Small claims court dismissed legal aid costs but allowed main debt claim against construction company.

Lietas Nr. C33356514

Lietas arhīva Nr. C-0083-15

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Valkā, 2015.gada 7.septembrī

Valkas rajona tiesa:

tiesnese I.Seisuma

tiesas sēdes sekretāre M.Stale

piedaloties prasītāja pārstāvei /I.M.

atbildētāja pārstāvei /I.V./

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SABIEDRĪBAS AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU ,,BoGeM &Co” maza apmēra prasībā pret

SABIEDRĪBU AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU ,,LATVIJAS ENERGOBŪVE LEB” par naudas piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 32. pantu, civillieta ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas D.Vilsones

2014.gada 4.septembra rezolūciju lieta nodota izskatīšanai Valkas rajona tiesai un pieņemta tiesneses tiesvedībā.

Tiesā saņemta SIA ,,BoGeM&Co” (turpmāk prasītāja) maza apmēra prasība pret SIA ,,Latvijas energobūve LEB” (turpmāk atbildētājs) par

naudas piedziņu, un lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja naudas summu EUR 2095, valsts nodevu EUR 314.25 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

EUR 4.70.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp pusēm /datums/noslēgts pirkšanas pārdošanas līgums Nr. /numurs/, saskaņā ar kuru prasītājs apņēmies

izgatavot, piegādāt un uzstādīt PVC logus un durvis ar kopējo skaitu 45 (vienības). Darbus izpildītājs apņēmies izpildīt objektā Ķekavas novads, /adrese/

līdz 2013.gada 12.decembrim.

Tā kā objektā nebija pabeigti fasādes darbi, ko veica citi būvnieki, prasītājs šī līguma ietvaros veica PVC logu un durvju montāžu, minētos darbus

prasītājs izpildīja 2013.gada 19.novembrī par ko starp pusēm ticis parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts Nr. 06-10-13, ar atrunu, ka ārējās palodzes

vēl nav uzstādītas. Minēto pakalpojumu prasītājs izpildīja 2014.gada 11.februārī par ko atbildētāja pārstāvis /I.K./ 2013.gada 19.novembra

pieņemšanas-nodošanas aktā Nr. 06-10-13 izdarīja ierakstu.

Saskaņā ar līguma 2.2. punktu samaksa par preci un saņemto pakalpojumu jāveic ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā no preces saņemšanas un

pieņemšanas nodošanas akta abpusējas parakstīšanas brīža, tas ir līdz 18.02.2014.

Par cik pēc galēji paveiktajiem darbiem atbildētājs netika savas saistības pienācīgi izpildījis, tas ir, samaksājis galējo līguma summu EUR 2095

apmērā, prasītājs nosūtīja atbildētājam paziņojumu, kurā lūdz parādu samaksāt 5 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas, ko atbildētājs atstājis

bez ievērības (nav izpildījis).

Norādīts, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

2014.gada 9.jūlijā lietā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību neatzīst.

Saskaņā ar /datums/starp pusēm noslēgtā līguma IX punktā noteikto pārdevējs veic PVC izstrādājumu montāžu, kas atbilstoši līguma XI

2.apakšpunktā noteiktajam ietver arī ārējo palodžu montāžu.

2013.gada 19.novembrī parakstītajā pieņemšanas- nodošanas aktā norādīts, ka ārējo palodžu montāžas darbi nav izpildīti, līdz ar to nevar uzskatīt,

ka prasītājs ir veicis PVC logu nomaiņu pilnā apmērā. Parakstot pieņemšanas-nodošanas aktu, noslēgta mutiska vienošanās par to, ka maksājums pilnā

apmērā tiks veikts tikai pēc visu darbu pilnīgas pabeigšanas.

Prasītājs līdz 2014.gada 27.janvārim nebija izpildījis savas saistības pilnā apmērā – ārējo palodžu montāža nebija veikta, atbildētājs nosūtīja

prasītājam atkārotu paziņojumu par saistību izpildes nepieciešamību, nosakot termiņu darbu izpildei- ne vēlāk kā līdz 2014.gada 10.februārim.

Prasības pieteikumā norādītais pakalpojuma izpildes datums- 2014.gada 11.februāris neatbilst patiesībai. Bet it kā atbildētāja pārstāvja /I.K./

izdarītā atzīme 2013.gada 19.novembra pieņemšanas-nodošanas aktā nav izmantojams kā pierādījums, jo viņam nebija pilnvarojuma atbildētāja vārdā

parakstīt dokumentus, līdz ar to minētajai atzīmei nav juridiska spēka.

Sakarā ar to, ka būvobjekta nodošanas termiņš atbilstoši galvenajam līgumam bija 2014.gada 28.februāris, bet prasītājs savas saistības nepildīja,

atbildētājs bija spiests nepabeigtos darbus- palodžu uzstādīšanu veikt par saviem līdzekļiem ar savu darbaspēku. Prasītājs ne tikai neveica montāžu, bet

nebija arī piegādājis uzstādāmās palodzes. Tāpēc atbildētājs 2014.gada 25.februārī palodzes iegādājās no SIA /Nosaukums A/ par summu EUR

222.39.

Saskaņā ar 2013.gada 1.novembra tāmes 44.pozīciju logu ārējo palodžu izbūves kopējās izmaksas, kas ietver darba algu, materiālu un mehānismu

izmaksas Ls 497 jeb EUR 707.17.

Saskaņā ar līguma XV punkta 1.punktu gadījumā, ja kāda no līgumslēdzējām pusēm nokavē kādu no līgumā noteiktajiem termiņiem, tad vainīgā

puse maksā otrai pusei līgumsodu 0,3% apmērā no kopējās līguma summas par katru saistību izpildes nokavējuma dienu. Līgumsoda samaksa neatbrīvo

puses no savu saistību izpildes.

Līgumā noteiktais pasūtījuma izpildes termiņš bija 02.11.2013. Ņemot vērā, ka prasītājs pasūtījumu pilnā apmērā nebija izpildījis līdz 28.02.2014.,

kad tā izpilde kļuva neiespējama sakarā ar to, ka atbildētājs uzsāka darbu pabeigšanu saviem spēkiem, līgumsods par laika periodu no 02.1.2013. līdz

25.02.2014.sastādītu EUR 1651.27.

Kopējie zaudējumi, kurus atbildētājam būtu tiesības piedzīt no prasītāja sastāda EUR 2358.44, tas ir darbaspēka un materiālu izmaksas EUR

707.17 un līgumsods EUR 1651.27.

Norādīts, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

2014.gada 11.novembrī lietā saņemta prasītāja atsauksme uz atbildētāja paskaidrojumiem, kurā norāda, ka paskaidrojumus uzskata par

nepamatotiem un nepiekrīt tiem.

Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu nolēma lietu izskatīt mutvārdu procesā.

2015.gada 11.augustā lietā saņemti prasītāja paskaidrojumi, kuros norāda, ka PVC logi un durvis uzstādītas atbildētāja norādītajā objektā -

/adrese/, kas ir daudzdzīvokļu māja, periodā no 2013.gada 4.novembra līdz 2013.gada 19.novembrim, ko pierāda pieņemšanas nodošanas-akti, kurus

prasītājam parakstīja dzīvokļu īpašnieki, kas dzīvo šajā mājā. Dzīvokļu īpašnieki parakstījuši aktus par kopējo PVC logu skaitu - 20 un durvju skaitu - 5,

pārējie logi tika uzstādīti mājas kāpņutelpās, pagrabā un bēniņos, šo logu uzstādīšanu apliecina 2013.gada 19.novembrī atbildētāja parakstītais

pieņemšanas nodošanas-akts pie līguma Nr. /numurs/. Šie fakti pierāda to, ka PVC logi un durvis tika uzstādīti no prasītāja puses, ievērojot līgumā Nr.

/numurs/norādīto termiņu un apjomu.

Norāda pieņemšanas nodošanas-aktus, kurus prasītajam parakstīja attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieki.

2015.gada 29.jūnijā pieņemts lēmums ar kuru apmierināts prasītāja lūgums par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētāja naudas līdzekļus

kredītiestādēs, nosakot ka nodrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt EUR 2095 apmēru.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve /I.M./ uzturēja prasību spēkā uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamatiem. Papildus

paskaidroja, ka neesot strīda, ka pušu starpā noslēgts uzņēmuma līgums, neskatoties uz noslēgto līgumu, kurš nodēvēts par pirkšanas pārdošanas līgumu.

Uzskata, ka prasītājs savas saistības pret atbildētāju izpildījis, uzstādījis logus un ārējās palodzes, bet atbildētājs nav par padarīto norēķinājies. Lūdz

prasību apmierināt.

Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotā pārstāve /I.V./ prasību neatzina. Piekrita prasītājas pārstāves norādītajam, ka pušu starpā neslēgts uzņēmuma

līgums. Nenoliedza, ka prasītājs ir uzstādījis logus, kas varētu maksāt EUR 1387.83. Uzskata, ka prasītājs nav uzstādījis ārējās palodzes par EUR

707.17. Paskaidroja, ka ārējās palodzes iegādājies un uzstādījis pats atbildētājs, par ko liecina pievienotā pavadzīme no 31.10.2013. par preču iegādi

no SIA ,,/Nosaukums B/’’, vēl darba alga strādniekiem un kopā iznākot summa EUR 707.17, ko atbildētājs neatzīstot. Atzītajā daļā atbildētājs

nenorēķinājies ar prasītāju jo prasītājs neveicis darbus pilnībā. Nenoliedz, ka bijušas problēmas ar mājas fasādi, bet pēc tam prasītājs varējis savu darbu

pabeigt, bet tas neizdarīts. Lūdz prasību noraidīt.

MOTĪVU DAĻA

Uzklausījusi tiesas sēdē lietas dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, liecinieku liecības, iepazinusies ar prasības pieteikumu, tam pievienotajiem

pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Civillikuma 1512.pants nosaka, ka pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs

līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).

Lietā nepastāv strīds, ka /datums/starp pusēm noslēgts uzņēmuma līgums, neskatoties uz to, ka līguma nosaukums ir pirkšanas pārdošanas līgums

Nr. /numurs/ par PVC logu un durvju izgatavošanu, saskaņā ar pielikumu Nr.BC - 24848, 28480, 25324.

Saskaņā ar līguma IX daļā noteikto, prasītājs apņēmies veikt sekojošus darbus: PVC logu un durvju montāžu, kas saskaņā ar līguma IX daļā

noteikto iekļauj veco izstrādājumu demontāžu, montāžu, ārējās un iekšējās palodzes.

Līguma XIII daļā puses vienojās par apmaksas kārtību- priekšapmaksa 50% apmērā no līguma summas jāapmaksā skaidrā naudā pie līguma

parakstīšanas vai ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas gadījumā, ja pircējs priekšapmaksas samaksu veic ar pārskaitījumu uz

pārdevēja kontu saskaņā ar pārdevēja izrakstīto rēķinu.

Atlikusī summa pircējam jāapmaksā skaidrā naudā pie preces saņemšanas un pieņemšanas-nodošanas akta abpusējas parakstīšanas vai arī ne

vēlāk kā 1 nedēļas laikā pēc preces saņemšanas un pieņemšanas-nodošanas akta abpusējas parakstīšanas brīža, gadījumā, ja pircējs šīs atlikušās

summas samaksu veic ar pārskaitījumu uz pārdevēja kontu saskaņā ar pārdevēja izrakstīto rēķinu.

Saskaņā ar līgumā noteikto, kopējā summa par veiktiem darbiem ir EUR 7005.98 (Ls 4293.83) kopā ar PVN. Pasūtījuma izpildes termiņš

noteikts no 11.10.2013. līdz 12.12.2013.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Izvērtējot noslēgto līgumu, tiesa atzīst, ka minētais līgums atzīstams par uzņēmumu līgumu Civillikuma izpratnē un, noslēdzot šo līgumu, starp pusēm

izveidojušās uzņēmuma līguma tiesiskās attiecības. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka līgums noslēgts tiesīgi, bez juridiskiem defektiem, notikusi vienošanās

par līguma galvenajām sastāvdaļām, līgumslēdzējiem bija zināms gan līguma saturs, gan paša līguma esamība, puses izteikušas gribu noslēgt šāda veida

līgumu, līdz ar to ir saistošs līgumslēdzējpusēm.

Civillikuma 2212.pantā teikts, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu

pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Savukārt 2221.pantā noteikts, ka ja pasūtījums palicis neizpildīts vai izdevies slikti

pasūtītāja materiāla slikto īpašību dēļ, tad uzņēmējs par to neatbild, izņemot gadījumu, kad materiāla sliktās īpašības viņam bijušas zināmas un viņš nav

griezis uz tām pasūtītāja vērību.

Lietā nepastāv strīds, ka prasītājam līgumā norādītās saistības bija jāizpilda no 11.10.2013. līdz 12.12.2013.

Lietā pušu starpā nav strīda, ka gan balkona durvis, gan logus, gan logu iekšējās palodzes prasītājs uzstādījis, bet atbildētājs par to nav pilnībā

norēķinājies.

Strīds pastāv par logu ārējo palodžu uzstādīšanu.

2013.gada 11.oktobrī sastādīts starp pusēm pieņemšanas-nodošanas akts, kuru no atbildētāja puses parakstījis /R.J./ 2013.gada 19.novembrī.

No prasītāja puses pieņemšanas nodošanas akts arī parakstīts 2013.gada 19.novembrī un to parakstījis /A.I./.

Tiesas sēdē liecinieks /R.J./ liecināja, ka līdz 2014.gada 23.decembrim bijis atbildētāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

2013.gada 19.novembrī pie prasītāja ofisā parakstījis pieņemšanas-nodošanas aktu, veicis atzīmi, ka nav veikta ārējo palodžu uzstādīšana. /I.K./,

bijis brigadieris, kurš atradies objektā no sākuma līdz beigām. Viņam neesot bijušas pilnvaras parakstīt dokumentus. Liecināja, ka paši uzstādījuši ārējās

palodzes februāra beigās. Pretenziju sniedzis prasītājam 2014.gada 27.janvārī, kad saņēmis no atbildētāja pretenziju par samaksu. Liecināja, ka

2013.gada 19.novembrī nebijis iespējams nodrošināt ārējo palodžu montāžu, jo nebijusi aiļu apdare pabeigta. Nevarējuši nosiltināt palodžu ailes. Tikai

janvārī to varējis darīt. Prasītājs to neizdarījis.

Uzskata, ka ārējo palodžu uzstādīšanai cena esot tuvu prasības summai EUR 20195 pluss soda procenti, par līguma neizpildi. Tiesā

negriezušies, jo prasītājs paspējis pirmais.

Esot sapulču protokoli, kurus parakstījuši pasūtītājs, atbildētāja pārstāvis, būvuzraugs un mājas vecākais, kur fiksēti izdarītie un neizdarītie darbi

būvobjektā, varot iepazīties, ja vajagot.

Viņa rīcībā esošajam pieņemšanas nodošanas aktam šādas atzīmes, kā aktam ko iesniedzis prasītājs tiesā, neesot. Viņa pieņemšanas

nodošanas akta eksemplārs neesot parakstīts, bet tikai uzlikts zīmogs.

Liecinieks/I.K./ liecināja, ka strādājis pie atbildētāja minētajā objektā no sākuma līdz beigām. Liecināja, ka kādas palodzes bijušas no prasītāja

puses ieliktas. Neatceras kopējo skaitu. Visas nebijušas. Priekšējā sienā bijušas kādas 5-6 palodzes, otrā pusē mājai arī bijušas kādas palodzes

uzliktas, neatceroties cik un arī kopējo palodžu skaitu neatceroties.

2013.gada 11.oktobrī prasītāja pārstāvis /A.I./ lūdzis parakstīt pieņemšanas nodošanas aktu, sazinājies ar /R.J./ un vienojušies, ka parakstīs

pieņemšanas nodošanas aktu, bet izdarīs piezīmi, ka būvuzraugs nav pieņēmis ārējo palodžu kvalitātes pārbaudi.

Neatceroties, vai /R.J./ paraksts bijis uz pieņemšanas nodošanas akta. Pēc tam palodzes uzlicis kopā ar puišiem. Uzliktās palodzes no prasītāja

puses demontējuši. Būvuzraugs nepieņēmis. Mainījuši arī pašu uzliktās palodzes. Priekšniekam teicis, ka palodzes neesot kvalitatīvas, vai tas ziņojis tālāk,

nezinot.

Liecinieks/A.I./ liecināja, ka strādājis un strādā pie prasītāja par būvdarbu vadītāju, vecāko pārdevēju. Piedalījies pie ēkas logu, durvju, palodžu

ielikšanas. Logi un ārējās un iekšējās palodzes ieliktas ātrāk, kā parakstīts pieņemšanas nodošanas akts. Ņēmuši parakstus no mājas iedzīvotājiem, jo

pirmais būvdarbu vadītājs /G.L./ objektā atteicies parakstīt pieņemšanas nodošanas aktu, jo nebijusi pabeigta mājas fasāde, vajadzējis, lai atbildētāja

paveiktos darbus vēl pārbauda būvuzraugs, veicot kvalitātes pārbaudi.

Otrais būvdarbu vadītājs atbildētājam bijis /I.K./, kas parakstījis pieņemšanas nodošanas aktu.

Liecināja, ka pirmais parakstījis aktu /I.K./ objektā, tad /R.J./, ofisā. /J./ nelicis parakstu, kamēr neesot bijis /I.K./ paraksts. Tas nebijis vienā

dienā. Būvuzraugs neattiecoties uz prasītāju. Apliecināja, ka ārējā fasāde nebijusi pabeigta, bet tas netraucējis viņu darbiniekiem uzlikt ārējās palodzes.

Civillikuma 2213.pants nosaka, ka uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un

jānodod pasūtītājam.

Uzņēmēja pienākumam veikt darbu ir pakārtota nozīme attiecībā pret būtisko – nodot pasūtītājam darba rezultātus. Pienākums izpildīt pasūtījumu

saskaņā ar līgumu, aptver arī likumā ietvertos noteikumus par kvalitāti (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību

tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcija.-Rīga: Mans īpašums, 2000, 527.lpp.).

Savukārt Civillikuma 2223.pants nosaka, ka pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu.

Maksa var būt norunāta kā par visu darbu kopā, tā arī par tā daļām un arī pēc laika, ja vien uzņēmējs uzņēmies izpildīt visu pasūtījumu. Otrajā gadījumā

uzņēmējs var pēc katras daļas pabeigšanas prasīt, lai to pieņem un par to samaksā, bet pēdējā – lai samaksā termiņos, ja vien nav citādi norunāts.

Lietā noskaidrots, ka atbildētājs nav samaksājis par līgumā noteikto pasūtījumu, kaut arī prasītājs norāda, ka izpildījis savas pielīgtās saistības,

veicot darbus līgumā noteiktajā apjomā.

Lietas materiāliem pievienota atbildētāja 27.01.2014. vēstule prasītājam, kurā norāda, ka, parakstot pieņemšanas-nodošanas aktu,

noslēgta mutiska vienošanās par to, ka maksājums pilnā apmērā tiks veikts tikai pēc visu darbu pilnīgas pabeigšanas. Norādīts, ka nav veikta ārējo

palodžu montāža un nosaka termiņu darbu izpildei ne vēlāk kā līdz 2014.gada 10.februārim.

Lietā pastāv strīds par to vai prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju un vai prasītājs ir izpildījis līgumu pilnā apmērā, kas uzliek atbildētājam

par pienākumu izpildīt saistības pilnā apmērā. Neskatoties uz to, ka atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina, iztiesāšanas gaitā viņa

norādīja, ka lietā nav strīda, ka prasītājs logu montāžu veicis, kurus atbildētājs novērtē par EUR 1387.83, bet uzskata, ka prasītājs nav veicis ārējo

palodžu montāžu, ka to izdarījis pats atbildētājs par apmēram EUR 707.17, un šo summu atbildētājs neatzīstot.

2014.gada 20.martā prasītājs nosūtīja atbildētājam paziņojumu par līguma saistību izpildi, kurā norādīts, ka prasītājs 2013.gada 19.novembrī veicis

PVC konstrukcijas montāžu- demontāžu.

Pēc būvdarbu vadītāja /G.L./ mutiskā lūguma, nebija uzstādītas ārējās palodzes un darbi tikuši atlikti uz nenoteiktu laiku.

Norādīts, ka 2014.gada 11.februārī ārējās palodzes uzstādītas pilnā apmērā, par ko apliecina objekta būvdarbu vadītāja /I.K./ paraksts

ārējo palodžu uzstādīšanas dienā.

Lūdz samaksāt atlikuma summu EUR 2095 5 (piecu) dienu laikā no vēstules saņemšanas dienas.

No lietā iesniegtā 2013.gada 19.novembra pieņemšanas-nodošanas akta nav redzams, ka 2014.gada 11.februārī prasītājs būtu uzstādījis ārējās

palodzes. Aktā uzrakstīts teikums ,,Ar savu parakstu apliecina, ka visas ārējās palodzes ir uzstādītas. /I.K./, personas kods (kods norādīts), kā arī

norādīts, ka būvuzraugs nav veicis ārējo palodžu pārbaudi.’’

Lai noteiktu atbildētāja pienākumu samaksāt par prasītāja paveikto darbu, nepieciešams konstatēt, vai pasūtījums ir izpildīts saskaņā ar līgumu un,

atzīstot to par labu, nodots atbildētājam, tas, kāda ir norunātā maksa par pasūtījumu, kā arī, ja maksa par pasūtījumu ir veikta jau pasūtījuma izpildes

laikā, kādā apmērā tā ir palikusi nesamaksāta.

Saskaņā ar Civillikuma 2225.pantā noteikto ja darbs vēl nemaz nav bijis uzsākts vai vismaz vēl nav bijis pabeigts, bet uzņēmējs bijis gatavs to

padarīt, un kavēklis tā padarīšanai radies no pasūtītāja puses, tad uzņēmējam tomēr jādabū pilnīga samaksa. Bet šī samaksa ir samazināma, ja uzņēmējs

citādā kārtā izlietojis savā labā laiku, ko viņš ieguvis nepadarot nolīgto darbu.

Prasītājs tiesā apgalvo, ka ārējās palodzes ir uzstādījis, taču atbildētājs apgalvo, ka ārējo palodžu uzstādīšana neesot bijusi iespējama un tās

atbildētājs uzstādījis saviem spēkiem 2014.gada februāra mēnesī.

Saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu, akta parakstīšana, vienalga, vai tas atteicas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu

šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts atteicas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Neskatoties uz liecinieku liecībām, kuras bija pretrunīgas, tiesai nebija iespējams noskaidrot, pieņemšanas nodošanas akta īsto būtību, jo kā

liecināja /R.J./, tad viņš uzrakstījis, ka ārējās palodzes vēl nav uzstādītas, kas ir pretrunā ar liecinieka /I.K./ liecināto tiesas sēdē, ka kādas palodzes

bijušas uzstādītas, un viņa norādīto pieņemšanas nodošanas aktā, ka ierakstu veicis saskaņojot ar /R.J./, ka būvuzraugs nav veicis ārējo palodžu

kvalitātes pārbaudi. No pušu noslēgtā līguma nosacījumiem, neizriet, ka prasītājam būtu saistoša būvuzrauga kvalitātes pārbaude. Līguma XVIII sadaļas

1.punktā norādīts, ka ( ...) un apliecina ka minēto priekšmetu kvalitāte un skaits atbilst pircēja veiktajam pasūtījumam (...) un pie līguma priekšmeta

norādīts, ka pārdevējs nenes atbildību PVC logu un durvju uzstādīšanu būvnormatīviem un sanitāro prasību (..) noteikumiem (...). Tāpat atbildētājs nav

nekādā veidā griezies ar pretenzijām pie prasītāja. Tiesas ieskatā 2014.gada 27.janvāra vēstule prasītājam nav uzskatāma par pretenziju, jo atbildētājs to

rakstīja kā atbildi uz prasītāja 2014.gada 22.janvāra brīdinājumu par saistību izpildi. Kā tiesas sēdē apliecināja atbildētājs, tad ne prasību tiesā, ne

pretprasību atbildētājs nav iesniedzis. Tāpat tiesa ņem vērā, ka 2014.gada 20.martā prasītājs griezās pie atbildētāja ar paziņojumu par EUR 2095

samaksu, ko liecinieks /R.J./ pielīdzināja viņu veikto ārējo palodžu summai, bet kā liecināja tiesā atbildētāja pilnvarotā pārstāve, tad šī summa varētu būt

ap EUR 707.17. Tiesas ieskatā nav pamatota atsauce uz līgumsodu un procentu piedziņu, jo tiesā tāda prasība ne pretprasība nav iesniegta.

Atbildētājs tiesā iesniedzis pavadzīmi no SIA ,,/Nosaukums A/par palodžu iegādi, bet tiesā netika pierādīts, ka šīs palodzes būtu iegādātas un

uzstādītas minētajā mājā. Pievienojis divas fotogrāfijas un 2014.gada 17.jūlija sanāksmes protokolu, kas neattiecas uz strīdus izskatāmo jautājumu.

Prasītājs lietas materiāliem pievienojis 2013.gada 11.oktobrī sastādītos pieņemšanas-nodošanas aktus, kur dzīvokļu īpašnieki parakstījušies par

prasītāja veiktajiem darbiem, laika periodā no 21013.gada 4.novembra līdz 2013.gada 8.novembrim un 2013.gada 11.oktobra garantijas vēstuli un

pavadzīmes par palodžu komplektu iegādi atbilstoši noslēgtā līguma noteikumiem.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto

daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa uzskata, ka prasītājs ir pierādījis savu prasījumu pamatotību.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša

parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta 1.daļu – pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

No atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi- saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmās daļas pirmā punkta a) apakšpunktu

valsts nodeva EUR 314.25 un saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta 7.punktu valsts nodeva EUR 71.14 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

EUR 4.70. No atbildētāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 38.panta pirmās daļas 5.punktu piedzenama kancelejas nodeva par liecinieka /A.I./

uzaicināšanu EUR 4.27.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 113.75+ EUR 373.75 apmērā par SIA ,,/nosaukums C/” sniegto

juridisko palīdzību, juridisko palīdzību sniedza /I.M./. Izdevumus apstiprina 10.04.2015. faktūrrēķins Nr.3481/04 par kopējo summu EUR 113.75 par

juridiskiem pakalpojumiem – pārstāvība tiesas sēdē lietā ar atbildētāju SIA ,,Latvijas energobūve LEB” (2 stundas x EUR 70, ceļa izdevumi EUR 35) un

13.08.2015. faktūrrēķins Nr.3481/08 par kopējo summu EUR 575 par juridiskiem pakalpojumiem 7 stundas x EUR 70 (laiks ceļā un tiesas sēde) un

ceļa izdevumi EUR 85 (lietā ar atbildētāju SIA ,,Latvijas energobūve LEB”, tiesas sēde 25.08.2015. Norādīta atlaide 35% jeb EUR -201.25, kopā

EUR 373.75.

Veiktos maksājumus par juridisko palīdzību apstiprina AS ,,Swedbank’’ 10.04.2015. maksājuma dokuments Nr. 93499 un 17.08.2015.

maksājuma dokuments Nr.93674.

No lietā esošās 2014.gada 20.novembra pilnvaras redzams, ka SIA „BoGeM&Co” pilnvarojusi pārstāvēt savas intereses /I.M./.

Kā redzams no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes mājas lapas (http://www. advokatura.lv/?open=advokati&lang=lat), /I.M./ nav

zvērināta advokāte vai zvērināta advokāta palīgs.

Persona var izvēlēties: vai nu saņemt juridisko palīdzību no advokāta un līdz ar to gadījumā, ja lieta tiek izšķirta tai par labu, saņemt attiecīgo

izdevumu atlīdzinājumu no otras puses, vai arī saņemt juridisko palīdzību no personas, kura nav advokāts Civilprocesa likuma izpratnē, un tādējādi

atteikties no iespējas saņemt šo izdevumu atlīdzinājumu (sk. Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra sprieduma lietā Nr.2013-04-01 28.punktu).

Lietā noskaidrots, ka prasītāja pārstāve /I.M./ nav zvērināta advokāte. Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka lūgums par izdevumi

piedziņu, kas radušies saistībā ar juridiskās palīdzības sniegšanu ir noraidāms, jo minēto pakalpojumu nav sniedzis zvērināts advokāts.

Tiesāšanās izdevumu veidi norādīti Civilprocesa likuma 33.pantā. Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punkts noteic, ka ar lietas vešanu

saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību. Tiesa nepiekrīt prasītāja norādei, ka šī norma būtu piemērojama kā analoģija arī izdevumiem par

juridisko palīdzību.

Senāts 2011.gada 23.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-377 atkāpās no 2010.gada 10.novembra spriedumā šajā lietā un 2011.gada 22.jūnija

spriedumā lietā Nr.SKC-219 izteiktajām atziņām jautājumā par Civilprocesa likuma 44.panta pirmajā daļā paredzēto izdevumu atlīdzināšanu gadījumā,

kad juridisko palīdzību sniedzis jurists.

Saeima 2011.gada 21.jūlija ārkārtas sesijas septītajā sēdē, izskatot likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10) trešajā lasījumā,

balsojumā neatbalstīja priekšlikumu, kas paredzēja ar lietas vešanu saistītos izdevumus atlīdzināt arī gadījumos, kad

izdevumi radušies kvalificēta jurista palīdzības samaksai (pieejams: http://titania.saeima. lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/webSasaiste?

OpenView&restricttocategory=15/Lp10). Tādējādi

likumdevējs, noraidot minētos grozījumus, nepārprotami izteicis gribu neattiecināt jēdzienu „advokāts” uz juristiem, kas nav zvērināti advokāti, ko

apstiprina arī pirms balsojuma notikušās debates, kurās skaidri iezīmēti šī priekšlikuma neatbalstīšanas iemesli.

Likumdevējs skaidri izteicis Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punktā un 44.panta pirmās daļas 1.punktā ietvertā jēdziena „advokāts”

attiecināšanu tikai uz zvērinātiem advokātiem, kas izslēdz šā jēdziena tulkošanu paplašināti. (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 10.12.2014. spriedums lietā Nr. SKC- 175/2014).

Pastāvot šādiem apstākļiem, prasība daļā par juridiskās palīdzības sniegto izdevumu piedziņu ir noraidāma.

Tāpat ir noraidāms prasītājas lūgums piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus – ceļa izdevumus EUR 123 (EUR 85+38) apmērā,

jo Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros: ceļa izdevumi sakarā ar

ierašanos uz tiesas sēdēm – pēc Ministru kabineta noteiktajām likmēm komandējuma izdevumu atlīdzībai.

Savukārt Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”

41.1.1.punkts noteic, ka darbiniekam, kas atrodas darba braucienā, atlīdzina ceļa (transporta) izdevumus par degvielu (ja darbinieks brauc ar darbinieka

īpašumā vai valdījumā esošu vai institūcijas valdījumā esošu transportlīdzekli) saskaņā ar institūcijas vadītāja apstiprināto brauciena maršrutu un

kilometrāžu, kā arī nepieciešamo attiecīgās markas degvielas daudzumu, ja ir iesniegti degvielas uzpildīšanas staciju izdoti dokumenti (piemēram, kvītis,

čeki), kas apliecina minētos izdevumus. Taču tiesai nav iesniegti degvielas uzpildīšanas staciju izdoti dokumenti, kas apliecinātu prasītājas aprēķinātos ceļa

izdevumus. Savukārt to 8.2 punktā noteikts, ka ceļa (transporta) izdevumus atlīdzina, ja ir iesniegti attiecīgu izdevumu aplienoši dokumenti. Prasītāja

pārstāvis nav iesniedzis tiesai par minēto izdevumu pozīciju pierādošus dokumentus (piem. degvielas pirkuma čekus).

No atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 27.86 par tiesas dokumentu nosūtīšanu lietas dalībniekiem, kas

izlietoti virs prasītāja samaksātajiem tiesas izdevumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 42., 43., 193., 194., 195., 250.25, 250.27 , 204.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

apmierināt prasību.

Piedzīt no SIA ,,LATVIJAS ENERGOBŪVE LEB” reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese/par labu SIA ,,BoGeM

&Co”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese A/ galveno parādu EUR 2095, valsts nodevu EUR 385.39 un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 8.97, kopā EUR 2489.36 (divi tūkstoši četri simti astoņdesmit deviņi euro un 36 centi).

Noraidīt prasību daļā par juridiskās palīdzības izdevumu EUR 487.50 (četri simti astoņdesmit septiņi euro un 50 centi) piedziņu.

Parāda samaksa veicama SIA ,,BoGeM &Co”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/

Piedzīt no SIA ,,LATVIJAS ENERGOBŪVE LEB” reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese /ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus valsts labā EUR 27.86 (divdesmit septiņi euro un 86 centi), kuri jāiemaksā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija

Konta Nr.LV51TREL2190458019000

NMR 90001672316

Saņēmēja banka: Valsts kase

Kods: TRELLV22

Iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Noteikt SIA ,,LATVIJAS ENERGOBŪVE LEB” sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Izskaidrot SIA ,,LATVIJAS ENERGOBŪVE LEB”, ka samaksu apliecinoši dokumenti par tiesas izdevumu samaksu jāiesniedz/jāpiesūta Valkas

rajona tiesas kancelejai, Rīgas ielā 2, Valkā, LV 4701.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Vidzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Valkas

rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 21.septembrī.

Tiesnese I.Seisuma