Supreme Court dismisses appeal claiming procedural violations and insufficient evidence of guilt in a criminal case.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia dismissed the defendant's request to retry the case due to alleged procedural violations and insufficient evidence. The defendant argued that investigators failed to verify his alibi and that the appellate court improperly weighed evidence, but the court found these claims unfounded. The court ruled that assessing evidence credibility and determining guilt are substantive issues reserved for the trial court, which the appellate court correctly upheld.
Legislator headnote
AI generatedKriminālprocesa likuma 128.pants; 564.pants 6. daļa: The Supreme Court cannot retry a criminal case on appeal; evidence evaluation and guilt determination are substantive matters for the trial court.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11521045809
Lietas arhīva Nr. SKK-J-0022-15
LĒMUMS
Rīgā 2015.gada 7.janvārī
Latvijas Republikas Augstākā tiesa šādā sastāvā:
tiesnese A.Nusberga,
tiesnese I.Radzeviča,
tiesnesis V.Čiževskis
izskatīja lietu rakstveida procesā sakarā ar notiesātā /O.L./ uzdevumā iesniegto advokāta Aleksandra Serova pieteikumu Kriminālprocesa likuma
63.nodaļas kārtībā par Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 10.jūnija lēmumu un
k o n s t a t ē j a
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 6.marta spriedumu
/O.L./, /personas kods/,
atzīts par vainīgu Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un, piemērojot
Krimināllikuma 49.1pantu, sodīts ar piespiedu darbu uz 40 stundām.
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu /O.L./ atzīts par vainīgu un sodīts par to, ka viņš kā persona, kas vada transportlīdzekli,
pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, un tā rezultātā cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi. /O.L./ noziedzīgais nodarījums kvalificēts pēc
Krimināllikuma 260.panta pirmās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim).
Par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 6.marta spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza apsūdzētais /O.L./.
Ar Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 10.jūnija lēmumu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 6.marta spriedums atstāts negrozīts.
Kasācijas kārtībā lieta nav skatīta. Spriedums stājies spēkā 2014.gada 13.augustā.
Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā par Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 10.jūnija lēmumu notiesātā /O.L./ uzdevumā advokāts
Aleksandrs Serovs iesniedzis pieteikumu, kurā lūdz atcelt Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 10.jūnija lēmumu un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas
2014.gada 6.marta spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
Advokāta Aleksandra Serova ieskatā, lietā tika pieļauti likuma pārkāpumi, kas noveduši pie notiesātā /O.L./ stāvokļa pasliktināšanas. Advokāts
Aleksandrs Serovs uzskata, ka /O.L./ vaina inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā nav pierādīta, un tiesai bija jātaisa attaisnojošs spriedums.
Advokāts Aleksandrs Serovs pieteikumā norāda, ka kriminālprocesa virzītāji pretēji likuma prasībām nav veikuši likumā paredzētās izmeklēšanas
darbības, lai pārbaudītu /O.L./ alibi. Advokāta ieskatā, apelācijas instances tiesa formāli izvērtējusi /O.L./ liecības, piedodot tām mazāku ticamības
pakāpi nekā pārējiem pierādījumiem.
Advokāta Aleksandra Serova ieskatā, pirmās instances tiesa un apelācijas instances tiesa, notiesājot /O.L./ pēc Krimināllikuma 260.panta
pirmās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim), pārkāpa Kriminālprocesa likuma 15.panta, 23.panta, 128.panta trešās daļas, 511.panta otrās
daļas, 520.panta pirmās daļas normas.
Augstākā tiesa atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 10.jūnija lēmums atstājams negrozīts, bet notiesātā /O.L./ uzdevumā advokāta
Aleksandra Serova iesniegtais pieteikums Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā noraidāms kā nepamatots.
Augstākā tiesa atzīst par nepamatotiem notiesātā /O.L./ advokāta Aleksandra Serova pieteikumā norādītos argumentus, ka pirmās instances tiesa
un apelācijas instances tiesa, notiesājot /O.L./ pēc Krimināllikuma 260.panta pirmās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim), pārkāpusi
Kriminālprocesa likuma 15., 23.panta, 128.panta trešās daļas, 511.panta otrās daļas, 520.panta pirmās daļas normas.
Atbilstoši Krimināllikuma 15.pantam ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā un neatkarīgā tiesā. Krimināllikuma 23.pantā
noteikts, ka krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai
arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot valsts institūcijām un personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību
noregulējumu, kas, ja nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta trešo daļu nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe kā
pārējiem pierādījumiem.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 511.panta otrajai daļai spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam. Savukārt Kriminālprocesa likuma
520.panta pirmā daļā noteic, ka tiesa taisa notiesājošu spriedumu, ja iztiesāšanas gaitā apsūdzētā vaina noziedzīgā nodarījumā ir pierādīta.
Augstākā tiesa konstatē, ka advokāta Aleksandra Serova pieteikumā ir atkārtoti apelācijas sūdzības argumenti, kurus apelācijas instances tiesa,
izskatot lietu, ir izvērtējusi. Apelācijas instances tiesa ir pārbaudījusi lietā iegūtos pierādījumus un novērtējusi tos atbilstoši Kriminālprocesa likuma
9.nodaļas normu prasībām. Apelācijas instances tiesa savā lēmumā konstatējusi, ka pirmās instances tiesa savā spriedumā ir izvērtējusi /O.L./ liecības
kopsakarā ar citiem pierādījumiem lietā. Apelācijas instances tiesa savā lēmumā atzinusi, ka pirmās instances tiesa, vērtējot liecinieku /V.K./ un /R.J./
liecības kopsakarā ar citu liecinieku liecībām, pamatoti atzinusi tās par patiesām. Apelācijas instances tiesa piekritusi pirmās instances tiesas
secinājumiem, ka /O.L./ Ceļu satiksmes noteikumu 10. un 114.punktu prasību neievērošana ir cēloniskā sakarā ar cietušās gūtajiem vidēja smaguma
miesas bojājumiem. Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka pirmās instances tiesas spriedums satur izvērstus un argumentētus atzinumus par
notiesājoša sprieduma pamatu, tādēļ atzinusi par iespējamu tos neatkārtot apelācijas instances tiesas nolēmumā.
Augstākā tiesa norāda, ka šāds apelācijas instances tiesas atzinums atbilst Kriminālprocesa likuma 564.panta sestās daļas nosacījumiem.
Kriminālprocesa likuma 128.pantā norādītas pierādījumu ticamības novērtēšanas prasības, taču izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, bet kuriem nē,
ir tās tiesas kompetencē, kas izspriež lietu pēc būtības. Arī jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir vai nav pietiekami apsūdzētā vainīguma
konstatēšanai, ir būtības jautājums, kas kasācijas kārtībā nav pārbaudāms.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569.panta trešajai daļai kasācijas instances tiesa krimināllietu pēc būtības neiztiesā, lietas faktiskos apstākļus
neskaidro un pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.
Augstākā tiesa atzīst par nepamatotu notiesātā /O.L./ advokāta Aleksandra Serova pieteikumā norādīto, ka kriminālprocesa virzītāji pretēji
likuma prasībām nav veikuši likumā paredzētās izmeklēšanas darbības, lai pārbaudītu /O.L./ alibi.
Alibi (latīņu: alibi – citā vietā, citur) ir juridisks termins, kas attiecas uz krimināltiesībām, ar to saprot cilvēka nevainīguma konstatēšanu,
pamatojoties uz to, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona nav varējusi piedalīties viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, jo šā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanas brīdī tā atradusies citur (Autoru kolektīvs. Juridisko terminu vārdnīca, Rīga: Nordik, 1998, 13.lappuse).
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 126.panta ceturtajai daļai, uz apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, kā arī uz alibi jānorāda personai, kurai ir
tiesības uz aizstāvību saistībā ar šā nodarījuma izmeklēšanu, ja vien šādas ziņas jau nav iegūtas izmeklēšanā. Ja persona uz šādiem apstākļiem vai alibi
nenorāda, apsūdzībai nav pienākuma pierādīt to neesamību, tiesai nav jādod to vērtējums spriedumā, bet personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par
zaudējumiem, kas radušies, nepamatoti turot to aizdomās, ja kriminālprocesa izbeigšana vai personas attaisnošana saistīta ar minēto apstākļu
noskaidrošanu.
Kā redzams no krimināllietas materiāliem, tad notiesātais /O.L./ nekad nav noliedzis faktu, ka 2009.gada 30.jūlijā ap pulksten 14:23 vadījis
motociklu Rīgā pa Daugavgrīvas ielu no Buļļu ielas puses Lidoņu ielas virzienā un Daugavgrīvas ielā 83/89, Rīgā noticis ceļu satiksmes negadījums, tādēļ
advokāta Aleksandra Serova atsauces uz nepieciešamību pārbaudīt /O.L./ alibi ir nevietā.
Kriminālprocesa likuma prasību pārkāpumus pierādījumu novērtēšanā, kas varētu būt par pamatu apelācijas instances tiesas nolēmuma
atcelšanai, Augstākā tiesa nekonstatē. Ievērojot minēto, apelācijas instances tiesas lēmums atstājams negrozīts.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585., 587., 670., 671., 672.pantu, Augstākā tiesa
n o l ē m a
Atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 10.jūnija lēmumu, bet notiesātā /O.L./ uzdevumā advokāta Aleksandra Serova iesniegto
pieteikumu Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese A.Nusberga
Tiesnese I.Radzeviča
Tiesnesis V.Čiževskis