Legislator Case Law & Legislation
C21021317 / C-0213-17 AI generated

Court dismissed claims to void contracts and restore title due to lack of evidence proving fraud or forgery. The plaintiff failed to substantiate allegations of forged powers of attorney and sales agreements. Consequently, the court upheld the registered property rights and rejected the request to annul the transactions. The decision emphasizes the burden of proof in challenging land registry entries. The plaintiff's failure to provide credible evidence led to the dismissal of all relief sought. The court found no grounds to disturb the existing legal title. The judgment reinforces the stability of land registry records absent clear proof of invalidity.

Case Number C21021317 / C-0213-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's request to void multiple property sales contracts and restore ownership rights to the disputed land. The plaintiff alleged that powers of attorney and sales agreements were forged, but failed to provide sufficient evidence to prove fraud or forgery. Consequently, the court upheld the validity of the contracts and the registered property rights, rejecting the claim to annul the transactions.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law; Property Law; Burden of Proof; Land Registry: The burden of proof lies with the party challenging the validity of a legal act or land registry entry; without credible evidence of forgery or fraud, the court must uphold the registered rights and the validity of the transactions.

Keywords

AI generated
burden of proof property rights land registry forged documents contract validity civil litigation property transfer

Cited Legislation

AI generated
Civil Law of the Republic of Latvia
Civil Procedure Law of the Republic of Latvia
Law on Real Estate Registration
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C21021317

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Limbažos 2017.gada 25.aprīlī

Limbažu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Glinka

ar sekretāri L.Saklauri,

piedaloties prasītāja pārstāvei Līvai Upītei,

atbildētāja /pers. A/ pārstāvei Līvai Kušķei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ pilnvarotās pārstāves Līvas Upītes prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “KOLĀR” un

/pers. A/ par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, īpašuma tiesību atzīšanu un zemesgrāmatas ieraksta labošanu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja prasībā lūdz:

1) atzīt par spēkā neesošu 2016.gada 8.jūnija pilnvaru;

2) atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2016.gada 1.septembra pirkuma-pārdevuma līgumu;

3) atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2016.gada 2.septembra pirkuma- pārdevuma līgumu;

4) atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2016.gada 12.septembra pirkuma līgumu;

5) atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2016.gada 13.septembra pirkuma līgumu;

6) atzīt /pers. B/, dzimušai /datums/īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /nosaukums A/Braslavas pagastā, Alojas novadā, kadastra nr. /numurs

A/, kas reģistrēts Limbažu rajona tiesas zemesgrāmatas nodaļas Braslavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/;

7) dzēst ierakstus Limbažu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Braslavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/II daļas 1.iedaļā par

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kolār”, reģistrācijas Nr. 45403024374,īpašuma tiesībām;

8) dzēst ierakstus Limbažu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Braslavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/II daļas 1.iedaļā par

/pers. A/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesībām;

9) piedzīt no atbildētājiem visus tiesāšanās izdevumus.

Prasībā prasītāja norāda, ka saskaņā ar ierakstiem Limbažu rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Braslavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.

/numurs B/uz 2007.gada 10.oktobra mantojuma apliecības, reģ.Nr./numurs C/, pamata, ASV pilsonei /pers. B/ (pašreizējais uzvārds /pers. B/), dzimušai

/datums/, nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /nosaukums A/kadastra Nr. /numurs A/, adrese: /adrese A/, kas sastāv no zemes gabala

27,8 ha (lauksaimniecības zeme 0,5Ha,meži 25,6 ha) (turpmāk- Nekustamais īpašums).

Prasītāja pastāvīgi dzīvo ASV. 2016.gada 1.decembrī Prasītājas pilnvarotajam pārstāvim /pers. C/piezvanīja Valsts policijas Vidzemes reģiona

pārvaldes Kriminālpolicijas Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas inspektors Jurģis Krīgers, informējot, ka,

izmantojot viltotu pilnvaru, ir pārdots Prasītājai piederošais īpašums /nosaukums A/Braslavas pagasts, Alojas novadā.

Prasītāja 2016.gada 1.un 2.septembrī nebija parakstījusi pirkuma līgumus par nekustamā īpašuma pārdošanu. Turpretī no ierakstiem Limbažu

rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Braslavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/noskaidrots, ka 2016.gada 1.un 2.septembrī

Nekustamais īpašums pārdots sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ”Kolār”, reģistrācijas Nr. 45403024374, katrā no šiem datumiem pārdodot ½

domājamo daļu no nekustamā īpašuma par naudas summu 25 000 EUR. 2016.gada 12.un 13.septembrī Nekustams īpašums pārdots /pers. A/,

personas kods /personas kods/, katrā no šiem datumiem pārdodot Nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu par naudas summu EUR 30 000,00.

2016.gada 8.decembrī Limbažu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa uz 2016.gada 2.decembra pieprasījumu nosūtīja Prasītājas pārstāvim /pers. C/

dokumentu kopijas no Nekustamā īpašuma lietas: 05.09.2016. Nostiprinājuma lūgumu, iereģ. Nr. 2909; 08.06.2016. Apostilles (Pilnvaras) norakstu ar

tulkojumu; 29.08.2016. ģenerālpilnvaras apliecinātu kopiju; 01.09.2016. Pirkuma-pārdevuma līgumu; 05.09.2016. Nostiprinājuma lūgumu, iereģistrētu

ar Nr. 2910; 02.09.2016. Pirkuma-pārdevuma līgumu; 13.09.2016. Nostiprinājuma lūgumu, iereģistrētu ar Nr. 4094; 12.09.2016. Pirkuma līgumu;

13.09.2016. Nostiprinājuma lūgumu, iereģistrētu ar Nr. 4095; 13.09.2016. Pirkuma līgumu. No minētajiem dokumentiem konstatēts, ka Nekustamo

īpašumu Prasītājas vārdā 2016.gada 1.un 2.septembrī pārdeva /pers. D/, personas kods /personas kods/, kurš rīkojās uz 2016.gada 8.jūnijā

Vašingtonas štatā izdotās pilnvaras pamata.

Prasītāja nepazīst personu vārdā /pers. D/, personas kods /personas kods/;nekad nav izdevusi viņam nekāda veida pilnvaras. Nekustams īpašums

pārdots, izmantojot viltotu pilnvaru.

Prasītājas pārstāvis vērsās ar iesniegumu Valsts policijā, lūdzot atzīt prasītāju par cietušo kriminālprocesā Nr. 11904009316. Šajā krimināllietā

procesa virzītājs J.Krīgers pieņēma lēmumu par mantas atzīšanu par iegūtu noziedzīgā ceļā, lēmumā konstatējot, ka /pers. D/ izmantoja viltotu pilnvaru, ar

kuru Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošā /pers. B/ pilnvaro viņu pārdot sev piederošo nekustamo īpašumu /nosaukums A/Braslavas pagastā, Alojas

novadā, pārdeva minēto īpašumu /pers. E/ kontrolētam uzņēmumam “Kolār”, pēc kā SIA ”Kolār” pārdeva Prasītājas īpašumu /pers. A/. 2016.gada

6.decembra lēmumā arī norādīts, ka Nekustamais īpašums uz viltotas pilnvaras pamata nelikumīgi nonācis /pers. A/ rīcībā, pēc kā uzsākta īpašumā

atrodošā meža izstrāde. Zemes īpašumā /nosaukums A/ Braslavas pagastā, Alojas novadā atrodošie kokmateriāli aptuveni 1000 m3 (atzaroti baļķi), un

pie īpašuma iebraucamā ceļa pagaidu krautuvē sakrautie kokmateriāli aptuveni 500 m3, kas izvesti no īpašuma, atzīstami par noziedzīgi iegūtu mantu.

Iepriekšminētais policijas 2016.gada 6.decembra lēmums kriminālprocesā Nr. 11904009316 arī pierāda, ka 2016.gada 8.jūnija pilnvara, uz kuras

pamata /pers. D/ pārdeva Prasītājai piederošo Nekustamo īpašumu, ir viltota un, ka Nekustams īpašums nelikumīgi pārdots uz viltotas pilnvaras pamata.

2016.gada 8.jūnija pilnvaras viltojumu apliecina arī šādi apstākļi: 1. Pilnvaras izdošanas vieta norādīta KING apgabals Vašingtonas štatā, ASV.

Prasītāja dzīvo Lorton pilsētā Virdžīnijas štatā, ASV, kas ir aptuveni 4 500 kilometru attālumā no 2016.gada 8.jūnija pilnvaras izdošanas vietas. 2. Pat

vizuāli salīdzinot Prasītājas parakstu 2014.gada 16.oktobrī /pers. C/ izdotajā pilnvarā ar parakstu 2016.gada 8.jūnija pilnvarā, ir redzams, ka tie ir

nepārprotami atšķirīgi.

2016.gada 8.jūnija pilnvaras viltošana Civillikuma 1415.panta izpratnē vērtējama kā neatļauta darbība, kuras mērķis ir pretējs labiem tikumiem.

2016.gada 8.jūnija pilnvara atzīstama par spēkā neesošu no tās izdošanas brīža.

Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma pārdošana notikusi, viltojot Prasītājas pilnvaru, jo patiesībā Prasītāja šādu pilnvaru nav izdevusi, 2016.gada

1.un 2.septembra Nekustamā īpašuma pirkuma - pārdevuma līgumi atzīstami par spēkā neesošiem, jo tajos iztrūkst viens no tiesiska darījuma sastāva

pamatelementiem - darījuma dalībnieka (pārdevēja) gribas izteikums. No Civillikuma 1515., 1518. pantu normām izriet, ka līgums, kuru atvietojamā

vārdā noslēdza persona, kurai nav bijušas tiesības pārstāvēt atvietojamo, pēdējam nav saistošs.

Saskaņā ar Civillikuma 1480.pantu, korroborācija nenovērš darījuma iekšējos trūkumus, un akts, kas nav spēkā pēc sava satura, neiegūst ar to

nekādu spēku. Juridiskajā literatūrā minēts, ka Civillikuma 1480.panta normas teksts norāda uz to, ka pat ieraksta izdarīšana zemesgrāmatā nevar

pārnest īpašuma tiesības, ja pats darījums ir bijis spēkā neesošs. Ņemot vērā minēto, 2016.gada 1.un 2.septembra Nekustamā īpašuma pirkuma-

pārdevuma līgumu korroborācijas fakts neizslēdz Prasītājai iespēju apstrīdēt šos līgumus, uz kuru pamata izdarīts zemesgrāmatu ieraksts, un prasīt

attiecīgo zemesgrāmatu ierakstu izlabošanu.

Juridiskajā literatūrā skaidrots, ka labticīgas personas aizsardzība nedarbojas gadījumos, kad tā saņem noziedzīgā ceļā iegūtu lietu. Likums

expressis verbis paredz šādu noteikumu ieilguma institūta regulējumā (Civillikuma 1003.pants).Ņemot vērā, ka ieilgums un zemesgrāmatas publiskas

ticamības princips pilda vienu un to pašu funkciju: nodrošina īpašuma tiesību pāreju labticīgai personai, neraugoties uz nodošanas tiesiskā pamata

trūkumu, un, ka īpašuma iegūšanai ieilguma ceļā likums izvirza stingrākas prasības (desmit gadus nepārtraukts nekustamā īpašuma valdījums labā ticībā)

nekā īpašuma iegūšanai no zemesgrāmatā neierakstīta neīpašnieka (pamatota paļaušanās zemesgrāmatas ierakstam), var uzskatīt, ka Civillikuma

1003.pants pēc analoģijas piemērojams arī gadījumos, kad labticīgs ieguvējs saņem lietu no neīpašnieka.

Ņemot vērā, ka SIA ”KOLĀR” ieguva Prasītājai piederošo Nekustamo īpašumu noziedzīgā ceļā, kas pierādīts ar 2016.gada 6.decembra VP

lēmumu, nav nozīmes, vai atbildētājs /pers. A/ ir bijis labticīgs.

Prasītājas ieskatā par to, ka 2016.gada 12.un 13.septembra pirkuma līgumi nav noslēgti labā ticībā, liecina vairāki apstākļi. Pirmkārt, no

Zemesgrāmatas nodalījuma noraksta redzams, ka SIA ”KOLĀR” īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā 2016.gada 12.septembrī, un tajā pašā

dienā SIA ”KOLĀR” noslēdz pirkuma līgumu par Nekustamā īpašuma ½ domājamās daļas pārdošanu /pers. A/. Otrkārt, par Nekustamā īpašuma

pārdošanu starp SIA ”KOLĀR” un /pers. A/ noslēgti divi pirkuma līgumi, katrs par ½ domājamo daļu, kas nepārprotami ir darīts ar nolūku - apiet

pašvaldības pirmpirkuma tiesības un paātrināt /pers. A/ īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Treškārt, /pers. A/ nekavējoties pēc Nekustamā

īpašuma iegūšanas uzsāka Nekustamajā īpašumā esoša meža izstrādi. Valsts meža dienesta 2016.gada 13.decembra atbilde pierāda, ka jau 2016.gada

26.oktobrī izsniegti apliecinājumi koku ciršanai Nekustamajā īpašumā, bet Valsts policijas 2016.gada 6.decembra lēmums pierāda, ka 2016.gada

6.decembrī izcirsti koki vismaz 1500 m3 apmērā.

Ir pamats 2016.gada 12.un 13.septembra pirkuma līgumu atzīšanai par spēkā neesošiem un Prasītāja tiesīga atprasīt Nekustamo īpašumu no

atbildētāja /pers. A/ ar īpašuma prasību saskaņā ar Civillikuma 1041.un 1044.pantu.

Kauzalitātes principa dēļ reizē ar darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, zūd tiesiskais pamats zemesgrāmatu ierakstam, līdz ar to Prasītāja var prasīt

attiecīgā nostiprinājuma izlabošanu, dzēšot atbildētāju īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu Braslavas pagasta Zemesgrāmatas nodalījumā Nr.

/numurs B/.

Atbildētājs/pers. A/ rakstveida paskaidrojumā, atsaucoties uz Civillikuma 927., 994., 1480.pantu, Zemesgrāmatu likuma 1.pantu, vairākiem LR

Augstākās tiesas Senāta spriedumiem 2004.gada 3.novembra Nr. SKC-614, 2012.gada 18.04. Nr.SKC-136/2012, 2010.gada 7.aprīļa Nr. SKC-

74/2010, 2009.gada 28.janvāra lieta Nr. SKC-2/2009, 2009.gada 23.septembra Nr.SKC-160/2009; 2010.gada 10.marta Nr. SKC-52/2010,

2010.gada 21.aprīļa Nr.SKC-105/2010, 2011.gada 11.maija Nr. SKC-189/2011, 2011.gada 23.novembra Nr. SKC-412/2011, 2012.gada 25.aprīļa

Nr. SKC-257/2012, lūdz pilnā apmērā noraidīt /pers. B/ prasību. 2016.gada 12.septembrī Atbildētājs uz pirkuma līguma pamata iegādājās no SIA

“KOLĀR” vienu otro domājamo daļu no īpašuma ar adresi /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/, un sastāv no zemes gabala ar kopējo platību 27,8

ha. 2016.gada 13.septembrī Atbildētājs uz pirkuma līguma pamata iegādājās atlikušo vienu otro domājamo daļu no Nekustamā īpašuma. Pirms minēto

pirkuma līgumu noslēgšanas Atbildētājs pārliecinājās par zemesgrāmatā reģistrētām pārdevēja SIA “KOLĀR” īpašuma tiesībām uz Nekustamo īpašumu.

Kopējā pirkuma summa saskaņā ar noslēgtajiem pirkuma līgumiem ir EUR 60 000, kuru Atbildētājs samaksāja SIA “KOLĀR” pilnā apmērā.

Pamatojoties uz minētajiem pirkuma līgumiem, Atbildētāja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu tika nostiprinātas zemesgrāmatā attiecībā uz 1/2

domājamo daļu no Nekustamā īpašuma 2016.gada 19.septembrī (žurnāla Nr./numurs C/); un attiecībā uz otru 1/2 domājamo daļu no Nekustamā

īpašuma 2016.gada 21.septembrī (žurnāla nr./numurs D/). Atbildētājs nesatika SIA “KOLĀR” pārstāvjus darījuma saistībā. SIA “KOLĀR” pilnvaroto

personu /pers. E/, kurš atbildētāja SIA “KOLĀR” vārdā parakstījis Nekustamā īpašuma pirkuma līgumus, Atbildētājs satika uz brīdi pie zvērināta notāra,

lai parakstītu nostiprinājuma lūgumus Nekustama īpašuma tiesību reģistrācijai uz Atbildētāja vārda. Nekustamo īpašumu /pers. A/ piedāvāja iegādāties

starpnieks, kurš gadiem piedāvā Atbildētājam īpašumus mežizstrādes darbu veikšanai.

/pers. A/ kā SIA /nosaukums/reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, dalībnieks un valdes loceklis pirms Nekustamā īpašuma iegādes bez liekiem

starpgadījumiem iegādājās no SIA “KOLĀR” citu nekustamo īpašumu, kuram tāpat zemesgrāmatā nebija reģistrēti aizliegumi un apgrūtinājumi. /pers. A/

paļāvies, ka no SIA “KOLĀR” Nekustamo īpašumu iegādāties ir droši. Nekustamo īpašumu Atbildētājs iegādājies, lai veiktu mežizstrādes darbus, kas ir

Atbildētāja ilggadēja nodarbošanās. Pirms Nekustamā īpašuma pirkuma Atbildētājs devās to apskatīt, kur uz vietas pārliecinājās, ka Nekustams īpašums

atbilst iegādes mērķim, tajā var īstenot mežizstrādi, ko arī apliecina Atbildētājam vēlāk izsniegtie ciršanas apliecinājumi. Atbildētājam nevienu brīdi

neradās šaubas, ka SIA “KOLĀR” nebūtu Nekustamā īpašuma īpašnieks, jo Pirkuma līguma parakstīšanas dienā SIA “KOLĀR” bija reģistrēts

zemesgrāmatā kā Nekustamā īpašuma īpašnieks, un uz Nekustamo īpašumu nebija reģistrēti aizliegumi vai apgrūtinājumi. Ievērojot Civillikuma 927.,

994.panta pirmo daļu, Zemesgrāmatu likuma 1.pantu, Zemesgrāmatu pozitīvā funkcija nozīmē, ka viss, kas atzīmēts zemesgrāmatās (īpašuma tiesiskais

stāvoklis, zemes grāmatu saturs) ir absolūti ticams (negrozāms) attiecībā uz trešajām labticīgām personām, kaut arī ierakstījums būtu bijis netiesisks.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka lietu tiesību uz nekustamu lietu labticīga ieguvēja aizsardzība izriet no Civillikuma 994.panta pirmajā daļā paredzētās nekustamā

īpašuma piederības prezumpcijas un Zemesgrāmatu likuma 1.pantā ietvertā zemesgrāmatu publiskās ticamības principa, kas vērsts uz trešo personu

aizsardzību. Uz /pers. A/ labticību norāda apstākļi: Atbildētājs ieguvis Nekustamo īpašumu no atbildētāja SIA “KOLĀR”, kas pirkuma līgumu

noslēgšanas brīdī bijis reģistrēts kā Nekustamā īpašuma īpašnieks; pirkuma brīdī uz Nekustamo īpašumu zemesgrāmatā nebija reģistrēti nekādi aizliegumi

vai apgrūtinājumi; Atbildētājs apliecina, ka pirms minēto pirkuma - pārdevumu līgumu un nostiprinājuma lūgumu parakstīšanas Atbildētājam nav bijusi

nekāda saistība ar atbildētāju SIA ”KOLĀR” un ar šo sabiedrību saistītām personām; Atbildētājs godprātīgi iegādājies Nekustamo īpašumu no SIA

“KOLĀR” par gandrīz desmit reizes lielāku summu kā Valsts zemes dienesta 2017.gadā noteiktā Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība; iegūstot

īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu; Atbildētājs nav veicis nekādas neatļautas darbības, lai nebūtu jāievēro zemesgrāmatu publiskās ticamības un

labticīga ieguvēja aizsardzības princips. Nolemjot iegādāties Nekustamā īpašumu, 2016.gada 12.septembrī, pirms pirkuma līguma parakstīšanas,

Atbildētājs pārliecinājās, ka zemesgrāmatā ir reģistrētas atbildētāja SIA ”KOLĀR” īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu. Nekustamā īpašuma

iegādāšanās daļās nevar liecināt par Atbildētāja nelabticību. Ņemot vērā, ka par labticīgu ieguvēju atzīstama persona, kura nav zinājusi vai kurai nav

vajadzējis zināt par lietas faktisko statusu, kas ir būtisks moments labticīguma noteikšanai, Nekustamā īpašuma iegāde domājamajās daļās kā plaši

izplatīts darījumu veids neattiecas uz šiem minētajiem un izvērtējamiem apstākļiem labticīguma noskaidrošanai. LR AT Senāts spriedumos vairākkārt

paudis uzskatu, ka, atzīstot par spēkā neesošu pirmo darījumu, nevar izdarīt vispārinātu secinājumu, ka pilnīgi visi turpmākie darījumi ar šo īpašumu

neapšaubāmi ir spēkā neesoši, nepētot, vai to dalībnieki ir labticīgi vai ļaunticīgi, jo gadījumā, ja īpašnieks ir labticīgs ieguvējs, attiecībā uz viņu

piemērojams labticīga ieguvēja aizsardzības princips. Atbildētājs atzīstams par Nekustamā īpašuma labticīgu ieguvēju, kas nav zinājis un, kam no lietā

minētajiem apstākļiem nav vajadzējis un nav bijusi iespēja zināt par lietas faktisko statusu, un pret kuru ir piemērojama labticīga ieguvēja aizsardzība

atbilstoši Civillikuma 1480.panta pirmajā daļā noteiktajam principam, ka korroborācijas sekas ir lietu tiesības piešķiršana ieguvējam, tā, ka minētā

korroborācija šajā ziņā pilnīgi nodrošina dalībniekus, kaut arī tā būtu notikusi nepareizi, jo par kļūdām atbild vienīgi zemes grāmatu nodaļa. Judikatūrā un

doktrīnā pamatoti par pareizu ir atzīts pirmskara tiesu praksē dotais šīs normas iztulkojums, proti, ka pirmais teikums attiecas uz visiem tiem, kuri,

nebūdami nederīgā darījuma dalībnieki un nekā nezinādami par tā iekšējiem trūkumiem, spiesti paļauties uz zemesgrāmatā atrodamajām ziņām, bet otrais

teikums turpretim attiecas uz pašiem darījuma dalībniekiem. Vērtējot šo tiesisko attiecību no saistību tiesību viedokļa, darījums, kurā ir iekšēji trūkumi, ir

anulējams, bet darījums, kam šādu trūkumu nav un kura dalībnieks nav vainojams pie tā, ka ieguvis pēc šī darījuma nekustamo īpašumu, ko uz pilnīgi cita

- spēkā neesoša darījuma pamata - zaudējis “īstais īpašnieks”, nevar uzņemties nekādu atbildību par šī, no viņa viedokļa, pilnīgi cita, trešo personu

noslēgta darījuma spēkā neesamības sekām. Tādējādi, ja atsavināšanas darījumam ir trūkumi, zemesgrāmatu akts neatspoguļo patieso juridisko situāciju.

Ņemot vērā šī akta publisko raksturu, attiecībā pret trešajām personām ieraksts zemesgrāmatā ir saistošs neatkarīgi no tā satura atbilstības patiesajam

tiesisko attiecību raksturam. Iestājas Civillikuma 994.panta rezultāts - ieguvējam jāatzīst par spēkā esošu ar šo nekustamo īpašumu saistībā tās personas

darbība, kura pēc zemesgrāmatas apzīmēta par šā īpašuma īpašnieku. Civillikuma 1480.panta pirmajā daļā minētais princips tieši aizsargā Atbildētāja kā

labticīgas trešās personas tiesības.

Civillikuma 1041. un 1044.pantos teikts, ka īpašnieks var atprasīt savu lietu ar īpašuma prasību no jebkura trešā valdītāja, bet šādu īpašnieka

“tiesību”, kā norādīts iepriekš, saskaņā ar doktrīnu un judikatūru ierobežo labticīgas trešās personas aizsardzības princips. Īpašuma iegūšana ar ieilgumu ir

pilnīgi cits tiesību instruments, bet konkrētajā gadījumā Atbildētājs iegādājās zemesgrāmatā reģistrēta īpašnieka īpašumu par konkrētu pirkuma maksu,

kuru ir pilnā apmērā ir samaksājis, nevis ieguvis īpašumu ar ieilgumu.

Judikatūrā labticīgas trešās personas aizsardzības princips ir piemērots arī gadījumos, kad nekustamo īpašumu īpašnieks ir zaudējis noziedzīga

nodarījuma ceļā.

Atbildētājs nav veicis nekādas neatļautas darbības, iegādājoties no atbildētāja SIA “KOLĀR” Nekustamo īpašumu, un nevar uzņemties atbildību

par pilnīgi cita, trešo personu noslēgta darījuma spēkā neesamības sekām. Nav nekāda tiesiska pamata atzīt starp Atbildētāju un atbildētāju SIA

“KOLĀR” noslēgtos Nekustamā īpašuma pirkuma līgumus par spēkā neesošiem, labot zemesgrāmatas ierakstus attiecībā uz Atbildētāju un neatzīt

Atbildētāja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu.

Atbildētājs - sabiedrība ar ierobežotu atbildību “KOLĀR”, nav iesniegusi rakstveida paskaidrojumus par prasības pieteikumu.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve pilnā apmērā uzturēja prasību saskaņā ar prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem. Iesniedza rakstveida

paskaidrojumus, kurus nolasīja tiesas sēdē. Paskaidrojumi pievienoti tiesas sēdes protokolam atbilstoši Civilprocesa likuma 166.pantam. Papildus

paskaidroja, ka Prasītāja dzīvo ASV, un rīcībai ar savu īpašumu /nosaukums A/ Braslavas pagastā, Alojas novadā, bija pilnvarojusi /pers. C/. Ne

Prasītāja, nedz /pers. C/ nepazīst /pers. D/ un nekad nav pilnvarojuši šo personu rīkoties ar Nekustamo īpašumu/nosaukums A/2016.gada 8.jūnijā /pers.

D/ izsniegtajā pilnvarā nepārprotami redzams prasītājas paraksta viltojums. No Prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem secināms, ka ar nekustamā

īpašuma stāvokli /pers. A/ iepazinās tad, kad īpašums vairs nepiederēja SIA ”KOLĀR”, bet nav veicis darbības, lai pārliecinātos par nekustamā īpašuma

piederību. Pirms pirkuma līguma noslēgšanas viņš neieskatījās Zemesgrāmatā. Uz /pers. A/ nav attiecināms zemesgrāmatas publiskās ticamības princips.

/pers. A/ pārstāves informācija par Atbildētāja labticību ar pierādījumiem nav apstiprinājusies. Tiesu prakse attiecībā par labticīgumu nav viennozīmīga.

LR Satversmes tiesas 2017.gada 8.marta spriedumā, kas saistošs arī izskatāmajā civillietā, Satversmes tiesa analizējusi Civillikuma 994.panta pirmo daļu,

atzīstot, ka izņēmums no labticīga ieguvēja aizsardzības principa pieļaujams, ja tiesisko attiecību pamatā ir noziedzīgs nodarījums. Nekustamā

īpašuma/nosaukums A/ atsavināšana saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Kriminālprocess un civilprocess pie vieniem un tiem pašiem apstākļiem nav

atdalāmi. Liecinieks/pers. F/ nespēja sniegt paskaidrojumus par starpniecību, bet liecībā atzina, ka nebija starpnieks, tikai nodeva informāciju par

īpašumu. /pers. A/ komunicēja ar SIA ”KOLĀR”, un starp abiem ir tieša saistība. Atbildētājam nav Civilprocesa likuma 104.panta pirmajai daļai

atbilstošu pierādījumu, ka /pers. A/ iepriekš saņēmis paziņojumu par SIA ”KOLĀR” īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu. 2017.gada 22.marta

Vidzemes RPP vēstulē norādīts, ka kriminālprocess satur ziņas par /pers. F/ un /pers. A/ savstarpējo saistību un ar SIA ”KOLĀR”. Tāpat vēstules

2.punktā atzīts, ka darījums ar/nosaukums A/ ir aizdomīgs darījums. Prasītāja nav saņēmusi naudu par strīdus nekustamā īpašuma pārdošanu. Prasība

apmierināma pilnā apmērā.

Atbildētāja/pers. A/ pārstāve prasību neatzina, lūdza pilnā apmērā noraidīt. Uzturēja rakstveida paskaidrojumos izteiktos Atbildētāja iebildumus.

Atsaucās uz AT Senāta spriedumos 2004.gada 30.novembra, SKC-11/2010, 2012.gada 25.04.SKC-257/12, Civillikuma 1480.panta pirmo daļu.

Paskaidroja, ka Atbildētājs ilgus gadus nodarbojas ar mežizstrādi, šajā nolūkā 2016.gada 12.un 13.septembrī iegādājās no SIA ”KOLĀR”

zemesgrāmatā reģistrētu nekustamo īpašumu/nosaukums A/pārdevējam samaksāja pirkuma maksu EUR 60 000, un atbilstoši Civillikuma 994.pantam ir

nekustamā īpašuma īpašnieks. Informāciju par īpašumu Atbildētājs saņēma no sava sadarbības partnera /pers. F/. /pers. A/ ir labticīga persona, kuram

bija tiesība paļauties uz zemesgrāmatas ierakstu patiesumu, un nevar atbildēt par citu darījumu trūkumiem, kurus nav slēdzis. Atbildētājam, kuru aizsargā

likums, nav bijis jāzina par kādiem nekustamā īpašuma iegādes šķēršļiem. /pers. A/ darbībās konstatējamas trīs labticīgumu pazīmes: zemesgrāmatā

reģistrēta īpašuma iegādāšanās no Nekustama īpašuma īpašnieka SIA ”KOLĀR”; iegādāšanās brīdī Nekustamam īpašumam zemesgrāmatā nebija

reģistrēti aizliegumi; pirms pirkuma - pārdevuma līgumu un nostiprinājuma lūgumu parakstīšanas Atbildētājam nebija saistības ar SIA ”KOLĀR” un ar šo

sabiedrību saistītām personām, kā vien, parakstot pirkuma dokumentus. /pers. A/ veica pilnu pirkuma maksas samaksu. Lietā nav pierādījumu par /pers.

A/ veiktām darbībām, kas liecinātu par viņa nelabticīgumu. Prasītājs neapgalvo, ka /pers. A/ būtu veicis kādas prettiesiskas darbības. /pers. A/ par

īpašumu pārliecinājās LURSOFT datu bāzē. Zemesgrāmatā ielūkojās arī zvērināts notārs, gatavojot nostiprinājuma lūgumus, un zemesgrāmatu tiesnesis.

Tāpēc nav pamata apgalvot, ka atbildētājs zemesgrāmatā nepārliecinājās par īpašuma piederību.

Izskatāmajā lietā nav piemērojamas Satversmes tiesas 2017.gada 8.marta sprieduma atziņas, kuras izteiktas par kriminālprocesu.

Pārstāve pieļāva iespēju, ka varētu būt noticis 2016.gada 8.jūnija pilnvaras viltojums, kuru /pers. A/ grūti komentēt. Kriminālprocesā /pers. A/ ir

liecinieka statuss, un uzdoti vien jautājumi par pārdošanu, bet ne par pilnvaru.

SIA “KOLĀR” pārstāvis uz tiesas sēdi atkārtoti nav ieradies, lai gan par neierašanos uz tiesas sēdi 2017.gada 9.martā SIA “KOLĀR” sodīts ar

naudas sodu EUR 30 apmērā (lietas 92.-93.lapa). Saskaņā ar Pavēstu uzziņu, tiesas pavēste nosūtīta 09.03.2017. uz SIA “KOLĀR” juridisko adresi

Smilšu iela 26-10, Viesīte, Viesītes novads, LV-5237 (lietas 96.lapa). Par neierašanās iemesliem SIA ”KOLĀR” nav paziņojusi, nav lūgusi atlikt ietas

izskatīšanu. Lieta izskatāma bez SIA ”KOLĀR” pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.

MOTĪVU DAĻA

Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, liecinieka /pers. F/ liecību, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma.

Limbažu rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Braslavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/u z 2007.gada 10.oktobra mantojuma

apliecības, reģ.Nr./apliecības nunurs/, pamata, /pers. B/ (pašreizējais uzvārds/pers. B/), dzimušai /datums/, nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo

īpašumu /nosaukums A/kadastra Nr. /numurs A/, adrese: /adrese A/, kas sastāv no zemes gabala 27,8 ha (lauksaimniecības zeme 0,5Ha,meži 25,6 ha), ko

apliecina zemesgrāmatas nodalījuma datorizdruka (lietas 18.-20.lapa). No ierakstiem zemesgrāmatā redzams, ka pamatojoties uz pirkuma līgumiem, kas

datēti ar 2016.gada 1. un 2.septembri, Nekustamais īpašums pārdots sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ”Kolār”, reģistrācijas Nr. 45403024374, katrā no šiem

datumiem atsavinot ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma par naudas summu 25 000 EUR, un izbeidzot Prasītājas īpašuma tiesību. 2016.gada 12.un

13.septembrī Nekustams īpašums tālāk pārdots Atbildētājam/pers. A/, personas kods /personas kods/, katrā no šiem datumiem atsavinot Nekustamā īpašuma

½ domājamo daļu par naudas summu EUR 30 000,00.

Prasītāja prasībā norāda, ka nekad nav pilnvarojusi /pers. D/, personas kods /personas kods/, rīcībai ar Nekustamo īpašumu /nosaukums A/nav

izdevusi viņam nekāda veida pilnvaras. Vašingtonas štats, kurā it kā sastādīta pilnvara, atrodas 4500 km attālumā no prasītājas dzīvesvietas; 2016.gada

8.jūnijā prasītājas vārdā sastādītā, /pers. D/ izdotā pilnvara ir viltojums. Par Nekustamā īpašuma pārdošanu, izmantojot viltotu pilnvaru, ziņas iegūtas,

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas ierosinātā

kriminālprocesā. Prasītāja šo informāciju saņēma 2016.gada 1.decembrī. Prasītājas pārstāvis /pers. C/ iesniedza iesniegumu Valsts policijai par /pers. B/

atzīšanu par cietušo kriminālprocesā Nr. 11904009316.

Vērtējot prasītājas iesniegtos pierādījumus - no Zemesgrāmatas nodaļas saņemtos dokumentus: 05.09.2016. Nostiprinājuma lūguma Nr. 2909;

08.06.2016. Apostilles (Pilnvaras) norakstu ar tulkojumu; 29.08.2016. ģenerālpilnvaras apliecinātas kopijas; 01.09.2016. Pirkuma-pārdevuma līgumu;

05.09.2016. Nostiprinājuma lūgumu Nr. 2910; 02.09.2016. Pirkuma-pārdevuma līgumu; 13.09.2016. Nostiprinājuma lūgumu, Nr. 4094; 12.09.2016.

Pirkuma līgumu; 13.09.2016. Nostiprinājuma lūgumu, Nr. 4095; 13.09.2016. Pirkuma līguma kopijas (lietas 21.-42.lapa), tiesa secina, ka Nekustamo

īpašumu /pers. B/ vārdā 2016.gada 1.un 2.septembrī sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “KOLĀR”, ir pārdevis /pers. D/, personas kods /personas

kods/.

Kriminālprocesā Nr.11904009316 procesa virzītājs J.Krīgers, 2016.gada 6.decembra Lēmumā par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu atzinis,

ka /pers. D/, izmantoja viltotu pilnvaru, ar kuru Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošā /pers. B/ pilnvaro viņu pārdot sev piederošo nekustamo īpašumu

/nosaukums A/Braslavas pagastā, Alojas novadā, 2016.gada 12.septembrī pārdeva /pers. B/ minēto īpašumu /pers. E/ kontrolētam uzņēmumam

“Kolār”, reģistrācijas Nr. 45403024374, pēc kā 2016.gada 12.septembrī SIA ”Kolār” pārdeva /pers. B/ īpašumu /pers. A/, personas kods /personas

kods/. Nekustamais īpašums uz viltotas pilnvaras pamata nelikumīgi nonācis /pers. A/ rīcībā, pēc kā uzsākta īpašumā atrodošā meža izstrāde. Līdz ar to

zemes īpašuma/nosaukums A/” Braslavas pagastā, Alojas novadā, un tajā atrodošie kokmateriāli aptuveni 1000 m3 (atzaroti baļķi), pie īpašuma

iebraucamā ceļa pagaidu krautuvē sakrautie kokmateriāli aptuveni 500 m3, kas izvesti no īpašuma, atzīstami par noziedzīgi iegūtu mantu (lietas 43.-

44.lapa).

Atbildētāja/pers. A/ pārstāve sniedzot paskaidrojumus tiesas sēdē, nenoliedza faktu, ka 2016.gada 8.jūnijā Vašingtonas štatā /pers. D/ izsniegtā

pilnvara ir viltota.

Pilnvaras viltojumu nav apstrīdējusi arī SIA ”Kolār”. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Līdz ar to tiesai nav nekādu šaubu, ka 2016.gada 8.jūnijā Vašingtonas štatā sastādītā pilnvara (lietas

22.-27.lapa), kuru prasītāja nekad nav izdevusi, ir absolūts viltojums.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka darījumu slēgšanā par /pers. B/ piederošā Nekustama īpašuma /nosaukums A/ pārdošanu

2016.gada septembrī, izmantota viltota pilnvara, kas iepriekšminēto iemeslu dēļ ir atzīstama par spēkā neesošu no tās noslēgšanas brīža.

No zemesgrāmatas informācijas par īpašumu /nosaukums A/ Braslavas pagastā, Alojas novadā (lietas 18.-20.lapa) redzams, ka Limbažu rajona

tiesas zemesgrāmatā Braslavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/, ar kadastra Nr. /numurs A/, 08.09.2016. un 12.09.2016. reģistrētas

SIA ”KOLĀR” īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļām (lietas 18.-20.lapa). Īpašuma tiesību reģistrācijas pamats norādīts 2016.gada

1.septembra pirkuma - pārdevuma līgums un 2016.gada 2.sepetmbra pirkuma - pārdevuma līgums.

Savukārt, 12.09.2016. un 13.09.2016 starp atbildētājiem SIA ”KOLĀR” un /pers. A/ noslēgti Pirkuma līgumi par nekustama īpašuma /nosaukums

A/ daļu atsavināšanu /pers. A/.

Vērtējot 2016.gada 1.un 2.septembrī noslēgtos pirkuma līgumus par nekustamā īpašuma /Nosaukums A/, Braslavas pagastā, Alojas novadā, daļu

pārdošanu SIA ”KOLĀR”, kurus prasītājas vārdā slēdzis /pers. D/ ar SIA ”KOLĀR”, un nostiprinājuma lūgumus (lietas 30.-37.lapa), par īpašuma

/Nosaukums A/ domājamo daļu nostiprināšanu uz pircēja SIA ”KOLĀR vārda, tiesa uzskata, ka šie līgumi atzīstami par spēkā neesošiem, jo noslēgti,

izmantojot viltotu 1996.gada 8.jūnija pilnvaru, kuru /pers. B/ nekad nav izdevusi (lietas 22.-27.lapa)

Tiesa atzīst, ka viltota pilnvara ir pamats, lai atceltu arī visus turpmākos darījumus, kuru mērķis saskaņā ar lietas apstākļiem, bijis nelikumīgi tālāk

atsavināt prasītājai piederošo īpašumu.

Tā kā nekustama īpašuma /Nosaukums A/ atsavināšana 2016.gada 1.un 2.septembrī notikusi, izmantojot viltotu 2016.gada 8.jūnija pilnvaru, kura

spriedumā tiek atzīta par spēkā neesošu, tad atzīstama par nelikumīgu īpašuma tālāka atsavināšana ar 12.09.2016. un 13.09.2016. starp SIA ”KOLĀR”

un /pers. A/ noslēgtiem Pirkuma līgumiem par nekustama īpašuma/nosaukums A/ daļu atsavināšanu /pers. A/ (lietas 38., 42., 35.-37., 39.-41.lapa).

Civillikuma 1415.pantā teikts, ka neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta

uz to, lai apietu likumu, nevar būt par darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā. Uz viltotas 2016.gada 8.jūnija pilnvaras pamata slēgta, /pers. D/ un

SIA ”KOLĀR” faktiski nepiederoša Nekustama īpašuma /Nosaukums A/ domājamo daļu atsavināšana 1.un 2.septembrī un 12.un 13.septembrī, kā

rezultātā Nekustama īpašuma tiesības zemesgrāmatā tika nostiprinātas /pers. A/, ir vērtējama kā neatļauta un nepieklājīga darbība. No visiem lietas

materiāliem redzams, ka darījumi slēgti ar nolūku - izkrāpt Nekustamo īpašumu no prasītājas, ko apstiprina kriminālprocesā notiekošā izmeklēšana par

Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, 275.panta otrajā daļā paredzētu noziegumu izdarīšanu.

Līdz ar to augstākminētie 2016.gada 1., 2., 12.un 13.septembra pirkuma līgumi par nekustamā īpašuma /nosaukums A/atsavināšanu nav spēkā no

to noslēgšanas brīža, un Nekustama īpašuma tiesības atjaunojamas tā likumīgajai īpašniecei /pers. B/.

Saskaņā ar prasītājas paskaidrojumiem, kriminālprocesā vēl notiek izmeklēšana, ir aizdomās turētie, bet nav pieņemts notiesājošs tiesas spriedums

par personu noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar īpašumu /nosaukums A/

Vienlaicīgi izskatāmajā civillietā pie konstatētajiem apstākļiem tiesai nav pamata apšaubīt faktu, ka SIA ”KOLĀR” īpašuma tiesība uz nekustamo

īpašumu/nosaukums A/ daļām Limbažu rajona tiesas zemesgrāmatā 08.09.2016. u n 12.09.2016. tika ierakstīta pretlikumīgi, izmantojot viltotus

dokumentus, kas ir noziedzīgs nodarījums, ko pēc būtības jau 2016.gada 6.decembra lēmumā apstiprinājis procesa virzītājs, atzīstot Nekustamu

īpašumu /nosaukums A/ par noziedzīgi iegūtu mantu. 2016.gada 5.decembrī zemesgrāmatā reģistrēta atzīme – aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt un

apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 361.pantu (zemesgrāmatas nodalījuma datorizdruka; lietas 19.lapa).

Tiesa no lietas apstākļiem kopsakarā uzskata, ka /pers. A/ īpašuma tiesību nostiprināšana Zemesgrāmatā uz Nekustamu īpašumu /nosaukums A/

daļām 12.09.2016. un 21.09.2016. (lietas 18.-20.lapa), pamatojoties uz 12.un 13.septembrī starp SIA ”Kolār” un /pers. A/ slēgtu pirkuma līgumu

pamata, kuri tiek atzīti par spēkā neesošiem no to noslēgšanas brīža; Pirkuma maksas EUR 60 000 samaksa SIA ”Kolār” labā par īpašumu (lietas

72.lapa), trīs ciršanas apliecinājuma saņemšana Ziemeļvidzemes virsmežniecībā/nosaukums A/meža izstrādei, (lietas 76.-78.lapa), un apgalvojumi par

pārdevēju - SIA ”Kolār” kā uzticamu darījuma partneri nenozīmē, ka Atbildētājs tāpēc būtu negrozāmi ieguvis īpašuma tiesības uz līgumu priekšmetu.

Saskaņā ar Civillikuma 1480.pantu, korroborācija zemesgrāmatā nenovērš darījuma iekšējos trūkumus, un akts, kas nav spēkā pēc sava satura,

neiegūst ar to nekādu spēku. Juridiskajā literatūrā minēts, ka Civillikuma 1480.panta normas teksts norāda uz to, ka pat ieraksta izdarīšana

zemesgrāmatā nevar pārnest īpašuma tiesības, ja pats darījums ir bijis spēkā neesošs. Korroborācijas fakts neizslēdz Prasītājai iespēju apstrīdēt šos

līgumus, uz kuru pamata izdarīts zemesgrāmatu ieraksts, un prasīt attiecīgo zemesgrāmatu ierakstu izlabošanu.

Pretēji /pers. A/ iebildumiem tiesa atzīst, ka īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kolār” un pēc tam uz /pers. A/

vārda tika nostiprinātas bez Prasītājas gribas izpauduma, izmantojot viltotus dokumentus, tātad, pretlikumīgi, ko apliecina kriminālprocesa veikšana.

Faktu, ka par pamatu Nekustama īpašuma tiesību nostiprināšanai Zemesgrāmatā /pers. A/ ir /pers. B/ vārdā sastādīta viltota pilnvara, Atbildētāji nav

apstrīdējuši.

Tiesa uzskata par nepamatotiem /pers. A/ apgalvojumus par viņa labticīgumu, līdzšinējās tiesu prakses stabilitāti, kura vērsta uz labticīga ieguvēja

aizsardzību. Atbildētāja norādītie Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumi (to skaitā - 2004.gada 03.novembra spriedums lietā Nr. SKC-

614), nav attiecināmi uz izskatāmo lietu Nr. C21021317, jo ir par citiem faktiskajiem apstākļiem.

Tajā pat laikā 2005.gada 26.janvāra spriedumā Nr. SKC-47 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts konstatējis, ka nekustamā īpašuma

atsavināšana, viltojot prasītāja pilnvaru, kura vispār nav izdota, ir likumīgs pamats, lai, pamatojoties uz Civillikuma 1041. un 1044.pantu, atceltu visus

sekojošos darījumus, kuru mērķis bija nelikumīgi atsavināt prasītājam piederošo nekustamo īpašumu. Šādu darījumu priekšmets ir neatļauta un

nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs likumiem un labiem tikumiem un ir vērsta uz to, lai apietu likumu (Civillikuma 1415.pants). Šādi darījumi

nevar palikt spēkā arī tad, kad ieguvējs pēc pēdējā pirkuma līguma ir labticīgs. Civillikuma 1041.pants uzliek tiesai pienākumu aizsargāt īpašnieka tiesības

uz viņam piederošo nekustamo īpašumu. Īpašnieka tiesība atprasīt lietu no jebkura trešā valdītāja ir primāra, un tā piešķir prasītājam tiesības prasīt sava

prettiesiski zaudētā valdījuma atjaunošanu. Tam par šķērsli nevar būt apstāklis, ka atbildētāja ir labticīga ieguvēja (LR AT Senāta Civillietu departamenta

spriedumi un lēmumi,2005.gads” (TNA, Rīga, 2006.gads, lietas 87.-90.lapa).

Līdzīgi Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 4.jūnija spriedumā lietā Nr. SKC-176/2008 secināts, ka nelikumīgas privatizācijas

rezultātā iegūtais īpašuma objekts nevar būt par turpmāku darījuma priekšmetu; darbības, kas ir pretējas likumiem un labiem tikumiem, Civillikums un

Zemesgrāmatu likums neaizsargā un, pamatojoties uz Civillikuma l.un 1415.pantu arī turpmākie darījumi ir atzīstami par spēkā neesošiem, kas atbilst lietā

konstatētajiem apstākļiem.

Tiesa piekrīt prasītājas pārstāvei, ka īpašums ir atprasāms no katra, arī labticīga valdītāja, jo neviens nevar citam nodot vairāk tiesību, kā viņam

pašam pieder, tāpēc visi turpmākie darījumi ir atceļami un nav nozīmes tam, ka pēdējais ieguvējs ir labticīgs.

Arī Civillikuma 1003.panta norma kategoriski noteic, ka trešā persona, kas mantu ieguvusi no noziedzīga nodarījuma izdarītāja, neatkarīgi no šīs

personas labticības, nevar šo mantu paturēt, un tā jebkurā gadījumā vindicējama par labu īpašniekam. Noziedzīgā ceļā iegūtu lietu nevar iegūt īpašumā ne

pats noziedzīgā nodarījuma izdarītājs, ne cita trešā persona, kas savas tiesības atsavina no viņa. Kā norādīts šā panta komentāros, Civillikuma1003.panta

normu var piemērot arī visos citos gadījumos, jo to, ko nevar iegūt par īpašumu ar ieilgumu, to nevar iegūt īpašumā arī citādā veidā (domāti gadījumi, kad

mantu iegūst īpašumā neatkarīgi no tās iepriekšējā īpašnieka gribas) (A.Grūtups, E.Kalniņš, Civillikuma komentāri, trešā daļa, Lietu tiesības, R., 2002.

(lietas 140.-141.lapa). No iepriekšminētā panta komentāriem secināms, ka noziedzīgu darbību izdarīšana (dokumentu viltošana, krāpšana un tamlīdzīgi),

kuras rezultātā tiek iegūts nekustamais īpašums un tālāka tā atsavināšana trešajām personām, neraksturo civiltiesisko apgrozību. Civillikuma 1003.pantā

ietvertais civiltiesību princips ierobežo no Civillikuma 994.panta un Zemesgrāmatu likuma 1.panta izrietošo labticīgā ieguvēja aizsardzības principa

piemērošanu. Līdz ar to atbilstoši Civillikuma 1041.pantam tiesiskais īpašnieks gadījumā, kad zaudējis valdījumu noziedzīga nodarījuma rezultātā, ir tiesīgs

to atprasīt pat no trešā labticīgā īpašuma ieguvēja. Civillikuma 1003.pants pēc analoģijas piemērojams arī gadījumos, kad labticīgs ieguvējs saņem lietu

no neīpašnieka.

Tāpat tiesību doktrīnā norādīts, ja noziedzīgi iegūtā manta kādam pirms šā nodarījuma ir likumīgi piederējusi, noziedzīgais nodarījums nedrīkst būt

attaisnojums tam, ka īpašuma tiesības uz šo mantu ir zaudētas. Īpašuma tiesības būtu atjaunojamas (G.Kūtris, Noziedzīgi iegūta manta: tiesiskais

regulējums un problemātika, jurista Vārds, 2007. gada 17. aprīlis, Nr. 16 (469).

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2017.gada 08.marta spriedumā lietā Nr. 2016-07-01 25.2.punktā ir secinājusi, ka izņēmums no labticīga

ieguvēja aizsardzības principa ir pieļaujams, ja tiesisko attiecību pamatā ir noziedzīgs nodarījums. Civillikuma 994.panta pirmā daļa ir jāinterpretē

sistēmiski tiesību sistēmas ietvaros, ievērojot taisnīguma principu. Tiesību sistēmā izņēmums no labticīga ieguvēja aizsardzības principa ir noteikts

Kriminālprocesa likumā kā cietušā tiesību aizsardzības princips. Vienlaikus Civillikumā nav noteikts, ka šāds izņēmums no labticīga ieguvēja aizsardzības

principa nevar pastāvēt. Tātad atbilstoši racionāla likumdevēja principam likumdevēja radītais regulējums ir iekšēji saskanīgs. Tiesību normu piemērošanā

ir jāņem vērā gan racionāla likumdevēja princips, gan tiesību sistēmas vienotības princips. Proti, likumdevējs pieņem savstarpēji saskaņotas tiesību

normas, kas harmoniski darbojas visas tiesību sistēmas ietvaros, turklāt dažādos normatīvajos aktos ietvertas tiesību normas ir jāinterpretē kā vienotu

tiesību sistēmu veidojošas. Cietušā tiesību aizsardzībai demokrātiskā tiesiskā valstī ir pieļaujams izņēmums no labticīga ieguvēja aizsardzības principa.

Personai, kas nekustamo īpašumu zaudējusi noziedzīga nodarījuma rezultātā, jābūt līdzekļiem, kā šo nekustamo īpašumu atgūt. Satversmes tiesa iepriekš

minētās lietas 25.3.punktā secinājusi, ka publiskās ticamības princips, no vienas puses, aizsargā mantas labticīgo ieguvēju, tomēr arī personai, kas

nekustamo īpašumu zaudējusi noziedzīga nodarījuma rezultātā, bija tiesības paļauties publiskās ticamības principa ietvaros uz reģistrēto īpašuma tiesību

turpmāku un netraucētu izmantošanu. Savukārt tad, ja īpašums tiek prettiesiski atņemts noziedzīga nodarījuma rezultātā, cietušajam ir tiesība paļauties, ka

iepriekšējais stāvoklis tiks atjaunots un cik vien ātri tas iespējams.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32.panta otro daļu Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir

obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Līdz ar to tiesa ņem vērā

Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017.gada 08.marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 25.2.punktā secināto, ka izņēmums no labticīga ieguvēja

aizsardzības principa ir pieļaujams, ja tiesisko attiecību pamatā ir noziedzīgs nodarījums, kāds ir konstatējams šīs konkrētās civillietas Nr. C21021317

gadījumā.

No prasītājas nosauktās judikatūras un tiesību doktrīnas tiesa atzīst, ka SIA ”Kolār” un sekojoši /pers. A/ īpašuma tiesību nostiprināšana

zemesgrāmatā uz Nekustamu īpašumu “/nosaukums/nenozīmē, ka šīs personas (/pers. A/) ir labticīgi ieguvēji.

Nav strīda, ka Nekustams īpašums /nosaukums A/ ir nonācis /pers. A/ īpašumā noziedzīga nodarījuma rezultātā. No pretlikumīgas darbības nevar

rasties tiesības.

Vērtējot lietā iesniegtos pierādījumus kopsakarā ar atbildētāja iebildumiem par viņa labticīgumu, tiesa secina, ka Nekustama īpašuma/nosaukums

A/ abus nostiprinājuma lūgumus Nr. 4094 un Nr. 4095 (lietas 35.-37., 39.-41.lapa) atbildētāji /pers. A/ un SIA “KOLĀR” ir parakstījuši 2016.gada

13.septembrī.

No pirkuma līgumiem var redzēt, ka viens no abiem Nekustama īpašuma /nosaukums/ daļu pirkuma līgumiem starp atbildētājiem SIA “KOLĀR”

un /pers. A/ noslēgts 2016.gada 12.septembrī. Otrs līgums noslēgts nākošajā dienā - 13.09.2016. Tā kā /pers. A/ paskaidro, ka viņš ir ticies ar SIA

“KOLĀR” pārstāvi (/pers. E/) tikai vienu reizi, bet no 12.09.2016. un 13.09.2016. noslēgtajiem Pirkuma līgumiem, var secināt, ka abi līgumu slēdzēji

satikušies un slēguši darījumus divas dienas, tad pēc būtības ir apšaubāmi visi Atbildētāja apgalvojumi par Nekustama īpašuma /nosaukums/ daļu pirkuma

tiesiskumu no SIA ”Kolār”.

Turklāt, /pers. A/ ir valdes loceklis uzņēmumā /Nosaukums/, kura no SIA ”Kolār” 26.08.2016. un 05.09.2016. nopirka nekustamu īpašumu

/nosaukums B/Lejasciema pagasta, Gulbenes novadā, Lejasciema pagasta zemesgrāmatas nodalījums Nr. /Numurs E/, kadastra Nr. /numurs F/.(lietas

73.-75.lapa). Nav strīda, ka uzsākts kriminālprocess arī par īpašuma /nosaukums B/kadastra numurs /numurs F/, izkrāpšanu uz viltotas pilnvaras pamata.

Vērtējot /pers. A/ apgalvojumus par savu labticīgumu, tiesa konstatē, ka lietā nav pierādījumu, ka pirms Nekustamā īpašuma pirkuma līgumu

noslēgšanas 2016.gada 12.septembrī Atbildētājs būtu personīgi pārliecinājies par nekustamā īpašuma piederību atbildētājam SIA “KOLĀR”. Saskaņā ar

prasītājas iesniegto Tiesu administrācijas vēstuli “Par informācijas sniegšanu” par personām, kuras pieprasījušas informāciju par nekustamo īpašumu

/Nosaukums A/, Braslavas pagastā, kadastra Nr. /numurs A/(laika posmā no 12.09.2016.-13.09.2016.) (lietas 101.lapa) īpašumtiesības uz nekustamo

īpašumu par labu SIA ”KOLĀR”, nostiprinājusi Limbažu rajona tiesas Zemesgrāmatas nodaļas tiesnese Sandra Vītola 2016.gada 12.septembrī plkst.

16:49.

Lursoft IT Īpašuma apskate veikta 13.09.2016. plkst. 9:20. Zvērināts notārs īpašuma apskati veicis 13.09.2016. plkst. 10:21.(lietas 101.-

102.lapa).

Turpretī, pirmais līgums starp Atbildētājiem/pers. A/ un SIA ”Kolār” tika noslēgts 12.09.2016. Šā pirkuma līguma ievaddaļā norādīts, ka

pārdevējam SIA ”Kolār” pieder viss nekustams īpašums, no kā /pers. A/ pērk ½ daļu.

Tā kā īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu par labu SIA ”KOLĀR”, Zemesgrāmatas nodaļas tiesnese nostiprināja tikai 2016.gada 12.septembrī

plkst. 16:49, no Tiesu administrācijas atbildes secināms, ka 2016.gada 12.septembrī pirms pirkuma līguma parakstīšanas /pers. A/ nepārliecinājās, ka

zemesgrāmatā ir reģistrētas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Kolār” īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kā arī neviena persona 2016. gada

12.septembrī nav veikusi ieskatīšanos Nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā pēc SIA ”Kolār” īpašuma tiesību uz Nekustamo īpašumu

nostiprināšanas.

Atbildētāja rakstveidā (lietas 112.-113.lapa) un tiesas sēdē sniegtie paskaidrojumi, ka 2016.gada 13.septembrī plkst.09:21 no Lursoft saņemtā

izdruka par nekustamo īpašumu /nosaukums A/ apliecinot /pers. A/ pārliecināšanos Zemesgrāmatā par SIA ”Kolār” īpašuma tiesībām uz nekustamo

īpašumu ar SIA ”Biznesa vadības serviss”, reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, valdes locekļa /pers. G/ starpniecību, nepierāda, ka /pers. A/ pirms pirkuma

līguma slēgšanas - jau 12.09.2017. būtu saņēmis informāciju (e-pastā) par Nekustamo īpašumu. Lietā Atbildētājs nav arī iesniedzis pierādījumus, kad

tieši Atbildētājs būtu saņēmis no /pers. G/ 2016.gada 13.aprīļa Lursoft izdruku, kuru izprasījis /pers. G/ 13.09.2016. 09:21:34 (lietas 13.lapa).

/pers. A/ liecinieks /pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka bez starpniecības līguma apmainoties ar informāciju par mežizstrādi ar /pers. A/, kuram /pers.

F/ piedāvājis daudz īpašumu, tajā skaitā - nopirkt strīdus nekustamo īpašumu, kuru savukārt lieciniekam piedāvājis /pers. H/. Liecinieks savedis /pers. A/

ar SIA ”KOLĀR” pārstāvi /pers. E/. Lieciniekam zināms, ka ar SIA ”KOLĀR” komunicējis /pers. H/, bet ne /persona A/. Liecinieks domā, ka /pers. A/

iegādājās īpašumu mežizstrādei. Liecinieks esot aizsūtījis /pers. A/ uz e-pastu inventarizācijas dokumentus, taksāciju, un e-paziņojumu par reģistrāciju

zemesgrāmatā, ko bija paziņojis /pers. H/. Liecinieks nezina, kurš sagatavoja pirkuma līgumus, noslēgšanā neesot piedalījies. Bijis pie notāra vienu reizi,

lai aprunātos ar /pers. A/. Liecinieks neesot bijis īpašumā.

Atbildētājs nav pierādījis apgalvojumus, kad pirms pirkuma līguma slēgšanas - 12.09.2017. būtu saņēmis informāciju e-pastā par Nekustamo

īpašumu no /pers. F/.

Saskaņā ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 2017.gada 22.marta vēstuli Nr.20/17-K-523, kriminālprocesā ir

ziņas par /pers. E/ un ar viņa saistīto personu, tajā skaitā /pers. F/, saistību ar /pers. A/. Kriminālprocesā Nr. 11904009316 /pers. A/ piemērots

liecinieka statuss, bet izmeklēšanas gaitā var tikt lemts par cita statusa piemērošanu. Kriminālprocesa materiāli satur ziņas par to, ka nekustama

īpašuma /nosaukums A/ Braslavas pagastā, Alojas novadā, iegādes darījums starp /pers. A/ un SIA ”Kolār” nav uzskatāms par parastu iegādes

darījumu, turklāt minētais darījums satur aizdomīga darījuma pazīmes (lietas 103.-104.lapa).

Tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka pirms pirkuma līguma parakstīšanas /pers. A/ nepārliecinājās, vai zemesgrāmatā ir reģistrētas sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību “Kolār” īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kā arī nav pierādījumu, ka viņš būtu pārbaudījis nekustamo īpašumu dabā. Uz

/pers. A/ nevar attiecināt zemesgrāmatu publiskās ticamības principu, lai varētu paļauties uz zemesgrāmatas ierakstu publisko ticamību.

Atbildētājam/pers. A/ nav piemērojams zemesgrāmatu publiskās ticamības princips un labticīga ieguvēja aizsardzība, jo tikai tāda persona, kura ir

pārliecinājusies par ierakstiem zemesgrāmatā, var atsaukties uz labticīga ieguvēja tiesību aizsardzību. /pers. A/ paskaidro, ka nodarbojoties ar mežizstrādi

vairākus gadus. Labticīgajam lietas ieguvējam jāievēro parasta, saprātīga piesardzība, iegūstot nekustamu lietu. Līdz ar to viņam darījumos ar SIA

“Kolār” par Nekustamo īpašumu /nosaukums A/vajadzēja secināt, ka darījumi ar nekustamo īpašumu nav SIA ”Kolār” uzņēmējdarbības veids. Slēdzot

pirkuma līgumu /pers. A/ no SIA “KOLĀR” finanšu rādītājiem bija iespējas pārliecināties, ka faktiski līdzatbildētājs neveic nekādu saimniecisko darbību,

tam nav darbinieku, neveic nodokļu maksājumus valsts kopbudžetā. Tāpat jebkuram labticīgam pircējam šaubas izraisītu SIA ”Kolār” strīdus nekustama

īpašuma tālāka atsavināšana tajā pašā dienā, kad tiek reģistrētas tā īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Tiesa uzskata, ka paša /pers. A/ veikta nekavējoša visas pirkuma maksas EUR 60 000 samaksa 13.09.2016., un tūlīt pēc Nekustamā īpašuma

iegūšanas uzsākta Nekustamā īpašumā esoša meža izstrāde faktiski nozīmē, ka īpašuma pircējs /pers. A/ bija sameklēts krietnu laiku pirms SIA

“KOLĀR” īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

Novērtējot kopumā lietā esošos pierādījumus, tajā skaitā, ka nostiprinājumu lūgumu par Atbildētāja īpašuma tiesībām uz strīdus nekustamo

īpašumu notāra reģistra numuri Nr. /numurs G/ un Nr. /numurs H/ seko viens otram, kas apstiprina to vienlaicīgu parakstīšanu, secināms, ka uz

Atbildētāju nevar attiecināt zemesgrāmatas publiskās ticamības principu, bet, ja pat tiktu vērtēts Atbildētāja labticīgums. Atbildētājs nav uzskatāms par

labticīgu strīdus nekustamā īpašuma ieguvēju. Saskaņā ar Civillikuma 1041.pantu, īpašniece /pers. B/ var atprasīt savu lietu ar īpašuma prasību no /pers.

A/, kurš nav labticīgs ieguvējs. Tāpat Civillikuma 1044.pantā teikts, ka īpašuma prasību īpašnieks var celt pret katru, kas prettiesiski aiztur viņa lietu; tās

mērķis ir atzīt īpašuma tiesību un sakarā ar to piešķirt valdījumu. Nelikumīgie darījumi, ko par nekustamu īpašumu “/nosaukums A/ 2016.gada 1.un

2.septembrī noslēguši /pers. D/ ar SIA ”Kolār” un 2016.gada 12.un 13.septembrī noslēguši SIA ”Kolār” ar /pers. A/, kuri īpašumu ieguvuši bez tiesiska

pamata, nav saistoši prasītājai, kura, pamatojoties uz spēkā neesošiem darījumiem, pretēji savai gribai (Civillikuma 1427.pants) uz laiku bija zaudējusi

īpašuma tiesību nostiprinājumu zemesgrāmatā. Iepriekšminētie darījumi ir atzīstami par spēkā neesošiem no noslēgšanas brīža un nevar radīt paliekošas

tiesiskas sekas - izmaiņas lietu tiesībās, saglabājot zemesgrāmatā nostiprināto īpašuma tiesību.

Atjaunojot taisnīgumu, dzēšami ieraksti Limbažu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Braslavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs

B/II daļas 1.iedaļā par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kolār”, reģistrācijas Nr. 45403024374 īpašuma tiesībām un dzēšami ieraksti Limbažu rajona

tiesas zemesgrāmatu nodaļas Braslavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/II daļas 1.iedaļā par /pers. A/, personas kods /personas

kods/, īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu /nosaukums A/ /pers. B/, dzimušai /datums/, atzīstot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /nosaukums

A/Braslavas pagastā, Alojas novadā, kadastra Nr. /numurs A/, kas reģistrēts Limbažu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Braslavas pagasta

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/, atbilstoši Civillikuma 1. un 5.pantā nostiprinātajiem principiem, kas paredz, ka tiesības izlietojamas un

pienākumi pildāmi pēc labas ticības, un ka tiesa jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārējiem tiesību principiem.

/pers. A/ tiesīgs atprasīt no SIA ”Kolār” samaksāto pirkuma maksu EUR 60 000.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Maksājuma uzdevumi apliecina /pers. B/ samaksātu valsts nodevu EUR 3270,52 un ar lietas izskatīšanu saistītu izdevumu EUR 7,83 samaksu

(lietas 15.-17.lapa).

Ievērojot prasītājas lūgumu par tiesu izdevumu piedziņu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “KOLĀR” un /pers. A/ no katra par labu /pers. B/

piedzenama valsts nodeva EUR 1664,30 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,92 .

Valsts labā no sabiedrības ar ierobežotu atbildību ”KOLĀR” un /pers. A/ piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 2,37

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Civilprocesa likuma 8., 190., 192., 197., 193.pantu, 187.panta otro daļu, tiesa

no s pri e da :

1) atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2016.gada 8.jūnija pilnvaru, ar kuru Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošā /pers. B/, dzimusi

/datums/, pilnvaro /pers. D/, personas kods /personas kods/, pārdot nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/;

2) atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2016.gada 1.septembra pirkuma-pārdevuma līgumu, ar kuru /pers. B/ pilnvarotā persona /pers.

D/, personas kods /personas kods/, atsavinājis sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ”Kolār”, reģistrācijas Nr. 45403024374, ½ domājamo daļu no

nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/, kas sastāv no 27,8 ha;

3) atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2016.gada 2.septembra pirkuma-pārdevuma līgumu, ar kuru /pers. B/ pilnvarotā persona /pers.

D/, personas kods /personas kods/, atsavinājis sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ”Kolār”, reģistrācijas Nr. 45403024374, ½ domājamo daļu no

nekustamā īpašuma /adrese A/,kadastra Nr./numurs A/, kas sastāv no 27,8 ha;

4) atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2016.gada 12.septembra pirkuma līgumu, ar kuru sabiedrība ar ierobežotu atbildību ”Kolār”,

reģistrācijas Nr. 45403024374, atsavinājusi /pers. A/, personas kods /personas kods/, ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra

Nr./numurs A/, kas sastāv no 27,8 ha;

5) atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2016.gada 13.septembra pirkuma līgumu, ar kuru sabiedrība ar ierobežotu atbildību ”Kolār”,

reģistrācijas Nr. 45403024374, atsavinājusi /pers. A/, personas kods /personas kods/, ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma/adrese A/, kadastra

Nr./numurs A/, kas sastāv no 27,8 ha;

6) atzīt /pers. B/, dzimušai /datums/, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu/adrese A/, kadastra Nr. /numurs A/, kas reģistrēts Limbažu rajona

tiesas zemesgrāmatas nodaļas Braslavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/;

7) dzēst ierakstus Limbažu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Braslavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/II daļas 1.iedaļā par

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kolār”, reģistrācijas Nr. 45403024374, īpašuma tiesībām;

8) dzēst ierakstus Limbažu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Braslavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/II daļas 1.iedaļā par

/pers. A/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesībām.

Piedzīt no Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “KOLĀR”, reģistrācijas Nr.45403024374, juridiskā adrese Smilšu iela 26-10, Viesīte, Viesītes

novadā, LV-5237, un /pers. A/, personas kods /personas kods/, no katra par labu /pers. B/, dzimušai /datums/, valsts nodevu EUR 1664,30 (viens

tūkstotis seši simti sešdesmit četri euro un trīsdesmit centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,92 (trīs euro un deviņdesmit divi centi).

Piedzīt no Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “KOLĀR”, reģistrācijas Nr.45403024374, juridiskā adrese Smilšu iela 26-10, Viesīte, Viesītes

novadā, LV-5237, un /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 2,37 (divi euro un

trīsdesmit septiņi centi) no katra.

Spriedums daļā par tiesas izdevumu piedziņu izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā, 20 dienu laikā iesniedzot apelācijas sūdzību Limbažu rajona tiesā.

Sprieduma pilns teksts sastādīts 2017.gada 25.aprīlī.

Limbažu rajona tiesas tiesnese D.Glinka