Court dismisses appeal in drunk driving case, upholding first instance verdict on administrative penalty.

Lietas Nr.126012216

Lietas arhīva Nr.103AA-0034-16

SPRIEDUMS

Rēzeknē 2016.gada 14.aprīlī

Latgales apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents J.Dimpers,

tiesneši D.Skudra un J.Vasiļkovskis

sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rēzeknes tiesas 2016.gada 25.februāra spriedumu apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesas telpās

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus.

Noklausījusies tiesneša referenta ziņojumu un pārbaudījusi pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā, tiesa

konstatēja

Ar Rēzeknes tiesas 2016.gada 25.februāra spriedumu /pers. B/ atzīts par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK)

149.15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar naudas sodu 1200 euro, piemērojot administratīvo arestu uz 10

diennaktīm, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 gadiem.

Pirmās instances tiesa konstatēja, ka /pers. B/ vadīja transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz

1,5 promiles, šādos apstākļos:

2016.gada 23.februārī pulksten 14.15 /pers. B/Zilupes novada Zaļesjes pagasta Terehovā virzienā no Latvijas uz Krieviju vadīja automašīnu „DAF

XF 105”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, ar puspiekabi “Krone SDP 27”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/ un viņa izelpotā

gaisa pārbaudē konstatēta alkohola koncentrācija 2,0332 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Pārbaude veikta ar alkometru „AlcoQuant

6020” Nr.A107320. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu aizliegts vadīt transportlīdzekļus. Tāds /pers. B/ pārkāpums kvalificēts kā

LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums (lietas 19.-20.lapa).

Par šo administratīvo pārkāpumu 23.02.2016. sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC068579 (lietas 3.lapa).

Apelācijas kārtībā šo nolēmumu pilnā apjomā apstrīdēja /pers. B/. Lūdz atcelt pirmās instances tiesas spriedumu kā pretlikumīgu un nepamatotu, jo

tiesa nav pilnvērtīgi un objektīvi izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un tiesiskos aspektus.

Sūdzībā vērš uzmanību uz atziņām Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos “Pfarrmeier v. Austria”, Engel and others v. The Netherlands”,

“Zolotuhins pret Krieviju”, ka administratīvo pārkāpumu lietās privātpersonai ir tiesības uz līdzvērtīgām procesuālajām garantijām lietas izskatīšanā kā

kriminālprocesā. Eiropas Cilvēktiesību tiesas izvirzītie kritēriji par attiecīgu tiesībpārkāpumu pielīdzināšanu kriminālsfērai ir vērsti uz privātpersonas

tiesisko garantiju nodrošināšanu lietas izskatīšanas gaitā.

Izskatot lietu bez /pers. B/ klātbūtnes, tiesa pārkāpusi viņa tiesības uz aizstāvību. Lietas izskatīšanas laikā viņš atradās Rēzeknes slimnīcā (pielikums

apelācijas sūdzībai Nr.1), sliktā veselības stāvokļa dēļ nevarēja piedalīties tiesas sēdē, kā arī nevarēja pieteikt lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu,

tādējādi /pers. B/ bija liegta iespēja sniegt paskaidrojumus par nozīmīgiem lietas faktiskajiem apstākļiem.

Turklāt tiesa ir pamatojusi spriedumu ar kļūdainām ziņām par faktiem, kas neatbilst objektīvai patiesībai . /pers. B/ apstrīd robežkontroles

inspektora O.Reinikova 23.02.2016. ziņojumā sniegtās ziņas, ka viņš, “… pildot caurlaides punkta operatora pienākumus Latvijas Republikas pusē

plkst.14.15 pirms STOP līnijas apturēja kontroltalona reģistrācijai no Latvijas Republikas izbraucošo Latvijas Republikā reģistrēto kravas automašīnu,

kuru vadīja Latvijas pilsonis /pers. B/ ...”.

Saskaņā ar tiesību doktrīnu, lai analītiski novērtētu liecinieka liecībā esošā pierādījumu fakta nozīmi lietā, vispirms ir jānovērtē šā pierādījuma avota

ticamība, kas atkarīga no tā, kā liecinieks uztvēris faktus, par kuriem liecina (skat., piem., Arturs Liede, “Kriminālprocess un tiesu pierādījumi”,

“Zvaigzne”, Rīga, 1970, 2707.lpp.).

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka caurlaides punkta operators O.Reinikovs neapturēja pie STOP līnijas automašīnu DAF XF 105, reģistrācijas /TL

numurs/, jo laikā, kad automašīna piebrauca pie STOP līnijas, inspektors O.Reinikovs atradās paviljonā, kur noformē kontroltalonus. Šo faktu apstiprina

paša O.Reinikova ziņojumā liecinātais: “kad automašīnas vadītājs /pers. B/ pienāca pie paviljona noformēt kontroltalonu, man radās aizdomas, ka viņš ir

alkohola reibuma stāvoklī”. Inspektors O.Reinikovs neredzēja, kura persona vadīja automašīnu DAF XF 105, reģistrācijas numurs /TL numurs/, līdz

STOP līnijai.

Lietā nav strīda, ka /pers. B/ 2016.gada 23.februārī bija alkohola reibumā. Lietā ir strīds par to, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums ceļu

satiksmē, proti, vai /pers. B/ vadīja transportlīdzekli, atrodoties alkohola reibumā.

/pers. B/ norāda, ka pēc ilgas gaidīšanas robežkontroles punktā (stāvot laukumā un nepārvietojot automašīnu), sajuta slimības pazīmes. Lai

mazinātu saslimšanas simptomus, viņš iedzēra alkoholisko dzērienu. Tuvojoties /pers. B/ kārtas numuram, apzinoties, ka nevar vadīt automašīnu, palūdza

kolēģim, lai viņš palīdz (par nelielu atalgojumu) šķērsot robežu. Kad kolēģis piebrauca pie robežkontroles STOP līnijas, /pers. B/ izkāpa no automašīnas

un gāja uz robežkontroles paviljonu noformēt kontroltalonu. Diemžēl, redzot konfliktsituāciju pie robežkontroles paviljona, automašīnas DAF XF 105,

reģistrācijas numurs /TL numurs/, vadītājs, neko nepaskaidrojot un /pers. B/ nezinot, pameta automašīnu.

Sūdzības iesniedzēja ieskatā lietā nav ticamu pierādījumu, kas apliecinātu faktu, ka viņš vadīja automašīnu DAF XF 105, reģistrācijas numurs /TL

numurs/, alkohola reibuma stāvoklī. Apsūdzība administratīvā pārkāpuma izdarīšanā tiek balstīta tikai uz viena robežkontroles inspektora subjektīvu lietas

apstākļu izklāstu un administratīvā pārkāpuma protokolu, kurā ir neprecīzi atspoguļoti lietas faktiskie apstākļi. Līdz ar to, izlemjot jautājumu par

pārkāpēja vainu, jāievēro nevainīguma prezumpcija – nevienu nevar atzīt vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav

pierādīta likumā noteiktā kārtībā, kā arī visas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu indivīdam (pārkāpējam) (lietas 27.-

28.lapa).

Latgales apgabaltiesa saskaņā ar LAPK 289.21panta otro daļu apelācijas sūdzības skata rakstveida procesā. Tiesa nesaskata nepieciešamību

lietu iztiesāt mutvārdu procesā.

Vērtējot lietā esošās ziņas par faktiem, Latgales apgabaltiesa vadās pēc LAPK 244.panta nosacījumiem - pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās

pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tādā veidā novērtējusi apelācijas sūdzībā norādītos motīvus un lūgumu, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus un

novērtējusi tos, Latgales apgabaltiesa atzīst /pers. B/ apelācijas sūdzību par nepamatotu, tāpēc pirmās instances tiesas nolēmums atstājams negrozīts.

LAPK 149.15panta ceturtā daļa paredz, ka par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē

konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, — [..] transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz

piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no 1200 līdz 1400 euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Lietā nav strīda, ka 23.02.2016. policijas veiktās pārbaudes laikā transportlīdzekļa „DAF XF 105”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/,

ar puspiekabi “Krone SDP 27”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, vadītājam /pers. B/ ar alkometru Alco Quant 6020 Nr.A107320

plkst.15.10 izelpotā gaisa pārbaudē konstatēta minimālā alkohola koncentrācija 2,2540 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs, un atkārtotā

pārbaudē plkst.15.26 - 2,0332 promiles alkohola (lietas 4., 5.lapa). /pers. B/ neapstrīd alkometra rādījumus un transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes

protokolā Nr.NB338123 fiksētās ziņas.

Fakts, ka /pers. B/ administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā vietā un laikā vadīja „DAF XF 105”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL

numurs/, ar puspiekabi “Krone SDP 27”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, būdams alkohola reibumā ar minimālo alkohola koncentrāciju

2,0332 promiles, un tādā veidā izdarīja LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, pierādīts ar lietas materiālos esošajām

ziņām:

ar Valsts robežsardzes Terehovas I kategorijas robežkontroles punkta inspektora seržanta O.Reinikova ziņojumā priekšniecībai norādīto, ka

23.02.2016., pildot caurlaides punkta operatora norīkojuma pienākumus, plkst.14.15 pirms “STOP” līnijas viņš apturēja kontroltalona reģistrācijai no

Latvijas izbraucošo kravas automašīnu „DAF XF 105”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, ar puspiekabi “Krone SDP 27”, valsts reģistrācijas

numura zīme /TL numurs/. To vadīja /pers. B/. Radās aizdomas, ka vadītājs bija alkohola reibuma stāvoklī, jo bija jūtama stipra alkohola smaka. Par to

paziņoja robežpārbaudes norīkojuma vecākajam Arnim Plaučam, kurš plkst.14.28 veica alkohola koncentrācijas pārbaudi ar alkometru “AlcoQuant”.

Tā kā /pers. B/ konstatēta alkohola koncentrācija 2,84 promiles, A.Plaučs viņu nogādāja Terehovas RKP personu apskates telpā. Tur /pers. B/bija

robežsargu uzraudzībā līdz policijas darbinieku atbraukšanas brīdim un lietot alkoholiskos dzērienu viņam nebija iespējas (lietas 8.lapa);

ar 23.02.2016. administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC068579 fiksētajām ziņām, ka 2016.gada 23.februārī pulksten 14.15 /pers. B/ Zilupes

novada Zaļesjes pagasta Terehovā virzienā no Latvijas uz Krieviju vadīja automašīnu „DAF XF 105”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, ar

puspiekabi “Krone SDP 27”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, un viņa izelpotā gaisa pārbaudē konstatēta alkohola koncentrācija 2,0332

promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Pārbaude veikta ar alkometru „AlcoQuant 6020” Nr.A107320;

23.02.2016. administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC068579 /pers. B/ neapstrīdēja automašīnas vadīšanu dzērumā. Pašrocīgi norādīja, ka

alkoholiskos dzērienus lietoja aizvakar (lietas 3.lapa);

transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes laikā mērījumos alkohola ietekme pieauga, sākotnējā mērījumā uzrādot 2,21 promiles, atkārtotajā mērījumā

uzrādot 2,45 promiles, tas nozīmē, ka /pers. B/ alkoholiskos dzērienus lietoja neilgu laiku pirms pārbaudes veikšanas (lietas 4., 5.lapa);

23.02.2016. sniegtajā paskaidrojumā /pers. B/ pašrocīgi norādīja, ka alkoholiskos dzērienus lietoja aizvakar. Šodien viņu aizturēja robežsargi, jo

brauca ar automašīnu (lietas 6.lapa).

Latgales apgabaltiesas ieskatā lietā esošie pierādījumi ir pietiekami un atzīstami par pieļaujamiem, lai nešaubīgi apgalvotu, ka /pers. B/ izdarīja

LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Notikuma vietā /pers. B/ administratīvā pārkāpuma protokolu, alkometra

izdrukas, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu un savus paskaidrojumus parakstīja, kā arī faktiski neiebilda valsts robežsardzes un policijas

darbinieku rīcībai un sastādītajos dokumentos fiksētajām ziņām. Apelācijas instances tiesa Valsts robežsardzes inspektora O.Reinikova ziņojumā

norādītās ziņas par faktiem saskaņā ar LAPK 243.panta astoto daļu atzīst par ticamām. Tiesa neatrod iemeslus, kuru dēļ O.Reinikovs būtu ieinteresēts

/pers. B/ nepamatotā administratīvā sodīšanā un nepatiesu ziņu sniegšanā. Tajā vietā un laikā Valsts robežsardzes darbinieks vienkārši pildīja dienesta

pienākumus. Turklāt, O.Reinikova ziņojumā fiksētās ziņas apstiprina paša /pers. B/ sākotnējie paskaidrojumi.

Apelācijas sūdzībā minēto versiju, ka automašīnu tajā brīdī vadīja cieta persona, /pers. B/ paziņoja pēc iepazīšanās ar pirmās instances tiesas

spriedumu. Šo versiju apelācijas instances tiesa atzīst par neticamu, jo tā ir pretrunā ar lietā iegūtajiem pierādījumiem, tajā skaitā ar paša /pers. B/

paskaidrojumiem. Pēc apelācijas instances tiesas ieskata šo versiju /pers. B/ izdomāja, lai izvairītos no soda par izdarīto administratīvo pārkāpumu. Bez

tam nekādas konkrētas ziņas apelācijas sūdzībā par citu automašīnu vadījušo personu viņš nenorāda, kā arī to nav norādījis nedz Valsts robežsardzes

inspektoram O.Reinikovam, nedz vēlāk policijas inspektoram E.Greivulim. Sūdzībā arī nenorāda, kāpēc notikuma vietā savu vainu faktiski atzina.

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC068579 /pers. B/ iepazīstināts 23.02.2016., LAPK 260.pantā noteiktās tiesības viņam izskaidrotas,

kā arī paziņots, ka uz lietas izskatīšanu jāierodas Rēzeknes tiesā Ludzā, Stacijas ielā 44, 25.02.2016. plkst.09.20 (lietas 3.lapa). Līdz ar to lietā nav

strīda, ka pie administratīvās atbildības sauktā persona par tiesas sēdes vietu un laiku zināja. Uz lietas izskatīšanu Rēzeknes tiesā Ludzā /pers. B/

neieradās, par neierašanās iemesliem tiesai neziņoja (lietas 18.lapa). Saskaņā ar apelācijas sūdzībai pievienoto 24.02.2016. Pacienta aprūpes līgumu

Nr.2079 /pers. B/ no 2016.gada 24. līdz 26.februārim atradās slimnīcā Rēzeknē (lietas 30.lapa). Lietā nav ziņu, ka viņš lūgtu pirmās instances tiesu šā

iemesla dēļ lietas izskatīšanu atlikt. Arī apelācijas sūdzībā nenorāda, ka viņam nebija iespējas pieteikt lūgumu par lietas atlikšanu. Tādējādi nepamatots ir

apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmetums, ka pirmās instances tiesa, izskatot lietu bez /pers. B/ klātbūtnes, būtu pārkāpusi viņa tiesības uz aizstāvību.

Nosakot /pers. B/ sodu, pirmās instances tiesa ņēma vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpējas personību raksturojošās ziņas, nekonstatēja

atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošus apstākļus. /pers. B/ piemērotais sods ir samērīgs ar administratīvā pārkāpuma smagumu un bīstamību. Pie

administratīvās atbildības sauktajai personai noteikts iespējami labvēlīgākais sods, ievērojot LAPK 14915.panta ceturtās daļas sankcijā paredzēto soda

mēru. Vēl lielāku soda mīkstināšanu LAPK normas neparedz.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, saskaņā ar LAPK 289.22pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, Latgales apgabaltiesa

nosprieda

Rēzeknes tiesas 2016.gada 25.februāra spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. B/ sūdzību noraidīt.

Latgales apgabaltiesas spriedums nav pārsūdzams, tiesas kancelejā ir pieejams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā – 2016.gada 14.aprīlī.

Sprieduma kopijas triju darba dienu laikā nosūtīt administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem, ja šajā laikā viņi pēc tām neieradīsies paši.

Tiesnesis referents (personiskais paraksts) J.Dimpers

Tiesneši (personiskais paraksts) D.Skudra

(personiskais paraksts) J.Vasiļkovskis