Court dismisses administrator's appeal for late bankruptcy report, upholding administrative fine as proportional and lawful.

Lietas Nr. 133073816

Lietas arhīva Nr. 1-0027-17/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2017.gada 23.janvārī

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ineta Riekstiņa, rakstveida procesā izskatīja iesniedzēja maksātnespējas procesa administratora /pers. A/ sūdzību par

Maksātnespējas administrācijas 2016.gada 16.jūnija lēmumu Nr.1-17/15, un

k o ns t a t ē ja

2016.gada 28.aprīlī Maksātnespējas administrācijas Pirmā uzraudzības departamenta juriskonsulte /pers. B/ saskaņā ar Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (LAPK) 246.pantu sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu MA Nr.000099 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.86 /pers.

A/, pārkāpums konstatēts Rīgā, 2015.gada 26.augustā (lietas 33.lapa).

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka /pers. A/ (maksātnespējas procesa administratora sertifikāta Nr.00438) ar Liepājas tiesas

2014.gada 6.augusta spriedumu iecelts par /pers. C/ (/pers. C/), personas kods /personas kods/ (turpmāk - Parādnieks), maksātnespējas procesa

administratoru.

Pārkāpuma būtība: no Maksātnespējas likuma 85.panta, kas fiziskās personas maksātnespējas procesā piemērojams saskaņā ar Maksātnespējas

likuma 128.panta pirmo daļu, izriet maksātnespējas procesa administratora pienākums Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā sniegt savu

darbības pārskatu.

Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumu Nr.1003 „Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā

aizpildīšanas kārtību” (turpmāk - Noteikumi) 3.punkts noteic, ka sākotnējo darbības pārskatu, pievienojot mantas pārdošanas plānu, administrators

nosūta Maksātnespējas administrācijai un kreditoriem septiņu dienu laikā pēc pārskata perioda beigām, kas ir trīs mēneši pēc maksātnespējas procesa

pasludināšanas.

Ņemot vērā, ka Parādnieka maksātnespējas process pasludināts ar Liepājas tiesas 2014.gada 6.augusta spriedumu, /pers. A/ bija pienākums

administratora sākotnējo darbības pārskatu saskaņā ar datiem uz 2014.gada 6.novembri nosūtīt, cita starpā, Maksātnespējas administrācijai līdz

2014.gada 13.novembrim. Administratora sākotnējais darbības pārskats saskaņā ar datiem uz 2014.gada 30.oktobri ar ziņojumu par mantas neesamību

pēc Maksātnespējas administrācijas 2015.gada 6.augusta pieprasījuma Nr.1-44/1393 uz tās elektronisko pastu ar adresi pārskati@mna.gov.lv saņemts

2015.gada 25.augustā plkst.19.26. Tādējādi secināms, ka /pers. A/ ir pārkāpis Noteikumu 3.punktā noteikto termiņu par vairāk nekā deviņiem

mēnešiem.

Kaut arī Parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros ir sastādīts ziņojums par mantas neesamību, pēc administratora sākotnējā darbības pārskata

iesniegšanas ir turpināta Parādnieka bankrota procedūra. Ievērojot minēto, norādāms, ka administratoram ir pienākums sniegt Noteikumu 4.punktā

noteikto administratora kārtējo darbības pārskatu, līdz viņam nerodas pienākums iesniegt administratora noslēguma darbības pārskatu saskaņā ar

Noteikumu 5. vai 7.punktu.

Pārbaudot maksātnespējas reģistrā norādīto informāciju, secināms, ka Parādnieka bankrota procedūra izbeigta ar Liepājas tiesas 2015.gada

9.septembra lēmumu. Tomēr, kā izriet no /pers. A/ 2015.gada 28.septembra vēstules Nr.2015/226, /pers. A/ 2015.gada 25.jūnijā nosūtījis kreditoriem

paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu, pievienojot Parādnieka sagatavoto saistību dzēšanas plānu. Norādāms, ka minētajai vēstulei nav

pievienoti izteiktā apgalvojuma apliecinoši dokumenti, tomēr, ņemot vērā Liepājas tiesas 2015.gada 9.septembra lēmumā par bankrota procedūras

pabeigšanu norādīto, Maksātnespējas administrācija neapšauba, ka 2015.gada 25.jūnijs uzskatāms par dienu, kad /pers. A/ radies pienākums

administratora noslēguma pārskata iesniegšanai saskaņā ar Noteikumu 5.punktu. Ievērojot iepriekš minēto, /pers. A/ bija jāsniedz administratora kārtējie

darbības pārskati saskaņā ar datiem uz 2015.gada 6.februāri (līdz 2015.gada 13.februārim) un 2015.gada 6.maiju (līdz 2015.gada 13.maijam), kā arī

administratora noslēguma darbības pārskats (līdz 2015.gada 10.jūlijam).

Ņemot vērā, ka iepriekš minētie pārskati Maksātnespējas administrācijā iesniegti 2015.gada 30.oktobrī, secināms, ka /pers. A/ nav ievērojis

Noteikumu 4. un 5.punktā noteiktos termiņus.

Protokolā papildus norādīts, ka attiecībā par administratora kārtējo un noslēguma darbības pārskatu iesniegšanu Maksātnespējas administrācija

ņem vērā Parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros sniegto 2015.gada 8.oktobra viedokli Nr.1-44/1713 “Par administratora sākotnējā, kārtējā un

noslēguma darbības pārskata iesniegšanu ziņojuma par mantas neesamību gadījumā”.

Ir pārkāpta Maksātnespējas likuma 85.panta pirmā daļa un Noteikumu 3., 4. un 5.punkts un izdarīts LAPK 166.36 pantā paredzētais

administratīvais pārkāpums.

Tā kā pie administratīvās atbildības saucamā persona neatrodas pārkāpuma konstatēšanas vietā, šis protokols tiek sastādīts bez tās personas

klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības.

Atbilstoši LAPK 248.1 pantā noteiktajam, ja objektīvu iemeslu dēļ protokolu par administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanu nav iespējams sastādīt

tās personas klātbūtnē, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē, to sastāda bez minēto personu klātbūtnes un

protokola kopiju nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz attiecīgās personas dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi. Šādā gadījumā uzskata, ka persona ir

iepazinusies ar protokolu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

Maksātnespējas administrācija izskaidro, ka LAPK 260.pantā noteikts, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir šādi pienākumi:

1) noteiktā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā;

2) nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma lietas norisi;

3) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar aizstāvja palīdzību (juridiskajai personai - ar pārstāvja

starpniecību) iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt

paskaidrojumus, izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, neprot valodu, kurā notiek lietvedība, šai personai tiek nodrošinātas tiesības lietot tai

saprotamu valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus LAPK noteiktajā kārtībā.

Protokolā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta Maksātnespējas administrācijā Mārstaļu ielā 19, Rīgā, 2016.gada 19.maijā,

plkst.10.00. Uz lietas izskatīšanu līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments (pase vai personas apliecība), kā arī nepieciešamības gadījumā pilnvarojumu

apliecinošs dokuments. Lūdz par savu ierašanos uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu paziņot, vēršoties Maksātnespējas administrācijas

lietvedībā.

Ar Maksātnespējas administrācijas Pirmā uzraudzības departamenta juriskonsultes /pers. B/ 2016.gada 24.maija lēmumu Nr.3-12/48

atzīts, ka /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.36 pantā; /pers. A/

uzlikts naudas sodu 425 euro (četri simti divdesmit pieci euro, 00 centi) apmērā (lietas 37.-40.lapa).

Pieņemto lēmumu /pers. A/ 2016.gada 6.jūnijā pārsūdzējis Maksātnespējas administrācijas direktora p.i. /pers. D/, lūdzot atcelt

Maksātnespējas administrācijas Pirmā uzraudzības departamenta juriskonsultes /pers. B/ 2016.gada 24.maija lēmumu Nr.3-12/48 (lietas 43.-44.lapa).

Sūdzībā /pers. A/ norādījis, ka ar Maksātnespējas administrācijas Pirmā uzraudzības departamenta juriskonsultes /pers. B/ 2016.gada 24.maija

lēmumu Nr.3-12/48 nepamatoti atzīts, ka viņš ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.36

pantā, un uzlikts naudas sods 425 euro apmērā. Lēmumu pārsūdz pilnā apjomā sekojošo apsvērumu dēļ.

2016.gada 28.aprīlī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols MA Nr.000099, saskaņā ar kuru tiek norādīts, ka Rīgā, 2015.gada 26 augustā

konstatēts Maksātnespējas likuma 85.panta pirmās daļas pārkāpums, tādējādi izdarīts LAPK 166.36 pantā paredzētais administratīvais pārkāpums.

Sūdzībā norādīts, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.pantu ir iestājies noilgums administratīvā pārkāpuma lietā, jo

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Ņemot vērā minēto administratīvā

pārkāpuma lieta ir jāizbeidz.

Normatīvie akti (t.sk., Ministru kabineta noteikumi Nr.1003) precīzi nenosaka pienākumu sniegt nepārtraukti administratora darbības pārskatus

visu maksātnespējas procesa laiku. Atbilstoši minēto noteikumu 3.punktam maksātnespējas procesa administratora sākotnējo darbības pārskatu

juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā (bankrota procedūras ietvaros) administrators septiņu dienu

laikā pēc pārskata perioda beigām nosūta Maksātnespējas administrācijai un kreditoriem. Pārskata periods ir trīs mēneši pēc juridiskās vai fiziskās

personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Nosūtot pārskatu Maksātnespējas administrācijai, administrators pievieno parādnieka mantas

pārdošanas plānu.

Atbilstoši minēto noteikumu 5.punktam maksātnespējas procesa administratora noslēguma darbības pārskatu juridiskās personas maksātnespējas

procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā (bankrota procedūras ietvaros) administrators nosūta 15 dienu laikā pēc parādnieka mantas

pārdošanas plāna izpildes. Ja maksātnespējas procesa administratora kārtējā darbības pārskata un noslēguma darbības pārskata iesniegšanas periods

sakrīt, administrators iesniedz tikai noslēguma darbības pārskatu.

Sūdzībā norādīts, ka fiziskās personas maksātnespējas procesā konstatēta mantas neesamība, tādēļ administrators sagatavojis ziņojumu par

parādnieka mantas neesamību. Maksātnespējas procesā administrators nosūtījis sākotnējo darbības pārskatu, kurā norādīts mantas neesamības fakts.

Saskaņā ar minēto noteikumu 5.punktu noslēguma pārskatu administrators nosūta 15 dienu laikā pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes. Līdz

ar to administrators izdarījis secinājumu, ka būtu jāsniedz tikai sākotnēju pārskatu.

Saskaņā ar noslēguma pārskatu 3.puntu pārskata sniegšanas iemesli tiek minēts parādnieka mantas pārdošanas plāns ir izpildīts / administrators

atcelts no maksātnespējas procesa. Līdz ar to administratīvā pārkāpuma protokolā aprakstītais pārkāpums nav konstatējams, jo normatīvo aktu

regulējums nav viennozīmīgs.

Uzskata, ka lietā administratīvā pārkāpuma protokols bez viņa klātbūtnes sastādīts nelikumīgi. Atsauce, ka sastādīšana bez pārkāpēja klātbūtnes ir

atbilstoša LAPK 166.36 pantam, ir nepamatota. Administratoru neviens nav aicinājis uz protokola sastādīšanu. Par pārkāpuma izdarīšanas vietu nav

pamata uzskatīt Maksātnespējas administrācijas telpas, viņa neatrašanās pārkāpuma konstatēšanas vietā nav pamats protokola sastādīšanai bez viņa

klātbūtnes.

Lēmumā norādītais, ka pārkāpums ir būtisks, ir kļūdains un nepamatots.

Sūdzībā norādīts, ja iestādes ieskatā pārkāpums ir noticis, tad, uzliekot sodu, būtu jāņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

prasības kopumā, kā arī citu valsts iestāžu prakse attiecībā uz uzliktajiem sodiem.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis, kas tiek piemērots, lai personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiesību pārkāpējs un citas personas

neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Atbilstoši minētā kodeksa 32.panta otrajai daļai, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta pirmā daļa noteic, ja

izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās

atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.

LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, interpretējot minētās tiesību normas, ir secinājis, ka gadījumā, ja persona ir

izdarījusi administratīvo pārkāpumu (konstatēts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts), institūcijai (amatpersonai), kas pilnvarota izlemt lietu,

ievērojot kodeksa 32.panta otrajā daļā un 21.panta pirmajā daļā noteikto, ir jāizvērtē konkrētās lietas apstākļi un atbilstoši tiem jāpieņem lēmums par

soda uzlikšanu vai, ja pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu, par pārkāpēja atbrīvošanu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu

aizrādījumu (skat. Senāta 2009.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-15/2009 14.punktu).

Tāpat Senāts iepriekšminētajā lietā norādījis, ka administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp

izdarītā pārkāpuma raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga.

Administrators uzskata, ka konkrētajā lietā administratīvo pārkāpumu var atzīt par maznozīmīgu, jo pārkāpums nav ietekmējis maksātnespējas

procesa likumīgu un efektīvu norisi. Īpaši uzliktais sods ir nepamatots, jo normatīvo aktu regulējums nav precīzs.

Bez tam, sods tiek uzlikts fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros, proti, ar Liepājas tiesas 2014.gada 6.augusta spriedumu civillietā

Nr.C20229014 pasludināts /pers. C/ fiziskās personas maksātnespējas process un par administratoru iecelts sertificēts maksātnespējas procesa

administrators /pers. A/, sertifikāta Nr.00438.

Sūdzībā norādīts, ka par administratora pienākumu izpildi šajā maksātnespējas procesā saņēmis 640 euro, no kuriem administratoram jāsedz

biroja telpu uzturēšanas izmaksas, jānomaksā likumā paredzētos nodokļus. Biroja uzturēšanas izmaksas, tehniskie izdevumi un obligātās administratoru

kvalifikācijas celšanas izmaksas katrā procesā sastāda vismaz 320 euro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis 73,60 euro, līdz ar to administratora

„alga” viena maksātnespējas procesa ietvaros, neierēķinot sociālās apdrošināšanas iemaksas, nepārsniedz 246,40 euro. Aktā nav norādīti visi apstākļi

par sūdzības iesniedzēja personību, kas jau iestādei ir zināmi, proti, apgādībā ir trīs nepilngadīgas personas.

Uzskata, ka konkrētajā gadījumā Maksātnespējas administrācija nav izvērtējusi „iespējamo pārkāpumu” un tā sekas (kuru nemaz nav), uzliekot

nepamatoti augstu administratīvo sodu. Šāda Maksātnespējas administrācijas uzliktā soda rezultātā administrators nesaņem jebkādu atlīdzību par savu

pienākumu veikšanu, bet arī tam ir zaudējumi, t.i., par amata pienākumu veikšanu ir valsts labā vēl jāpiemaksā no saviem līdzekļiem. Šis apstāklis ir

pretējs Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, pārkāptas Satversmē noteiktās pamattiesības. Savus pienākumus konkrētajā procesā veicis atbilstoši

Maksātnespējas likuma prasībām, jo ar Liepājas tiesas 2015.gada 14.septembra lēmumu pabeigta parādnieka bankrota procedūra.

Savukārt, ja apskatītu citu valsts iestāžu uzliekamos sodus par laikā neiesniegtajiem pārskatiem, tad soda apmērs nav samērīgs. Piemēram, saskaņā

ar administratora rīcībā esošo informāciju Valsts ieņēmumu dienests komersanta valdei vidēji uzliek sodus par pārskatu (gada un pievienotās vērtības

nodokļa pārskatu) neiesniegšanu 140 euro apmērā, kaut arī šo pārskatu iesniegšana ir saistāma ar svarīgu nodokļu iekasēšanas funkciju. Pie šādiem

apstākļiem iestādei būtu nepieciešams ņemt vērā vispārējo administratīvo sodu politiku valstī.

Ņemot vērā minēto, vadoties no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta pirmās daļas, 22., 32., 37.panta, lūdz atcelt

Maksātnespējas administrācijas Pirmā uzraudzības departamenta juriskonsultes /pers. B/ 2016.gada 24.maija lēmumu Nr.3-12/48.

Ar Maksātnespējas administrācijas 2016.gada 16.jūnija lēmumu Nr.1-17/15 grozīts Maksātnespējas administrācijas Pirmā uzraudzības

departamenta 2016.gada 24.maija lēmumā Nr.3-12/48 /pers. A/ noteiktais soda apmērs, nosakot to 380 euro apmērā (lietas 45.-48.lapa).

Lēmumā norādīts, ka, izskatot /pers. A/ 2016.gada 6.jūnija sūdzību par Maksātnespējas administrācijas Pirmā uzraudzības departamenta

2016.gada 24.maija lēmumu Nr.3-12/48 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.86 (administratīvā pārkāpuma protokols MA Nr.000099) (turpmāk -

Sūdzība), konstatēts:

Maksātnespējas administrācijas Pirmā uzraudzības departamenta juriskonsulte /pers. B/ 2016.gada 28.aprīlī noformējusi administratīvā pārkāpuma

protokolu MA Nr.000099 (turpmāk - Protokols), kurā konstatēts, ka /pers. A/ (maksātnespējas procesa administratora sertifikāta Nr.00438) /pers. C/

(/pers. C/) (turpmāk - Parādnieks) maksātnespējas procesā bija pienākums nosūtīt, cita starpā, Maksātnespējas administrācijai administratora sākotnējo

darbības pārskatu saskaņā ar datiem uz 2014.gada 6.novembri līdz 2014.gada 13.novembrim. Nosūtot Maksātnespējas administrācijai administratora

sākotnējo darbības pārskatu un ziņojumu par parādnieka mantas neesamību 2015.gada 25.augustā, /pers. A/ ir pārsniedzis Ministru kabineta 2010.gada

26.oktobra noteikumu Nr.1003 “Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību”, kas bija spēkā

līdz 2016.gada 29.aprīlim (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.1003), 3.punktā noteikto termiņu par vairāk nekā deviņiem mēnešiem.

/pers. A/ atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 4. un 5.punktam bija pienākums iesniegt Maksātnespējas administrācijā administratora

kārtējos darbības pārskatus saskaņā ar datiem uz 2015.gada 6.februāri (līdz 2015.gada 13.februārim) un 2015.gada 6.maiju (līdz 2015.gada

13.maijam), kā arī administratora noslēguma darbības pārskatu (līdz 2015.gada 10.jūlijam). Iesniedzot minētos administratora darbības pārskatus

Maksātnespējas administrācijā 2015.gada 30.oktobrī, /pers. A/ nav ievērojis Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 4. un 5.punktā noteiktos termiņus.

Protokolā konstatēts, ka /pers. A/, neievērojot Maksātnespējas likuma 85.panta pirmo daļu un Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 3., 4., un

5.punktu, izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 166.36 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Maksātnespējas administrācijā 2016.gada 19.maijā saņemti /pers. A/ 2016.gada 18.maija rakstveida paskaidrojumi par Protokolu.

Paskaidrojumos norādīts, ka Protokola sastādīšana, neuzaicinot iespējamo pārkāpēju, ir prettiesiska. Paskaidrojumos /pers. A/ vienlaikus vērš

uzmanību, ka administratīvā pārkāpuma lieta Nr.86 ir jāizbeidz, ņemot vērā LAPK 37.pantā noteikto. /pers. A/ ieskatā Protokolā norādītais pārkāpums

nav konstatējams, jo normatīvo aktu regulējums attiecībā uz administratora kārtējo un noslēguma darbības pārskatu iesniegšanu, ja maksātnespējas

procesā sastādīts ziņojums par parādnieka mantas neesamību, nav viennozīmīgs.

Lēmumā norādīts, ka uz administratīvā pārkāpuma lietas Nr.86 izskatīšanu 2016.gada 19.maijā /pers. A/ neieradās, kā arī lūgums par lietas

izskatīšanas atlikšanu Maksātnespējas administrācijā nav saņemts.

Maksātnespējas administrācijas Pirmā uzraudzības departamenta 2016.gada 24.maija lēmumā Nr.3-12/48 (turpmāk - Lēmums), pārbaudot un

novērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā, atzīts, ka /pers. A/ kā maksātnespējas procesā iesaistītā persona, pārsniedzot administratora darbības

pārskatu sniegšanas pienākuma izpildei paredzētos termiņus, nav ievērojis Maksātnespējas likuma 85.panta pirmās daļas un Ministru kabineta noteikumu

Nr.1003 3., 4., un 5.punkta prasības, tādējādi izdarot LAPK 166.36pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Lēmumā norādīts, ka Maksātnespējas administrācijā 2016.gada 7.jūnijā saņemta Sūdzība, ar kuru /pers. A/ Lēmumu pārsūdz pilnā apjomā.

/pers. A/ ieskatā lietā ir iestājies LAPK 37.panta pirmajā daļā paredzētais noilgums administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai, tādēļ

administratīvā pārkāpuma lietvedība ir jāizbeidz.

Sūdzībā norādīts, ka Protokols sagatavots bez /pers. A/ klātbūtnes nelikumīgi. Par pārkāpuma izdarīšanas vietu nav pamata uzskatīt

Maksātnespējas administrācijas telpas un /pers. A/ neatrašanās pārkāpuma konstatēšanas vietā nav pamats Protokola sagatavošanai bez viņa klātbūtnes.

Normatīvajos aktos, tajā skaitā Ministru kabineta noteikumos Nr.1003, precīzi nav noteikts administratora pienākums nepārtraukti sniegt

administratora darbības pārskatus visā maksātnespējas procesa norises laikā.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 3.punktam maksātnespējas procesa administratora sākotnējo darbības pārskatu juridiskās

personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā (bankrota procedūras ietvaros) administrators septiņu dienu laikā pēc

pārskata perioda beigām nosūta Maksātnespējas administrācijai un kreditoriem. Pārskata periods ir trīs mēneši pēc juridiskās vai fiziskās personas

maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Nosūtot pārskatu Maksātnespējas administrācijai, administrators pievieno parādnieka mantas

pārdošanas plānu.

Maksātnespējas procesa administratora noslēguma darbības pārskatu juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas

maksātnespējas procesā (bankrota procedūras ietvaros) administrators nosūta 15 dienu laikā pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes. Ja

maksātnespējas procesa administratora kārtējā darbības pārskata un noslēguma darbības pārskata iesniegšanas periods sakrīt, administrators iesniedz

tikai noslēguma darbības pārskatu.

/pers. A/ vērš uzmanību, ka Parādnieka fiziskās personas maksātnespējas procesā tika sagatavots ziņojums par parādnieka mantas neesamību.

/pers. A/ Maksātnespējas administrācijai nosūtīja administratora sākotnējo darbības pārskatu, kurā norādīts mantas neesamības fakts. Saskaņā ar minēto

noteikumu 5.punktu administratora noslēguma darbības pārskatu administrators nosūta 15 dienu laikā pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes.

Līdz ar to /pers. A/ Sūdzībā secina, ka administratoram šādā situācijā ir pienākums iesniegt vienīgi administratora sākotnējo darbības pārskatu.

Sūdzībā norādīts, ka administratora noslēguma darbības pārskats ir iesniedzams Maksātnespējas administrācijā, izpildot parādnieka mantas

pārdošanas plānu vai gadījumā, ja administrators tiek atcelts no pienākumu veikšanas maksātnespējas procesā. Līdz ar to /pers. A/ ieskatā normatīvais

regulējums attiecībā uz administratora darbības pārskatu iesniegšanu nav viennozīmīgs un tādēļ Protokolā norādītais pārkāpums nav konstatējams.

Lēmumā ietvertais secinājums, ka /pers. A/ izdarītais pārkāpums ir atzīstams par būtisku, /pers. A/ ieskatā uzskatāms par kļūdainu un nepamatotu.

Maksātnespējas administrācija nav izvērtējusi iespējamo pārkāpumu un tā seku iestāšanos, uzliekot nepamatoti augstu sodu.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2009.gada 12.februāra spriedumā lietā Nr.SKA-15/2009 14.punktā, interpretējot

LAPK 22.pantu, 32.panta otro daļu un 21.panta pirmo daļu, secinājis, ka gadījumā, ja persona ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, institūcijai

(amatpersonai), kas pilnvarota izlemt lietu, ir jāizvērtē konkrētās lietas apstākļi un atbilstoši tiem jāpieņem lēmums par soda uzlikšanu, vai, ja pārkāpums

atzīstams par maznozīmīgu - par pārkāpēja atbrīvošanu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu. Minētajā spriedumā

vienlaikus norādīts, ka administratīvais pārkāpums ir uzskatāms par maznozīmīgu, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā pārkāpuma

raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga.

/pers. A/ izdarīto pārkāpumu iespējams atzīt par maznozīmīgu, jo pārkāpums nav ietekmējis maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi.

/pers. A/ norāda, ka savus pienākumus Parādnieka maksātnespējas procesā veicis saskaņā ar Maksātnespējas likumā noteiktajām prasībām, jo ar

Liepājas tiesas 2015.gada 14.septembra lēmumu pabeigta bankrota procedūra Parādnieka maksātnespējas procesā. /pers. A/ ieskatā uzliktais sods ir

īpaši nepamatots, ņemot vērā, ka normatīvais regulējums nav precīzs.

Sūdzībā /pers. A/ vienlaikus norāda uz nepieciešamību, uzliekot sodu, ņemt vērā LAPK prasības kopumā, kā arī citu valsts iestāžu praksi attiecībā

uz uzliktajiem sodiem. Aplūkojot ziņas attiecībā uz citu valsts iestāžu uzlikto naudas sodu apmēriem par laikā neiesniegtajiem pārskatiem, Lēmumā

uzliktais naudas sods ir uzskatāms par nesamērīgu. Saskaņā ar /pers. A/ rīcībā esošo informāciju Valsts ieņēmumu dienests komersanta valdei vidēji

uzliek sodus par pārskatu (gada un pievienotās vērtības nodokļa pārskatu) neiesniegšanu 140 euro apmērā, kaut arī šo pārskatu iesniegšana ir saistāma

ar svarīgu nodokļu iekasēšanas funkciju. Pie šādiem apstākļiem iestādei būtu nepieciešams ņemt vērā vispārējo administratīvo sodu politiku valstī.

Administratīvais sods /pers. A/ uzlikts fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros. Par administratora pienākumu izpildi Parādnieka

maksātnespējas procesā /pers. A/ saņem atlīdzību 640 euro apmērā, no kā administratoram jāsedz biroja telpu uzturēšanas izmaksas un jāveic nodokļu

maksājumi. Biroja uzturēšanas izmaksas, tehniskie izdevumi un obligātās administratora kvalifikācijas celšanas izmaksas katrā maksātnespējas procesā

sasniedz vismaz 320 euro, savukārt iedzīvotāju ienākumu nodoklis - 73,60 euro, līdz ar to administratora atalgojums viena maksātnespējas procesa

ietvaros, neiekļaujot sociālās apdrošināšanas iemaksas, nepārsniedz 246,40 euro.

Soda uzlikšanas rezultātā administrators nesaņem atlīdzību par savu pienākumu veikšanu, bet tādējādi administratoram rodas zaudējumi, t.i., par

amata pienākumu veikšanu valsts labā administratoram ir jāpiemaksā no saviem līdzekļiem. /pers. A/ ieskatā šis apstāklis ir pretējs normatīvajiem aktiem

un tādējādi tiek pārkāptas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās pamattiesības.

/pers. A/ vērš uzmanību, ka Lēmumā nav norādīti visi apstākļi par viņa personību, kas iestādei ir zināmi, proti, /pers. A/ apgādībā ir trīs

nepilngadīgas personas.

Izvērtējot konstatētos faktiskos un tiesiskos apstākļus, /pers. A/ Sūdzībā norādītos argumentus un lietas materiālus, lēmumā secināts:

Saskaņā ar LAPK 214.4 pantu Maksātnespējas administrācija izskata LAPK 166.36 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Maksātnespējas administrācijas vārdā ir tiesīgs Maksātnespējas

administrācijas direktors un viņa pilnvarotās personas.

Atbilstoši LAPK 166.36 pantam par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi maksātnespējas procesā iesaistītā persona,

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot valdes loceklim vai parādnieka pārstāvim tiesības ieņemt noteiktus amatus

komercsabiedrībās vai bez tā.

Izvērtējot Sūdzībā minētos argumentus attiecībā uz LAPK 37.panta pirmajā daļā paredzētā noilguma administratīvā pārkāpuma lietvedības

uzsākšanai iestāšanos, vēršama uzmanība turpmāk minētajam.

Atbilstoši tiesu prakses atziņām par ilgstošu pārkāpumu tiek atzīta darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar tai sekojošu ilgstošu to pienākumu

neizpildīšanu, kurus likumdevējs uzlicis personai (skat., piem., Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2015.gada 6.jūlija spriedumu

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.140011214). Kamēr vien personai saglabājas attiecīgais pienākums, noilguma tecējums administratīvā pārkāpuma

lietvedības uzsākšanai neiestājas (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2003.gada 6.janvāra lēmumu lietā Nr.SKK-19/2003, grām.

Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A., Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Zin.red. prof. U.Krastiņš. Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2008., 432.lpp.).

Pārsniedzot normatīvajos aktos noteikto termiņu administratora darbības pārskatu iesniegšanai, cita starpā, ņemot vērā nepieciešamību īstenot

nepārtrauktu uzraudzību visā maksātnespējas procesa norises laikā, administratora darbības pārskatu sniegšanas pienākums administratoram nepārtraukti

saglabājas visu laiku, līdz minētais pienākums tiek izpildīts. Līdz ar to /pers. A/ pārkāpums, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot

Maksātnespējas administrācijā administratora sākotnējo darbības pārskatu, administratora kārtējos un noslēguma darbības pārskatu, uzskatāms par

ilgstošu, kas atbilstoši Lēmumā secinātajam, ir pārtraukts 2015.gada 25.augustā, /pers. A/ iesniedzot administratora sākotnējo darbības pārskatu.

Ņemot vērā, ka administratīvā pārkāpuma lieta Nr.86 uzsākta 2015.gada 31.augustā, t.i., sestajā dienā pēc pārkāpuma pārtraukšanas, secināms,

ka Lēmumā norādītie apsvērumi par LAPK 37.panta pirmajā daļā paredzētā termiņa ievērošanu atzīstami par pamatotiem.

Administratīvā pārkāpuma lieta Nr.86 uzsākta, pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas rīcībā esošu informāciju, kuras raksturs, iegūšanas

un uzglabāšanas veids pats par sevi norāda, ka lietā nevar pastāvēt apstākļi, kas varētu neatgriezeniski ietekmēt pārkāpuma pamatā esošo ziņu saturu

atkarībā no pārkāpēja klātbūtnes protokola noformēšanas brīdī.

Protokolā ir ietvertas ziņas par administratīvā pārkāpuma lietā Nr.86 konstatētajiem apstākļiem Protokola sastādīšanas brīdī, norādīta persona,

kuru sauc pie administratīvās atbildības, tiesības administratīvā pārkāpuma lietas Nr.86 ietvaros un ietverta norāde par administratīvā pārkāpuma lietas

Nr.86 izskatīšanas vietu un laiku. Savukārt Maksātnespējas administrācijas 2015.gada 28.aprīļa vēstulē Nr.3-14/79, t.i., Protokola pavadvēstulē,

ietverts aicinājums līdz 2016.gada 12.maijam sniegt rakstveida paskaidrojumus par protokolā norādīto.

Lēmumā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma lietas Nr.86 ietvaros /pers. A/ tika nodrošināta iespēja sniegt savus paskaidrojumus un

pretargumentus par Protokolā norādīto gan iesniedzot rakstveida paskaidrojumus, gan arī sniedzot mutvārdu paskaidrojumus administratīvā pārkāpuma

lietas Nr.86 izskatīšanā, uz ko /pers. A/ neieradās.

Līdz ar to, ņemot vērā /pers. A/ izdarītā pārkāpuma raksturu un tā konstatēšanas pamatā esošo pierādījumu raksturu, Lēmumā pamatoti secināts,

ka Protokola sastādīšana bez pārkāpēja klātbūtnes nav ietekmējusi pilnvērtīgu un efektīvu LAPK 260.pantā paredzēto personas tiesību garantēšanu visā

administratīvā pārkāpuma lietas Nr.86 izskatīšanas laikā. Turklāt arī pats /pers. A/ Sūdzībā nav norādījis, kā viņa uzaicināšana uz administratīvā

pārkāpuma protokola MA Nr.000099 sastādīšanu būtu varējusi mainīt protokola saturu un ietekmēt /pers. A/ administratīvo atbildību, kas vēl jo vairāk

norāda uz personas tiesisko interešu aizskāruma neesamību un Maksātnespējas administrācijas īstenotās LAPK 248.1 panta piemērošanas prakses

pamatotību.

Ar iestādē pārsūdzēto Lēmumu /pers. A/ uzlikts naudas sods 425 euro apmērā.

Soda piemērošanas apsvērumi noteikti LAPK 32.panta otrajā daļā, kur noteikts, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma rakstura,

pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Vērtējot pārkāpuma raksturu, jāņem vērā, ka administratora darbības pārskatu iesniegšanas pienākums Maksātnespējas administrācijā un

nosūtīšana kreditoriem ir vērtējama kopsakarā ar likumīga un efektīva maksātnespējas procesa nodrošināšanu, ņemot vērā, ka administratora darbības

pārskatos norādāmā informācija ir obligātais, no likuma izrietošais priekšnoteikums maksātnespējas procesa atklātuma un uzraudzības pār

maksātnespējas procesa norisi pilnvērtīgai nodrošināšanai, bez kā maksātnespējas process būtu tieši pakļauts novilcināšanas un administratora

negodprātīgu darbību riskam.

Administratora sākotnējā darbības pārskatā tiek vienkopus fiksēts Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 2.pielikumā paredzēto ziņu kopums, kurā

tiek atspoguļotas maksātnespējas procesa nodrošināšanas izmaksas, tajā skaitā, administratora atlīdzība, maksātnespējas procesa izdevumi, informācija

par parādnieka mantu, parādnieka noslēgtajiem darījumiem, plānotajām darbībām, uzsāktajām tiesvedībām u.c. informācija, kas nepieciešama turpmāk

maksātnespējas procesā veicamo darbību secīgai norisei un uzraudzībai pār to izpildi. Saņemot administratora sākotnējo administratora darbības

pārskatu, iespējams izvērtēt, vai administrators ir pilnvērtīgi veicis Maksātnespējas likuma 137.pantā paredzētās darbības pēc maksātnespējas procesa

pasludināšanas un pārliecināties, vai maksātnespējas procesā turpmāk veicamās darbības tiek plānotas un norit mērķtiecīgi, pamatojoties uz

konstatētajiem apstākļiem maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdī.

Administratora kārtējos darbības pārskatos un administratora noslēguma darbības pārskatā atspoguļojamā informācija ir būtiska secīgai un

nepārtrauktai maksātnespējas procesā plānoto darbību tiesiskas un efektīvas izpildes kontrolei, tajā skaitā, lai nepieļautu turpmāku maksātnespējas

procesa novilcināšanu un zaudējumu rašanos kreditoriem.

/pers. A/ Sūdzībā norādījis apsvērumus nepieciešamībai parādnieka mantas neesamības gadījumā Maksātnespējas administrācijā iesniegt vienīgi

administratora sākotnējo darbības pārskatu. Vērtējot šo apsvērumu pamatotību, jānorāda, ka parādnieka mantas pārdošanas plāna sagatavošana kā

izšķirošā nosacījuma izvirzīšana administratora noslēguma darbības pārskata iesniegšanai ir uzskatāma par nepieļaujamu Ministru kabineta noteikumu

Nr.1003 5.punkta regulējuma sašaurināšanu, ņemot vērā turpmāk norādītos apsvērumus.

Lēmumā norādīts, ka, pieņemot Sūdzības iesniedzēja pausto administratora darbības pārskatu sniegšanas pienākuma interpretāciju par pareizu,

Maksātnespējas administrācijai tiktu liegta iespēja īstenot turpmāko uzraudzību pār maksātnespējas procesu tā atlikušajā norises laikā pēc ziņojuma par

parādnieka mantas neesamību sagatavošanas, ko likumdevējs, ņemot vērā neatgriezenisku seku iestāšanās risku neefektīvas vai negodprātīgas

administratora rīcības rezultātā arī tajos gadījumos, kad maksātnespējas procesā nav konstatēta parādnieka manta, viennozīmīgi pieļaut nav vēlējies.

Šādu administratora noslēguma darbības pārskatu sniegšanas pienākuma interpretācijas un apsvērumu par neprecizitātēm tiesiskajā regulējumā

pamatotību vienlaikus izslēdz Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 6.punkta regulējums, saskaņā ar kuru administratora noslēguma darbības pārskata

sniegšana fiziskās personas maksātnespējas procesā nav paredzēta vienīgi tajos gadījumos, ja pēc ziņojuma par parādnieka mantas neesamību

sagatavošanas bankrota procedūra tiek pabeigta. Ņemot vērā, ka ziņojums par parādnieka mantas neesamību ir sagatavots 2014.gada 9.oktobrī un

pieteikums tiesā par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu iesniegts vien 2015.gada 20.augustā, secināms, ka bankrota procedūra pēc

ziņojuma par parādnieka mantas neesamību sagatavošanas tika turpināta un tādēļ Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 6.punktā minētais nosacījums

administratora noslēguma darbības neiesniegšanai nav iestājies.

Turklāt /pers. A/, Sūdzībā norādot apsvērumus administratora noslēguma darbības pārskata neiesniegšanai un nepieciešamībai Parādnieka

maksātnespējas procesā iesniegt vienīgi administratora sākotnējo darbības pārskatu, nav minējis apsvērumus administratora kārtējo darbības pārskatu

sniegšanas pienākuma par datiem uz 2015.gada 6.februāri un 2015.gada 6.maiju savlaicīgai neizpildei, ko nebija pamata konstatēt arī Lēmuma

pieņēmējam.

Ņemot vērā minēto, Lēmumā norādītie apsvērumi par /pers. A/ pienākumu Parādnieka maksātnespējas procesā iesniegt administratora sākotnējo

darbības pārskatu līdz 2014.gada 13.novembrim, kārtējos administratora darbības pārskatus par datiem uz 2015.gada 6.februāri (līdz 2015.gada

13.februārim) un 2015.gada 6.maiju (līdz 2015.gada 13.maijam), kā arī administratora noslēguma darbības pārskatu līdz 2015.gada 10.jūlijam, atzīstami

par pamatotiem.

Lēmumā norādīts, ka viens no /pers. A/ pārkāpuma būtiskumu noteicošajiem faktoriem, ņemot vērā tā raksturojošās pazīmes kopumā, ir

prettiesiskās situācijas pieļaušanas ilgums. Maksātnespējas administrācija no /pers. A/ nebija saņēmusi nevienu administratora darbības pārskatu kopš

Parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas 2014.gada 6.augustā, līdz pat 2015.gada 25.augustam, t.i., vairāk nekā deviņus mēnešus pēc

Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 3.punktā noteiktā termiņa, kad /pers. A/ pēc Maksātnespējas administrācijas 2015.gada 6.augusta vēstules Nr.1-

44/1393 pieprasījuma saņemšanas iesniedza Maksātnespējas administrācijā administratora sākotnējo darbības pārskatu. Turklāt administratora kārtējos

darbības pārskatus un noslēguma darbības pārskatu Parādnieka maksātnespējas procesā /pers. A/ Maksātnespējas administrācijā vilcinājās iesniegt vēl

pēc Maksātnespējas administrācijas 2015.gada 17.septembra vēstules Nr.1-44/1625 un 2015.gada 8.oktobra vēstules Nr.1-44/1713 saņemšanas,

tādējādi, ne vien ilgstoši kaitējot uzraudzības veikšanai pār Parādnieka maksātnespējas procesa norisi, bet arī radot situāciju, kurā Maksātnespējas

administrācijai ir nepamatoti jāveic papildu darbības individuālai kontrolei pār administratora pienākuma izpildi ārpus noteiktās kārtības un termiņa.

Sūdzībā minētais apstāklis, ka Parādnieka maksātnespējas procesā ar Liepājas tiesas 2014.gada 14.septembra lēmumu Parādnieka

maksātnespējas procesā pabeigta bankrota procedūra, ir maksātnespējas procesā veicamo darbību izpildes rezultāts, taču tādējādi netiek novērsts un

mazināts /pers. A/ bezdarbības rezultātā ilgstoši radītais Maksātnespējas administrācijas uzraudzības funkciju īstenošanas ierobežojums pār

maksātnespējas procesā veiktajām darbībām, lai, cita starpā, novērstu maksātnespējas procesa novilcināšanas iespēju un zaudējumu iestāšanās risku

maksātnespējas procesā iesaistītajām personām. /pers. A/ izdarītā pārkāpuma sekas iestājās, sākot ar 2014.gada 14.novembri līdz pat administratora

darbības pārskatu sniegšanas pienākuma izpildei 2015.gada 25.augustā un 2015.gada 30.oktobrī.

Pamatojoties uz izvērtētajām pārkāpuma raksturojošām pazīmēm kopumā, lēmumā secināts, ka /pers. A/ izdarītais pārkāpums Lēmumā ir pamatoti

atzīts par būtisku, par ko Maksātnespējas administrācijas ieskatā sākotnēji taisnīgi nosakāms vidējais naudas soda apmērs robežās starp 350 euro un

maksimālo soda robežu 700 euro.

Lēmumā norādīts, ka vienlaikus jāpievērš uzmanība, ka iestādei, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir pienākums katru izdarīto pārkāpumu,

ņemot vērā LAPK 32.-34.panta noteikumus un LAPK 22.pantā noteikto administratīvā soda mērķi, izvērtēt individuāli (skat. Kurzemes apgabaltiesas

Krimināllietu tiesu kolēģijas 2013.gada 15.oktobra spriedumu lietā Nr.120020213), tādēļ /pers. A/ arguments par nepieciešamību, nosakot sodu ņemt

vērā vispārējo sodu politiku valstī, ievērojot iestāžu uzlikto sodu apmēru par citu administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, nav pamatots. Turklāt, nesaņemot

pilnīgu informāciju par Sūdzības iesniedzēja norādīto administratīvo pārkāpumu lietu faktiskajiem apstākļiem, vēl jo vairāk nav pieļaujama secinājumu

izdarīšana saskaņā ar tiem /pers. A/ izdarītā pārkāpuma un administratīvās atbildības kontekstā.

Lēmumā attiecībā uz /pers. A/ personības vērtējumu pamatoti norādīts, ka /pers. A/ kā maksātnespējas procesa administratoram ir zināmi savi

pienākumi un jārīkojas vien atbilstoši tiem, lai izdarīto pārkāpumu nepieļautu. Ņemot vērā no /pers. A/ sagaidāmo kompetenci un pieredzi, veicot

maksātnespējas procesa administratora pienākumus, sagaidāms, ka /pers. A/ apzināsies administratora darbības pārskatu sniegšanas nozīmi uzraudzības

īstenošanai pār maksātnespējas procesa norisi, lai nevilcinoties Maksātnespējas administrācijā nepieciešamos dokumentus iesniegtu savlaicīgi.

Turklāt administratora darbības pārskatu neiesniegšanas kopš administratora sākotnējā darbības pārskata iesniegšanas termiņa beigām 2014.gada

13.novembrī līdz pat 2015.gada 25.augustam vērtēšana kā maksātnespējas procesa pieņemamu situāciju norāda uz /pers. A/ izpratnes trūkumu attiecībā

uz normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanas nozīmi, kas, savukārt, rada risku ietekmei uz likumīga un efektīva maksātnespējas procesa norisi

nākotnē.

Tajā pašā laikā Lēmumā konstatēts /pers. A/ personību raksturojošs apstāklis, t.i., apstāklis, ka Maksātnespējas administrācija /pers. A/ rīcībā

pēdējā gada laikā nav konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus, kas patstāvīgi radījis labvēlīgu ietekmi uz /pers. A/ piemērojamā administratīvā soda

apmēru, jo tādējādi rodas pietiekams pamats secināt, ka sistemātiska normatīvo aktu prasību neievērošana pārkāpuma uzsākšanas brīdī /pers. A/ bijusi

neraksturīga.

Lēmumā norādīts, ka pārkāpumos ar formālu sastāvu kaitīgās sekas nodarījuma sastāvā nav paredzētas, tāpēc pārkāpēja vainas forma jeb psihiskā

attieksme formālos sastāvos pēc būtības LAPK nemaz nav formulēta (U.Krastiņš, V.Liholoja, A.Niedre. Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. Trešais

papildinātais izdevums. Zinātniskais redaktors prof. U.Krastiņš-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 165.lpp.). Tajā pašā laikā nav šaubu, ka /pers. A/ kā

maksātnespējas procesa administratoram ir jāapzinās administratora darbības pārskatu periodiskas sniegšanas nozīme un minētā pienākuma savlaicīgas

neizpildes kaitīgums.

Lēmumā par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli pamatoti atzīta administratora darbības pārskatu iesniegšana Parādnieka maksātnespējas

procesā. Tajā pašā laikā jānorāda, ka, pastāvot šādam apstāklim, netiek izslēgts izdarītā pārkāpuma būtiskums un administratīvā soda uzlikšanas

nepieciešamība, jo tas nenovērš 5.3.1.punktā norādīto pārkāpuma ietekmi un sekas attiecībā uz maksātnespējas procesa uzraudzību. /pers. A/

administratīvo atbildību pastiprinoši apstākļi lietā nav konstatējami.

Attiecībā uz Sūdzībā norādīto ienākumu apmēru viena maksātnespējas procesa ietvaros, vēršama uzmanība, ka administratīvais sods saskaņā ar

LAPK 26.panta ceturto daļu ir maksājams no fiziskās personas personīgajiem līdzekļiem, ko, cita starpā, veido administratora ienākumi maksātnespējas

procesos, tomēr nav pamata uzskatīt, ka piemērojamā administratīvā soda apmērs būtu piesaistīts administratora atlīdzībai vienā maksātnespējas

procesā. Pretējā gadījumā rastos situācija, kurā administratīvais sods būtu pielīdzināms maksātnespējas procesa izmaksām, kas tādējādi būtu pretrunā

LAPK 22.pantā noteiktajam soda mērķim. Līdz ar to jāsecina, ka /pers. A/ norādītie apstākļi par saņemto atlīdzību Parādnieka maksātnespējas procesā

nerada vispusīgu priekšstatu par personas mantisko stāvokli, tajā skaitā ienākumiem citos maksātnespējas procesos, mantu, personas izdevumiem

kopumā, lai uz to pamata varētu patstāvīgi izdarīt secinājumus par ierobežojumu pastāvēšanu personas spējai veikt naudas soda apmaksu Lēmumā

noteiktajā apmērā.

Tajā pašā laikā, Maksātnespējas administrācija, pamatojoties uz ierakstiem Personu datu pārlūkā, guvusi apstiprinājumu Sūdzībā minētajam

faktam, ka /pers. A/ apgādībā atrodas trīs bērni, kas Maksātnespējas administrācijas ieskatā, ņemot vērā, ka atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma

1.panta 16.punktam ģimene, kura aprūpē trīs bērnus, atbilst daudzbērnu ģimenes statusam, pats par sevi rada neizbēgamu ietekmi uz personas iespējām

veikt piemērotā soda samaksu.

Ņemot vērā minēto, /pers. A/Lēmumā uzliktais naudas sods 425 euro ir grozāms, nosakot to 380 euro apmērā. Šāds soda apmērs par būtiska

pārkāpuma izdarīšanu, cita starpā, ņemot vērā iepriekš konstatēto pārkāpēja mantiskā stāvokļa ietekmējošo apstākli, personas likumpaklausību kā

pārkāpēja personības raksturojošo apstākli, kas labvēlīgi ietekmē /pers. A/ piemērojamā naudas soda apmēru, kā arī konstatēto administratīvo atbildību

mīkstinošo apstākli, /pers. A/ iesniedzot administratora darbības pārskatus, ir samērīgs un atbilstošs, kā arī vienlaikus piemērots, lai atturētu pie

administratīvās atbildības saukto personu izdarīt līdzīga rakstura administratīvos pārkāpumus arī turpmāk.

Lēmumā norādīts, ka saskaņā ar LAPK 286.panta otro daļu augstāka iestāde, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,

pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Pārbaudot un novērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, secināms, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas

paredzēts LAPK 166.36 pantā, ir pierādīta ar lietā esošajiem materiāliem. Šķēršļi /pers. A/ saukšanai pie administratīvās atbildības nepastāv.

Pamatojoties uz LAPK 214.4 pantu un 287.panta pirmās daļas 3.punktu, nolemts grozīt Maksātnespējas administrācijas Pirmā uzraudzības

departamenta 2016.gada 24.maija lēmumā Nr.3-12/48 /pers. A/ noteikto soda apmēru, nosakot to 380 euro apmērā.

2016.gada 20.jūlijā tiesā saņemta maksātnespējas procesa administratora /pers. A/ (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) sūdzība par Maksātnespējas

administrācijas 2016.gada 16.jūnija lēmumu Nr.1-17/15 (lietas 5.-7.lapa).

Sūdzībā norādīts, ka ar Maksātnespējas administrācijas Pirmā uzraudzības departamenta juriskonsultes /pers. B/ 2016.gada 24.maija lēmumu

Nr.3-12/48 nepamatoti atzīts, ka sūdzības iesniedzējs izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

166.36 pantā, un uzlikts naudas sods 425 euro apmērā. Lēmums pārsūdzēts pilnā apjomā.

Ar Maksātnespējas administrācijas p.i. direktores /pers. D/ 2016.gada 16.jūnija lēmumu Nr.1-17/15 tas grozīts, daļēji mīkstinot, nosakot sodu

380 euro apmērā. Tomēr minētajam lēmuma nepiekrīt, tādēļ pārsūdz to pilnā apmērā.

2014.gada 28.aprīlī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols MA Nr.000099, saskaņā ar kuru tiek norādīts, ka Rīgā, 2015.gada 26.augustā

konstatēts Maksātnespējas likuma 85.panta pirmās daļas pārkāpums, tādējādi izdarīts LAPK 166.36 pantā paredzētais administratīvais pārkāpums.

Sūdzībā norādīts, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.pantu ir iestājies noilgums administratīvā pārkāpuma lietā, jo

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Ņemot vērā minēto, administratīvā

pārkāpuma lieta ir jāizbeidz.

Normatīvie akti (t.sk. Ministru kabineta noteikumi Nr.1003) precīzi nenosaka pienākumu sniegt nepārtraukti administratora darbības pārskatus visu

maksātnespējas procesa laiku. Atbilstoši minēto noteikumu 3.punktam maksātnespējas procesa administratora sākotnējo darbības pārskatu juridiskās

personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā (bankrota procedūras ietvaros) administrators septiņu dienu laikā pēc

pārskata perioda beigām nosūta Maksātnespējas administrācijai un kreditoriem. Pārskata periods ir trīs mēneši pēc juridiskās vai fiziskās personas

maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Nosūtot pārskatu Maksātnespējas administrācijai, administrators pievieno parādnieka mantas

pārdošanas plānu.

Atbilstoši minēto noteikumu 5.punktam maksātnespējas procesa administratora noslēguma darbības pārskatu juridiskās personas maksātnespējas

procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā (bankrota procedūras ietvaros) administrators nosūta 15 dienu laikā pēc parādnieka mantas

pārdošanas plāna izpildes. Ja maksātnespējas procesa administratora kārtējā darbības pārskata un noslēguma darbības pārskata iesniegšanas periods

sakrīt, administrators iesniedz tikai noslēguma darbības pārskatu.

Sūdzībā norādīts, ka fiziskās personas maksātnespējas procesā konstatēta mantas neesamība, tādēļ administrators sagatavojis ziņojumu par

parādnieka mantas neesamību. Maksātnespējas procesā administrators nosūtījis sākotnējo darbības pārskatu, kurā norādīts mantas neesamības fakts.

Saskaņā ar minēto noteikumu 5.punktu noslēguma pārskatu administrators nosūta 15 dienu laikā pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes. Līdz

ar to sūdzības iesniedzējs izdarījis secinājumu, ka būtu jāsniedz tikai sākotnēju pārskatu.

Saskaņā ar noslēguma pārskatu 3.puntu pārskata sniegšanas iemesls tiek minēts parādnieka mantas pārdošanas plāns ir izpildīts / administrators

atcelts no maksātnespējas procesa. Līdz ar to administratīvā pārkāpuma protokolā aprakstītais pārkāpums nav konstatējams, jo normatīvo aktu

regulējums nav vienzīmīgs.

Savukārt, ja iestādes ieskatā pārkāpums ir noticis, tad, uzliekot sodu, būtu jāņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasības

kopumā, kā arī citu valsts iestāžu praksi attiecībā uz uzliktajiem sodiem.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis, kas tiek piemērots, lai personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiesību pārkāpējs un citas personas

neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Atbilstoši minētā kodeksa 32.panta otrajai daļai, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta pirmā daļa noteic, ja

izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās

atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.

LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, interpretējot minētās tiesību normas, ir secinājis, ka gadījumā, ja persona ir

izdarījusi administratīvo pārkāpumu (ir konstatēts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts), institūcijai (amatpersonai), kas ir pilnvarota izlemt lietu,

ievērojot kodeksa 32.panta otrajā daļā un 21.panta pirmajā daļā noteikto, ir jāizvērtē konkrētās lietas apstākļi un atbilstoši tiem jāpieņem lēmums par

soda uzlikšanu vai, ja pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu, par pārkāpēja atbrīvošanu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu

aizrādījumu (skat. Senāta 2009.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-15/2009 14.punktu).

Tāpat Senāts iepriekšminētajā lietā norādījis, ka administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp

izdarītā pārkāpuma raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka konkrētajā lietā administratīvo pārkāpumu var atzīt par maznozīmīgu, jo pārkāpums nav ietekmējis

maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi. Īpaši uzliktais sods ir nepamatots, jo normatīvo aktu regulējums nav precīzs.

Bez tam, sods tiek uzlikt fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros, proti, ar Liepājas tiesas 2014.gada 6.augusta spriedumu civillietā

Nr.C20229014 pasludināts /pers. C/ fiziskās personas maksātnespējas process un par administratoru iecelts sertificēts maksātnespējas procesa

administrators /pers. A/, sertifikāta Nr.00438.

Par administratora pienākumu izpildi šajā maksātnespējas procesā saņēmis 640 euro, no kuriem administratoram jāsedz biroja telpu uzturēšanas

izmaksas, jānomaksā likumā paredzētos nodokļus. Biroja izmaksas sastāda 320 euro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis 73,60 euro, līdz ar to

administratora „alga” nepārsniedz 246,40 euro. Aktā nav norādīti visi apstākļi par sūdzības iesniedzēja personību, kas jau iestādei ir zināmi, proti, viņa

apgādībā ir trīs nepilngadīgas personas.

Uzskata, ka konkrētajā gadījumā Maksātnespējas administrācija, neizvērtējot „iespējamo pārkāpumu”, tā sekas (kuru nemaz nav), uzliek

nepamatoti augstu administratīvo sodu. Šāda Maksātnespējas administrācijas uzliktā soda rezultātā administrators nesaņem jebkādu atlīdzību par savu

pienākumu veikšanu, bet arī tam ir zaudējumi. Šis apstāklis ir pretējais Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Savus pienākumus konkrētajā procesā

veicis atbilstoši Maksātnespējas likuma prasībām, jo ar Liepājas tiesas 2015.gada 14.septembra lēmumu pabeigta parādnieka bankrota procedūra.

Ja apskata citu valsts iestāžu uzliekamos sodus par laikā neiesniegtajiem pārskatiem, tad soda apmērs nav samērīgs. Piemēram, saskaņā ar

sūdzības iesniedzēja rīcībā esošo informāciju Valsts ieņēmumu dienests komersanta valdei vidēji uzliek sodus par pārskatu (gada un pievienotās vērtības

nodokļa pārskatu) neiesniegšanu 140 euro apmērā, kaut arī šo pārskatu iesniegšana ir saistāma ar svarīgu nodokļu iekasēšanas funkciju. Pie šādiem

apstākļiem iestādei būtu nepieciešams ņemt vērā vispārējo administratīvo sodu politiku valstī.

Atbilstoši lēmumam norādīts arī tas, ka soda mērķis ir atturēt no pārkāpuma izdarīšanas, tomēr administratora ieskatā tikai skaidra un

nepārprotama regulējuma esamība var nodrošināt pareizu normu piemērošanu. Savukārt iestādes bargie sodi samazina jau esošo nelielu atlīdzību,

tādējādi ierobežojot administratoram iespēju pilnvērtīgi strādāt profesijā.

Ņemot vērā minēto, vadoties no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta pirmā daļas, 22., 32., 37., 238.1 panta, lūdz atcelt

Maksātnespējas administrācijas direktora 2016.gada 16.jūnija lēmumu Nr.1-17/15.

2016.gada 17.augustā tiesā saņemti Maksātnespējas administrācijas paskaidrojumi (lietas 53.-54.lapa).

Paskaidrojumos norādīts, ka Maksātnespējas administrācija uztur un nemaina 2016.gada 16.jūnija lēmumā Nr.1-17/15 (turpmāk - Lēmums)

ietverto motivāciju, taču papildus Lēmumā norādītajiem apsvērumiem sniedz šādus paskaidrojumus.

/pers. A/ tiesai adresētajā 2016.gada 7.jūlija sūdzībā (turpmāk - Sūdzība) minēto secinājumu par pienākumu iesniegt Maksātnespējas

administrācijā vienīgi administratora sākotnējo darbības pārskatu, ja maksātnespējas procesā nav konstatēta parādnieka manta, izdarījis, ņemot vērā

Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumu Nr.1003 “Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā

aizpildīšanas kārtību”, kas bija spēkā līdz 2016.gada 29.aprīlim, 5.punkta teksta tvērumu daļā par administratora noslēguma darbības pārskata

nosūtīšanu pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes.

Maksātnespējas administrācija papildus Lēmumā norādītajiem apsvērumiem vērš uzmanību, ka šāda secinājuma pamatotības vērtējums būtu

pieļaujams vienīgi gadījumā, ja administrators savu viedokli būtu balstījis uz vispusīgi veiktas tiesiskā regulējuma analīzes rezultātā konstatētiem trūkumiem

un apsvērumiem par izvēlētā risinājuma īstenošanas ieguvumiem no procesa efektivitātes viedokļa salīdzinājumā ar situāciju, kurā administratora darbības

pārskati iesniedzami neatkarīgi no parādnieka mantas konstatēšanas maksātnespējas procesā.

Sūdzības iesniedzējs nav minējis viņa izvēles parādnieka mantas neesamības gadījumā maksātnespējas procesā iesniegt vienīgi administratora

sākotnējo darbības pārskatu pamatojumu, tajā skaitā nav vērtējis iespēju nodrošināt maksātnespējas procesa atklātumu un uzraudzību pār

maksātnespējas procesa norisi, šādos gadījumos administratora kārtējos un administratora noslēguma darbības pārskatu neiesniedzot. Turklāt /pers. A/

arī tiesā iesniegtajā Sūdzībā nav paskaidrojis, kā viņa izdarītais secinājums par pienākumu iesniegt vienīgi administratora sākotnējo darbības pārskatu,

nesniedzot administratora noslēguma darbības pārskatu, parādnieka mantas neesamības gadījumā attaisno administratora kārtējo darbības pārskatu

neiesniegšanu ar datiem uz 2015.gada 6.februāri un 2015.gada 6.maiju.

Paskaidrojumos papildus vērsta uzmanība, ka parādnieka mantas neesamība vispārēji nav uzskatāma par netipisku situāciju maksātnespējas

procesos, lai tādējādi maksātnespējas procesa administratoram savā profesionālajā darbībā līdz šim būtu varējis rasties pamats apšaubīt administratora

kārtējo un noslēguma darbības pārskatu sniegšanas pienākuma attiecināmību uz šādiem maksātnespējas procesiem.

Attiecībā uz Sūdzībā minētajiem argumentiem par nepieciešamību izdarīto pārkāpumu vērtēt kā maznozīmīgu, Maksātnespējas administrācija

papildu Lēmumā sniegtajiem apsvērumiem par izdarītā pārkāpuma smagumu vērš uzmanību, ka administratora pārkāpuma atzīšana par maznozīmīgu un

aprobežošanās ar mutvārdu aizrādījuma izteikšanu būtu pieļaujama, piemēram, gadījumā, ja termiņa nokavējums administratora pienākuma izpildei būtu

tik nebūtisks, ka Maksātnespējas administrācijai nevarētu rasties objektīva nepieciešamība veikt jebkādas papildu darbības administratoru darbības

pārskatu saņemšanai, jo administrators pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa, nekavējoties pārkāpumu būtu novērsis. Tādēļ /pers. A/ izdarītais

pārkāpums, ievērojot administratora darbības pārskatu sniegšanas termiņa kavējuma ilgumu un pārkāpuma ietekmi uz maksātnespējas procesa

uzraudzību, nevar tikt uzskatīts par formālu. Līdz ar to šāda pārkāpuma izdarīšana pati par sevi no maksātnespējas procesu uzraugošās iestādes prasa

atbildīgu rīcību, lai līdzīgas situācijas nepieļautu turpmāk.

Paskaidrojumos norādīts, ka administratora darbības pārskatu sniegšanas pienākuma neatzīšana un vilcināšanās iesniegt administratora kārtējos

darbības un noslēguma darbības pārskatu vēl pēc Maksātnespējas administrācijas 2015.gada 17.septembra vēstules Nr.1-44/1625 un 2015.gada

8.oktobra vēstules Nr.1-44/1713 saņemšanas, norāda uz /pers. A/ nevēlēšanos mainīt attieksmi attiecībā uz likumā imperatīvi noteikto pienākumu izpildi,

kas savukārt nozīmē risku līdzīgu pārkāpumu izdarīšanai arī nākotnē.

Pastāvot minētajiem apstākļiem, kopsakarā ar LAPK 32.panta otrajā daļā paredzētajām pazīmēm kopumā, jāsecina, ka /pers. A/ saukšana pie

administratīvās atbildības un pārkāpumam atbilstoša naudas soda uzlikšana ir vienīgais tiesiski pamatotais līdzeklis, ar kura palīdzību iespējams veicināt

pozitīvas pārmaiņas pārkāpēja personībā, lai turpmākajā pienākumu izpildē no /pers. A/ varētu sagaidīt administratora amata darbībai atbilstošu

atbildības līmeni.

Paskaidrojumos papildus uzsvērts, ka kvalitatīva likumā noteikto pienākumu izpilde rada paļāvību un uzticamību valstij, līdz ar to ir svarīgi, lai

persona, kurai ir piešķirtas plašas pilnvaras un rīcības brīvība maksātnespējas procesa ietvaros, būtu ieinteresēta sekmīgi pildīt maksātnespējas procesa

pienākumus, tajā skaitā, respektētu maksātnespējas procesā iesaistīto personu intereses un Maksātnespējas administrācijas īstenoto uzraudzību pār

maksātnespējas procesa norisi, regulāri nodrošinot administratora darbības pārskatos iekļaujamās informācijas pieejamību Maksātnespējas

administrācijai un kreditoriem.

Maksātnespējas administrācija, izskatot /pers. A/ sūdzību par Maksātnespējas administrācijas 2016.gada 24.maija lēmumu Nr.3-12/48, pretēji

tiesā adresētajā Sūdzībā norādītajam ir atspoguļojusi un ņēmusi vērā faktu par /pers. A/ apgādībā esošu bērnu esamību, grozot lēmumā sākotnēji uzlikto

sodu. Tādēļ /pers. A/ atkārtotā norāde par iepriekš konstatētā apstākļa neiekļaušanu iestādes lēmumā nav pamatota.

Pamatojoties uz norādītajiem apsvērumiem un 2016.gada 16.jūnija lēmumā Nr.1-17/15 sniegto motivāciju, Maksātnespējas administrācija neatzīst

/pers. A/ 2016.gada 7.jūlija sūdzību un lūdz to noraidīt.

Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un nolēmuma pieejamības dienu - 2017.gada 23.janvārī sūdzības iesniedzējam /pers. A/ un

Maksātnespējas administrācijai paziņots, 2016.gada 3.augustā nosūtot tiesas paziņojumu (lietas 52.lapa).

MOTĪVU DAĻA

Pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, sūdzībā norādītos argumentus,

Maksātnespējas administrācijas paskaidrojumus, tiesa uzskata, ka Maksātnespējas administrācijas 2016.gada 16.jūnija lēmums Nr.1-17/15

atstājams negrozīts, bet maksātnespējas procesa administratora /pers. A/ sūdzība noraidāma.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 289. 12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par

pamatu iestādes lēmuma atcelšanai, tiesa nekonstatē.

Izvērtējot Maksātnespējas administrācijas (turpmāk – Iestāde) 2016.gada 16.jūnija lēmuma Nr.1-17/15 par pārsūdzēto Maksātnespējas

administrācijas Pirmā uzraudzības departamenta 2016.gada 24.maija lēmumu Nr.3-12/48 pamatojumu, tiesa secina, ka pamatojums ir pilnībā

pietiekams, līdz ar to izmanto Latvijas APK 289. 13panta trešajā daļā noteikto un pievienojas Iestādes lēmuma motivācijai. Pieņemtais lēmums pamatots

ar lietā esošajiem pierādījumiem.

Kā redzams no lietas materiāliem, tad Sūdzības iesniedzējs sodīts par Latvijas APK 166. 36 pantā paredzēto pārkāpumu, kas noteic, ka par

maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi maksātnespējas procesā iesaistītā persona,- uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz

septiņsimt euro, atņemot valdes loceklim vai parādnieka pārstāvim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Saskaņā ar Latvijas APK 214. 4panta pirmo daļu Maksātnespējas administrācija izskata šā kodeksa 166.3 6 pantā paredzēto administratīvo

pārkāpumu lietas.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Maksātnespējas administrācijas vārdā ir

tiesīgs Maksātnespējas administrācijas direktors un viņa pilnvarotas amatpersonas.

No lietas materiāliem – maksātnespējas reģistra izdrukas redzams, ka ar Liepājas tiesas 2014.gada 6.augusta spriedumu pasludināts /pers. C/

fiziskās personas maksātnespējas process un par administratoru tiesa iecēlusi sertificētu maksātnespējas procesa administratoru /pers. A/, sertifikāta

Nr.00438 (lietas 16.lapa).

Lietas materiāliem pievienots Maksātnespējas administrācijas Administratoru uzraudzības departamenta juriskonsultes /pers. E/ 2015.gada

26.augusta Maksātnespējas administrācijas Administratoru uzraudzības departamenta direktorei /pers. F/ adresētais ziņojums (lietas 15.lapa).

Minētajā ziņojumā norādīts, ka, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 174.panta pirmo daļu, veicot maksātnespējas procesa administratora

/pers. A/ (turpmāk – Administrators), sertifikāta Nr.00438, darbības uzraudzību, konstatēts, ka Administrators nav iesniedzis savas darbības pārskatus

maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. C/ maksātnespējas procesā Maksātnespējas likuma 85.pantā noteiktajā kārtībā.

Līdz ar to Administrators, iespējams, nav ievērojis Maksātnespējas likuma 65.panta pirmās daļas 5.punkta un 85.panta prasības un izdarījis

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.36 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

No minētā ziņojuma redzams, ka ar /pers. F/ 2015.gada 26.augusta rezolūciju /pers. B/ uzdots izvērtēt atbilstoši LAPK (lietas 15.lapa).

Atbilstoši Latvijas APK 238. 1panta pirmajai daļai lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot

administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

N o 2015.gada 26.augusta ziņojuma redzams, ka ar /pers. B/ 2015.gada 31.augusta rezolūcijas lēmumu uzsākta administratīvā pārkāpuma

lietvedība, piešķirts lietas Nr.86.

Tādējādi secināms, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība, pamatojoties uz /pers. B/ lēmumu rezolūcijas veidā, uzsākta 2015.gada 31.augustā.

Tiesa atzīst, ka nepamatots un noraidāms ir sūdzībā paustais apgalvojums, ka saskaņā ar Latvijas APK 37.pantu administratīvā pārkāpuma lietā ir

iestājies noilgums.

Latvijas APK 37.panta pirmā daļa noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma

izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārtraukuma pārtraukšanas dienas.

Maksātnespējas likuma 128.panta pirmā daļa noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas procesam tiek piemēroti juridiskās personas

maksātnespējas procesa noteikumi, ievērojot šīs nodaļas noteikumus.

Maksātnespējas likuma 85.panta pirmā daļa noteic, ka pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators katru

ceturksni sagatavo un elektroniski nosūta kreditoriem un Maksātnespējas administrācijai savas darbības pārskatu.

Saskaņā ar minētā panta otro daļu administratora darbības pārskata veidlapu un tā aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumu Nr.1003 “Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā

aizpildīšanas kārtību”(turpmāk – Noteikumi Nr.1003) 3.punkts noteic, ka administratora sākotnējo darbības pārskatu fiziskās personas maksātnespējas

procesā (bankrota procedūras ietvaros) administrators septiņu dienu laikā pēc pārskata perioda beigām nosūta Maksātnespējas administrācijai un

kreditoriem. Pārskata periods ir trīs mēneši pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Nosūtot pārskatu Maksātnespējas

administrācijai, administrators pievieno parādnieka mantas pārdošanas plānu (vai ziņojumu par parādnieka mantas neesamību).

No pārsūdzētā lēmuma izriet, ka Iestāde no Sūdzības iesniedzēja nebija saņēmusi nevienu administratora darbības pārskatu kopš parādnieka

maksātnespējas procesa pasludināšanas, 2014.gada 6.augustā, līdz pat 2015.gada 25.augustam, t.i., vairāk nekā deviņus mēnešus pēc Ministru kabineta

noteikumu Nr.1003 3.punktā noteiktā termiņa, kad /pers. A/ pēc Maksātnespējas administrācijas 2015.gada 6.augusta vēstules Nr.1-44/1393

pieprasījuma saņemšanas iesniedza Maksātnespējas administrācijā administratora sākotnējo darbības pārskatu (pārsūdzētā lēmuma 6.lapa, lietas

47.lapa).

Lietas materiāliem pievienots Iestādes 2015.gada 6.augusta maksātnespējas administratoram /pers. A/ adresēts pieprasījums Nr.1-44/1393 Par

darbības pārskatu iesniegšanu, no kura izriet, ka Iestāde lūgusi līdz 2015.gada 20.augustam iesniegt administratora sākotnējo darbības pārskatu

parādnieka maksātnespējas procesā, pievienojot mantas pārdošanas plānu vai ziņojumu par mantas neesamību, un administratora kārtējos darbības

pārskatus parādnieka maksātnespējas procesā (lietas 18.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka maksātnespējas procesa administratora sākotnējo darbības pārskatu fiziskās personas maksātnespējas procesā

(bankrota procedūras ietvaros) administrators Iestādei nosūtījis 2015.gada 25.augustā (lietas 19.-20.lapa).

No minētā secināms, ka Noteikumu Nr.1003 3.punktā paredzētā pienākuma izpildes pārkāpumu sūdzības iesniedzējs uzsāka 2014.gada

14.novembrī, likumā noteiktajā termiņā neiesniedzot administratora sākotnējo darbības pārskatu parādnieka maksātnespējas procesā, un iepriekš minēto

pārtraukumu sūdzības iesniedzējs pārtrauca tikai 2015.gada 25.augustā, iesniedzot sākotnējo darbības pārskatu.

Pārsūdzētajā lēmumā iestāde pamatoti norādījusi, ka atbilstoši tiesu prakses atziņām par ilgstošu pārkāpumu tiek atzīta darbība vai bezdarbība, kas

saistīta ar tai sekojošu ilgstošu to pienākumu neizpildīšanu, kurus likumdevējs uzlicis personai (Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas

2015.gada 6.jūlija spriedums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.140011214). Kamēr vien personai saglabājas attiecīgais pienākums, noilguma

tecējums administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai neiestājas (Augstākās tiesas Senāta krimināllietu departamenta 2003.gada 6.janvāra

lēmums lietā Nr.SKK-19/2003; Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināl tiesības. Vispārīgā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Zina.red.

prof. U.Krastiņš. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008., 432.lpp.).

Tāpat pārsūdzētajā lēmumā Iestāde pamatoti norādījusi, ka, pārsniedzot normatīvajos aktos noteikto termiņu administratora darbības pārskatu

iesniegšanai, cita starpā, ņemot vērā nepieciešamību īstenot nepārtrauktu uzraudzību visā maksātnespējas procesa norises laikā, administratora darbības

pārskatu sniegšanas pienākums administratoram nepārtraukti saglabājas visu laiku, līdz minētais pienākums tiek izpildīts.

Tādējādi atzīstams, ka Sūdzības iesniedzēja pārkāpums bija ilgstošs, kā rezultātā administratīvā pārkāpuma lietvedība bija uzsākama sešu mēnešu

laikā no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

Ņemot vērā, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā Nr.86 uzsākta 2015.gada 31.augustā, Iestāde pamatoti secinājusi, ka lēmums par

administratīvā pārkāpuma lietas Nr.86 uzsākšanu pieņemts, ievērojot Latvijas APK 37.panta nosacījumus, un Sūdzības iesniedzēja arguments par

administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu noilguma dēļ, ir nepamatots.

Noteikumu Nr.1003 3.punkts noteic, ka administratora sākotnējo darbības pārskatu fiziskās personas maksātnespējas procesā (bankrota

procedūras ietvaros) administrators septiņu dienu laikā pēc pārskata perioda beigām nosūta Maksātnespējas administrācijai un kreditoriem. Pārskata

periods ir trīs mēneši pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Nosūtot pārskatu maksātnespējas administrācijai,

administrators pievieno parādnieka mantas pārdošanas plānu (vai ziņojumu par parādnieka mantas neesamību).

Noteikumu Nr.1003 4.punkts noteic, ka maksātnespējas procesa administratora kārtējo darbības pārskatu fiziskās personas maksātnespējas

procesā (bankrota procedūras ietvaros) administrators nosūta septiņu dienu laikā pēc pārskata perioda beigām. Pārskata periods ir trīs mēneši pēc

iepriekšējā pārskata perioda beigām.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.1003 5.punktu maksātnespējas procesa administratora noslēguma darbības pārskatu juridiskās personas

maksātnespējas procesā (bankrota procedūras ietvaros) administrators nosūta 15 dienu laikā pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes. Ja

maksātnespējas procesa administratora kārtējā darbības pārskata un noslēguma darbības pārskata iesniegšanas periods sakrīt, administrators iesniedz

tikai noslēguma darbības pārskatu.

Savukārt Noteikumu Nr.1003 6.punkts noteic, ja pēc ziņojuma par parādnieka mantas neesamību nav panākta vienošanās par juridiskās personas

maksātnespējas procesa finansēšanu un juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts, administratoram noslēguma darbības pārskats nav

jāiesniedz. Noslēguma darbības pārskats nav jāiesniedz arī tad, ja fiziskās personas maksātnespējas procesa bankrota procedūra pabeigta pēc ziņojuma

par parādnieka mantas neesamību.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 65.panta 5.punktam pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators šajā likumā

noteiktajā kārtībā un noteiktajos termiņos sniedz kreditoriem un Maksātnespējas administrācijai savas darbības pārskatu.

Maksātnespējas likuma 9.panta pirmā daļa noteic, ka maksātnespējas procesa administrators ir fiziskā persona, kura ir ieguvusi maksātnespējas

procesa administratora sertifikātu un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi. Amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir

pielīdzināti valsts amatpersonām.

No minētās tiesību normas secināms, ka Sūdzības iesniedzējam kā maksātnespējas procesa administratoram ir zināmi savi maksātnespējas procesa

administratora pienākumi un tiesības.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 26.panta trešās daļas 5.punktu administratoram ir pienākums pēc Maksātnespējas administrācijas pieprasījuma

sniegt savas darbības pārskatu, (..).

Ņemot vērā, ka Parādnieka maksātnespējas process pasludināts ar Liepājas tiesas 2014.gada 6.augusta spriedumu, Sūdzības iesniedzējam bija

pienākums administratora sākotnējo darbības pārskatu saskaņā ar datiem uz 2014.gada 6.novembri Iestādei nosūtīt līdz 2014.gada 13.novembrim.

Kā tika konstatēts, tad maksātnespējas procesa administratora sākotnējais darbības pārskats fiziskās personas maksātnespējas procesā (bankrota

procedūras ietvaros) saskaņā ar datiem uz 2014.gada 30.oktobri, Iestādei tika nosūtīts tikai 2015.gada 25.augustā (lietas 19.-20.lapa).

Tādējādi tiesa secina, ka Sūdzības iesniedzējs pārkāpis Noteikumu Nr.1003 3.punktā noteikto termiņu par vairāk nekā deviņiem mēnešiem.

No lietas materiāliem izriet, ka sākotnējam darbības pārskatam pievienots 2014.gada 9.oktobra kreditoriem adresēts Ziņojums par parādnieka

mantas neesamību (lietas 21.lapa).

Minētajā ziņojumā administrators norādījis, ka saskaņā ar /pers. C/ paskaidrojumiem parādniekam nav naudas līdzekļu uzkrājumu, kustamās

mantas vai nekustamo īpašumu, kā arī nav debitoru vai citu mantisku tiesību. Tomēr administrators konstatēja, ka sniegtie paskaidrojumi ir pilnīgi (tā

ziņojumā).

Ziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā, ka sniegtie paskaidrojumi ir nepilnīgi, tad parādniekam tika pieprasītas papildus ziņas. Pēc minētās

informācijas saņemšanas tiks lemts jautājums par bankrota procedūras turpmāko norisi, par ko kreditori tiks informēti atsevišķi.

Maksātnespējas likuma 112.pants noteic, ja administrators konstatē, ka parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru,

viņš sastāda ziņojumu par parādnieka mantas neesamību un atbilstoši Maksātnespējas likuma 149.pantam pabeidz bankrota procedūru.

No lietas materiāliem pievienotās administratora 2015.gada 28.septembra Maksātnespējas administrācijai adresētās vēstules Par informācijas

sniegšanu /pers. C/ maksātnespējas procesā izriet, ka maksātnespējas procesā parādnieks kavējies sagatavot saistību dzēšanas plānu, tādēļ 2015.gada

25.jūnijā kreditoriem nosūtīts paziņojums par bankrota procedūras pabeigšanu, kam pievienots parādnieka sagatavotais saistību dzēšanas plāns (lietas

24.lapa).

Tāpat vēstulē norādīts, ka pieteikums par maksātnespējas procesa izbeigšanu Liepājas tiesā iesniegts, ievērojot Maksātnespējas likuma termiņus.

Ar Liepājas tiesas 2015.gada 9.septembra lēmumu apstiprināta bankrota procedūras pabeigšana un pasludināta saistību dzēšanas procedūra.

No lietas materiāliem pievienotās maksātnespējas reģistra izdrukas secināms, ka Parādnieka bankrota procedūra pabeigta un saistību dzēšanas

procedūra pasludināta ar Liepājas tiesas 2015.gada 9.septembra lēmumu.

Tādējādi tiesa secina, ka bankrota procedūra pēc ziņojuma par mantas neesamību nosūtīšanas kreditoriem netika pabeigta. Bankrota procedūra

pabeigta pēc 11 mēnešiem, t.i., 2015.gada 9.septembrī.

Tiesa pievienojas Iestādes secinājumam, ka, ņemot vērā, ka ziņojums par parādnieka mantas neesamību ir sagatavots 2014.gada 9.oktobrī un

pieteikums tiesā par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu iesniegts vien 2015.gada 20.augustā, bankrota procedūra pēc ziņojuma par

parādnieka mantas neesamību sagatavošanas tika turpināta.

Tādējādi tiesa secina, ka Sūdzības iesniedzējam bija pienākums sniegt Noteikumu Nr.1003 4.punktā noteikto administratora kārtējo darbības

pārskatu, un 2015.gada 25.jūnijs ir uzskatāms par dienu, kad Sūdzības iesniedzējam radās pienākums administratora noslēguma pārskata iesniegšanai

saskaņā ar Noteikumu Nr.1003 5.punktu.

Līdz ar to Sūdzības iesniedzējam bija jāiesniedz kārtējie darbības pārskati saskaņā ar datiem uz 2015.gada 6.februāri (līdz 2015.gada

13.februārim) uz 2015.gada 6.maiju (līdz 2015.gada 13.maijam), un administratora noslēguma darbības pārskats līdz 2015.gada 10.jūlijam.

No lietas materiāliem pievienotā Maksātnespējas administrācijas 2015.gada 17.septembra maksātnespējas administratoram /pers. A/ adresētā

pieprasījuma 1-44/1625 Par administratora darbības pārskatu un paskaidrojumu iesniegšanu izriet, ka Iestāde lūgusi līdz 2015.gada 28.septembrim

iesniegt kārtējos darbības pārskatus un noslēguma darbības pārskatu fiziskās personas maksātnespējas procesā, kas aizpildīti atbilstoši Noteikumu un

Maksātnespējas likuma prasībām; sniegt paskaidrojumus par apstākļiem, kādēļ ar pieteikumu par fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšanu

tiesā vērsies tikai 2015.gada 20.augustā un sniegt detalizētu veikto darbību aprakstu fiziskās personas maksātnespējas procesā kopš 2014.gada

30.oktobra, pievienojot pierādījumus, kas apliecina sniegto ziņu patiesumu (lietas 22.-23.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā Sūdzības iesniedzēja 2015.gada 28.septembra Iestādei adresētās atbildes Par informācijas sniegšanu /pers. C/

maksātnespējas procesā izriet, ka administrators lūdzis sniegt skaidrojumu administratora rīcībai, sniedzot pārskatus saskaņā ar Ministru kabineta

noteikumiem Nr.1003 (lietas 24.lapa).

Lietas materiāliem pievienota Iestādes 2015.gada 8.oktobra Sūdzības iesniedzējam adresēta atbilde Par administratora sākotnējā, kārtējā un

noslēguma darbības pārskata iesniegšanu ziņojuma par mantas neesamību gadījumā (lietas 25.-26.lapa).

Minētajā atbildē norādīts, ka 2015.gada 26.augustā Maksātnespējas administrācijā tikai pēc speciāla pieprasījuma saņemts 2014.gada 9.oktobrī

sastādītais ziņojums par mantas neesamību fiziskās personas maksātnespējas procesā un administratora sākotnējās darbības pārskats atbilstoši datiem uz

2014.gada 30.oktobri. Kārtējie darbības pārskati un noslēguma darbības pārskats fiziskās personas bankrota procedūras periodā nav saņemti, kā

rezultātā Maksātnespējas administrācijai ir ierobežotas iespējas spriest par maksātnespējas procesa efektīvu un normatīvajiem aktiem atbilstošu norisi.

Tāpat atbildē norādīts, ka likumdevējs ir paredzējis, ka savas darbības pārskati maksātnespējas procesā administratoram ir jāsniedz patstāvīgi un

sistemātiski, tādējādi, nepārtraukti un pilnvērtīgi nodrošinot atklātības principa ievērošanu maksātnespējas procesā, tai skaitā, nodrošinot kreditoru

likumisko interešu aizsardzībai nepieciešamās informācijas sniegšanu, nodrošinot iespēju izteikt iebildumus pret administratora darbībām, lēmumiem un

nodrošināt Maksātnespējas administrācijas maksātnespējas procesa uzraudzības funkciju izpildi. Likumdevēja mērķis netiktu sasniegts, ja pieļautu, ka

administratora darbības pārskatu sniegšana var būt atkarīga no jebkāda veida atgādinājuma.

Kā redzams no lietas materiāliem, tad tikai 2015.gada 30.oktobrī sūdzības iesniedzējs Iestādei nosūtījis maksātnespējas procesa administratora

kārtējo darbības pārskatu fiziskās personas maksātnespējas procesā saskaņā ar datiem uz 2015.gada 30.janvāri, 2015.gada 30.aprīli un 2015.gada

30.jūliju (lietas 27.-30.lapa).

Tādējādi tiesa secina, ka Sūdzības iesniedzējs nav ievērojis Noteikumu Nr.1003 4. un 5.punktā noteiktos termiņus.

Tiesa atzīst, ka Sūdzības iesniedzēja secinājums, ka konkrētajā gadījumā būtu jāiesniedz tikai sākotnējais darbības pārskats, ir pretrunā ar paša

Sūdzības iesniedzēja reālajām darbībām, iesniedzot administratora darbības kārtējos pārskatus.

Pārsūdzētajā lēmumā Iestāde pamatoti norādījusi, ka, pieņemot sūdzības iesniedzēja pausto administratora darbības pārskatu sniegšanas

pienākuma interpretāciju par pareizu, Maksātnespējas administrācijai tiktu liegta iespēja īstenot turpmāko uzraudzību pār maksātnespējas procesu tā

atlikušajā norises laikā pēc ziņojuma par parādnieka mantas neesamību sagatavošanas, ko likumdevējs, ņemot vērā neatgriezenisku seku iestāšanās risku

neefektīvas vai negodprātīgas administratora rīcības rezultātā arī tajos gadījumos, kad maksātnespējas procesā nav konstatēta parādnieka manta,

viennozīmīgi pieļaut nav vēlējies.

Tiesa atzīst, ka Iestāde paskaidrojumos administratīvā pārkāpuma lietā Nr.133073816 pamatoti norādījusi, ka /pers. A/ nav minējis viņa izvēles

parādnieka mantas neesamības gadījumā maksātnespējas procesā iesniegt vienīgi administratora sākotnējo darbības pārskatu pamatojumu, tajā skaitā

nav vērtējis iespēju nodrošināt maksātnespējas procesa atklātumu un uzraudzību pār maksātnespējas procesa norisi, šādos gadījumos administratora

kārtējos un administratora noslēguma darbības pārskatu neiesniedzot. Turklāt /pers. A/ arī tiesā iesniegtajā sūdzībā nav paskaidrojis, kā viņa izdarītais

secinājums par pienākumu iesniegt vienīgi administratora sākotnējo darbības pārskatu, nesniedzot administratora noslēguma darbības pārskatu,

parādnieka mantas neesamības gadījumā attaisno administratora kārtējo darbības pārskatu neiesniegšanu ar datiem uz 2015.gada 6.februāri un

2015.gada 6.maiju.

Pārbaudot un novērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa pievienojas Iestādes secinājumam, ka /pers. A/ vaina administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 166. 3 6 pantā, ir pierādīta ar lietā esošajiem materiāliem. Šķēršļi /pers. A/ saukšanai pie

administratīvās atbildības nepastāv.

No tiesā iesniegtās sūdzības izriet, ka sūdzības iesniedzēja ieskatā konkrētajā lietā administratīvo pārkāpumu var atzīt par maznozīmīgu, jo

pārkāpums nav ietekmējis maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi.

Latvijas APK 21.panta pirmā daļa noteic, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir

maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto

lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

No pārsūdzētā lēmuma redzams, ka Maksātnespējas administrācija izvērsti pamatojusi, kāpēc konstatētais administratīvais pārkāpums ir

atzīstams par būtisku, un nevar tikt atzīts par maznozīmīgu.

Pārsūdzētajā lēmumā Iestāde norādījusi, ka viens no /pers. A/ pārkāpuma būtiskumu noteicošajiem faktoriem, ņemot vērā tā raksturojošās

pazīmes kopumā, ir prettiesiskās situācijas pieļaušanas ilgums. Maksātnespējas administrācija no /pers. A/ nebija saņēmusi nevienu administratora

darbības pārskatu kopš Parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas 2014.gada 6.augustā līdz pat 2015.gada 25.augustam, t.i., vairāk nekā

deviņus mēnešus pēc Ministru kabineta noteikumu Nr.1003 3.punktā noteiktā termiņa, kad /pers. A/ pēc Maksātnespējas administrācijas 2015.gada

6.augusta vēstules Nr.1-44/1393 pieprasījuma saņemšanas iesniedza Maksātnespējas administrācijā administratora sākotnējo darbības pārskatu. Turklāt

administratora kārtējos darbības pārskatus un noslēguma darbības pārskatu Parādnieka maksātnespējas procesā /pers. A/ Maksātnespējas

administrācijā vilcinājās iesniegt vēl pēc Maksātnespējas administrācijas 2015.gada 17.septembra vēstules Nr.1-44/1625 un 2015.gada 8.oktobra

vēstules Nr.1-44/1713 saņemšanas, tādējādi, ne vien, ilgstoši kaitējot uzraudzības veikšanai pār Parādnieka maksātnespējas procesa norisi, bet arī radot

situāciju, kurā Maksātnespējas administrācijai ir nepamatoti jāveic papildu darbības individuālai kontrolei pār administratora pienākuma izpildi ārpus

noteiktās kārtības un termiņa.

Pārsūdzētajā lēmumā pamatoti norādīts, ka administratora darbības pārskatu neiesniegšana kopš administratora sākotnējā darbības pārskata

iesniegšanas termiņa beigām 2014.gada 13.novembrī līdz pat 2015.gada 25.augustam vērtēšana kā maksātnespējas procesā pieņemamu situāciju norāda

uz /pers. A/ izpratnes trūkumu attiecībā uz normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanas nozīmi, kas savukārt, rada risku ietekmei uz likumīga un

efektīva maksātnespējas procesa norisi nākotnē.

Tiesa atzīst, ka Iestāde paskaidrojumos pamatoti norādījusi, ka administratora pārkāpuma atzīšana par maznozīmīgu un aprobežošanās ar

mutvārdu aizrādījuma izteikšanu būtu pieļaujama, piemēram, gadījumā, ja termiņa nokavējums administratora pienākuma izpildei būtu tik nebūtisks, ka

Maksātnespējas administrācijai nevarētu rasties objektīva nepieciešamība veikt jebkādas papildu darbības administratoru darbības pārskatu saņemšanai,

jo administrators pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa, nekavējoties pārkāpumu būtu novērsis. Tādēļ /pers. A/ izdarītais pārkāpums, ievērojot

administratora darbības pārskatu sniegšanas termiņa kavējuma ilgumu un pārkāpuma ietekmi uz maksātnespējas procesa uzraudzību, nevar tikt uzskatīts

par formālu. Līdz ar to šāda pārkāpuma izdarīšana pati par sevi no maksātnespējas procesu uzraugošās iestādes prasa atbildīgu rīcību, lai līdzīgas

situācijas nepieļautu turpmāk.

Administratora darbības pārskatu sniegšanas pienākuma neatzīšana un vilcināšanās iesniegt administratora kārtējos darbības un noslēguma

darbības pārskatu vēl pēc Maksātnespējas administrācijas 2015.gada 17.septembra vēstules nr.1-44/1625 un 2015.gada 8.oktobra vēstules Nr.1-

44/1713 saņemšanas, norāda uz /pers. A/ nevēlēšanos mainīt attieksmi attiecībā uz likumā imperatīvi noteikto pienākumu izpildi, kas savukārt nozīmē

risku līdzīgu pārkāpumu izdarīšanai arī nākotnē.

Tādējādi tiesa atzīst, ka nepamatots ir Sūdzības iesniedzēja uzskats, ka konkrētajā lietā administratīvo pārkāpumu var atzīt par maznozīmīgu.

Latvijas APK 22.pants noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu

jaunus pārkāpumus.

Saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko

stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

No pārsūdzētā lēmuma redzams, ka Iestāde izvērsti vērtējusi izdarītā pārkāpuma raksturu, /pers. A/ personības raksturojošu apstākli,

mantiskā stāvokļa ietekmējošo apstākli, administratīvo atbildību mīkstinošo apstākli.

Pretēji tiesai adresētajā sūdzībā norādītajam, no pārsūdzētā lēmuma redzams, ka Iestāde ir ņēmusi vērā faktu par /pers. A/ apgādībā

esošajiem bērniem, grozot lēmumā sākotnēji piemēroto sodu.

Tiesa uzskata, ka Sūdzības iesniedzējam piemērotais sods ir samērīgs ar administratīvā pārkāpuma smagumu un bīstamību, un pilnībā atbilst

Latvijas APK 22.pantā noteiktajam soda mērķim.

Attiecībā uz Sūdzības iesniedzēja norādīto naudas līdzekļu apmēru viena maksātnespējas procesa ietvaros, tiesa tāpat kā Iestāde vērš Sūdzības

iesniedzēja uzmanību, ka administratīvais sods saskaņā ar Latvijas APK 26.panta ceturto daļu ir maksājams no fiziskās personas personīgajiem

līdzekļiem, ko, cita starpā, veido administratora ienākumi maksātnespējas procesos, tomēr nav pamata uzskatīt, ka piemērojamā administratīvā soda

apmērs būtu piesaistīts administratora atlīdzībai vienā maksātnespējas procesā. Pretējā gadījumā rastos situācija, kurā administratīvais sods būtu

pielīdzināms maksātnespējas procesa izmaksām, kas tādējādi būtu pretrunā Latvijas APK 22.pantā noteiktajam soda mērķim. Līdz ar to jāsecina, ka

/pers. A/ norādītie apstākļi par saņemto atlīdzību Parādnieka maksātnespējas procesā nerada vispusīgu priekšstatu par personas mantisko stāvokli, tajā

skaitā ienākumiem citos maksātnespējas procesos, mantu personas izdevumiem kopumā, lai uz to pamata varētu patstāvīgi izdarīt secinājumus par

ierobežojumu pastāvēšanu personas spējai veikt naudas soda apmaksu Lēmumā noteiktajā apmērā.

Izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa atzīst, ka Maksātnespējas administrācijas 2016.gada

16.jūnija lēmums Nr.1-17/15 par pārsūdzēto Maksātnespējas administrācijas Pirmā uzraudzības departamenta 2016.gada 24.maija lēmumu Nr.3-12/48

ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība ir noraidāma.

Pamatojoties uz LAPK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 panta otro, trešo, sesto daļu, 289.18 panta pirmo daļu, tiesa

no s pri e da

Maksātnespējas administrācijas 2016.gada 16.jūnija lēmumu Nr.1-17/15 par pārsūdzēto Maksātnespējas administrācijas Pirmā uzraudzības

departamenta 2016.gada 24.maija lēmumu Nr.3-12/48 atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, 2017.gada 23.janvāra,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese I.Riekstiņa