Court partially allowed management fee claim against apartment owner for unpaid period from June 2019.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for 1,092.28 EUR in management fees and state fees against the apartment owner. The plaintiff successfully proved the contractual relationship and the owner's failure to pay from June 2019 to June 2022, but the court rejected the remaining 41.22 EUR for electricity fees due to lack of evidence. Consequently, the judgment ordered payment of the proven management fees and state fees while terminating the proceedings regarding the disputed electricity charges.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 42. panta pirmā daļa, 97., 190., 193., 195., 204.1, 223. panta 2. punkts, 225. pants; where a management fee claim is partially supported by evidence but another portion lacks proof, the court awards the proven amount and terminates proceedings on the unproven portion.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-2718-22/25
ECLI:LV:VRT:2022:1115.C71271822.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā 2022. gada 15. novembrī
Vidzemes rajona tiesas tiesnesis Jānis Kucenko atklātā rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Gulbenes Energo Serviss” prasībā vienkāršotajā
procedūrā par naudas piedziņu no /pers. A/.
Aprakstošā daļa
[1] SIA “Gulbenes Energo Serviss” (turpmāk tekstā – prasītāja) cēla tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētājs) par parāda
1092,28 EUR piedziņu. Prasītāja arī lūgusi piedzīt tiesas izdevumus 163,84 EUR.
[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs ir dzīvokļa /adrese/ īpašnieks. Starp pusēm 2015. gada 4. martā noslēgts Dzīvojamās mājas
uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. 0231, ar kuru prasītāja apņēmās dzīvokļa domājamo daļu apsaimniekošanu. 2015. gada 3. martā atbildētājs
ar SIA “ALBA” noslēdza Līgumu par komunālajiem pakalpojumiem, ar kuru apņēmās nodrošināt dzīvokli ar dzeramo ūdeni un kanalizācijas
pakalpojumiem. Reorganizācijas rezultātā SIA “ALBA” pievienota prasītājai. 2010. gada 19. oktobrī dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki
noslēdza Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, kura 6.2. punktā paredzēja ikmēneša apsaimniekošanas maksu 0,45 Ls jeb 0,64 EUR
par kvadrātmetru. Prasītāja savas saistības pildīja, tomēr atbildētājs nav norēķinājies par periodu no 2019. gada jūnija līdz 2022. gada jūnijam.
Normatīvie akti, pēc kuriem vadījusies prasītāja – Civillikuma 1., 2212., 2223. pants, Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumi Nr.
524 “Kārtība, kādā nosaka aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem
pakalpojumiem”, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmā daļa, 13. pants, 16. pants, Civilprocesa likuma 24., 34., 128., 195. pants.
[3] Atbildētājs nav iesniedzis rakstveida paskaidrojumus.
Motīvu daļa
[4] Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji, bet daļā tiesvedība
izbeidzama tālāk minēto apsvērumu dēļ.
[5] Lietā nav strīda par šādiem apstākļiem, kurus prasītāja pierādījusi ar rakstveida pierādījumiem un kurus atbildētājs nav apstrīdējis:
[5.1] prasītājas firma 2022. gada 15. jūnijā mainīta no SIA “Gulbenes nami” uz SIA “Gulbenes Energo Serviss” (datne Nr. 11 “UR lēmums no
15.06.2022.g..pdf”);
[5.2] atbildētājs ir dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā /adrese/ (datne Nr. 6 “Zemesgrāmatu apliecības kopija.pdf”; turpmāk tekstā –
māja);
[5.3] periodā, par kuru celta prasība – no 2019. gada jūnija –, prasītāja ir bijusi mājas pārvaldnieks uz līguma pamata, kas noslēgts starp
prasītāju un mājas dzīvokļu īpašnieku kopību (datne Nr.9 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums no 19.10.2010.g..pdf”); uz
līguma pamata noslēgts individuāls dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums ar atbildētāju (datne Nr. 7 “Dzīvojamās mājas
uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. 231 no 04.03.2015.g..pdf”);
[5.4] periodā, par kuru celta prasība – no 2019. gada jūnija –, spēkā bijis starp SIA “ALBA” un atbildētāju noslēgtais līgums par ūdensapgādi
un kanalizācijas pakalpojumiem dzīvoklī (datne Nr. 8 “Līgums par komunālajiem pakalpojumiem no 03.03.2015.g..pdf”). 2021. gada 25. janvārī
SIA “ALBA” reorganizācijas ceļā pievienota prasītājai (datne Nr. 10 “UR lēmums no 25.01.2021.g..pdf”);
[5.5] prasītāja kā mājas pārvaldnieks un ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzējs izrakstījusi rēķinus atbildētājam par summām,
kas norādītas prasības pieteikumā (datne Nr. 2 “Pārskats par periodu no 01.08.2021.g.-30.06.2022.g..pdf”, Nr. 3 “Pērs.rēķins- SIA Gulbenes
nami.pdf”, Nr. 4 “Norēķinu lapa par īri-apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.pdf”, Nr. 5 “rēķins par auksto ūdeni un
kanalizāciju.pdf”).
[6] Konkrētās prasības ietvaros svarīgi izšķirt, starp kuriem tiesību subjektiem pastāv tiesiskās attiecības, no kurām izriet prasības pieteikumā
ietvertie prasījumi, proti, jāņem vērā, vai prasītāja rīkojas savā vārdā un interesēs, vai arī, kā pārvaldniekam atvietojot dzīvokļu īpašnieku kopību.
[6.1] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7. panta 1. punktā kopsakarībā ar 6. panta otro un trešo daļu attiecībā uz dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas darbībām un atlīdzību par tām tiesiskās attiecības pastāv starp pārvaldnieku, kurš šajā situācijā rīkojas pats kā pakalpojuma sniedzējs, no
vienas puses, un dzīvokļu īpašnieku kopību kā pakalpojuma saņēmēju, no otras puses. Vienlaikus Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 2.
punktā noteikta dzīvokļa īpašnieka kā kopības biedra personiska atbildība par kopības saistībām, kas radušās pārvaldīšanas izdevumu nesegšanas
rezultātā. Tas nozīmē, ka pārvaldniekam prasījums par pārvaldīšanas atlīdzības samaksu primāri jāvērš pret konkrēto parādnieku. Uz šādu izpratni
norādījis arī Latvijas Republikas Senāts 2019. gada 12. decembra spriedumā lietā Nr. SKC-109/2019 (sk. sprieduma 11.6.1. punktu).
[6.2] Savukārt saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.2 panta pirmo un otro daļu līgumu par dzīvojamās mājas uzturēšanai
nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu ar pakalpojumu sniedzēju slēdz dzīvokļu īpašnieku kopība ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību, kas var būt arī
pārvaldnieks. Gadījumā, ja atsevišķā dzīvokļa īpašnieks nav norēķinājies par sniegto pakalpojumu atbilstoši savai maksājuma daļai, dzīvokļu īpašnieku
kopība ceļ prasību pret konkrēto dzīvokļa īpašnieku (sk. Senāta 2019. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-109/2019 11.6.3. punktu).
[6.3] Vienlaikus saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17. 3 panta pirmo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem
pakalpojumiem katrs dzīvojamās mājas īpašnieks ar pakalpojuma sniedzēju var norēķināties arī patstāvīgi (tā sauktie “tiešie norēķini”) atbilstoši
individuāli noslēgtam līgumam.
[7] No prasības pieteikumam pievienotajiem aprēķiniem (sk. sprieduma 5.5. punktu) redzams, ka atbildētājs prasītājas izrakstītos rēķinus
apmaksājis neregulāri un nepilnīgi, sākot jau ar 2015. gada janvāri; parāda atlikums nepārtraukti sācis veidoties ar 2016. gada septembri (datne Nr. 4
“Norēķinu lapa par īri-apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.pdf”). Gala parāda atlikumu 1092,28 EUR veido šādas pozīcijas:
aukstais ūdens 79,17 EUR, kanalizācija 20,84 EUR, “maksas pakalpojumi” 41,93 EUR, apsaimniekošana 895,43 EUR, elektrība 41,22 EUR, rēķina
piegādes maksa 13,69 EUR (datne Nr. 2 “Pārskats par periodu no 01.08.2021.g.-30.06.2022.g..pdf”).
[8] Prasītāja cita starpā aprēķinos iekļāvusi un cēlusi prasību par dzīvojamajai mājai nepieciešamās elektrības izdevumiem (apzīmēti kā
“Komunālā elektrība”, “Elektrība – komunālā”, “Elektrība”). Saskaņā ar prasītājas aprēķinu kopējais parāds par šiem izdevumiem ir 41,22 EUR.
Ievērojot iepriekš minētās atziņas (sk. sprieduma 6.2. punktu), dzīvokļa īpašniekam nenorēķinoties par pakalpojumiem, prasījuma tiesības ir
dzīvokļu īpašnieku kopībai, un konkrētajā gadījumā tai arī jāuzstājas kā patiesajam prasītājam. Lai arī pārvaldnieka iesaiste tiesvedībā ir iespējama
pilnvarotā pārstāvja statusā, tomēr pareizai prasītāja norādīšanai nav tikai formāls raksturs; no tā var būt atkarīgs, vai piespriestie līdzekļi nonāks
pareizajās rokās, tas var ietekmēt prasījuma noilguma jautājuma vērtējumu (ir vai nav konstatējams komercdarījums), arī pārvaldnieka maiņa tiesvedības
procesa vidū var radīt šķēršļus dzīvokļu īpašnieku kopības interešu realizācijā.
Ņemot vērā minēto, prasītāja konkrētajā daļā ir cēlusi prasību, lai gan tai nepiemīt prasības tiesības. Tas saskaņā ar Civilprocesa likuma 223. panta
2. punktu ir pamats tiesvedības izbeigšanai.
[9] Prasītāja cita starpā cēlusi prasību par komunālo pakalpojumu – aukstā ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumu – nodrošināšanu.
Konkrētajā gadījumā līgumu par šo pakalpojumu saņemšanu atbildētājs ir slēdzis pats personīgi, bet prasītāja ir pakalpojumu sniedzēja tiesību un saistību
pārņēmēja (sk. sprieduma 5.4. punktu), tādēļ atbilstoši augstākminētajām atziņām (sk. sprieduma 6.3. punktu) prasītājai šajā daļā ir prasījuma tiesības
pret atbildētāju.
Līguma 1. punktā puses vienojušās par konkrēto pakalpojumu piegādi, līgums paredz pušu tiesības un pienākumus, tai skaitā līguma 4.3. punktā
paredzēts samaksas pienākums atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātajiem tarifiem. Atbildētāja nav iebildusi pret prasītājas norādīto
faktu par pakalpojumu sniegšanu konkrētajā apjomā, tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu šis fakts ir atzīstams par patiesu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, un saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 3. punktu un Civillikuma 1587. pantu, 2212. panta
pirmo daļu, 2223. pantu tiesa secina, ka no atbildētāja ir piedzenama maksa par konkrētajiem pakalpojumiem.
[10] Pārējo prasības daļu veido samaksa par pašas prasītājas kā pārvaldnieka pakalpojumiem. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma
līguma (datne Nr.9 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums no 19.10.2010.g..pdf”) 6.2. punktā puses vienojušās par pārvaldīšanas
maksu 0,45 Ls jeb 0,64 EUR par dzīvokļa kvadrātmetru mēnesī. Atbildētāja dzīvokļa platība ir 26,7 m2 (sk. datni Nr. 6 “Zemesgrāmatu apliecības
kopija.pdf”), un tai atbilst pārvaldīšanas maksa 17,09 EUR mēnesī (bez PVN), kas atspoguļota prasītājas aprēķinos. Atbildētājs nav iebildis ne pret
pārvaldīšanas maksas aprēķinu, ne arī pret faktu, ka prasītājs tam sniedzis citus maznozīmīgākus maksas pakalpojumus aprēķinos norādītajā apjomā,
tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu šis fakts ir atzīstams par patiesu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, un saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu un 13. panta pirmo daļu, kā arī
Civillikuma 1587. pantu tiesa secina, ka arī šajā daļā prasība ir pamatota un apmierināma.
[11] Ievērojot augstākminēto (sk. sprieduma 8.-10.punktu), prasītājas prasība daļā par 1051,06 EUR piedziņu ir apmierināma, bet daļā par
dzīvojamajai mājai nepieciešamās elektrības piedziņu 41,22 EUR apmērā – tiesvedība izbeidzama.
[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi
proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram – valsts nodeva 157,66 EUR (1051,06 x 163,84 : 1092,28 EUR).
[13] Saskaņā ar 2022. gada 11. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14.
un 15. punktu kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā ir 15,00 EUR. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 40. panta pirmo daļu šos izdevumus
iemaksā valsts, un saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu tie piedzenami no atbildētāja proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Ņemot vērā minēto, no atbildētāja par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,43 EUR (1051,06 x 15 : 1092,28).
[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku no brīža, kad notecējis termiņš sprieduma labprātīgai
izpildei, līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no kopējās piedzītās summas, ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta
noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 42. panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1, 223. panta 2. punktu, 225. pantu
nosprieda:
apmierināt daļēji SIA “Gulbenes Energo Serviss” prasību pret /pers. A/.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Gulbenes Energo Serviss”, reģ. Nr. 54603000121, 1208,72 EUR
(viens tūkstotis divi simti astoņi euro 72 centi), kas sastāv no galvenā parāda 1051,06 EUR, valsts nodevas 157,66 EUR. Samaksu veikt – saņēmējs:
SIA “Gulbenes Energo Serviss”, kredītiestādes nosaukums: AS “SEB Banka”, konta numurs LV52UNLA0007000508105.
Izbeigt tiesvedību daļā par dzīvojamajai mājai nepieciešamās elektrības piedziņu 41,22 EUR apmērā.
Norādīt prasītājai – ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav
pieļaujama.
Noteikt SIA “Gulbenes Energo Serviss” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītās, bet
neatmaksātās piedzenamās summas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei. Procentu
pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs piedzītās, bet neatmaksātās piedzenamās summas apmēru.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesāšanās izdevumus, kas sastāv no ar lietas izskatīšanu saistītajiem
izdevumiem 14,43 EUR. Samaksu veikt: saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000,
saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, norādot datus personas vai lietas identificēšanai. Samaksu apliecinošu dokumentu nekavējoties
iesniegt Vidzemes rajona tiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2022. gada 15. novembrī. Sprieduma pasludināšanas diena – 2022. gada 15. novembris.
Noteikt labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā.
Lietas dalībnieki spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību
Vidzemes rajona tiesā.
Tiesnesis J. Kucenko
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.