 un EBL

15-056 apmaksas kavējumu.

Civillikuma 1734. un 1738. pants un Komerclikuma 399. panta pirmā daļa ļauj uzņēmējam kā būvniekam, kas ieguldījis pasūtītāja īpašumā

ievērojamus līdzekļus, aizturēt būvniecības izpilddokumentāciju līdz brīdim, kamēr pasūtītāja saistības pret atbildētāju būs nokārtotas, vai vismaz

pasūtītājs būs sniedzis uzņēmējam pietiekamu saistību izpildes garantiju. Tiesību aizskāruma nav, jo uzņēmējs tikai izlieto sev piederošu tiesību.

2016. gada 21. novembrī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai nosūtīts Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājas p.i. lūgums izlemt

jautājumu par civillietas Nr. C28208416 nodošanu citai tiesai, un ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas 2016. gada 24. novembra vēstuli Nr. 1-4.1/625

civillieta atgriezta atpakaļ. Savukārt ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājas p.i. 2016. gada 21. decembra pavadrakstu, pamatojoties uz

to, ka atbildētāja /pers. E/ pilnvarotā persona pieteica noraidījumu tiesnesei B.Ābelei, kura atstatījās no civillietas iztiesāšanas, kā arī atstatījās pārējie

tiesneši, kuru lietvedībā nonāca lieta, tad uz 2016. gada 20. decembri šās lietas sadales nosacījumiem neatbilst neviens tiesnesis, un lieta saskaņā ar

Civilprocesa likuma 32. panta otrās daļas 2. punktu nosūtīta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesai.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017. gada 4. aprīļa protokollēmumu civillietai SIA “Eirobūve Latvija” prasībā pret SIA “Victoria

Building”, /pers. F/, Britu Virdžīnu salās reģistrēto kompāniju FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A un /pers. E/ (/pers. E/) par solidāru saistību

atzīšanu pievienota civillieta SIA “Victoria Building” prasībā pret SIA “Eirobūve Latvija” par būvprojekta izpildu dokumentācijas atdošanu.

Par lietu apvienošanu atbildētājam - Britu Virdžīnu salās reģistrētajai kompānijai FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A paziņots ar VAS

“Latvijas Pasts” starpniecību ierakstītā sūtījumā ar paziņojumu par izsniegšanu, un tiesā saņemts paziņojums par sūtījuma izsniegšanu 2017. gada 19.

maijā (5. sējums, 20 lapa).

2017. gada 28. augustā tiesā saņemta SIA “Victoria Building” un /pers. E/ pārstāves atbilde uz iesniegumu, kurā norādīts, ka pirms pirkuma līguma

noslēgšanas, starp SIA “Victoria Building” un /pers. E/ 2015. gada 5. oktobrī tika noslēgts Nodomu līgums Nr. 1/23-10/2015, pamatojoties uz kuru

/pers. E/ veica vairākus maksājumus, no kuriem 5 500 000 EUR tika veikti kā samaksa par nekustamā īpašuma /adrese B/, pirkumu. Uz pirkuma cenas

samaksu attiecināmi sekojoši maksājumi: 1) 2015. gada 28. oktobra maksājums par summu 1 350 000 EUR; 2) 2015. gada 12. novembra maksājums

par summu 1 300 000 EUR; 3) 2015. gada 18. novembra maksājums par summu 1 400 000 EUR; 4) 2015. gada 25. novembra maksājums par summu

200 000 EUR; 5) 2015. gada 2. decembra maksājums par summu 950 000 EUR; 6) 2015. gada 10. decembra maksājums par summu 450 000 EUR.

2017. gada 15. septembrī tiesā saņemta /pers. E/ pretprasība pret SIA “Eirobūve Latvija” par zaudējumu un līgumsoda piedziņu, kurā,

pamatojoties uz Civillikuma 1038., 1587.. 1652., 1716., 1771.. 1772., 1773., 1775., 1786. un 1787. pantu, lūgts tiesai:

1) piedzīt no SIA ,,Eirobūve Latvija” par labu /pers. E/ zaudējumus 122 722,96 EUR un līgumsodu 123 220,44 EUR;

2) atzīt /pers. E/ tiesības saņemt no SIA ,,Eirobūve Latvija” procentus par piespriesto, bet nesamaksāto parāda summu par laiku no tiesās

sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz tā izpildes dienai, nosakot likumisko procentu apmēru - 6% gadā;

3) piedzīt no SIA ,,Eirobūve Latvija” par labu /pers. E/ visus tiesāšanās izdevumus.

Pretprasībā norādīts, ka pastāv strīds par būvniecības līguma izpildi. Atbilstoši 2015. gada 19. novembra pirkuma līgumam par objekta īpašnieku

no 2015. gada 10. decembra kļuvis /pers. E/.

2017. gada 30. augustā starp SIA “Victoria Building” kā cedentu un /pers. E/ kā cesionāru noslēgts cesijas līgums, atbilstoši kuram cedents nodeva

cesionāram cedenta prasījumus pret SIA “Eirobūve Latvija”, kas izriet no strīdus būvniecības līguma.

/pers. E/, rīkojoties kā SIA “Victoria Building” cesionārs un sava vārdā, uzskata, ka SIA “Eirobūve Latvija”, kas ir pārkāpis būvniecības līgumā

Nr.02-12-14/01 uzņemtās saistības un nepienācīgi pildījis līguma noteikumus, ir pienākums maksāt /pers. E/ līgumsodu un segt nodarītos zaudējumus.

Atbilstoši būvniecības līgumam un pie šā līguma noslēgtās 2015. gada 20. maijā Vienošanās Nr. 7 punktam Nr. 2, būvniecības darbu izpildes

galējais termiņš tika noteikts 2015. gada 21. augusts.

Tā kā jau 2015. gada jūlijā SIA “Victoria Building” radās šaubas, ka SIA “Eirobūve Latvija” būs spējīgs izpildīt visus darbus un nodot būvobjektu

līdz 2015.gada 21.augustam, SIA “Eirobūve Latvija” tika brīdināts, ka darbi jāpabeidz līdz norādītajam termiņam un turpmāka darbu pabeigšanas

termiņa pagarinājuma nebūs. SIA “Victoria Building” arī norādīja, ka nepabeidzot būvobjektu termiņā, SIA “Eirobūve Latvija” būvobjekts ir jāatstāj.

2015. gada 23. septembra vēstulē SIA “Victoria Building” brīdināja SIA “Eirobūve Latvija” par to, ka darbu izpildes kavējums rada SIA “Victoria

Building” zaudējumus un atgādināja par pasūtītāja tiesībām pieprasīt līgumsodu par uzņemto saistību neizpildīšanu termiņā.

Starp pasūtītāju SIA “Victoria Building” un SIA “Eirobūve Latvija” bija izveidojies strīds. Neskatoties uz strīda esamību un pamatojoties uz

Civillikuma 1587. pantu, /pers. E/ uzskatīja, ka SIA “Eirobūve Latvija” bija pienākums izpildīt apsolīto - nodot būvobjektu termiņā.

SIA “Eirobūve Latvija” neattaisnoti kavēja būvobjekta nodošanu, līdz ar ko saskaņā ar būvniecības līguma Nr. 02-12-14/01 14.1. punktu,

Civillikuma 1716. pantu, tam jācieš pametums - līgumsods 0,01% apmērā no līgumcenas 1 629 936,72 EUR (būvniecības līguma Nr. 02-12-14/01 1.2.

punkts) par katru nokavēto dienu.

Pretprasības iesniedzējs aprēķinājis nokavējumu no 2015. gada 21. augusta līdz 2017. gada 15. septembrim, kas ir 756 nokavējuma dienas. Līdz

ar ko līgumsods par minēto laika posmu ir 123 220,44 EUR.

2014. gada 3. decembrī starp SIA “Victoria Building” un SIA “Eirobūve Latvija” pie būvniecības līguma noslēgta Vienošanās Nr. 2, ar kuru

SIA “Eirobūve Latvija” apņēmās veikt ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu izbūves darbus objektam /adrese/, par kopējo summu 28 880,22 EUR.

Minētie darbi tika veikti un 2015.gada 10. jūnijā sastādīts akts par izpildīto darbu pieņemšanu. Darbi tika apmaksāti pilnā apmērā. Uzņēmējam par šo

darbu apmaksu pretenziju nav.

2016. gada 2. novembrī /pers. E/ vērsās pie SIA “Rīgas ūdens” nolūkā saņemt atzinumu par objekta pārbūves laikā izbūvēto ūdensvada un

sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīklu gatavību nodošanai ekspluatācijā. Uz minēto pieprasījumu SIA “Rīgas ūdens” 2016. gada

30.decembrī atbildēja ar atteikumu, jo pēc izbūvēto tīklu apsekošanas tika konstatēta virkne trūkumu. Lietus kanalizācijas izvadu izbūves laikā nav

ievērots saskaņotajam būvprojektam atbilstošs tehniskais risinājums, tāpēc ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla nodošana ekspluatācijā nav iespējama.

Tā kā uzņēmējs minētos darbus veicis nekvalitatīvi, /pers. E/ vērsās SIA “Rīgas ūdens” ar lūgumu veikt minētos darbus atbilstoši būvprojektam.

2017. gada 6. aprīlī ar SIA “Rīgas ūdens” noslēgts līgums par zaudējumu atlīdzības kārtību, kam pievienota remonta tāme. Remonta izmaksas bija

10 319,93 EUR. SIA “Rīgas ūdens” iesniegtais rēķins Nr. AL00018352 tika apmaksāts pilnā apmērā. SIA “Eirobūve Latvija”, veicot nekvalitatīvus

ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu izbūves darbus, radīja /pers. E/ zaudējumus 10 319,93 EUR apmērā, ko veido SIA “Rīgas ūdens” veikto

remontdarbu apmaksa par iepriekš, nekvalitatīvi veikto un apmaksāto darbu.

Atstājot būvobjektu, uzņēmējs nenodeva pasūtītājam būvobjektu un ar to saistīto dokumentāciju. Par nepieciešamību nodot būvobjektu un atdot

dokumentāciju pasūtītājs vairakkārt informēja uzņēmēju.

Tā kā dokumentācija nav nodota, /pers. E/ nevar nodot būvobjektu ekspluatācijā un uzsākt tajā saimniecisko darbību. Vienlaikus ēka nepārtraukti

tiek uzturēta, apsaimniekota, kas prasa lielus izdevumus, bet ienākumus un peļņu no ēkas izmantošanas īpašnieks nevar gūt.

SIA “Eirobūve Latvija” vainas dēļ ēkas īpašniekam ir liegta iespēja uzsākt ēkā saimniecisko darbību un gūt no tās peļņu, un šāda dīkstāve rada

ēkas īpašniekam zaudējumus.

Nekustamais īpašums /adrese/ ir piecu stāvu nams. Ēkas kopējā platība ir 2 426,4 m2. Ēka nav paredzēta izmatošanai vienas ģimenes vajadzībām,

bet gan paredzēta izmantošanai komercdarbībā kā komerciāls objekts. Attiecībā no pieprasījuma, ēku bija paredzēts iznomāt vai izīrēt trešajām

personām, komercdarbībai vai dzīvošanai. SIA “Eirobūve Latvija” vainas dēļ /pers. E/ nevar pilnvērtīgi izmantot likumā garantētās īpašnieka tiesības.

Sakarā ar to, ka nekustamo īpašumu, bija nepieciešams uzturēt, 2016. gada 1. martā /pers. E/ noslēdza Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

pilnvarojuma līgumu ar SIA “Elizabetes namu apsaimniekotājs”. No līguma noslēgšanas līdz pretprasības sagatavošanai ēkas īpašniekam /pers. E/ par tās

apsaimniekošanu bija izdevumi 66 682,18 EUR apmērā.

No nekustamā īpašuma iegādes brīža /pers. E/ ir maksājis nekustamā īpašuma nodokli par 2016. gadu un 2017. gadu kopsummā 4 2970,85 EUR.

Par ekspluatācijā nenodotām ēkām nav paredzēti atvieglojumi nekustamā īpašuma nodokļa maksājumam.

/pers. E/ veica ēkas apdrošināšanu, noslēdzot līgumus ar AAS “Balta” par ēkas apdrošināšanu no 2016. gada 15. jūnija līdz 2017. gada

14. jūnijam par summu 1 375 EUR, no 2017. gada 15. jūnija līdz 2018. gada 14. jūnijam par summu 1 375 EUR. Kopā par ēkas apdrošināšanu tika

samaksāts 2 750 EUR. Pretprasības iesniedzēja ieskatā minētie maksājumi uzskatāmi par /pers. E/ atrauto peļņu.

Norādīts, ka nav iespējams precīzi aprēķināt, kāda būtu peļņa no nekustamā īpašuma izmantošanas saimnieciskajā darbībā, bet peļņai par laika

posmu, kad SIA “Eirobūve Latvija” vainas dēļ īpašniekam peļņu gūt bija liegts, jābūt lielākai par tām summām, ko ēkas īpašnieks ir samaksājis kā

iepriekš norādītos nekustamajam īpašumam taisītos izdevumus: apsaimniekošanas izdevumi 66 682,18 EUR apmērā, nekustamā īpašuma nodoklis

42 970,85 EUR apmērā un maksājumi par apdrošināšanu 2 750 apmērā.

2017. gada 17. oktobrī tiesā saņemti SIA “Victoria Building” paskaidrojumi uz pretprasību, kuros SIA “Victoria Building” piekr īt pretprasībā

norādītajiem faktiem un pretprasībā iekļautajam piedzenamās summas aprēķinam. SIA “Victoria Building” apstiprina, ka 2017. gada 30. augustā tika

noslēgts pretprasībā norādītais cesijas līgums. SIA “Victoria Building” uzskata, ka SIA “Eirobūve Latvija” pārkāpa būvniecības līguma noteikums, kā

rezultātā nodarīti zaudējumi un radās pamats pieprasīt līgumsodu. Pamatojoties uz prasījuma tiesību cesiju, nodarīto zaudējumu atlīdzību un līgumsodu ir

tiesīgs pieprasīt cesionārs.

2017. gada 23. oktobrī tiesā saņemti SIA “Eirobūve Latvija” paskaidrojumi uz celto pretprasību, kuros SIA “Eirobūve Latvija” pretprasību

neatzīst.

Paskaidrojumos norādīts, ka uzņēmējam nav pienākums maksāt līgumsodu par būvniecības līguma izpildes termiņa nokavējumu, jo izpildes termiņš

nav nokavēts. 2015. gada 6. novembrī SIA “Victoria Building” pieņēma objekta atslēgas un nekādus iebildumus neizteica. Arī pēc 2015. gada

6. novembra pasūtītājs būvniecības līguma 6.8. punktā noteiktajos termiņos iebildumus neizteica. 2015. gada 26. novembra vēstulē SIA “Victoria

Building” apliecinājis, ka būvdarbi objektā ir pabeigti un pasūtītājs grasās nodot objektu ekspluatācijā. Fakts, ka pasūtītājs bez jebkāda pamata ir

atteicies parakstīt darbu pieņemšanas - nodošanas aktus, nav iemesls, lai atzītu, ka darbi nav pabeigti. Nav noticis darbu izpildes kavējums. Darbu

izpildes pabeigšanai pēc 2015. gada 21. augusta (darbi pilnīgi un galīgi tika pabeigti 2015. gada 6. novembrī) piekrita arī pats pasūtītājs, tostarp

parakstot arī minēto 2015. gada 23. oktobra Aktu Nr. 3.

Norādīts, ka SIA “Eirobūve Latvija” nav pienākums kompensēt tiešos zaudējumus. SIA “Eirobūve Latvija” apstiprina, ka uzņēmējs un pasūtītājs

vienojušies veikt papildus darbus - ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu izbūves darbus objektam /adrese/, saskaņā ar savstarpēji saskaņotu tāmi un

darba grafiku. Darbi objektā tika veikti saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņoto tehnisko projektu. Darbi saskaņā ar 2014. gada 3. decembrī

parakstīto Vienošanos Nr. 2 pie 2014. gada 2. decembra būvniecības līguma Nr.02-12-14/01 veikti noteiktajos termiņos un 2015. gada 10. jūnijā

sastādīts akts par izpildīto darbu pieņemšanu, ar kuru pasūtītājs izpildītos darbus pieņēma bez pretenzijām. Pretenziju neesamību, tostarp apstiprina fakts,

ka arī samaksa par izpildītajiem darbiem tika veikta pilnā apmērā, bez jebkādām pretenzijām vai piebildēm. Ne pie darbu pieņemšanas, ne arī pēc tam

pasūtītājs nekādas pretenzijas par darbu kvalitāti vai atbilstību nav izteicis, līdz ar to atzīstams, ka pasūtītājam pretenzijas par darbu nav bijušas un nav arī

šobrīd. Ņemot vērā, ka pasūtītājs nekad nav izteicis pretenzijas par veikto darbu kvalitāti un atbilstību, nav nekāda pamata /pers. E/ apgalvojumiem par

nekvalitatīvi veiktiem darbiem pēc 2014. gada 3. decembrī parakstītās Vienošanos Nr. 2 pie 2014. gada 2. decembra būvniecības līguma Nr. 02-12-

14/01.

/pers. E/ radās pienākums atlīdzināt SIA “Rīgas ūdens” zaudējumus 10 319,93 EUR apmērā sakarā ar to, ka attiecīgās izbūves darbi nav tikuši

veikti atbilstoši 2016. gada 9. jūnijā saskaņotajam būvprojekta tehniskajam risinājumam, savukārt uzņēmējs būvdarbus objektā, tostarp saskaņā ar

2014. gada 3. decembrī parakstīto Vienošanos Nr. 2 pie 2014. gada 2. decembra būvniecības līguma Nr. 02-12-14/01, veica saskaņā ar būvprojektu,

kas būvvaldē saskaņots 2013. gada 17. decembrī, un par ko būvatļauja izsniegta 2014. gada 19. jūnijā ar termiņu (pēc pārreģistrācijas) līdz 2016.gada

30. martam. /pers. E/ nav pierādījis un nav arī norādījis ne uzņēmēja prettiesisku rīcību, ne cēlonisko sakaru starp jebkādu uzņēmēja rīcību un

zaudējumiem.

Norādīts, ka SIA “Eirobūve Latvija” nav pienākums kompensēt zaudējumus par izdevumiem un atrauto peļņu, jo nav konstatējama

SIA “Eirobūve Latvija” neattaisnojama rīcība, kas ir šķērslis jebkādu kompensāciju piedziņai.

Zaudējumu aprēķins nav saprotams un ir nepamatots, jo izdevumi, kurus apgalvo atbildētājs, vispār nevar tikt kvalificēti kā zaudējumi. Savukārt

apgalvojumiem par atrauto peļņu /pers. E/ pretprasībā vispār nav sniedzis nekādu pamatojumu un izskaidrojumu, un nav iesniedzis nekādus pierādījumus

apgalvotajam atrautās peļņas apmēram. /pers. E/ nav norādījis, kāds ir pamats viņam kā patstāvīgam tiesību subjektam prasīt jebkādu saistību izpildi no

SIA “Eirobūve Latvija”.

2017. gada 2. novembrī tiesā saņemti atbildētāja /pers. F/ rakstveida paskaidrojumi uz pretprasību, kuros norādīts, ka pretprasībā norādītie fakti

atbilst patiesībai.

2018. gada 9. februārī tiesā saņemts /pers. E/ pilnvarotā pārstāvja zvērināta advokāta Osvalda Svilāna pieteikums par pretprasības nodrošināšanu

minētajā civillietā. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2018. gada 13. februāra lēmumu noraidīts /pers. E/ pilnvarotā pārstāvja

zvērināta advokāta Osvalda Svilāna pieteikums par pretprasības nodrošināšanu civillietā.

2018. gada 3. septembrī tiesā saņemti atbildētāja /pers. F/ rakstveida paskaidrojumi, kuros prasību pret viņu uzskata par nepamatotu.

Paskaidrojumos norādīts, ka kreditoram vispirms jāceļ prasība pret parādnieku, bet tikai pēc tam, kad kreditora apmierinājums nav bijis iespējams, par

ko ir spēkā stājies tiesas spriedums, kreditoram likumā paredzētas tiesības vērsties pret Komerclikuma 166.-169. pantā minētajām personām.

Kreditors ir atsaucies uz tiesu praksi maksātnespējas procesa ietvaros, taču vienlaikus nav izmantojis savas likumā noteiktas tiesības un pienākumus

vērsties pret parādnieku ar attiecīgu prasību, kaut prasības pieteikumā ir izteicis pieņēmumu par parādnieka nonākšanu finansiālās grūtībās un tādēļ,

iespējams, nespēju pildīt savas pielīgtās saistības.

/pers. F/ ieskatā SIA “Eirobūve Latvija” veiktais aprēķins par zaudējumiem, kas radušies ar nekustamā īpašuma pārdošanu, nav pamatots, jo

veikts nekustamā īpašuma novērtējums, no kura secināms, ka ēkas tirgus vērtība uz 2015. gada 28. novembri bija 4 748 000 EUR. Īpašums atsavināts

par augstāku cenu nekā tā noteikta novērtējumā. Pārdošanas brīdī nekustamais īpašums nebija nodots ekspluatācijā uzņēmēja vainas dēļ. Līdz ar to,

objektu, kas nav nodots ekspluatācijā, nevarēja lietot, gūt no tā peļņu un segt pasūtītāja kredītsaistības. Rīkojoties saprātīgi un izvērtējot faktiskos

apstākļus, /pers. F/ pieņēmis lēmumu uzdot speciālistiem noteikt nekustamā īpašuma tirgus vērtību un to attiecīgi pārdot, slēdzot pēc iespējas izdevīgāku

darījumu par SIA “Victoria Building” piederošo mantu. SIA “Eirobūve Latvija” nav pierādījis visus priekšnoteikumus, lai /pers. F/ kā SIA “Victoria

Building” /amats/ rastos solidāra atbildība un zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu.

Uz lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav ieradušies atbildētājs /pers. F/ un atbildētāja Britu Virdžīnu salās reģistrētās kompānijas FINEGAN INVEST

& FINANCE, S.A. pārstāvis. Ar lietā esošo VAS “Latvijas Pasts” paziņojumu par starptautiska sūtījuma piegādi apstiprinās, ka Britu Virdžīnu salās

reģistrētajai kompānijai FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A. tiesas pavēste uz tiesas sēdi 2018. gada 13. augustā izsniegta 2018. gada 23. jūnijā

(6. sējums, 34-25, 41. lapa).

Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu atzina par iespējamu lietas izskatīšanu bez neieradušos personu piedalīšanās.

Tiesas sēdē SIA “Eirobūve Latvija” pilnvarotie pārstāvji uzturēja prasību par solidāru saistību atzīšanu, parāda piedziņu, neatzina /pers. E/

pretprasību pret SIA “Eirobūve Latvija” par zaudējumu un līgumsoda piedziņu, neatzina SIA “Victoria Building” prasību pret SIA “Eirobūve Latvija” par

būvprojekta izpildu dokumentācijas atdošanu. Uzturēja rakstveidā sniegtos paskaidrojumus un iebildumus. Papildus paskaidroja, ka būvniecības līgums

neparedz izpilddokumentācijas nodošanu kā priekšnoteikumu samaksai par saistību izpildi. Prasītājs neapstrīd, ka pēc samaksas saņemšanas

izpilddokumentācija nododama pasūtītājam.

Tiesas sēdē SIA “Victoria Building” pilnvarotais pārstāvis neatzina SIA “Eirobūve Latvija” prasību pret SIA “Victoria Building”, /pers. F/, Britu

Virdžīnu salās reģistrēto kompāniju FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A un /pers. E/ (/pers. E/) par solidāru saistību atzīšanu un parāda piedziņu,

uzskatīja par pamatotu /pers. E/ pretprasību pret SIA “Eirobūve Latvija” par zaudējumu un līgumsoda piedziņu, un uzturēja SIA “Victoria Building”

prasību pret SIA “Eirobūve Latvija” par būvprojekta izpildu dokumentācijas atdošanu. Uzturēja rakstveidā sniegtos paskaidrojumus un iebildumus.

Tiesas sēdē /pers. E/ pilnvarotais pārstāvis neatzina SIA “Eirobūve Latvija” prasību pret SIA “Victoria Building”, /pers. F/, Britu Virdžīnu salās

reģistrēto kompāniju FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A un /pers. E/ (/pers. E/) par solidāru saistību atzīšanu un parāda piedziņu, uzturēja

pretprasību pret SIA “Eirobūve Latvija” par zaudējumu un līgumsoda piedziņu, un uzskatīja par pamatotu SIA “Victoria Building” prasību pret

SIA “Eirobūve Latvija” par būvprojekta izpildu dokumentācijas atdošanu. Uzturēja rakstveidā sniegtos paskaidrojumus un iebildumus.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus lietā, atzīst, ka SIA “Eirobūve

Latvija” prasība pret SIA “Victoria Building”, /pers. F/, Britu Virdžīnu salās reģistrēto kompāniju FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A. un /pers. E/

(/pers. E/) par solidāru saistību atzīšanu, parāda piedziņu ir apmierināma daļēji, /pers. E/ pretprasība pret SIA “Eirobūve Latvija” par zaudējumu un

līgumsoda piedziņu ir noraidāma, un SIA “Victoria Building” prasība pret SIA “Eirobūve Latvija” par būvprojekta izpildu dokumentācijas atdošanu ir

noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/izdrukas redzams, ka, pamatojoties uz 2014. gada 30. septembra Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesu kolēģijas lēmumu lietā Nr. C04266914, C-2669-14/24, kas stājies likumīgā spēkā 2014. gada 2. decembrī, par 3 405 847,50 EUR

SIA “Victoria Building” ieguva īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – četru stāvu dzīvojamo ēku, kas atrodas /adrese/. Tādejādi īpašuma tiesības uz

minēto nekustamo īpašumu izbeigušās iepriekšējam īpašniekam SIA “Elizabetes 12”.

No lietas materiālos esošās Rīgas pilsētas būvvaldes 2014. gada 19. jūlija būvatļaujas Nr. BV-14-442-abc/C redzams, ka vēl pirms nekustamā

īpašuma atsavināšanas par labu SIA “Victoria Building”, SIA “Elizabetes 12” izdota būvatļauja būvobjekta /adrese/, rekonstrukcijai.

Saskaņā ar Civillikuma 2212. pantu ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm

kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.

No lietas materiāliem redzams, ka 2014. gada 2. decembrī starp SIA “Eirobūve Latvija” kā ģenerāluzņēmēju un SIA “Victoria Building” kā

pasūtītāju noslēgts Būvniecības līgums Nr. 02-12-14/01, ar kuru pasūtītājs uzdod un ģenerāluzņēmējs par samaksu 1 629 936,72 EUR + PVN, ar

saviem darba rīkiem, ierīcēm un darbaspēku uzņemas līgumā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībāa un termiņos pienācīgā kvalitātē veikt dzīvojamās

ēkas rekonstrukcijas darbus būvniecības objektā /adrese/.

Atbilstoši būvniecības līguma 1.3. punktam ģenerāluzņēmējs būvdarbus izpilda saskaņā ar darba uzdevumu - tehnisko projektu un tāmi. Būvdarbi

ietver visus līgumā un darba uzdevumā noteiktos objekta izbūvei nepieciešamos būvdarbus, būvniecības vadību un organizēšanu, būvniecībai

nepieciešamo materiālu un iekārtu piegādi izpildu dokumentācijas un citas dokumentācijas sagatavošanu un citas darbības, kuras izriet no līguma vai

darba uzdevuma.

Būvniecības līguma 1.4 punktā un tā apakšpunktos norādīti darbi un izmaksas, kas nav iekļauti līguma priekšmetā un līguma cenā. Proti, līguma

priekšmets un līgumcena neaptver šādus būvobjekta būvniecības procesa nodrošināšanai nepieciešamos darbus un ar tiem saistītās izmaksas:

saskaņošanas atļaujas izņemšana, nodokļu izmaksas /adrese/, trotuāra posma norobežošanai, Kāpņu telpas K1, K2 un kāpņu K1 elementu āderēšana.

Būvniecības līguma 1.4.3. punktā paredzēts, ka ar līguma priekšmetu, bet ne līgumcenu, ir aptverts ģenerāluzņēmēja uzdevums veikt ēkas ārējo tīklu,

pievadu izbūvi ārpus ēkas robežām, par šo darbu izmaksām, vienojoties pēc attiecīgu projektu izstrādes un saskaņošanas.

Būvniecības līguma 1.5 punktā un tā apakšpunktos puses vienojušās par līgumcenas samaksas kārtību:

1. 10 darba dienu laikā pēc šī līguma noslēgšanas, bet ne vēlāk kā pirms šī līguma 3.1. punktā noteiktā darbu uzsākšanas, termiņa iestāšanās,

pasūtītājs samaksā ģenerāluzņēmējam avansa maksājumus 40% apmērā no līgumcenas 651 974,69 EUR;

2. ik mēnesi, ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā no izpildīto darbu nodošanas akta sastādīšanas un attiecīga rēķina saņemšanas no

ģenerāluzņēmēja, pasūtītājs veic maksājumus atbilstoši iepriekšējā mēnesī izpildīto darbu vērtībai, no kuru kopējās summas atņemta konkrētajā

mēnesī izpildīto darbu apjomam proporcionāla avansa maksājuma summa;

3. ne vēlāk kā 15 dienu laikā no būvobjekta nodošanas pasūtītājam puses veic galējo norēķinu.

Būvniecības līguma 1.2. punkta otrajā daļā līgumslēdzējpuses paredzējušas, ka līgumcena var tikt mainīta pusēm vienojoties sakarā ar atsevišķu

izmaksu pozīciju korekciju, darbu apjoma samazināšanu vai palielināšanu.

No lietas materiāliem redzams, ka būvniecības darbu procesā sakarā ar objekta būvniecību radušies papildus darbi un attiecīgi arī palielinājusies

līgumcena. Papildus darbi, to cena un apmaksas kārtība iekļauti līgumslēdzēju vienošanās pie būvniecības līguma, būvniecības sapulču protokolos, aktos

par izpildīto darbu pieņemšanu un ģenerāluzņēmēja izrakstītajos rēķinos pasūtītajam.

No lietas materiāliem redzams, ka 2014. gada 3. decembrī līgumslēdzēju starpā noslēgta Vienošanās Nr. 1 pie 2014. gada 2. decembra

Būvniecības līguma Nr. 02-12-14/01, kurā puses vienojušās par papildus darbiem par kopējo summu 7 691,30 EUR ar izpildes termiņu līdz 2015. gada

30. jūnijam.

2014. gada 3. decembrī līgumslēdzēju starpā noslēgta Vienošanās Nr. 2 pie 2014. gada 2. decembra Būvniecības līguma Nr. 02-12-14/01, kurā

puses vienojušās par papildus darbiem par kopējo summu 28 880,22 EUR ar izpildes termiņu līdz 2015. gada 30. jūnijam.

2014. gada 10. decembrī līgumslēdzēju starpā noslēgta Vienošanās Nr. 3 pie 2014. gada 2. decembra Būvniecības līguma Nr. 02-12-14/01, kurā

puses vienojušās par papildus darbiem par kopējo summu 46 501,24 EUR ar izpildes termiņu līdz 2015. gada 30. jūnijam.

2014. gada 15. decembrī līgumslēdzēju starpā noslēgta Vienošanās Nr. 4 pie 2014. gada 2. decembra Būvniecības līguma Nr. 02-12-14/01, kurā

puses vienojušās par papildus darbiem par kopējo summu 40 271,89 EUR ar izpildes termiņu līdz 2015. gada 30. jūnijam.

2015. gada 2. martā līgumslēdzēju starpā noslēgta Vienošanās Nr. 5 pie 2014. gada 2. decembra Būvniecības līguma Nr. 02-12-14/01, kurā

puses vienojušās par papildus darbiem par kopējo summu 10 896,88 EUR ar izpildes termiņu līdz 2015. gada 30. jūnijam.

2015. gada 27. aprīlī līgumslēdzēju starpā noslēgta Vienošanās Nr. 6 pie 2014. gada 2. decembra Būvniecības līguma Nr. 02-12-14/01, kurā

puses vienojušās par papildus darbiem par kopējo summu 29 236,75 EUR ar izpildes termiņu līdz 2015. gada 30. jūnijam. Atbilstoši minētās vienošanās

5. punktam būvniecības līguma kopējā summa, ieskaitot papildus darbus, sastāda 1 793 415,00 EUR.

Iesniedzot būvniecības sapulču protokolus, aktus par izpildīto darbu pieņemšanu un ģenerāluzņēmēja izrakstīto rēķinu pasūtītajam, kā papildus

darbu apliecinošus pierādījumus, prasītājs norādījis, ka pasūtītāja uzdevumā veicis objektā sekojošus papildus darbus: 1) ēkas apkures sistēmas izbūvi

pēc jaunā projekta par summu 46 418,85 EUR; 2) ēkas kāpņu āderēšanu par summu 12 485,92 EUR, 3) vājstrāvas tīkla izbūvi dzīvokļu telpās par

summu 13 852,07 EUR, 4) ugunsdzēsības signalizācijas sistēmas izbūvi par summu 2 045,08 EUR, iekļaujot šīs summas rēķinā Nr. 16-033, kura

apmaksas termiņš bija līdz 2016. gada 2. februārim. Prasītājs norādījis, ka būvniecības līguma sākotnējā tāmē netika paredzēta arī dažādi citi darbi, kuru

nepieciešamība radās būvniecības darbu procesā, piemēram, objekta fasādes labošanas darbi, revīzijas lūkas komunikāciju šahtām, griestu pārbūve

5. stāvā, kamīnu restaurācija u.c., kopumā par 29 671,21 EUR, kuri iekļauti būvniecības protokolos, un to izpildi apliecina 2016. gada 26. janvārī

prasītāja nosūtītais nosūtīts Akts par 2015. gada augusta līdz oktobra mēnešos izpildīto darbu pieņemšanu. Pasūtītājs nav apstrīdējis, ka uzdevis

ģenerāluzņēmējam veikt minētos papildus darbu, nav norādījis ka šie darbi nav veikti un nav apstrīdējis par tiem aprēķinātos maksājumu summu.

2015. gada 20. aprīlī izdots Rīgas pilsētas būvvaldes 2015. gada 20. aprīļa būvatļaujas Nr. BV-14-442-abc/C pielikums Nr. 2, kurā norādīts

būvdarbu pasūtītājs SIA “Victoria Building”, būvdarbu veicējs SIA “Eurobūve Latvia”, darbu veikšanas termiņš līdz 2016. gada 10. martam un termiņš

ēkas nodošanai ekspluatācijā līdz 2022. gada 5. septembrim.

Lietā nav strīds, ka prasītājs sastādījis izpildīto darbu nodošanas aktus un tos kopā ar rēķiniem nosūtījis pasūtītājam, taču vairāki no pieņemšanas

nodošanas aktiem nav parakstīti no pasūtītāja puses un prasītājs norādījis, ka pasūtītājs pārtraucis norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem no

2015. gada augusta.

Atbilstoši Būvniecības līguma 6.8. punktam pasūtītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc kārtējā ikmēneša izpildīto darbu

nodošanas - pieņemšanas akta saņemšanas, to apstiprina vai sniedz rakstveidā savus motivētus iebildumus. Ja pasūtītājs atteicies parakstīt aktu,

ģenerāluzņēmējs nekavējoties veic nepieciešamos labojumus aktā vai novērš trūkumus darbos un atkārtoti iesniedz aktu apstiprināšanai. Ja pasūtītājs

piecu dienu laikā no darbu nodošanas - pieņemšanas akta saņemšanas brīža to neparaksta, ne arī sniedz iebildumus, akts tiek uzskatīts par apstiprinātu.

Lietā nav ziņu un pierādījumu, kas apstiprinātu, ka pasūtītājs pēc ikmēneša izpildīto darbu nodošanas - pieņemšanas aktu saņemšanas atbilstoši

līguma 6.8. punktam būtu izteicis rakstveida iebildumus. Tādejādi no pasūtītāja puses neparakstītie akti uzskatāmi par apstiprinātiem.

Prasītājs norādījis, ka pasūtītāja pamatparāds pēc izrakstītajiem rēķiniem par izpildītajiem darbiem sastāda 265 957,15 EUR, kas sastāv no parāda

par:

1. būvniecības darbiem pēc līguma pamattāmes pozīcijām 127 415,44 EUR apmērā: pēc 2015. gada 10. augusta rēķina Nr. EBL-15-055 par

summu 65 157,26 EUR, pēc 2015. gada 4. septembra rēķina Nr. EBL-15-059 par summu 31 097,49 EUR, pēc 2015. gada 19. oktobra rēķina

Nr. EBL 15-067 par summu 31 160,69 EUR;

2. darbiem pēc pušu parakstītām papildvienošanām 4 068,58 EUR apmērā: pēc 2015. gada 10. augusta rēķina Nr. EBL-15-030 par atlikuma

17 515,00 EUR, pēc 2015. gada 10. augusta rēķina Nr. EBL 15-056 par summu 11 033,05 EUR, pēc 2015. gada 4. septembra rēķina Nr.

EBL 15-060 par summu 3 176,11 EUR, pēc 2015. gada 19. oktobra rēķina Nr. EBL 15-068 par summu 2 343,59 EUR;

3. papilddarbiem, kas izpildīti saskaņā ar pasūtītāja doto uzdevumu būvniecības sapulcēs 104 473,13 EUR apmērā pēc 2016. gada

26. janvāra rēķina Nr. EBL 16-033.

Pasūtītājs nav apstrīdējis, ka nav veicis minēto rēķinu apmaksu prasītāja norādītā pamatparāda apmērā. Pušu starpā pastāv strīds par pasūtītāja

pienākumu norēķināties pret ģenerāluzņēmēju pēc minētajiem rēķiniem.

Pasūtītāja pienākums norēķināties ar uzņēmēju par veikto būvdarbu izpildi noteikts būvniecības līgumā un paredzēts arī Civillikuma 2223. pantā,

kas noteic, ka tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa. Kur zināmiem darbiem pastāv normētas

cenas, tur maksa noteicama pēc tām. Maksa var būt norunāta kā par visu darbu kopā, tā arī par tā daļām un arī pēc laika, ja vien uzņēmējs uzņēmies

izpildīt visu pasūtījumu. Otrā gadījumā uzņēmējs var pēc katras daļas pabeiguma prasīt, lai to pieņem un par to samaksā, bet pēdējā - lai samaksā

termiņos, ja vien nav citādi norunāts. Prasīt samaksu uz priekšu uzņēmējs var tikai tad, kad viņš to tieši pielīdzis.

Pušu starpā pastāv strīds par veikto būvdarbu kvalitāti un būvdarbu nodošanas faktu pasūtītājam kā rēķinu apmaksas priekšnoteikumu. Proti,

atbildētāji norādījuši, ka būvobjekts nav nodots pasūtītājam atbilstoši līguma noteikumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 2213. pantu uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam.

Saskaņā ar Civillikuma 2222. panta pirmo daļu pasūtītājam jāpieņem no uzņēmēja tā izpildītais pasūtījums; pretējā gadījumā viņš atbild par visām

nokavējuma sekām.

2015. gada 20. maijā līgumslēdzēju starpā noslēgta Vienošanās Nr. 7 pie 2014. gada 2. decembra Būvniecības līguma Nr. 02-12-14/01, kurā

puses atzīst, ka uz vienošanās sastādīšanas brīdī ir konstatējama faktiskā būvdarbu izpildes grafika neatbilstība starp pusēm 2014. gada 2. decembrī

noslēgtā Būvniecības līguma Nr. 02-12-14/01 pielikumā Nr. 2 noteiktajam plānotajam būvdarbu izpildes grafikam, tādēļ, lai novērstu turpmākas

iespējamas domstarpības, ir nepieciešams noslēgt šo vienošanos, veicot grozījumus Būvniecības līgumā noteiktajos izpildes termiņos. Puses vienojušās

par jaunu darbu izpildes termiņu līdz 2015. gada 21. augustam saskaņā ar darbu izpildes laika grafika.

Lietā nav ziņu, kas liecinātu, ka pēc 2015. gada 21. augusta būvdarbu izpildes termiņš būtu pagarināts, līdz ar to secināms, ka šis bija termiņš, kurā

nododams pasūtījums, proti, nododams būvobjekts pasūtītājam.

Atbilstoši Būvniecības līguma 1.5.3. punktam ne vēlāk kā 15 dienu laikā no būvobjekta nodošanas pasūtītājam puses veic galējo norēķinu.

No lietas materiāliem redzams, ka pēc pielīgtā darbu izpildes termiņa 2015. gada 23. oktobrī, komisijā piedaloties pasūtītāja un ģenerāluzņēmēja

pārstāvjiem un būvuzraugam, veikta būvobjekta apskate un konstatēti sekojoši defekti: kāpņu telpā K-3 nav pabeigta marga, kāpņu telpā K-1

apgaismes ķermeņi nav samontēti, ieejas durvju slēdzenēm nav samontētas uzlikas, nav ieejas jumtiņu stikli, nav veikta logu mazgāšana no ārpuses.

Nepabeigtajiem darbiem noteikts izpildes termiņš līdz 2015. gada 6. novembrim. Citi defekti vai nepabeigtie darbi aktā nav fiksēti.

No lietas materiālos esošā Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. 82 zvērinātas tiesu izpildītājas Ilutas Brokas Akta par fakta fiksēšanu Nr. 116 redzams,

ka 2015. gada 6. novembrī, kad noteikts nepabeigto darbu novēršanas termiņš, piedaloties pasūtītāja, ģenerāluzņēmēja pārstāvjiem un būvuzraugam,

/adrese/, izstaigātas un apsekotas visas telpas būvobjektā. Uz 2015. gada 6. novembri būvdarbi objektā nenotiek un celtnieki tajā neatrodas. Telpas ir

uzkoptas. Pēc telpu apskates pasūtītāja /amats/ /pers. F/ uzņēmēja pārstāvim par telpu stāvokli un padarītajiem darbiem pretenzijas neizvirza. Pēc

būvobjekta apskates līgumslēdzēji parakstījuši 2015. gada 6. novembra pieņemšanas-nodošanas aktu Nr. 1 par aktā uzskaitīto atslēgu nodošanu,

pieņemšanas-nodošanas aktu Nr. 2 par dušas trepju detaļu nodošanu, pieņemšanas-nodošanas aktu Nr. 3 par ekspluatācijas instrukcijas kāpnēm un

vējtvera durvīm nodošanu.

Kaut arī pēc līgumā noteiktā termiņa pasūtītājs ir izteicis iebildumus veikto būvdarbu kvalitātei un pienākumam veikt to atmaksu, šie iebildumi

izteikti jau pēc pielīgtā termiņa, līdz ar ko nav uzskatāmi par pamatu sastādīto aktu un rēķinu apšaubīšanai.

Ne pasūtītājs, ne arī pārējie atbildētāji nav iesnieguši lietā pierādījums, kas pretēji prasītāja iesniegtajiem apstiprinātu, ka uzņēmējs nebūtu izpildījis

pasūtījumu saskaņā ar līgumu un nodevis to pasūtītājam, kaut saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz

kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 10. panta pirmajai daļai puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Tiesa norāda, ka sacīkste, tostarp notiek,

pusēm iesniedzot pierādījumus.

Pasūtītājam, apstrīdot veikto darbu apjomu, bija tiesības atbilstoši Būvniecības līguma 6.9. punktam veikt izpildīto darbu ekspertīzi, ņemot vērā

darbu pieņemšanas nodošanas aktos norādītās pozīcijas un iesniegt attiecīgu atzinumu lietā, taču pasūtītājs nav realizējis minētās tiesības.

Konkrētajā gadījumā tiesa konstatē, ka prasītājs ir iesniedzis pierādījumus, kas apstiprina būvdarbu nodošanas faktu, bet atbildētāji nav iesnieguši

pierādījumus, kas liecinātu par pretējo.

No lietas materiālos esošā Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. 82 zvērinātas tiesu izpildītājas Ilutas Brokas Akta par fakta fiksēšanu Nr. 116 redzams,

ka pasūtītājs 2015. gada 6. novembrī faktiski iebildis nenodotai būvniecības izpildu dokumentācijai. Un tieši šo norādījis kā pamatu apgalvojumam, ka

būvdarbi nav nodoti.

Lietā nepastāv strīds par faktu, ka ģenerāluzņēmējs ir aizturējis būvobjekta izpildu dokumentāciju. SIA “Eirobūve Latvija” pārstāvis apstiprināja, ka

uzņēmēja rīcībā atrodas visa prasībā par būvprojekta izpildu dokumentācijas atdošanu norādītā izpildu dokumentācija, kas saskaņā ar prasības

pieteikumā norādīto, ir sekojoša:

Akta.nr Datums Akta nosaukums Firma

Mape nr. 1

Atzinumi par būves gatavību

nodošanai ekspluatācijai

1. 04.12.14. Latvijas Gāze SIA Mergo Serviss

2. 05.06.15. Rīgas Siltums SIA Jukad

3. 29.09.15. Rīgas Gaisma SIA Eirobūve

Rīgas domes satiksmes

4. 09.10.15. SIA Eirobūve

departaments

5. 09.10.15. Lattelecom SIA Eirobūve

6. 12.10.15. Rīgas Satiksme SIA Eirobūve

7. 12.10.15. Rīgas radiotranslācija SIA Eirobūve

Valsts kultūras aizsardzības

8. SIA Eirobūve

inspekcija

9. Higenas un veselības centrs

10. Rīgas Ūdens

11. Mērnieku akts Ir, atbilst izmaiņu projektam

12. 09.09.15. Skursteņslauķa akti Gundars Pētersons

L-l lifta atbilstības

13. 14.10.15. deklarācijas Nr. 002/2015, SIA Elevator Instalation centrs

inspicēšanas sertifikāts, lifta tehniskās

pārbaudes protokols

L-12 lifta atbilstības deklarācijas SIA Elevator Instalation

14. 14.10.15.

Nr. 003/2015, inspicēšanas sertifikāts, centrs

lifta tehniskās pārbaudes protokols

15. 22.09.15. Izziņa par būvgružu izvešanu SIA Eko VR

16. 29.06.15. Adrešu piešķiršanas vēstule

Rīgas Pilsētas Būvvalde

Segto darbu aktu saraksts

1. 30.04.14. Tērauda cauruļu iespiešanas, SIA TOTAS

izpildsh., pārbaudes atskaite

1.1. 10.04.14. Smilts piebēršanas cokolstāvā SIA JS Product

2. 14.04.14. Ģeotekstila ieklāšana BS 156 SIA JS Product

cokolstāvā

3. 16.04.14. Blietēta šķembu kārta 150 mm SIA JS Product

4. 17.04.14. Cokolstāvā grīdas pirmās kārtas SIA JS Product

betonēšana

Cokolstāvā pārseguma sija SIA JS Product

5. 09.06.14.

HEA; HEB montāža

Cokolstāvā pārseguma SIA JS Product

6. 10.06.14.

armējuma montāža

Cokolstāva pārseguma

7. 11.06.14. SIA JS Product

betonēšana

8. 27.06.14. Cokolstāvā grīdas armējums SIA JS Product

9. 30.06.14. Cokolstāvā grīdas betonēšana SIA JS Product

Caurbrauktuves rāmju RC-1;

10. 09.07.14. SIA K&C Būve

RC-2

13.07.14. Tehniskā stāva pārseguma siju SIA JS Product

11. IPE180 montāža

Tehniskā stāva pārseguma

12. 14.07.14. SIA JS Producl

armēšana

Cokolstāvā grīdas stiegrojuma

13. 14.07.14. SIA JS Product

montāža

14. 14.07.14. Tehniskā stāva pārseguma SIA JS Product

režģogu Rl; R2 izbūve

15. 15.07.14. Cokolstāvā grīdas SIA JS Product

otrās kārtas betonēšana

16. 15.07.14. Tehniskā stāva pārseguma SIA JS Product

režģogu R1; R2 betonēšana

Tehniskā stāva pārseguma

17. 15.07.14. SIA JS Product

betonēšana

18. 15.07.14. 3. stāva siju galu protezēšana SLA Tieši laikā

19. 21.07.14. 3. stāva siju nomaiņa SIA Tieši laikā

20. 21.07.14. 2. stāva siju galu protezēšana SIA Tieši laikā

IPE 180 montāža SIA K&C Būve

21. 22.07.14. caurbrauktuvē Asīs 11-12

22. 25.07.14. 2. stāva siju nomaiņa SIA Tieši laikā

23. 30.07.14. Pagalma fasādes pastiprināšana SIA K&C Būve

24. 30.07.14. Sienas pastiprināšana pa asi 12 SIA K&C Būve

25. 31.07.14. 2. stāva koka siju protezēšana SIA Tieši laikā

Vertikālā hidroizolācīja,

26. 31.07.14. SIA Target

izpildshēma

27. 20.08.14. 3. stāva pārseguma montāža SIA Tieši laika

28. 15.08.14. 1. stāva koka siju nomaiņa SIA Tieši laika

29. 25.08.14. K-6 stiegrojums SIA JS Product

Cokolstāva pārseguma HEA; SIA JS Product

30. 25.08.14.

HEB siju montāža

31. Cokolstāva pārseguma SIA JS Product

25.08.14.

stiegrojuma montāža

Cokolstāva pārseguma SIA JS Product

32. 26.08.14.

betonēšana

33. 26.08.14. K-6 sieniņu betonēšana SIA JS Producī

34. 27.08.14. 2. stāva pārseguma siju montāža SIA Tieši laikā

Betona joslas ierīkošana 4. un 5. SIA K&C Būve

35. 28.08.14.

stāvā asīs 2,3, D, B

36. 28.08.14. 5. stāva siju galu protezēšana, SIA K&C Būve

izpildshēma

37. 28.08. 14. Keramzītbetona sienas mūrēšana SIA K&C Būve

4., 5. stāvā asīs 2,3,B,D

Pārseguma siju pastiprināšana ar

38. 28.08.14. SIA K&C Būve

metālu

5. stāvā

1 . stāva pārseguma siju

39. 29.08.14. SIA Tieši laikā

montāža

Sienas mūrēšana 2, 3 stāvā

40. 01.10.14. SIA K&C Būve

asīs 11-

12/B-2

41. 01.10.14. Sienas mūrēšana no -2/10 līdz SIA K&C Būve

+17,10 asīs 11-12/A

42. 01.10.14. Pārseguma siju montāža 5. stāvā SIA K&C Būve

Caurbrauktuves pārseguma

DK-1 12.09.14. SIA Dēka Būvindustrija

armēšana

Caurbrauktuves pārseguma

DK-2 12.09.14. SIA Dēka Būvindustrija

betonēšana

L-1; L-2 lifta Šahtas armēšana SIA Dēka Būvindustrija

DK-3 24.09.14.

no -3,06 līdz -1,86

DK-4 24.09.14. L-1; L-2 lifta Šahtas betonešana SIA Dēka Būvindustrija

no -3,06 līdz -1,86

DK-5 10.10.14. L-1; L-2 lifta šahtas armēšana SIA Dēka Būvindustrija

no -1,86 līdz + 1,44

DK-6 13.10.14. L-1; L-2 lifta Šahtas betonēšana SIA Dēka Būvindustrija

no - 1,86 līdz +1,44

43. 24.10.14. Metāla pārsedžu montāža SIA Dēka Būvindustrija

1;2;3;4 asīs 1/A-E un A/l-11

44. 29.10.14. Jumta koka nesošās SIA K&C Būve

konstrukcijas montāža

45. 29.10.14. Koka karkasa montāža 5. stāvā SIA K&C Būve

46. 29.10.14. Difūzijas., antikondensāta jumta SIA K&C Būve

membrānu montāža

Mape nr. 2

Metināšanas un

47. 28.10.14. SIA K&C Būve

pretkorozijas darbi pārsegumā un

jumtā

Esošo koka siju apstrāde ar

48. 02.12.14. SIA Eirobūve Latvija

antipirēnu

Kamīna dūmvadu montāža no

49. 03.12.14. SIA Eirobūve Latvija

otrā stāva

Kamīna dūmvadu montāža

50. 03.12.14. SIA Eirobūve Latvija

no trešā stāva

Kamīna dūmvadu montāža no

51. 03.12.14. piektā stāva SIA Eirobūve Latvija

52. 03.12.14. Kamīna dūmvadu montāža no SIA Eirobūve Latvija

ceturtā stāva

53. 03.12.14. Melno griestu montāža SIA Eirobūve Latvija

54. 05.01.15. K-2 metāla margu montāža SIA Dekogrīda

K-2 pakāpienu šuvju

55. 05.01.15. SIA Dekogrīda

aizpildīšana

56. 19.01.15. Cokolstāva grīdu montāža SIA Eirobūve Latvija

Grīdu izbūve dzīvojamās SIA Eirobūve Latvija

57. 19.01.15.

telpās 4. stāvā 89

Grīdu izbūve dzīvojamās SIA Konsors

58. 21.01.15.

telpās, 2,3,5. stāvā 146

59. 21.01.15. L-1 lifta izbūve SIA Konsors

60. 21.01.15. L-2 lifta izbūve SIA Konsors

1. stāva koka siju nomaiņa un SIA Tieši laikā

61. 29.01.15.

galu protezēšana

2. stāva koka siju nomaiņa un SIA Tieši laikā

62. 29.01.15.

galu protezēšana

3. stāva koka siju nomaiņa un SIA Tieši laikā

63. 29.01.15.

galu protezēšana

Kanalizācijas sistēmas montāža SIA Klimatkornfort

64. 29.01.15.

cokolstāvā

Apkures sistēmas montāža 2.

65. 29.01.15. SIA Klimatkomfort

stāvā

Apkures sistēmas montāža 3.

66. 29.01.15. SIA Klimatkomfort

stāvā

Apkures sistēmas montāža 4.

67. 29.01.15. SIA Klimatkomfort

stāva

Apkures sistēmas montāža 5.

68. 29.01.15. SIA Klimatkomfort

stāvā

Deformācijas plaisu injicēšana,

69. 27.02.15. SIA Target

DVP

70. 27.02.15. Vertikālā izolācija SIA Target

71. 27.02.15. Horizontālā izolācija SIA Target

72. 27.02.15. Vertikālā izolācija SIA Target

73. 27.02.15. Deformācijas plaisu injicēšana SIA Target

Metāla konstrukciju montāža SIA K&C Būve

74. 05.05.15.

kāpnēm un pārsegumam asši 10-12

Metāla konstrukciju krāsošana SIA K&C Būve

75. 06.05.15.

kāpnēm un pārsegumam 4 reizes

Pārseguma armēšana un SIA K&C Būve

76. 07.05.15.

betonēšana Asīs 10-12

Kanalizācijas sistēmas

77 12.05.15. SIA Klimatkomfort

skalošana

78. 28.05.15. Pagalma fasādes siltināšana SIA Odeta AG

Jumta konstrukcijas siltināšana

79. 28.05.15. SIA Odeta AG

(griesti)

80. 29.05.15. Caurbrauktuves siltināšana SIA Odeta AG

KV-1 15.06.15. Gultnes izbūve ietvei SIA Kvinta BCL

KV-2 18.06.15. Šķembas ietvei SIA Kvinta BCL

Gultne pagalmam un

KV-3 18.06.15. SIA Kvinta BCL

iebrauktuvei

KAM 19.06.15. Smilts pagalmam un iebrauktuvei SIA Kvinta BCL

Šķembas pagalmam un

KV-5 22.06.15. SIA Kvinta BCL

iebrauktuvei

KV-6 25.06.15. Smilts ietvei SIA Kvinta BCL

KV-7 26.06.15. Smilts pagalmam un iebrauktuvei SIA Kvinta BCL

KV-

29.06.15. Bruģis ietvei SIA Kvinta BCL

N-1

KV- Bruģis pagalmam un

30.06.15. SIA Kvinta BCL

N-2 iebrauktuvei

KV-

30.06.15. Apmales pagalmā un ap kokiem SIA Kvinta BCL

N-3

81. 20.07.15. Pirmā stāva grīdu montāža SIA Eirobūve Latvija

3. MAPE

15.07.15. Ārsienu apšuvums 5. stāvā SIA Eirobūve Latvija

24.07.15. Ārsienu apšuvums 4. stāvā SIA Eirobūve Latvijā

03.08.15. Ārsienu apšuvums 3. stāvā SIA Eirobūve Latvija

17.09.15. Ārsienu apšuvums 2. stāvā SIA Eirobūve Latvija

22.09.15. Riģipša griestu montāža 5. stāvā SIA Eirobūve Latvija

31.08.15. Riģipša griestu montāža 4. stāvā SIA Eirobūve Latvija

27.08.15. Riģipša griestu montāža 3. stāvā SIA irobūve Latvija

29.09.15. Riģipša griestu montāža 2. stāvā SIA Eirobūve Latvija

Riģipša starpsienu montāža 5.

15.07.15. SIA Eirobūve Latvija

stāva

Riģipša starpsienu montāža 4.

24.07.15. SIA Eirobūve Latvija

stāvā

Riģipša starpsienu montāža 3.

03.08.15. SIA Eirobūve Latvija

stāvā

Riģipša starpsienu montāža 2.

18.09.15. SIA Eirobūve Latvija

stāvā

Riģipša šahtu sienu montāža 5.

15.07.15. SIA Eirobūve Latvija

stāvā

Riģipša šahtu sienu montāža 4.

24.07.15. SIA Eirobūve Latvija

stāvā

Riģipša šahtu sienu montāža 3.

03.08.15. SIA Eirobūve Latvija

stāvā

Riģipša šahtu sienu montāža 2,

18.09.15. SIA Eirobūve Latvija

stāvā

Riģipša šahtu sienu montāža 1 .

18.09.15. SIA Eirobūve Latvija

stāvā

29.09.15. Riģipša griestu montāža 1 . stāvā SIA Eirobūve Latvija

Deklarācijas saraksts aktiem nr.

82-99

1. Kokmateriāli

Starpsienu un griestu metāla

2. profili

3. Durvju UA metāla profili

4. Amortizējošā blīvlenta

5. Ugunsdrošais reģipsis 15 mm

6. Ugunsdrošais reģipsis 1 8 mm

7. Riģipsis Diamont 18 mm

8. Riģipsis Massivbauplate 25 mm

9. Riģipsis GKB Norgips

Tvaika izolācijas plēve ELT-

10. Pefoil 200

11. Tvaika izolācijas folija Alupap

12. Gludās metāla loksnes

13. Skrūves

Koka logu izgatavošana un

SIA Flora

montāža

Aiļu koka pārsedzu nomaiņa SIA Eirobūve Latvija

Sanitāro mezglu grīdas SIA Eirobūve Latvija

Jumta logu montāža SIA Mansards jumti

SIA “K-Uguns” reģistrācijas

SIA K-uguns

apliecība

/pers. AZ/ kamīnu podnieka

SIA K-uguns

amata meistars

/pers. AZ/ darba pieredze SIA Kuguns

Eksperta sertifikāts nr.

SI K-uguns

9/712207/04S

/pers. RR/ Mākslas akadēmijas

SIA K-uguns

bakalaura diploms

Nr. 1. 09.10.15. F-39 podiņu kamīnkrāsns izbūve SIA K-uguns

Veikto darbu īss apraksts SIA K-uguns

Fotofiksācija darba rezultātam SIA K-uguns

Darba procesa fotofiksācija SIA K-uguns

Fotofiksācija SIA K-uguns

Kamīnkrāsns lietošanas

SIA K-uguns

instrukcija

Kurtuves uzstādīšanas

SIA K-uguns

instrukcija

Metāla dūmvada pievienojuma

caurules SPK-2,0 SIA K-uguns

Penosil Ugunsdrošās putas SIA K-uguns

Nr. 2. 09.10.15. F-19 podiņu kamīnkrāsns izbūve SIA K-uguns

Veikto darbu īss apraksts SIA K-uguns

Fotofiksācija darba rezultātam SIA K-uguns

Darba procesa fotofiksācija SIA K-uguns

Fotofiksācija SIA K-uguns

Kamīnkrāsns lietošanas

SIA K-uguns

instrukcija

Kurtuves uzstādīšanas

SIA K-uguns

instrukcija

Metāla dūmvada pievienojuma

SIA K-uguns

caurules SPK-2,0

Penosil Ugunsdrošās putas SIA K-uguns

Nr. 3. 09.10.15. F-24 podiņu kamīnkrasns izbūve SIA K-uguns

Veikto darbu īss apraksts SIA K-uguns

Fotofiksācija darba rezultātam SIA K-uguns

Darba procesa fotofiksācija SIA K-uguns

Fotofiksācija SIA K-uguns

Kamīnkrasns lietošanas

SIA K-uguns

instrukcija

Kurtuves uzstādīšanas

SIA K-uguns

instrukcija

Metāla dūmvada pievienojuma SIA K-uguns

caurules SPK-2,0

Penosil Ugunsdrošās putas SIA K-uguns

F-40,4 1 podiņu kamīnkrasns

Nr. 4. 09.10.15. SIA K-uguns

izbūve

Veikto darbu īss apraksts SIA K-uguns

Fotofiksācija darba rezultātam SIA K-uguns

Darba procesa fotofiksācija SĪA K-uguns

Fotofiksācija SIA K-uguns

Kamīnkrāsns lietošanas

SIA K-uguns

instrukcija

Kurtuves uzstādīšanas

SIA K-uguns

instrukcija

Metāla dūmvada pievienojuma SIA K-uguns

caurules SPK-2,0

Penosil Ugunsdrošās putas SIA K-uguns

Ugunsizturīgā vate AD Nr. KER SIA K-uguns

15-232 no 19.03.2015.

Leņļis 75*756EID nr. 26 SIA K-uguns

Betons, krāsns, ķieģeļi, SIA K-uguns

malts māls Depo izziņa

Betona grīda Sakret C25 SIA K-uguns

E1D nr. 001CPR2013-07-01 LV

Māla pulveris SIA Ceplis AD

SIA K-uguns

Nr. CE

000037/M

Ķieģeļu EID Nr. 25102000-

SIA K-uguns

B1W25 10

Silca karstumizturīgie materiāli SIA K-uguns

Grants atbilstība deklarācija SIA SIA K-uguns

Garkalnes grants

Cokolstāvs

Apkures sistēmas montāža SIA Klimatkomfort

09.03.15.

cokolstāvā. Izpildshēma

Apkures sistēmas izolēšana

09.03.15. SIA Klimatkomfort

cokolstāvā

Kanalizācijas montāža

25.09.15.

cokolstāvā. Izpildshēma

Ūdensapgāde cokolstāvā,

28.09.15. SIA Klimatkomfort

izpildshāma

Ūdensapgādes hidrauliskā

28.09.15. SIA Kiimatkomfort

pārbaude

1. stāvs

Apkures sistēmas montāža,

06.07.15. SIA Klimatkomfort

izpildshēma

Apkures sistēmas hidrauliskās SIA Klimatkomfort

01.09.15.

pārbaudes akts 6 cilpu mezglam

Apkures sistēmas hidrauliskās SIA Klimatkomfort

01.09.15.

pārbaudes akts 8 cilpu mezglam

Apkures sistēmas izolācijas

06.07.15. SIA Klimatkomfort

darbi

28.09.15. Ūdensapgāde, izpildshēma SIA Klimatkomfort

Ūdensapgādes hidrauliskā

28.09.15. SIA Klimatkomfort

pārbaude

2.stāvs

Apkures sistēmas izolācijas

15.11.15. SIA Klimatkomfort

darbi

Apkures sistēmas hidrauliskās

01.09.15. SIA Klimatkomfort

pārbaudes akts dzīvoklī 2.1.

Apkures sistēmas hidrauliskās

01.09.15. SIA Klimatkomfort

pārbaudes akts dzīvoklī 2.2.

Apkures sistēmas hidrauliskās

01.09.15. SIA Klimatkomfort

pārbaudes akts dzīvoklī 2. 3.

Ventilācijas sistēmas montāža,

24.06.15. SIA Klimatkomfort

izpildshēma

Ventilācijas sistēmas ugunsdrošo

11.09.15. SIA Klimatkomfort

vārstu montāža

Kanalizācijas montāža,

25.09.15. SIA Klimatkomfort

izpildshemas

28.09.15. Ūdensapgāde, izpildshēma SIA Klimatkomfort

Ūdensapgādes hidrauliskā

28.09.15. SIA Klimatkomfort

pārbaude

3.stāvs

Apkures sistēmas hidrauliskās

01.09.15. SIA Klimatkomfort

pārbaudes akts dzīvoklī 3.1.

01.09.15. Apkures sistēmas hidrauliskās

SIA Klimatkomfort

pārbaudes akts dzīvoklī3.2.

01.09.15. Apkures sistēmas hidrauliskas

SIA Klimatkomfort

pārbaudes akts dzīvoklī3.3.

Apkures sistēmas izolācijas

06.11.15. SIA Klimatkomfort

darbi

24.07.15. Ventilācijas sistēmas montāža,

SIA Klimatkomfort

izpildshēma

11.09.15. Ventilācijas sistēmas ugunsdrošo

SIA Klimatkomfort

vārstu montāža

Kanalizācijas montāža,

25.09.15. SIA Klimatkomfort

izpildshēmas

28.09.15. Ūdensapgāde, izpildshēma SIA Klimatkomfort

Ūdensapgādes hidrauliskā

28.09.15. SIA Klimatkomfort

pārbaude

4. stāvs

Apkures sistēmas hidrauliskās

01.09.15. SIA Klimatkomfort

pārbaudes akts dzīvoklī 4.1.

Apkures sistēmas hidrauliskās

01.09.15. SIA Klimatkomfort

pārbaudes akts dzīvoklī 4, 2.

Apkures sistēmas hidrauliskās

01.09.15. SIA Klimatkomfort

pārbaudes akts dzīvoklī 4.3.

Apkures sistēmas izolācijas

03.11.15. SIA Klimatkomfort

darbi

Ventilācijas sistēmas montāža,

24.07.15. SIA Klimatkomfort

izpildshēma

Ventilācijas sistēmas ugunsdrošo

11.09.15. SIA Klimatkomfort

vārstu montāža

Kanalizācijas montāža,

25.09.15. SIA Klimatkomfort

izpildshemas

28.09.15 Ūdensapgāde, izpildshēma SIA Klimatkomfort

Ūdensapgādes hidrauliskā

28.09.15. SIA Klimatkomfort

pārbaude

5. stāvs

Apkures sistēmas hidrauliskās

01.09.15. SIA Klimatkomfort

pārbaudes akts dzīvoklī 5.1.

Apkures sistēmas hidrauliskās

01.09.15. SIA Klimatkomfort

pārbaudes akts dzīvoklī 5.2.

Apkures sistēmas izolācijas

128.11.15. SIA Klimatkomfort

darbi

Ventilācijas, kondicionēšanas

11.09.15. SIA Klimatkomfort

sistēmas montāža, izpildshemas

Ventilācijas sistēmas ugunsdrošo

11.09.15. SIA Klimatkomfort

vārstu montāža

Kanalizācijas sistēmās montāža

10.08.15. SIA Klimatkomfort

telpās nr. 5.16; 5.23, izpildshemas

Kanalizācijas montāža 3. stāvā,

25.09.15. SIA Klimatkomfort

izpildshemas

28.09.15. Ūdensapgāde, izpildshēma

SIA Klimatkomfort

Ūdensapgādes hidrauliskā

28.09.15.

pārbaude SIA Klimatkomfort

Aukstā ūdens skaitītāju Zenner

pases nr.

cokolst 9630923 SIA Klimatkomfort

1. st. 9630943 SIA Klimatkomfort

2. st. 1. dzīv. 9631409 SIA Klimatkomfort

2.dzīv. 9630960 SIA Klimatkomfort

3. dzīv. 9630832 SIA Klimatkomfort

3. st. 4. dzīv. 9630939 SIA Klimatkomfort

5. dzīv. 9630983 SIA Klimatkomfort

6. dzīv. 9630932 SIA Klimatkomfort

4. st. 7. dzīv. 0629223 SIA Klimatkomfort

8. dzīv. 9630928 SIA Klimatkomfort

9. dzīv. 9630969 SIA Klimatkomfort

5. st. 10. dzīv. 9630948 SIA Klimatkomfort

11. dzīv. 9630927 SIA Klimatkomfort

Karstā ūdens skaitītāju Zenner

pases nr.

cokolst 9208933 SIA Klimatkomfort

9208957 SIA Klimatkomfort

1. st. 9627109 SIA Klimatkomfort

9208929 SIA Klimatkomfort

2.st. 1. dzīv. 9627116 SIA Klimatkomfort

9627165 SIA Klimatkomfort

2. dzīv. 9628008 SIA Klimatkomfort

9208918 SIA Klimatkomfort

3. dzīv. 1431383 SIA Klimatkomfort

9209204 SIA Klimatkomfort

3. st. 4. dzīv. 9208896 SIA Klimatkomfort

9628044 SIA Klimatkomfort

5.dzīv. 9209200 SIA Klimatkomfort

9208946 SIA Klimatkomfort

6.dzīv. 9209175 SIA Klimatkomfort

9628022 SIA Klimatkomfort

4. st. 7.dzīv. 9209201 SIA Klimatkomfort

9209085 SIA Klimatkomfort

8. dzīv. 9627118 SIA Klimatkomfort

9209205 SIA Klimatkomfort

9. dzīv. 1424518 SIA Klimatkomfort

9628045 SIA Klimatkomfort

5.st. 10. dzīv. 9208912 SIA Klimatkomfort

9209229 SIA Klimatkomfort

11. dzīv. 9209208 SIA Klimatkomfort

9628033 SIA Klimatkomfort

Dzīvokļu siltuma skaitītāju

SIA Klimatkomfort

deklarācija

Dzīvokļu siltuma skaitītāju datu SIA Klimatkomfort

lapa

UU-l 07.10.15. Ugunsdzēsības ūdensvada

SIA Klimatkomfort

montāžas darbi, izpildshēmas

Ventilācijas pase SIA Klimatkomfort

Kondicionēšanas sistēma SIA Klimatkomfort

4. mape

Siltumtrase

Pase SIA Jukad

Siltumtīklu izbūves darbu SIA Jukad

pieņemšanas akls

Siltumtrases ģeodēziskais

SIA Maks Geo

uzmērījums

Metināšanas šuvju savienojumu

S1A Jukad

shēma

Metināto šuvju pārbaudes

LRTDA

protokols

Metinātajā sertifikāts SIA TUV Nord Batik

Signālvadu savienojuma shēma SIA Jukad

Avārijas signalizācijas pārbaudes

protokols

Avārijas signalizācijas

pieņemšanas akts

15.12.14. Esošo siltumtīklu demontāža SIA Jukad

Blietētas smilts pamatnes

SIA Jukad

15.12.14. ierīkošana zem rūpnieciski izolētām

caurulēm

Esošo rūpnieciski izolēto

SIA Jukad

16.12.14. cauruļu, izolēto vārstu ar servisa krānu

montāža un skalošana

Uzraudzības signalizācijas

17.12.14. SIA Jukad

montāža

Termonosēdošo uzmavu SIA Jukad

29.12.14.

uzstādīšana salaidēs

Cauruļu aizbēršana ar smilti, SIA Jukad

30.12.14.

blietējot pa kārtām

Brīdinājuma lentas ieklāšana pa SIA Jukad

30.12.14.

trasi, pa smiltīm virs caurulēm 200 mm

Aka no dzelzbetona groda

30.12.14. SIA Jukad

montāža

Siltumapgādes caurules

30.12.14. SIA Jukad

gruntēšana

Siltumapgādescaurules

30.12.14. SIA Jukad

siltumizolācija

Tehniskais projekts SIA AG

/pers. BJ/ sertifikāts SIA LSGŪTIS

Izziņa par būvgružu izvešanu

Deklarācijas

Siltum mezgls

Rīgas siltums siltummezgla SIA KOBA

23.12.14.

pieņemšanas akts

Rīgas siltums siltummezgla SIA KOBA

23.01.15.

pieņemšanas akts pēc izolācija

Siltummezgla shēma SIA Klimatkomfort

Ūdens skaitītāju shēma

SIA Klimatkomfort

siltummezglā

Regulatora ECL Comfort datu SIA KOBA

lietošanas instrukcija

Siltummezgla materiālu

SIA Sanistal

deklarācija

Vājstrāvu sistēmas

25.09.14. Apsardzes signalizācija SIA Datel

25.09.14. Piekļuves kontroles sistēma SIA Datel

Videonovērošanas sistēma SIA Datel

Vājstrāvu sistēmu

izpilddokumentācija

/pers. BP/ sertifikāts SIA Datel

Vājstrāvu sistēmu iekārtu

saraksts SIA Datel

Apsardzes signalizācijas iekārtu SIA Datel

izvietojums cokolstāvā

Apsardzes signalizācijas iekārtu SIA Datel

izvietojums 1. stāvā

Piekļuves kontroles sistēmas SIA Datel

iekārtas cokolstāvā

Piekļuves kontroles sistēmas SA Datel

iekārtas dzīvokļos

Videonovērošanas sistēmas SA Datel

iekārtas cokolstāvā

Videonovērošanas sistēmas SIA Datel

struktūrshēma

Kontroles paneļa NX-8

SIA Datel

instrukcija

Ugunsgrēka signalizācijas

25.09.14. SIA Datel

sistēma

Elektroinstalācijas PVC caurule-

25.09.14. SIA Datel

AD Nr. AD5/09/2015

Kabelis AD Nr. AD1/09/2015 SIA Datel

Kabelis AD Nr. AD3/09/20 1 6 SIA Datel

Kabelis AD Nr. AD2/09/2017 SIA Datel

Ugunsgrēka atklāšanas un

trauksmes

signalizācijas sistēma

/pers. BP/ sertifikāts

Ugunsgrēka atklāšanas un

trauksmes

SIA Datel

signalizācijas sistēmas iekārtu

saraksts

Kabeļu izolācijas pretestības

29.09.15. SIA Datel

pārbaude

Ugunsgrēka atklāšanas un

trauksmes signalizācijas sistēmas SIA Datel

iekārtu izvietojums cokolstāvā

Ugunsgrēka atklāšanas un

trauksmes signalizācijas sistēmas SIA Datel

iekārtu izvietojums 1. stāvā

Ugunsgrēka atklāšanas un

trauksmes signalizācijas sistēmas SIA Datel

iekārtu izvietojums kāpņu telpās

Teletek IRIS lietotāja instrukcija SIA Datel

Iekšējie elektrotīkli

Titullapa

Saturs

Komersanta reģistrācijas

apliecība

Lēmums pār reģistrēšanu

būvkomersanta reģistrā

Apliecinājums par iekšējo tīklu

izbūvi

/pers. BT/ sertifikāts

Zemējuma guldīšana pamatu

30.09.14. SIA BAU ID

plātnē, izpildshēma

Zibens aizsardzības kontūra SIA BAU ID

15.06.15.

izbūve uz jumta, izpildshēma

Zibens aizsardzības kontūra SIA BAU ID

01.09.15.

izbūve uz jumta, izpildshēma

Kabeļu aizsargcauruļu montāžā SIA BAU ID

07.09.15.

K-6, izpildshēma

Kabeļu montāža uz fasādēm, SIA BAU ID

09.09.15.

izpildshēma

Maģistrālo un grupu tīkla izbūve

SIA BAU ID

11.09.15. pagrab, 1,, 2., 3., 4., 5. stāvā,

izpildshēmas

29.09.14. Zemējuma pretestības mērījumi

Elektroiekārtu kabeļu pretestību

11.09.15.

mērījumi

Produktu atbilstības deklarācijas

un sertifikāti

MFT1502/2 mēraparāta

07.01.15.

sertifikāts

Zemējuma mērītāja sertifikāts,

07.01.15.

izpildshēmas

Mape nr. 5

Daikin kondicionēšanas vadības

pults instrukcija

Corrigo E ventilācijas lietotāja

rokasgrāmata

Centrālo koka kāpņu

restaurācijas pase

Centrālo vējtvera durvju

restaurācijas pase

Inventarizācijas lieta

No lietas materiālos esošā Būvniecības līguma 1.3. punkta redzams, ka būvdarbi ietver visus līgumā un darba uzdevumā noteiktos objekta izbūvei

nepieciešamos būvdarbus, būvniecības vadību un organizēšanu, būvniecībai nepieciešamo materiālu un iekārtu piegādi izpildu dokumentācijas un citas

dokumentācijas sagatavošanu un citas darbības, kuras izriet no līguma vai darba uzdevuma.

Būvniecības līguma 6.4., 6.5. un 6.7. punktā paredzēts, ka ģenerāluzņēmējs nodod pasūtītājam attiecīgajā mēnesī izpildītos darbus - ne vēlāk kā

līdz nākamā mēneša piektajam datumam-sastādot darbu nodošanas aktu formas. Kopā ar darbu nodošanas aktiem ģenerāluzņēmējs iesniedz pasūtītājam

darbu izpilddokumentāciju (speciālo darbu izpildes atļaujas, slēpto darbu akti, izpildshēmas, pārbaudes akti, materiālu kvalitāti apliecinoši dokumenti

u.tml.).

Tādejādi secināms, ka līgumslēdzēji vienojušies par izpilddokumentācijas nodošanas kārtību, kas veicama, to nododot kopā ar minētajiem aktiem.

Lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka pasūtītājam nosūtīti darbu nodošanas akti, bet būvniecības izpildu dokumentāciju uzņēmējs ir aizturējis.

Lai arī Būvniecības līguma 6.7. punkts nosaka, ka kopā ar darbu nodošanas aktiem ģenerāluzņēmējs iesniedz pasūtītājam darbu

izpilddokumentāciju, priekšnosacījums kārtējo rēķinu apmaksas veikšanai ir tikai darbu pieņemšanas-nodošanas akta sastādīšana un rēķina

saņemšana (līguma 1.5.2. punkts).

Turklāt, no lietas materiāliem redzams, ka pasūtītājs laika posmā no 2015. gada 10. marta līdz 2015. gada 24. augustam ir veicis prasītājam

vairākus maksājumus par izpildītajiem darbiem (2. sējums 9. lpp.).

Kā jau lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, visa izpilddokumentācija joprojām atrodas pie ģenerāluzņēmēja, tātad, veicot samaksu par

iepriekšējiem mēnešiem, pasūtītājs, visticamāk, nav prasījis izpilddokumentācijas nodošanu, pamatojoties uz līguma 6.7. punktu. Arī abu pušu

parakstītajā 2015. gada 10. augusta pieņemšanas-nodošanas aktā nekas nav minēts par izpildu dokumentācijas nodošanu, kas attiecināma uz noteiktu

darbu apjomu (1. sējums 156. lpp.).

Saskaņā ar Civillikuma 1732. un 1733. pantu saistību tiesības, tāpat kā visas privāttiesības, aizsargājamas tikai tiesas ceļā; tādēļ neviens nedrīkst

meklēt savas tiesības patvaļīgi un vardarbīgi. Pašpalīdzība izņēmuma veidā ir atļauta tikai tad, kad tas notiek ar nolūku novērst mēģinājumu prettiesīgi

grozīt pastāvošās attiecības, bet arī šajā gadījumā vienīgi nepieciešamās pašaizstāvības robežās. Tālāk pie līdzekļiem, ar kuriem galvenā kārtā aizsargā

saistību tiesības ārpus tiesas, pieder aizturējuma tiesība un ķīlāšana.

Saskaņā ar Civillikuma 1734. pantu uz aizturējuma tiesības pamatā tā persona, kuras rokās atrodas kāda lieta, var to neizdot tik ilgi, kamēr nav

nolīdzināts kāds viņas pašas prasījums.

Kā norādīts tiesību doktrīnā, svešas lietas aizturējuma tiesība ir izņēmums no vispārēja principa, pēc kura visi konflikti atrisināmi tiesas ceļā.

Aizturējuma tiesības nedrīkst pielietot gadījumos, kas nav likumā tieši norādīti (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību

tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā.- Rīga, Mans īpašums, 2000., 244.lpp., K.Torgāns. Saistību tiesības. I

daļa. Mācību grāmata. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 218.lpp.). Tas nozīmē, ka aizturējuma tiesību drīkst pielietot tikai likumā tieši noteiktos

gadījumos.

No lietas materiāliem redzams, ka Būvniecības līgumā abi darījuma dalībnieki ir komersanti.

Komerclikuma 399. pantā reglamentēta komersanta aizturējuma tiesība, un proti, minētā panta pirmajā daļā komersantam piešķir tiesību aizturēt

viņa valdījumā esošas otram komersantam piederošas kustamas lietas un vērtspapīrus, kuri atbilstoši otra komersanta gribai uz komercdarījumu pamata ir

nonākuši aizturētāja valdījumā, un neizdot šīs lietas un vērtspapīrus tik ilgi, kamēr nav apmierināts tāds aizturētāja naudas prasījums pret otru komersantu,

kurš izriet no viņu noslēgtā komercdarījuma.

Saskaņā ar Komerclikuma 399. panta otro daļu aizturējuma tiesības var izmantot tikai tad, ja otra komersanta saistība ir jau izpildāma un nav

aprobežota nedz ar nosacījumu, nedz ar termiņu.

Gan no pušu līgumslēdzēju paskaidrojumiem tiesas sēdē, gan Būvniecības līguma 1.3. punkta apstiprinās, ka būvniecības dokumentācija uz lietas

izskatīšanas brīdi atrodas kreditora SIA “Eirobūve Latvija” faktiskā valdījumā. Ar valdījumu šeit saprotams faktiskais valdījums jeb turējums atbilstoši

Civillikuma 876. panta otrajai daļai (ir faktiskā vara pār lietu, bet nav gribas ar to rīkoties). Būvniecības izpilddokumentācija nonākusi kreditora valdījumā

un komercdarījuma (Būvniecības līguma) pamata, kas ir komersantu tiesisks darījums, kas saistīts ar komercdarbību.

No būvniecības līguma satura secināms, ka būvniecības dokumentācija sagatavo uzņēmējs, bet īpašuma tiesības uz to iegūst pasūtītājs. Līdz ar

minēto, izpildījies nosacījums, ka kreditors drīkst aizturēt tikai tādas kustamas lietas un vērtspapīrus, kas pieder parādniekam.

Ņemot vērā, ka lietas izskatīšanas gaitā apstiprinājies, ka uzņēmējs būvobjektā ir pabeidzis būvdarbus un būvobjektu atstājis, izrakstot par

paveiktajiem darbiem rēķinus pasūtītājam, kuru apmaksas termiņš ir notecējis, konstatējams, ka iestājis arī maksājuma saistības izpildes termiņš, ko

pasūtītājs nav apmaksājis. Līdz ar to aizturējuma tiesība ir izmantojuma, jo parādnieka saistība ir izpildāma un iestājis tās izpildes termiņš.

Tiesa uzskata par kļūdainu pasūtītāja uzskatu, ka izpilddokumentācija nodošana pasūtītājam ir priekšnoteikums maksājuma saistību apmaksai, jo

šāds uzskats ir pretrunā Komerclikuma 399. pantā paredzētajai aizturējuma tiesību būtībai, kuras mērķis ir nodrošināt maksājuma saistības izpildi

komercdarījumos. Komersanta aizturējuma tiesības pastāv uz likuma pamata, kad izpildās Komerclikuma 399. panta nosacījumi.

Komersanta aizturējuma tiesību regulējums, kas ietverts Komerclikuma 399. pantā, ir dispozitīva tiesību norma, un tādējādi, komersantiem par to

vienojoties atsevišķi līgumā, to piemērošanu ir iespējams izslēgt.

Tiesa nekonstatē, ka komersanti būtu vienojušies par Komerclikuma 399. panta piemērošanas izslēgšanu attiecībā uz strīdus darījumu.

Ņemot vērā, ka lietas izskatīšanas gaitā apstiprinājušies Komerclikuma 399. panta nosacījumi aizturējuma tiesības izmantošanai, un uz

dokumentācijas aizturēšanas brīdi jau bija iestājies saistības izpildes termiņš, tiesa atzīst, ka SIA “Eirobūve Latvija” pamatoti izlietojusi sev piederošu

tiesību uz izpilddokumentācijas aizturēšanu, jo kreditoram ir tiesības neizdot parādniekam kustamo mantu un vērtspapīrus tik ilgi, kamēr nav apmierināts

pret parādnieku vērstais kreditora naudas prasījums.

Saskaņā ar Civillikuma 1740. pantu aizturējuma tiesība izbeidzas, kad nolīdzināts pretprasījums, kā arī kad valdītājs izlaiž lietu no savām rokām,

neizlietojis tiesību to aizturēt, ar ko viņš tomēr nezaudē savu prasījuma tiesību.

Saskaņā ar Civillikuma 1838. panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietas izskatīšanas gaitā apstiprinājies, ka līdz lietas izskatīšanai tiesas sēdē pasūtītājs nav veicis no Būvniecības līguma izrietoši maksājuma saistību

apmaksu pilnā apmētā un neapmaksātais pamatparāds sastāda 265 957,15 EUR, līdz ar to arī secināms, ka lietas izskatīšanas brīdī SIA “Eirobūve

Latvija” aizturējuma tiesība uz izpilddokumentācijas aizturēšanu nav izbeigusies, jo nav nolīdzināts pretprasījums.

Tiesai nav pamata uzskatīt, ka pēc maksājumu saistību segšanas, SIA “Eirobūve Latvija” turpinās aizturēt tās faktiskajā valdījumā esošo

būvniecības izpilddokumentāciju, jo arī SIA “Eirobūve Latvija” pārstāvis tiesas sēdē apstiprināja, ka pēc samaksas saņemšanas, izpilddokumentācija ir

nododama pasūtītājam. Līdz ar to secināms, ka uz lietas izskatīšanas brīdi nav iestājis SIA “Eirobūve Latvija” pienākums atdot pasūtītājam aizturēto

būvprojekta izpildu dokumentāciju, jo aizturējuma tiesība nav izbeigusies.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no pasūtītāja SIA “Victoria Building” par labu uzņēmējam SIA “Eirobūve Latvija” piedzenams neapmaksātais

pamatparāds 265 957,15 EUR apmērā un noraidāma SIA “Victoria Building” prasība pret SIA “Eirobūve Latvija” par būvprojekta izpildu

dokumentācijas atdošanu.

Vienlaikus tiesa parādniekam norāda, ka parādnieks var novērst aizturējuma tiesību izmantošanu, dodot aizturētājam pienācīgu nodrošinājumu

(KCL 399. panta piektā daļa).

Par maksājuma saistību kavējumu SIA “Eirobūve Latvija” aprēķinājusi un lūdz piedzīt līgumsodu 2 330,34 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar Civillikuma 1720. panta 2. punktu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz

par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

No lietas materiāliem redzams, ka būvniecības līgumā puses pielūgušas tiesību prasīt līgumsodu, tā apmēru un samaksas pieprasīšanas kārtību,

proti, atbilstoši Būvniecības līguma 14.2. un 14.3. punktam, ja pasūtītājs kavē no līguma un tā noteikumiem izrietošo maksājumu samaksu, tostarp avansa

maksājumu, tad ģenerāluzņēmējam ir tiesības pieprasīt no pasūtītāja, līgumsodu 0,01 % apmērā no nokavētās maksājuma summas par katru maksājuma

kavējuma dienu, bet ne vairāk kā 10% no līgumcenas. Ja līgumslēdzēju pusēm ir tiesības saistībā ar šo līgumu pieprasīt līgumsoda samaksu, tās piestāda

rēķinu par līgumsodu un otras puses pienākums ir apmaksāt līgumsodu 10 bankas darba dienu laikā pēc rēķina saņemšanas.

No SIA “Eirobūve Latvija” iesniegtā parāda aprēķina redzams, ka prasītājs, atbilstoši būvniecības līguma 14.2. punktam aprēķinājis līgumsodu

2 330,34 EUR apmērā par maksājuma saistību izpildes nokavējumu, kas sastāv no līgumsoda 225,95 EUR apmērā par 2015. gada 10. aprīļa rēķina Nr.

EBL-15-030 samaksas nokavējumu laika posmā no 2015. gada 20. maija līdz 2015. gada 23. jūlijam (129 dienas), līgumsoda 184,25 EUR apmērā par

2015. gada 10. augusta rēķina Nr. EBL-15-056 samaksas nokavējumu uz 2016. gada 3. februāri (167 dienas), līgumsoda 1 088,13 EUR apmērā par

2015. gada 10. augusta rēķina Nr. EBL-15-055 samaksas nokavējumu uz 2016. gada 3. februāri (167 dienas), līgumsoda 450,91 EUR apmērā par

2015. gada 4. septembra rēķina Nr. EBL-15-059 samaksas nokavējumu uz 2016. gada 3. februāri (145 dienas), līgumsoda 46,05 EUR apmērā par

2015. gada 4. septembra rēķina Nr. EBL-15-060 samaksas nokavējumu uz 2016. gada 3. februāri (145 dienas), līgumsoda 23,44 EUR apmērā par

2015. gada 19. oktobra rēķina Nr. EBL-15-068 samaksas nokavējumu uz 2016. gada 3. februāri (100 dienas), līgumsoda 311,61 EUR apmērā par

2015. gada 19. oktobra rēķina Nr. EBL-15-067 samaksas nokavējumu uz 2016. gada 3. februāri (100 dienas).

No lietas materiāliem redzams, ka 2016. gada 26. janvārī prasītājs izrakstījis pasūtītājam rēķinu Nr. EBL-SN-26/01-16 par kavējuma naudu

saskaņā ar līguma 14.2. punktu ar apmaksājamo summu 2 201,16 EUR un atmaksas termiņu līdz 2016. gada 9. februāri. Lietā nav ziņu, kas liecinātu par

minētā rēķina apmaksu un ziņu, kas liecinātu, ka pēc minētā rēķina prasītājs būtu pasūtītājam būvniecības līguma 14.3. punktā noteiktajā kārtībā

piestādījis rēķinu par atlikušās līgumsoda samaksas pienākumu.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka no SIA “Victoria Building” par labu SIA “Eirobūve Latvija” piedzenams līgumsods 2 201,16 EUR apmērā, bet prasība

daļā par līgumsoda 129,18 EUR piedziņu ir noraidāma, jo SIA “Eirobūve Latvija” nav izrakstījusi SIA “Victoria Building” rēķinu par līgumsodu

129,18 EUR apmērā, bet līgumsoda samaksas pienākums atbilstoši būvniecības līguma 14.3. punktam iestājas 10 bankas darba dienu laikā pēc rēķina

saņemšanas.

SIA “Eirobūve Latvija” prasību par maksājuma saistību piedziņu izvirzījusi ne vien pret pasūtītāju, bet arī pret /pers. F/ kā SIA “Victoria Building”

/amats/, pamatojoties uz Komerclikuma 170. pantu.

Atbilstoši Uzņēmumu reģistra datiem redzams, ka no 2014. gada 23. aprīļa līdz 2015. gada 28. augustam SIA “Victoria Building” vienīgais /amats/

ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi bija /pers. E/ un no 2015. gada 28. augusta līdz 2016. gada 29. martam SIA “Victoria Building”

vienīgais /amats/ ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi bija /pers. F/.

Saskaņā ar Komerclikuma 170. panta pirmo daļu sabiedrības kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, gada

laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas var celt prasību sabiedrības labā pret šā likuma 166.-169. pantā minētajām personām, kuras nodarījušas

zaudējumus sabiedrībai un nav tos atlīdzinājušas (redakcija, kas spēkā no 13.07.2017.).

Saskaņā ar Komerclikuma 170. panta pirmo daļu sabiedrības kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, var celt

prasību sabiedrības labā pret šā likuma 166. -169.pantā minētajām personām, kuras nodarījušas zaudējumus sabiedrībai un nav tos atlīdzinājušas

(redakcija, kas bija spēkā uz prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi).

Tiesa secina, kaut arī šā brīža Komerclikuma 170. panta regulējums nepieļauj kreditoram tiesības bez spēkā esoša sprieduma pret pašu sabiedrību

celt prasību uzreiz arī pret sabiedrības /amats/, taču uz prasības pieteikuma iesniegšanu spēkā esošā likuma redakcija to neizslēdza.

Minētā tiesību norma piešķir tiesības sabiedrības kreditoram aizstāvēt savas intereses, pēc savas iniciatīvas ceļot prasību pret tiem subjektiem, kas

tieši kreditora priekšā neatbild, taču likums tiem nosaka atbildību sabiedrības priekšā. Tādējādi sabiedrības kreditors ir tiesīgs cita starpā celt prasību pret

sabiedrības /amats/ (sk. arī Komerclikuma 169. pantu). Tomēr jāņem vērā tas, ka sabiedrības kreditors ir tiesīgs celt prasību pret minētajiem subjektiem

tikai tad, ja vienlaikus pastāv abi tiesību normā noteiktie apstākļi: 1) kreditors nevar panākt prasījuma apmierināšanu no sabiedrības. Tātad kreditoram,

ceļot prasību, ir jāiesniedz pierādījumi, ka prasījumu nevar apmierināt; 2) atbildīgie subjekti nodarīto zaudējumu nav atlīdzinājuši. Šis nosacījums

tulkojams paplašināti, proti, kreditoram ir tiesības celt minēto prasību, kamēr sabiedrībai ir no zaudējuma izrietošā uz 166.-169. panta pamata pastāvošā

prasījuma tiesība pret attiecīgo subjektu (sk. Strupišs A. Komerclikuma komentāri III. B daļa. Komersanti. XI sadaļa. Kapitālsabiedrības (134.-

184. pants). Izdevējs: „A.Strupiša juridiskais birojs” SIA, 2003, 153., 154. lpp.).

Arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 21. jūnija lēmumā lietā Nr. SKC-2020/2013 nostiprināts, - lai

konstatētu kreditora prasības tiesību pastāvēšanu, ir jāpārbauda, vai ir ievēroti šā panta pirmajā daļā paredzētie priekšnosacījumi, proti, kreditors nevar

panākt prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, un atbildīgie subjekti nodarīto zaudējumu nav atlīdzinājuši.

Tiesa no SIA “Eirobūve Latvija” izvirzīto prasījumu lūgumu daļas secina, ka SIA “Eirobūve Latvija” cēlusi prasību par zaudējumu piedziņu no

SIA “Victoria Building” /amats/, norādot, ka kreditors nevar panākt prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, un atbildīgie subjekti nodarīto zaudējumu

nav atlīdzinājuši, taču prasījumu SIA “Eirobūve Latvija” nav izvirzījusi sabiedrības SIA “Victoria Building” labā, kā tas paredzēts Komerclikuma

170. panta pirmajā daļā, bet gan par labu sev.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 192. pantu tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas. Tādējādi saskaņā ar minēto normu tiesai nav tiesību grozīt prasītāja prasījumus, un tiesa var lemt tikai par to

apmierināšanu vai noraidīšanu.

Ņemot vērā, ka Komerclikuma 170. pantā nav noteiktas kreditora tiesības uz prasījumu par labu pašam kreditoram, bet gan sabiedrībai, tad

minētā tiesību norma nevar būr par pamatu attiecīga prasījuma apmierināšanai par labu kreditoram. Līdz ar to, nevērtējot pārējos Komerclikuma

170. panta priekšnoteikumus zaudējumu piedziņai, tiesa atzīst, ka kreditora prasījums pret sabiedrības /amats/ir noraidāms, jo prasījums izvirzīts par labu

kreditoram nevis sabiedrībai.

SIA “Eirobūve Latvija” prasību par maksājuma saistību piedziņu izvirzījusi ne vien pret pasūtītāju, bet arī pret Britu Virdžīnu salās reģistrēto

kompāniju FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A kā ar pasūtītāju vienā koncernā ietilpstošu uzņēmumu ar ietekmi atkarīgajā sabiedrībā un /pers. E/

kā valdošā uzņēmuma likumisko pārstāvi, pamatojoties uz Koncernu likuma 33. panta pirmo un trešo daļu un 27. panta piekto daļu.

Saskaņā ar Koncernu likuma 27. panta piekto daļu prasību par zaudējumu atlīdzību savā vārdā, bet atkarīgās sabiedrības labā var celt arī katrs tās

dalībnieks. Prasību par zaudējumu atlīdzību var celt atkarīgās sabiedrības kreditors, ciktāl viņš no atkarīgās sabiedrības nevar panākt savu prasījumu

apmierinājumu. Atkarīgās sabiedrības atteikšanās no prasījuma vai izlīgums neietekmē kreditora tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību.

No lietas materiālos iesniegtās Uzņēmumu reģistra izziņas redzams, ka SIA “Victoria Building” 100 % kapitāla daļu turētājs no 2015. gada

28. augusta ir Britu Virdžīnu salās reģistrētā kompānija FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A.

Prasītājs norādījis un atbildētāji nav apstrīdējuši, ka /pers. E/ ir FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A. likumiskais pārstāvis no 2005. gada.

Kā redzams no Koncernu likuma 27. panta, tas reglamentē zaudējumu atlīdzināšanu, kurus valdošā uzņēmuma likumiskie pārstāvji radījuši

atkarīgajai sabiedrībai. Līdz ar to panta otrā, trešā un ceturtā daļa runā par prasījumu, kāds pastāv atkarīgai sabiedrībai pret valdošo uzņēmumu. Nav

šaubu, ka šādu prasību var celt atkarīgā sabiedrība savā labā.

Koncernu likuma 27. panta piektās daļas pirmajā teikumā ir minēts, ka šādu prasību savā vārdā, bet atkarīgās sabiedrības labā var celt arī katrs

atkarīgās sabiedrības dalībnieks.

Koncernu likuma 27. panta piektās daļas otrajā teikumā ir noteikts, ka prasību par zaudējumu atlīdzību var celt atkarīgās sabiedrības kreditors,

ciktāl viņš no atkarīgās sabiedrības nevar panākt savu prasījumu apmierinājumu.

Tiesas ieskatā, arī šā panta piektās daļas otrajā teikumā minētā prasība ir ceļama atkarīgās sabiedrības labā, jo prasības pamats ir valdošā

uzņēmuma pārstāvja rīcības dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšana atkarīgajai sabiedrībai, līdz ar to ir loģiska zaudējumu atlīdzības nonākšana atkarīgās

sabiedrības mantā. Pamatojoties uz šo normu, netiek celta prasība par kreditora zaudējumiem sakarā ar neiespējamību apmierināt savu kreditora

prasījumu, bet gan par atkarīgās sabiedrības zaudējumiem, ko tai radījis valdošais uzņēmums un tā likumiskie pārstāvji, izmantojot savu ietekmi.

Valdošā uzņēmuma un tā likumisko pārstāvju atbildību, ja nav noslēgts koncerna līgums (kā tas ir šajā lietā), reglamentē Koncernu likuma 33.

pants.

Saskaņā ar Koncernu likuma 33. panta pirmo un trešo daļu, ja valdošais uzņēmums pamudina atkarīgo sabiedrību, ar kuru nav noslēgts pārvaldes

līgums, noslēgt tai neizdevīgu darījumu vai veikt citu tai neizdevīgu pasākumu un līdz pārskata gada beigām faktiski neatlīdzina šā darījuma vai pasākuma

rezultātā radušos zaudējumus vai arī nepiešķir atbilstošas prasījuma tiesības uz šādu zaudējumu atlīdzību, valdošā uzņēmuma pienākums ir atlīdzināt

atkarīgajai sabiedrībai šādas rīcības rezultātā radušos zaudējumus. Valdošā uzņēmuma pienākums ir atlīdzināt arī tos šādas rīcības rezultātā radušos

atkarīgās sabiedrības dalībnieku zaudējumus, kurus tie cietuši neatkarīgi no zaudējumiem, kas viņiem radušies, nodarot zaudējumu atkarīgajai sabiedrībai.

Blakus valdošajam uzņēmumam kā kopparādnieki atbild arī valdošā uzņēmuma likumiskie pārstāvji, kuri pamudinājuši atkarīgo sabiedrību noslēgt tai

neizdevīgu darījumu vai veikt tai neizdevīgu pasākumu.

Tādējādi likums paredz pienākumu atlīdzināt zaudējumus tieši atkarīgajai sabiedrībai. Savukārt 33. panta ceturtā daļa paredz kārtību, kādā

zaudējumi atkarīgajai sabiedrībai (nevis citai personai) ir atlīdzināmi, un proti, šī norma noteic, ka prasījumam par zaudējumu atlīdzību attiecīgi

piemērojami šā likuma 27. panta trešās, ceturtās, piektās, sestās un septītās daļas noteikumi.

Tiesas ieskatā arī Koncernu likuma 27. panta sestā daļa, kaut arī nav attiecināma uz izskatāmo strīdu, tomēr papildus norāda uz to, ka prasība

ceļama atkarīgās sabiedrības labā. Proti, minētā norma noteic, ja atkarīgā sabiedrība atzīta par maksātnespējīgu, maksātnespējas procesa laikā šā panta

piektajā daļā minētās atkarīgās sabiedrības dalībnieka un kreditora prasības tiesības var izmantot administrators. Atbilstoši Maksātnespējas likuma

principiem, administrators nevar izmantot prasījuma tiesības par labu vienam konkrētam kreditoram, jo viņam jāaizstāv kreditoru kopuma intereses.

Turpretim nav šaubu, ka administrators var izmantot tiesības celt prasību kreditoru kopuma interesēs atkarīgās sabiedrības labā.

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka prasība par zaudējumu piedziņu no FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A un /pers. E/ ir noraidāma,

jo SIA “Eirobūve Latvija” atbilstoši minētajām Koncernu likuma normām kā kreditoram nav tiesību celt prasību par atkarīgai sabiedrībai nodarīto

zaudējumu piedziņu kreditora labā.

Bez minētā tiesa norāda, pat ja būtu pieļaujama prasības celšana pret /pers. F/, FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A. un /pers. E/ sabiedrības

kreditora labā, lietas materiālos esošie pierādījumi viennozīmīgi neapstiprina, ka /pers. F/, FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A. un /pers. E/

darbības objekta atsavināšanas procesā novedušas pie sabiedrībai nodarītiem zaudējumiem. Kaut arī no lietas materiāliem redzams, SIA “Victoria

Buildin” iegādājoties un pēc tam pārdodot objektu, uzņēmumam radušies zaudējumi, tomēr objekts pārdots /pers. E/ par ievērojami augtāku cenu nekā

sākotnēji iegādāts izsolē. Tāpat objekts atsavināts par augstāku cenu nekā tā noteikta nekustamā īpašuma novērtējumā. Minētie apstākļi liecina, ka nevis

objekta atsavināšanas darījums, uz kuru norādījis prasītājs, bet gan citi apstākļi ir noveduši pie sabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanās, piem.,

iespējams pārāk lielu līdzekļu ieguldīšana objekta rekonstrukcijā vai ekonomiskās situācijas maiņa valstī vai citi apstākļi.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs C/ izdrukas redzams, ka četru stāvu dzīvojamo ēku, /adrese/, pamatojoties uz 2015.

gada 19. novembra pirkuma līgums, 2015. gada 20. novembra pielikums Nr.1 (grozījumi Nr.1) pirkuma līgumam, kas noslēgts 2015. gada 19.

novembrī, par 5 500 000 EUR iegādājies /pers. E/.

2017. gada 30. augustā starp SIA “Victoria Building” kā cedentu un /pers. E/ kā cesionāru noslēgts Cesijas līgums ar kuru cedents cedējis

cesionāram prasījumus pret SIA “Eirobūve Latvija”, kas izriet 2014. gada 2. decembra būvniecības līguma Nr. 02-12-14/01, tai skaitā, tiesības prasīt

pamatparādu, kredīta procentus, līgumsodu.

Saskaņā ar Civillikuma 1793. panta 3. punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1805. pantu cesionārs var no cesijas brīža

darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku. Atbilstoši Civillikuma

1801. pantam cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju - kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā.

Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Pie minētajiem apstākļiem tiesa atzīst, ka /pers. E/ uz cesijas pamata pārņēmis no SIA “Victoria Building” prasījuma tiesības pret SIA “Eirobūve

Latvija”, kas izriet no 2014. gada 2. decembra būvniecības līguma Nr. 02-12-14/01.

/pers. E/ lūdzis piedzīt no SIA „Eirobūve Latvija” sekojošu uz 2014. gada 2. decembra būvniecības līguma Nr. 02-12-14/01 un tā grozījumiem

pamatotu prasījumu – līgumsodu 123 220,44 EUR apmērā, kas aprēķināts par laika periodu no 2015. gada 21. augusta līdz 2017. gada 15. septembrim

par objekta nodošanas kavējumu.

Kā jau iepriekš minēts būvniecības līgumā līgumslēdzējpuses pielūgušas tiesību prasīt līgumsodu, tā apmēru un samaksas pieprasīšanas kārtību,

proti, atbilstoši Būvniecības līguma 14.1. un 14.3. punktam par būvobjekta nodošanas pasūtītājam termiņā neattaisnotu kavējumu, kas noticis

ģenerāluzņēmēja vainas dēļ, ģenerāluzņēmējs maksā pasūtītājam līgumsodu 0,01% apmērā no līgumcenas par katru nokavēto dienu, bet ne vairāk kā

10% no līgumcenas. Ja līgumslēdzēju pusēm ir tiesības saistībā ar šo līgumu pieprasīt līgumsoda samaksu, tās piestāda rēķinu par līgumsodu un otras

puses pienākums ir apmaksāt līgumsodu 10 bankas darba dienu laikā pēc rēķina saņemšanas.

Lietas materiālos nav ne ziņu, ne arī pierādījumu, kas apstiprinātu, ka pasūtītājs jebkad būtu atbilstoši līguma 14.3. punktam izrakstījis un piestādījis

ģenerāluzņēmējam rēķinu par līgumsoda samaksas pienākumu. Tāpat tiesa uzskata par nepamatotu apgalvojumu, ka darbu izpildes kavējums turpinājies

līdz pat 2017. gada 15. augustam, jo šāds apgalvojums neapstiprinās ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem. Gluži pretēji, lietas izskatīšanas gaitā

apstiprinājies, ka būvdarbi un objekts tika nodoti pasūtītājam 2015. gada 6. novembrī, un uz attiecīgo datumu vai pēc tā nekādi līgumsoda prasījumi no

pasūtītāja puses netika izvirzīti.

Ņemot vērā, ka prasījumu par līgumsoda piedziņu atbilstoši pielīgtajai līgumsoda pieprasīšanas kārtībai (Būvniecības līguma 14.3. punkts) nav

izvirzījis pats līgumslēdzējs SIA “Victoria Building”, tad tiesa nesaskata pamatu arī šāda līgumsoda piedzīšanai par labu cesionāram, jo parādnieka

stāvoklis ar cesiju nedrīkst pasliktināties.

/pers. E/ lūdzis piedzīt no SIA „Eirobūve Latvija” zaudējumus 122 722,96 EUR apmērā, kas sastāv no sekojošiem zaudējumiem: 1) remontdarbu

izmaksas pakalpojumu sniedzējam SIA “Rīgas Ūdens” par SIA „Eirobūve Latvija” nekvalitatīvi veikto darbu novēršanu 10 319,93 EUR; 2) izdevumi par

objekta apsaimniekošanu 66 682,18 EUR; 3) izdevumi par objekta nekustamā īpašuma nodokli 2 750 EUR apmērā; 4) izdevumi par objekta

apdrošināšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu un 1772. pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Jau cēlies zaudējums var būt vai

nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums. Saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu, katrs zaudējums, kas nav

nejaušs, ir jāatlīdzina.

Saskaņā ar Civillikuma 2218. pantu uzņēmējam jāatlīdzina zaudējumi neatkarīgi no tā, vai tie cēlušies aiz viņa vainas, pasūtījumu izpildot, vai agrāk,

vai arī vēlāk.

Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama

darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un

neatļauto darbību.

Izvērtējusi minētos zaudējumus, tiesa pievienojas SIA “Eirobūve Latvija” norādītājam, ka izdevumi par objekta apsaimniekošanu, izdevumi par

objekta nekustamā īpašuma nodokli un izdevumi par objekta apdrošināšanu nav uzskatāmi par zaudējumiem un to apmaksas pienākums nevar iestāties

ģenerāluzņēmējam pat, ja tiktu konstatēta tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība.

Proti, ēkas apsaimniekošanas izdevumi ir objektīvi ēkas īpašnieka izdevumi, kas rodas ēkas īpašniekam tā iemesla dēļ, ka /pers. E/ ēku iegādājies

savā īpašumā un viņam kā nekustamā īpašniekam ir pienākums to uzturēt. Šis pienākums nav iestājies kādu SIA “Eirobūve Latvija” darbību vai

bezdarbības rezultātā bet gan uz īpašuma tiesību iegūšanas pamata.

Arī pienākums veikt samaksu par nekustamā īpašuma nodokli ir /pers. E/ pienākums, kas izcēlies uz īpašuma tiesību iegūšana un likuma “Par

nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta pirmā daļas pamata. Tiesai nav pamata uzskatīt, ka jebkāda SIA “Eirobūve Latvija” darbība vai bezdarbība varētu

ietekmēt /pers. E/ pienākumu norēķināties par minēto nodokli.

Tāpat nekustamā īpašuma īpašnieka izvēles brīvība ir veikt tā īpašumā esošo kustamo lietu un nekustamo īpašumu apdrošināšanu. Šādas

apdrošināšanas veikšana vai neveikšana nav atkarīga no SIA “Eirobūve Latvija” darbības vai bezdarbības.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka minētie izdevumi ir /pers. E/ izdevumi, kas tam radušies, iegādājoties objektu īpašumā, un tos nevar uzskatīt par

atrauto peļņu un tie nav attiecināmi uz būvniecības līguma saistību izpildi vai izpildes nokavējumu.

Izvērtējot /pers. E/ lūgumu par zaudējumu piedziņu no SIA „Eirobūve Latvija” par remontdarbu izmaksām pakalpojumu sniedzējam SIA “Rīgas

ūdens” par nekvalitatīvi veikto darbu novēršanu 10 319,93 EUR apmērā, tiesa nekonstatē minētā maksājuma saistību ar lietā esošo būvniecības līgumu

un tā papildvienošanos. /pers. E/ pretprasībā noradījis, ka 2014. gada 2. decembrī starp SIA „Eirobūve Latvija” un SIA “Victoria Building” noslēgta

Vienošanās Nr. 2 pie 2014. gada 2. decembra būvniecības līguma, ar kuru ģenerāluzņēmējs apņēmās veikt ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu

izbūves darbus objektam /adrese/, bet objektā lietus kanalizācijas izvadu izbūves laikā neesot ievērots saskaņotajam būvprojektam atbilstošs tehniskais

risinājums, tāpēc ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla nodošana ekspluatācijā neesot iespējama.

No lietas materiāliem redzams, ka 2017. gada 6. aprīlī starp /pers. E/ un SIA “Rīgas ūdens” noslēgts līgums par zaudējumu atlīdzības kārtību,

kuram pievienota remonta tāme.

No SIA “Rīgas ūdens” 2016. gada 30. decembra vēstules redzams, ka sadzīves un notekūdeņu tīkla būvdarbi nav veikti atbilstoši SIA “Rīgas

ūdens” 2016. gada 9. jūnija saskaņotajam būvprojekta tehniskajam risinājumam. Arī no minētā līguma par zaudējumu atlīdzības kārtību redzams, ka

sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīkla būvdarbi nav veikti atbilstoši SIA “Rīgas ūdens” 2016. gada 9. jūnija būvprojekta tehniskajam

risinājumam. Līdz ar to /pers. E/ pienākums atlīdzināt SIA “Rīgas ūdens” zaudējumus 10 319,93 EUR apmērā radies, jo darbi nav veikti atbilstoši

2016. gada 9. jūnijā saskaņotajam būvprojekta tehniskajam risinājumam.

Vienlaikus lietas materiālos esošas būvniecības līgums, 2014. gada 3. decembra Vienošanās Nr. 2 pie būvniecības līguma un būvatļaujas liecina, ka

ģenerāluzņēmējs veicis būvdarbus saskaņā ar būvprojektu, kas būvvaldē saskaņots 2013. gada 17. decembrī un par kuriem būvatļauja izsniegta

2014. gada 19. jūnijā ar termiņu līdz 2016. gada 30. martam. No minētā secināms, ka zaudējumi, ko /pers. E/ sedzis SIA “Rīgas ūdens” par sadzīves un

ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīkla būvdarbu neatbilstību SIA “Rīgas ūdens” 2016. gada 9. jūnija būvprojekta tehniskajam risinājumam nav

attiecināmi uz lietas materiālos esošo būvniecības līgumu un 2014. gada 3. decembra vienošanos Nr. 2, bet gan par citiem būvdarbiem. Lietas materiālos

nav pierādījumu, kas liecinātu, ka SIA „Eirobūve Latvija” būtu uzņēmies veikt minētos būvdarbus un ka SIA „Eirobūve Latvija” būtu tādu veicis. Lietā

nav ziņu, kas liecinātu, ka SIA „Eirobūve Latvija” būtu veicis kādus darbus, kuru izpilde veicama atbilstoši SIA “Rīgas ūdens” saskaņotajam 2016. gada

9. jūnija būvprojekta tehniskajam risinājumam. Lietas izskatīšanas gaitā apstiprinājies, ka SIA „Eirobūve Latvija” nodeva būvobjekti pasūtītājam jau

2015. gada 6. novembrī. Tādejādi SIA „Eirobūve Latvija” nav pienākums segt zaudējumus, kas radušies attiecīgo nekvalitatīvi veikto būvdarbu

novēršanai.

Ņemot vērā minēto, tiesa lietas izskatīšanas gaitā nav konstatējusi zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus un /pers. E/ pretprasība ir noraidāma

arī daļā par zaudējumu piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa, tostarp norāda prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama

samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par

preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765. p. 3. d.) gadā, bet līguma attiecībās,

kurās piedalās patērētājs, - seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā, ka naudas parāda samaksas nokavējums ir par atlīdzību, kas nolīgta līgumā par pakalpojuma sniegšanu un līgumattiecībās nepiedalās

patērētājs, līdz ar to SIA “Eirobūve Latvija” nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no SIA “Victoria Building” likumiskos procentus,

kas nosakāmi kā astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p. 3.d.) gadā no nenomaksātā piedzenamā parāda.

Atbilstoši ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmajai daļai pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Ņemot vērā, ka SIA “Eirobūve Latvija” prasība pret SIA “Victoria Building” apmierināta daļā par 268 158,31 EUR piedziņu, tad no atbildētāja

SIA “Victoria Building” par labu SIA “Eirobūve Latvija” piedzenama SIA “Eirobūve Latvija” samaksātā valsts nodeva 4 283,56 EUR par prasības

pieteikuma iesniegšanu tiesā un 1 341,44 EUR par prasības nodrošinājuma pieteikuma iesniegšanu tiesā, kopā 5 625,00 EUR, un prasītāja samaksātie ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,09 EUR. No SIA “Victoria Building” par labu valstij piedzenami iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 360,45 EUR, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi kopsummā aprēķināti

384,45 EUR (66,70 EUR ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu saistītie izdevumi + 317,75 EUR ar tulkošanu saistītie

izdevumi), bet prasītājs, ceļot prasību tiesā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksāja 14,09 EUR, un SIA “Victoria Building” sniedzot prasību

tiesā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksāja 10 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms termiņš 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140. panta sesto daļu, noraidot prasību daļā pret /pers. E/ (/pers. E/), atceļams prasības nodrošinājums, kas

piemērots ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2016. gada 2. marta lēmumu, ar kuru nolemts ierakstīt ķīlas tiesību atzīmi Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/uz atbildētājam /pers. E/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese/,

kadastra Nr. /numurs B/. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10., 93., 96., 97., 189., 190. un 193. pantu, 140. panta sesto daļu, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

Apmierināt daļēji SIA “Eirobūve Latvija” prasību pret SIA “Victoria Building”, /pers. F/, Britu Virdžīnu salās reģistrēto kompāniju FINEGAN

INVEST & FINANCE, S.A. un /pers. E/ (/pers. E/) par solidāru saistību atzīšanu un parāda piedziņu.

Piedzīt no SIA “Victoria Building”, reģistrācijas Nr. 40103781877, par labu SIA “Eirobūve Latvija” , reģistrācijas Nr. 40103254802,

pamatparādu 265 957,15 EUR (divi simti sešdesmit pieci tūkstoši deviņi simti piecdesmit septiņi euro, 15 centi), līgumsodu 2 201,16 EUR (divi tūkstoši

divi simti viens euro, 16 centi), tiesas izdevumus – valsts nodevu 5 625 EUR (pieci tūkstoši seši simti divdesmit pieci euro) un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 14,09 EUR (četrpadsmit euro, 9 centi).

Noteikt SIA “Eirobūve Latvija”, reģistrācijas Nr. 40103254802, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no SIA “Victoria Building”,

reģistrācijas Nr. 40103781877, likumiskos procentus no neatmaksātās galvenā parāda summas - 8 (astoņi) procentpunkti virs procentu pamatlikmes

gadā.

Samaksa par labu SIA “Eirobūve Latvija”, reģistrācijas Nr. 40103254802, veicama norēķinu kontā Nr. LV28HABA0551026641824,

AS “Swedbank”.

Noraidīt SIA “Eirobūve Latvija” prasību pret SIA “Victoria Building”, /pers. F/, Britu Virdžīnu salās reģistrēto kompāniju FINEGAN INVEST &

FINANCE, S.A. un /pers. E/ (/pers. E/) daļā par līgumsoda piedziņu 129,18 EUR apmērā un daļā pret atbildētājiem /pers. F/, Britu Virdžīnu salās

reģistrēto kompāniju FINEGAN INVEST & FINANCE, S.A. un /pers. E/ (/pers. E/) par solidāru saistību atzīšanu un parāda piedziņu.

Noraidīt /pers. E/ pretprasību pret SIA “Eirobūve Latvija” par zaudējumu un līgumsoda piedziņu.

Noraidīt SIA “Victoria Building” prasību pret SIA “Eirobūve Latvija” par būvprojekta izpildu dokumentācijas atdošanu.

Piedzīt no SIA “Victoria Building”, reģistrācijas Nr. 40103781877, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 360,45 EUR (trīs

simti sešdesmit euro, 45 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami sekojošā kontā: saņēmējs - Tiesu administrācija, konta Nr. LV51TREL2190458019000,

reģistrācijas Nr. 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 (atbildētāja vārds, uzvārds).

Noteikt SIA “Victoria Building”, reģistrācijas Nr. 40103781877, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgas izpildes gadījumā maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā.

Atcelt prasības nodrošinājumu, kas piemērots ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2016. gada 2. marta lēmumu, ar kuru nolemts

ierakstīt ķīlas tiesību atzīmi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/uz /pers. E/ piederošo

nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra Nr. /numurs B/. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas datuma, bet lietas

dalībnieks, kuram spriedums nosūtīts saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2 pantu, apelācijas sūdzību var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta

izsniegšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts 2018. gada 26. oktobrī.

Tiesnese I.Meldere