Court allows pension claim by finding sufficient special service record despite missing wage documents.

Lietas arhīva Nr. A42-01200-24/40

ECLI:LV:ADRJLTN:2024:0604.A420120024.2.S

Administratīvā rajona tiesa

Liepājas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Liepājā 2024. gada 4.jūnijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Solvita Sērdiene,

piedaloties pieteicējas /pers. A/, pieteicēja pārstāvei /pers. B/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūras pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts sociālās apdrošināšanas

aģentūrai izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru /pers. A/ tiktu piešķirta valsts vecuma pensija ar atvieglotiem noteikumiem par darbu kaitīgos un

smagos apstākļos sākot ar /datums/.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. A/ /datums/vērsās ar iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – aģentūra), lūdzot noteikt viņam no

/datums/ valsts vecuma pensiju par darbu kaitīgos un smagos apstākļos.

Aģentūras Liepājas reģionālā nodaļa (turpmāk – nodaļa) /datums/pieņēma lēmumu Nr. /numurs/ „Par vecuma pensijas piešķiršanas atteikšanu”

(turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru atteica piešķirt pieteicējam valsts vecuma pensiju par darbu kaitīgos un smagos apstākļos, atzīstot, ka

pieteicējam nav nepieciešamā speciālā apdrošināšanas stāža.

[2] Aģentūras direktors, izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu par sākotnējo lēmumu, /datums/pieņēma lēmumu Nr. /numurs/ „Par Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūras Liepājas reģionālās nodaļas /datums/lēmumu Nr. /numurs/ „Par vecuma pensijas piešķiršanas atteikšanu”” (turpmāk –

Lēmums), ar kuru atstāja negrozītu sākotnējo lēmumu.

Lēmums pamatots ar likuma „Par valsts pensijām” 10. pantu, pārejas noteikumu 1., 2.un 2.1, 7., 8., 8.1,9., 11. un 60. punktu, Ražotņu, cehu,

profesiju un amatu smagiem darba apstākļiem, darbu, kuri dod tiesības uz valsts pensiju ar atvieglotiem noteikumiem un priviliģētos apmēros 2. sarakstu,

kas apstiprināts ar PSRS Ministru Padomes 1956.gada 22.augusta lēmumu Nr. 1173 (turpmāk – 2. saraksts), Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija

noteikumu Nr. 427 „Noteikumi par valsts pensijas piešķiršanas, pārrēķināšanas un izmaksas nosacījumiem un kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr. 427)

6.2. punktu, Ministra Kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumu Nr. 165 „Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 11.,

16., 20.1,20.2 un 20. punktu (turpmāk – Noteikumi Nr. 165).

Lēmumā norādīts, ka tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem 2023.gadā ir vīriešiem, kuri ir sasnieguši 62 gadu un 6 mēnešu

vecumu, ja viņi ir nostrādājuši līdz 1996.gada 1.janvārim kaitīgos un smagos darba apstākļos, t. i., ražotnēs, darbos, kas paredzēti 2. sarakstā, ne mazāk

kā 6 gadus 3 mēnešus, ar kopējo apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 25 gadiem.

Lēmumā atzīts, ka pieteicēja iesniegtie dokumenti neapliecina nepieciešamo speciālo stāžu. Pieteicēja speciālajā stāžā nevar ieskaitīt periodu

(turpmāk – strīdus periods) no /datums/līdz /datums/, kā arī /gadi un mēneši/, jo šajā laikā pieteicējs strādāja par elektromontieri-autovadītāju (šoferi),

bet nav noteikta piemaksa pie algas sakarā ar darba apjoma palielinājumu; /gads/.gadu, jo arhīvā nav dokumentu, kas apliecina darba algas saņemšanu;

/gadi/.gadu, jo algas lapiņām nav pievienots darba samaksas aprēķinu kodu atšifrējums; periodu no /datums/līdz /datums/, jo Ventspils zonālā valsts

arhīva /datums/izziņā Nr. /numurs/ „Par darbu” (turpmāk – arhīva izziņa) nav informācijas par algas noteikšanu šajā periodā, kā arī nav norādīts, ka

pieteicēja algas lapiņas nav saglabājušās.

Speciālā stāža pierādīšanai nevar ņemt vērā /datums/SIA „/Nosaukums/” izziņā Nr. /numurs/ „Par darbu uzņēmumā” (turpmāk –

SIA „/Nosaukums/” izziņa) norādīto, jo minētā izziņa nav pamatota ar atsauci uz dokumentiem, kā arī uzņēmumu reģistrā „Lursoft” nav informācijas, ka

SIA „/Nosaukums/” ir SIA /Nosaukums C/ tiesību pārņēmējs.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2024.gada 27.februārī saņemts pieteicēja pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Pieteikums

pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Lai gan šofera profesija nav iekļauta 2. sarakstā, Lēmumā nevar formāli atsaukties uz to, ka šofera pienākumu pildīšana izslēdz iespēju, ka

pieteicējs ir pilnu darbadienu vai vismaz 80 % no darbadienas strādājis kā elektromontieris. Veiktie šofera pienākumi aptvēra tikai pieteicēja kā

elektromontiera un citu elektromontieru nogādāšanu uz objektu un no objekta darbadienas beigās.

Aģentūrai nebija pamata secināt, ka pieteicējs patstāvīgi būtu bijis nodarbināts tikai kā šoferis.

[3.2] No pieteicēja darba grāmatiņas nevar secināt, ka pieteicējs regulāri un ievērojamā apjomā būtu veicis tikai šofera pienākumus.

[3.3] Arhīva izziņa un pieteicēja darba grāmatiņa apliecina, ka no /datums/līdz /datums/pieteicējs strādāja kā elektromontieris un pieteicēja kopējais

darba stāžs šajā profesijā ir 11 gadi 10 mēneši un septiņas dienas.

[3.4] Nav pamata apšaubīt SIA „/Nosaukums/” izziņā norādīto, jo /pers. I/ kā valsts uzņēmuma /Nosaukums C/ (turpmāk –v/u /Nosaukums C/)

direktors tajā ir apliecinājis faktu, ka pieteicējs strādāja uzņēmumā. Objektīvu apstākļu dēļ pieteicējam nav iespējams saņemt izziņu no likvidētā

v/u /Nosaukums C/.

Pieteicēja kolēģu /pers. J/ un /pers. K/ darba grāmatiņās ir norādīts, ka v/u /Nosaukums C/ /datums/pārdēvēts par SIA /Nosaukums C/. Aģentūra

nepamatoti secinājusi, ka SIA /Nosaukums C/ un SIA „/Nosaukums/” nav v/u /Nosaukums C/ saistību un tiesību pārņēmēja.

[3.5] Pieteicējs paļāvās, ka visi dokumenti, kas attiecas uz viņa nodarbinātību v/u /Nosaukums C/ tiks nodoti valsts arhīvā. Aģentūra nepamatoti

uzlikusi pieteicējam pienākumu pierādīt tādu faktu esību ar pierādījumiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nav pieteicēja rīcībā. Tas, ka pieteicēja rīcībā nav

dokumenti, kurus nevar iegūt, nevar pasliktināt pieteicēja stāvokli un tiesības uz sociālo aizsardzību, t. i., saņemt valsts vecuma pensiju par darbu kaitīgos

un smagos darba apstākļos.

[3.6] Pieteicēja kolēģiem /pers. J/, /pers. K/ un /pers. L/, kuriem darba grāmatiņās arī norādīts, ka viņi veikuši elektromontiera-šofera pienākumus,

ir piešķirta valsts vecuma pensiju par darbu kaitīgos un smagos darba apstākļos.

Aģentūra pret pieteicēju ir pieļāvusi atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.

[4] Aģentūra tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā ietvertajiem argumentiem, uzsverot, ka

elektromontieri-autovadītāji (šoferi) un autovadītāji (šoferi) nav iekļauti 2. sarakstā, kā arī norādot, ka Uzņēmumu reģistra „Lursoft” informācija

neapliecina pieteicēja kolēģu darba grāmatiņās norādīto informāciju par to, ka v/u „/Nosaukums/” pārdēvēts par SIA „/Nosaukums/”.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem un apsvērumiem.

Aģentūras pārstāve pieteikumu neatzina, balstoties uz Lēmumā un paskaidrojumā norādīto.

[6] Tiesas sēdē kā liecinieki uzklausīti /pers. I/ un /pers. L/.

Izsauktais liecinieks /pers. K/ un tiesas sēdi neattaisnoti neieradās.

Motīvu daļa

[7] Noklausījusies procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tai skaitā liecinieku liecības,

tiesa secina, ka pieteikums ir apmierināms.

[8] Pieteicējs tiesā ir vērsies ar mērķi panākt, lai aģentūra viņam izdotu labvēlīgu administratīvo aktu par valsts vecuma pensijas ar atvieglotiem

noteikumiem par darbu kaitīgos un smagos apstākļos piešķiršanu.

Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko tiesību

subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka

noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies, proti,

jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. Pamats izdot personai labvēlīgu administratīvo aktu ir tad, ja pastāv visi tā

izdošanas priekšnoteikumi.

Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv no normatīvajiem aktiem izrietoši priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīga administratīvā akta izdošanai.

[9] Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” (turpmāk – Pensiju likums) 11. panta pirmo daļu tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem,

kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem. Atbilstoši Pensiju likuma pārejas noteikumu 8. 1 punktam

11. panta pirmajā daļā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums pieaug pakāpeniski, paredzot, ka no 2023.gada 1.janvāra ir 64

gadi un seši mēneši.

Pensiju likuma pārejas noteikumu 9. punkts nosaka pārtraukt apdrošināšanas stāža noteikšanu, kas sniedz tiesības uz pensiju ar atvieglotiem

noteikumiem tai skaitā par darbu kaitīgos un smagos darba apstākļos, vienlaikus saglabājot tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par agrāk

nostrādāto laiku. Atbilstoši Pensiju likuma pārejas noteikumu 11. punktam, nosakot tiesības uz pensiju par darbu kaitīgos un smagos darba apstākļos

Latvijas teritorijā, piemērojami saraksti, kas līdz Pensiju likuma spēkā stāšanās dienai noteica ražotņu, darbu un profesiju atbilstību darbam, kas dod

tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.

Saskaņā ar Pensiju likuma pārejas noteikumu 60. punktā noteikto tiesības pieprasīt vecuma pensiju divus gadus pirms 11. panta pirmajā daļā

noteiktā vecuma sasniegšanas ir personām, kuras strādājušas darbos, kas noteikti pārejas noteikumu 11. punktā minētajos sarakstos, un kuru kopējais

apdrošināšanas stāžs vīriešiem nav mazāks par 25 gadiem, no kuriem līdz 1995.gada 31.decembrim vismaz ceturtā daļa nostrādāta kaitīgos un smagos

darba apstākļos.

Tātad tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem 2023.gadā ir vīriešiem, kuri ir sasnieguši 62 gadu un 6 mēnešu vecumu, kuru

apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, ja līdz 1996.gada 1.janvārim kaitīgos un smagos darba apstākļos nostrādāts ne mazāk kā 6 gadus un 3

mēnešus.

[10] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs /datums/ir sasniedzis 62 gadu un 6 mēnešu vecumu un viņa kopējais apdrošināšanas stāžs ir lielāks par

25 gadiem.

Lietā ir strīds, vai apdrošināšanas stāžā, kas dod tiesības uz vecuma pensijas piešķiršanu ar atvieglotiem noteikumiem (turpmāk – speciālais stāžs) ir

ieskaitāms pieteicēja strīdus nodarbinātības periods, kad atbilstoši ierakstiem darba grāmatiņā viņš strādāja attiecīgi par elektromontieri-šoferi vai

elektromontieri-autovadītāju /darba vieta/ mehanizētajā kolonnā (turpmāk – /darba vieta/) un v/u /Nosaukums C/.

[11] Atbilstoši Noteikumu Nr. 165 20.1 punkta regulējumam speciālo stāžu veido darbs, kas saistīts ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem vai

kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem un atbilst 1. un 2. sarakstam, bet ne ilgāk kā līdz 1995.gada 31.decembrim. Lai izvērtētu veiktā darba atbilstību

1. sarakstam un 2. sarakstam, piemēro Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Ministru Padomes Darba un darba algas valsts komitejas un

Vissavienības Arodu biedrību padomes centrālā sekretariāta skaidrojumu (izsludināts 1976.gada 2.aprīlī) Nr. 5/8 „Kārtība, kādā piemērojami ar PSRS

Ministru Padomes 1956.gada 22.augusta lēmumu Nr. 1173 apstiprinātie Ražotņu, cehu, profesiju un amatu saraksti" (turpmāk – skaidrojums Nr. 5/8),

kā arī citus līdz 1990.gada 4.maijam visā PSRS teritorijā piemērojamos PSRS Ministru Padomes Darba un darba algas valsts komitejas un KPFSR

Sociālās nodrošināšanas ministrijas Zinātniski tehniskās informācijas un propagandas centrālā nozares biroja izdotos skaidrojumus attiecībā uz speciālā

stāža noteikšanu.

PSRS Ministru Padomes Darba un darba algas valsts komitejas Sociālās nodrošināšanas pārvaldes PSRS Ministru Padomes Darba un darba algas

valsts komitejas Sociālās nodrošināšanas pārvaldes 1973.gada 11.maija vēstulē Nr. 20-159 (lietas 68.lapa, tulkojums no krievu valodas lietas

69.lapa) norādīts, ka darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba dienu ražotnēs, cehos, profesijās un amatos, kas paredzēti sarakstos ar atvieglotu

pensiju nodrošināšanu, nav tiesību uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem un atvieglotā apmērā.

Lietā nav strīda par to, ka darbs elektromontiera profesijā saskaņā ar 2. sarakstu dod personai tiesības uz pensijas piešķiršanu ar atvieglotiem

noteikumiem, ja personas kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un attiecīgajā profesijā persona nostrādājusi ne mazāk kā 6 gadus un

3 mēnešus.

Taču, lai atzītu, ka darbs apvienotajā elektromontiera-šofera vai attiecīgi elektromontiera-autovadītāja ieskaitāms pieteicēja speciālajā stāžā, ir

jākonstatē, ka pieteicējs elektromontiera profesijā, kas iekļauta 2. sarakstā, bija nodarbināts pilnu darba dienu.

Atbilstoši Pensiju likuma pārejas noteikumu 7. punktā noteiktajam apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, apliecina ar

dokumentiem, kas ir darba grāmatiņa, darba līgumu grāmatiņa; dokuments, kas apliecina apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu un citi dokumenti, kas

apliecina apdrošināšanas stāžu (izziņas, darba līgumi un to izpildi apliecinoši dokumenti u.c.).

Tātad apdrošināšanas stāžs, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, ir pierādāms ar dokumentiem un tādā kārtībā, kā to noteic skaidrojums

Nr. 5/8 un PSRS Ministru Padomes Darba un darba algas valsts komitejas un KPFSR Sociālās nodrošināšanas ministrijas Zinātniski tehniskās

informācijas un propagandas centrālā nozares biroja izdotie skaidrojumi, kas tika piemēroti visā PSRS teritorijā līdz 1990.gada 4.maijam.

[12] PSRS Ministru Padomes Darba un darba algas valsts komiteja un Vissavienības Arodbiedrību padomes centrālais sekretariāts 1983.gada

27.decembrī ar vēstuli Nr. 308/25-67 (lietas 62.lapa, tulkojums no krievu valodas lietas 63.lapa) grozīja skaidrojuma Nr. 5/8 7. punktu, nosakot,

ka tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem saglabājas periodā, kad darbinieki, apvienojot profesijas, saņēma piemaksu pie algas sakarā

ar darba apjoma palielinājumu, tādējādi atzīstot, ka fakta pierādīšanai, ka persona profesijā, kas iekļauta 2. sarakstā, bija nodarbināta pilnu darba dienu,

var kalpot piemaksas par darba palielinājumu piešķiršanas fakts.

Izvērtējusi lietā esošos pierādījumus – ierakstus pieteicēja darba grāmatiņu (lietas 9.-11.lapa), arhīva izziņu (lietas 8.lapa) un SIA „/Nosaukums/”

izziņu (lietas 7.lapa), tiesa atzīst, ka aģentūra pamatoti ir nonākusi pie secinājuma, ka pieteicēja iesniegtie rakstveida pierādījumi likumdevēja noteiktajā

kārtībā pierāda pieteicēja speciālo stāžu tikai 5 gadu un 1 mēneša apjomā. Pārējo vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā speciālā apdrošināšanas

stāža periodu aģentūra pamatoti atzinusi par nepierādītu, jo pieteicēja darba grāmatiņā strīdus periodos norādīts pieteicēja apvienotās profesijas

nosaukums, bet no arhīva izziņā norādītā konstatējams, ka periodā no /datums/līdz /datums/, /gadi un mēneši/ pieteicējam nav bijusi noteikta piemaksa

pie algas sakarā ar darba apjoma palielinājumu; par /gads/.gadu arhīvā nav dokumentu, kas apliecina darba algas saņemšanu; /gadi/.gadā algas lapiņām

nav pievienots darba samaksas aprēķinu kodu atšifrējums, kas nedod iespēju pārliecināties, par ko pieteicējam aprēķināta darba samaksa; bet periodā

no /datums/līdz /datums/nav informācijas par algas noteikšanu. Savukārt tam, kā SIA „/Nosaukums/” izziņā ir varējusi apliecināt pieteicēja speciālo stāžu

/darba vieta/ un v/u /Nosaukums C/, aģentūra pamatoti nav radusi izskaidrojumu. Turklāt SIA „/Nosaukums/” izziņā norādītā informācija par pieteicēja

darbu /darba vieta/ un v/u /Nosaukums C/ nav pamatota ar atsauci uz dokumentiem.

Tā kā no ierakstiem pieteicēja darba grāmatiņā nav konstatējams, cik ilgu laiku pieteicējs darba dienas laikā veica elektromontiera un cik ilgu liku

šofera vai autovadītāja pienākumus, tiesa nepiekrīt pieteicējam, ka fakta pierādīšanai par to, ka pieteicējs elektromontiera profesijā bija nodarbināts pilnu

dienu, pietiek ar ierakstiem pieteicēja darba grāmatiņā.

Tāpat tiesa nepiekrīt pieteicējam, ka arhīva izziņa apliecina, ka no /datums/līdz /datums/pieteicējs strādāja kā elektromontieris. No arhīva izziņas

tiesa konstatē, ka tajā ir norādīta pieteicēja apvienotā profesija, nevis profesija elektromontieris.

Tādēļ rakstveida pierādījumi lietā nav pietiekami tam, lai atzītu par pierādītu, ka pieteicēja darba periods strīdus periodos ieskaitāms speciālajā

stāžā.

Tādi pierādījumi, kas liecinātu, ka pieteicēja norādītajām personām apvienotajos amatos strādātais laiks būtu ieskaitīts speciālajā stāžā, lietā

neatrodas un atbildētājas pārstāve to noliedza. Turklāt tam izskatāmajā lietā nevarētu būt izšķiroša nozīme, jo šādā gadījumā tiesiskuma princips prevalē

pār vienlīdzības principu.

[13] Vienlaikus tiesa lietā konstatē apstākļus, kas dod pamatu apmierināt pieteicēja pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Izvērtējusi liecinieku – pieteicēja darba kolēģa /pers. L/ un pieteicēja bijušā priekšnieka /pers. I/ liecības, tiesa atzīst, ka atbilst patiesībai pieteicēja

norādītais, ka šofera vai attiecīgi autovadītāja pienākumus viņš veica pirms un pēc darba laika elektromontiera profesijā. Proti, pieteicējs ar

transportlīdzekli aizveda brigādi uz objektu, kopā ar brigādi veica elektromontiera darba pienākumus, kad darbs objektā bija pabeigts, veda brigādi

atpakaļ uz bāzēšanās vietu. Pēc darba pieteicējs vēl palika transportlīdzekļa bāzēšanās vietā, lai veiktu transportlīdzekļa apkopi. Reizēm pieteicējs nāca

uz darbu agrāk, lai sagatavotu transportlīdzekli darbam, arī iepildītu degvielu.

Šādu elektromontiera – šofera vai attiecīgi elektromontiera – autovadītāja darba dienas modeli tiesas sēdē apliecināja gan liecinieks /pers. L/, kas

atbilstoši ierakstiem viņa darba grāmatiņā (lietas 17.- 18.lapa) un sniegtajām liecībām tiesas sēdē (tiesas sēdes audioieraksta 00:49:36 –

01:04:11 minūtes) tajās pašās darba vietās, kur strīdus periodos strādāja pieteicējs – /darba vieta/ un v/u /Nosaukums C/ –, veica elektromontiera-

šofera vai attiecīgi elektromontiera-autovadītāja pienākumus citā brigādē, gan liecinieks /pers. I/, citstarp apliecinot, ka viņš vadīja šos uzņēmumus, tāpēc

zina un var apliecināt, ka pieteicējs veica darbu attiecīgajās apvienotajās profesijās; tādēļ /pers. I/ arī parakstījis SIA „/Nosaukums/” izziņu, tajā apliecinot

pieteicēja darbu elektromontiera-augstkāpēja profesijā /darba vieta/ un v/u /Nosaukums C/, un norādot, ka pieteicējs papildus pildījis arī autovadītāja

pienākumus (tiesas sēdes protokola 00: 35:46 – 00:44:59 minūtes). Abi liecinieki arī liecināja, un tas arī nav pretrunā pieteicēja paskaidrotajam, ka

tad, kad pieteicējs darbā nebija, transportlīdzekli vadīja kāds cits no brigādes.

Tādējādi ar liecinieku liecībām tiesa atzīst par pierādītu to, ka strīdus laika periodā tad, kad pieteicējs faktiski veica darba pienākumus, resp., bija

darbā, elektromontiera profesijā viņš bija nodarbināts pilnu darba dienu, proti, ne mazāk, kā citi brigādē strādājošie elektromontieri, kas neveica šofera

vai autovadītāja pienākumus. Savukārt tad, kad pieteicējs darbā nebija, piemaksa par šofera vai autovadītāja pienākumu veikšanu tika maksāta kādai

citai personai.

Vienlaikus tiesa ņem vērā, ka lieciniekiem nav zināms tas, kad pieteicējs faktiski veica darba pienākumus, resp., bija vai nebija darbā un kad šofera

pienākumus veica kāda cita persona. Tādēļ, tā kā no arhīva izziņā ietvertās informācijas, ka par periodu no /datums/līdz /datums/, /gadi un mēneši/

pieteicējam nav bijusi noteikta piemaksa pie algas sakarā ar darba apjoma palielinājumu, var izdarīt secinājumu, ka šajos laika periodos pieteicējs šofera

vai autovadītāja pienākumus faktiski neveica, un lietā nav pierādījumi par pretējo, tiesa atzīst, ka minētie strīdus periodi pieteicēja speciālajā stāžā nav

ieskaitāmi.

Savukārt tā kā par /gads/.gadu arhīvā nav dokumentu, kas apliecina darba algas saņemšanu; /gadi/.gadā algas lapiņām nav pievienots darba

samaksas aprēķinu kodu atšifrējums, bet periodā no /datums/līdz /datums/nav informācijas par algas noteikšanu, tiesa, ņemot vērā lietā ar liecinieku

liecībām pierādīto pieteicēja nodarbinātības modeli, strādājot apvienotajās profesijās, atzīst par pierādītu, ka šajos strīdus periodos pieteicējs

elektromontiera profesijā bija nodarbināts pilnu darba dienu, kas ir pamatnosacījums pensijas piešķiršanai ar atvieglotiem noteikumiem, ja personai ir

pietiekams speciālais stāžs.

Tā kā, lai pieteicējam rastos tiesības uz pensijas piešķiršanu ar atvieglotiem noteikumiem, ir pietiekami papildus pierādīt speciālo stāžu 1 gada un

2 mēnešu apjomā, bet laika periods, ko veido /gadi/.gads un laika periods no /datums/līdz /datums/ievērojami to pārsniedz, tiesa atzīst par pierādītu, ka

pieteicējam ir pietiekams speciālais stāžs pensijas piešķiršanai ar atvieglotiem noteikumiem par darbu kaitīgos un smagos apstākļos.

Tādēļ pastāv no normatīvajiem aktiem izrietoši priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīga administratīvā akta izdošanai par vecuma pensijas ar

atvieglotiem noteikumiem par darbu kaitīgos un smagos apstākļos piešķiršanu pieteicējam, sākot ar /datums/.

[14] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmajai daļai, ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts, no atbildētāja par labu

pieteicējam piespriežama pieteicēja samaksātā valsts nodeva.

Tā kā pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu ir apmierināms, no atbildētājas par labu pieteicējam piespriežama viņa samaksātā valsts

nodeva 30 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.-251., 254., 289.-291. pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. A/ pieteikumu (reģistrācijas Nr. 253) un uzdot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai mēneša laikā no sprieduma stāšanās

spēkā izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru /pers. A/ tiktu piešķirta valsts vecuma pensija ar atvieglotiem noteikumiem par darbu kaitīgos un

smagos apstākļos sākot ar /datums/.

Piespriest no atbildētājas par labu /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese /adrese A/, Kuldīgas nov.) par

pieteikumu par lietas ierosināšanu samaksāto valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Liepāja tiesu namā.

Tiesnese S. Sērdiene

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu