Court convicts defendant of minor bodily harm and sentences to 50 hours of compulsory labor.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentionally causing minor bodily harm and sentenced him to 50 hours of compulsory labor. The defendant fully admitted guilt, and the prosecutor supported this, while the victim did not appear. The court found the evidence sufficient without further trial proceedings and applied statutory aggravating and mitigating circumstances to determine the final penalty.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 130. panta 2. daļa; Krimināllikuma 35., 46., 47., 48. panti: Intentional minor bodily harm constitutes a crime punishable by compulsory labor when the offender admits guilt, expresses remorse, and the act was committed under the influence of alcohol.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11120001116
Lietas arhīva Nr. K10-0213-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Bauskā, 2016. gada 22.aprīlī
Bauskas rajona tiesa šādā sastāvā
tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Kosoja
ar sekretāri K.Ivanova
piedaloties prokuroram K.Kalniņam
2016.gada 22.aprīlī izskatīja atklātā tiesas sēdē Bauskā, Zaļā ielā 12, krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma
130.panta otrās daļas apsūdzēts
/pers. D/, personas kods /personas kods/.
Novērtējusi iztiesāšanā pārbaudītos pierādījumus , tiesa
k o n s t a t ē j a:
/pers. D/ ir tīši nodarījis vieglu miesas bojājumu, šādos apstākļos.
2015.gada 12.decembrī ap plkst. 02.00, /pers. D/, būdams alkohola ietekmē un atrodoties paziņas dzīvesvietā /adrese/,
mājas pagalmā, savstarpējā strīda laikā ar /pers. F/, piegāja pie /pers. F/ un tīši, ar nodomu nodarīt jebkādus miesas
bojājumus, ne mazāk kā četras reizes ar dūri iesita /pers. F/ sejas rajonā. Sitienu rezultātā /pers. F/ nokrita uz zemes.
/pers.D/ noziedzīgās darbības rezultātā /pers. F/ tika nodarīti viegla smaguma miesas bojājumi, kas izraisījuši īslaicīgu
veselības traucējumu uz laiku virs 6 dienām, bet ne ilgāk kā 21 dienu un izpaudās kā galvas un sejas sasitums ar smadzeņu
satricinājumu un zemādas asinsizplūdumiem abu vaigu rajonos, labās uzacs, pieres rajonā un sista brūce lūpas rajonā;
ķermeņa sasitums ar ādas nobrāzumiem un zemādas asinsizplūdumiem kakla un krūšu kurvja rajona kreisajā pusē, ādas
nobrāzumi kreisā elkoņa rajonā un zemādas asinsizplūdums krustu rajonā.
Tādā veidā, ar savu tīšu rīcību, /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzēto mazāk smago noziegumu.
Iztiesāšanas laikā apsūdzētais /pers. D/ pilnīgi atzina savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Izteica viedokli, ka
pierādījumu pārbaudi izdarīt nav nepieciešams. Šādu viedokli atbalstīja arī prokurors K.Kalniņš, bet cietušais /pers. F/ uz tiesas sēdi nav ieradies.
Tiesa apsūdzētajam izskaidroja pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, kas viņam ir saprotamas. Tādēļ,
ievērojot Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumus, tiesa nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi iztiesāšanas laikā, jo tiesa ir pārliecinājusies, ka
apsūdzētā /pers. D/ vaina ir pierādīta ar krimināllietā esošajiem pierādījumiem. Tiesa atzīst, ka /pers. D/ darbības pamatoti ir kvalificētas pēc
Krimināllikuma 130.panta otrās daļas.
Tā kā tiesa ir nolēmusi neizdarīt pierādījumu pārbaudi, tad to uzskaitījums un analīze šajā spriedumā netiek izdarīta, kā to nosaka
Kriminālprocesa likuma 527.panta trešā daļa, un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu /pers. D/ ir sodāms.
Nosakot sodu tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46. panta.
Tiesa ņem vērā, ka /pers. D/ ir izdarījis mazāk smagu noziegumu (Krimināllikuma 7.panta otrā daļa), kā arī viņa personu raksturojošus materiālus,
ka agrāk nav sodīts (lietas 16.lapa), taču 2013.gada 21.augustā tiesa ir izbeigusi kriminālprocesu /pers. D/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta
pirmās daļas sakarā ar izlīgumu, kas ir nereabilitējošs apstāklis (Kriminālprocesa likuma 380.pants). Mācās /nosaukums/. Ir persona ar vidējo izglītību un
deklarētu dzīvesvietu. Apgādībā esošu personu nav.
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka sods /pers. D/ nosakāms piespiedu darba veidā. Naudas sodu nav iespējams piemērot, jo tiesai nav zināms
apsūdzētā mantiskais stāvoklis, viņa spēja nekavējoties samaksāt naudas sodu vai gūt paredzamus ienākumus, kas /pers. D/ ļautu likumā noteiktajā laikā
samaksāt uzlikto naudas sodu (Krimināllikuma 41.panta pirmā un ceturtā daļa).
Nosakot soda mēru tiesa ņem vērā, ka /pers. D/ ir vaļsirdīgi atzinis savu vainu, izteica nožēlu par izdarīto. Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta
otro daļu tiesa to vērtē kā apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu apsūdzētā /pers. D/ atbildību pastiprina, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola
ietekmē.
Nosakot soda mēru tiesa ņem vērā arī apstākli, ka cietušais /pers. F/ ar savu uzvedību un rīcību 2015.gada 12.decembrī ir veicinājis noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanu.
/pers. D/ pirmstiesas kriminālprocesā drošības līdzeklis nav piemērots.
Ņemot vērā iepriekšminēto, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa
no s p ried a:
/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā un
sodīt ar piespiedu darbu 50 (piecdesmit) stundas.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.pantu /pers. D/ ir pienākums pieteikties piespiedu darba soda
izciešanai 10 (desmit) darba dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas Valsts probācijas dienesta
struktūrvienībā pēc savas deklarētās dzīves vietas.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību
vai protestu Bauskas rajona tiesā.
Tiesnese L.Kosoja