Legislator Case Law & Legislation
A420664211 / SKA-0071-14 AI generated

Supreme Court dismisses cassation appeal, upholding lower court's finding of procedural violation in privatization project approval.

Case Number A420664211 / SKA-0071-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court dismissed the cassation appeal against the Regional Administrative Court's decision to annul the privatization project approval. The lower court found that the municipal council failed to properly examine the privatization project within the statutory timeframe required by the Privatization Law. The court held that the procedural violation was significant because the council did not invite the privatization subject to participate in the project approval process as mandated by law. Consequently, the appeal was rejected, and the case was remanded for a new trial.

Legislator headnote

AI generated

Privatizācijas likums 41.pants 1. daļa; Administratīvā procesa likums 348.pants 2. punkts; Administratīvā procesa likums 351.pants: The court established that failure to invite a privatization subject to participate in the approval of a municipal property privatization project within the statutory period constitutes a significant procedural violation warranting annulment of the administrative act.

Keywords

AI generated
privatization law procedural violation municipal council privatization subject statutory timeframe administrative annulment cassation appeal

Cited Legislation

AI generated
Privatizācijas likums 41.pants 1. daļa
Privatizācijas likums 39.pants
Administratīvā procesa likums 129.1.pants 2. punkts
Administratīvā procesa likums 348.pants 2. punkts
Administratīvā procesa likums 351.pants

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.A420664211

SKA-71/2014

SPRIEDUMS

Rīgā 2014.gada 14.jūlijā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesnese V.Kakste

tiesnesis J.Neimanis

tiesnese I.Skultāne

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, sakarā ar /pers. A/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 21.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja /pers. A/ nomāja nekustamo īpašumu – ēku un zemi /adrese/ (turpmāk arī – objekts). Objekts tika nodots privatizācijai.

Ar Dundagas novada domes 2011.gada 29.septembra lēmumu apstiprināti noteikumi „Pašvaldības īpašuma objekta un kopā ar to

privatizējamā zemesgabala privatizācijas projekts”. Privatizācijas projektam kā pielikums pievienots pirkuma līguma projekts. Līguma

2.3.punkts paredzēja: „Līdzēji ir novērtējuši nekustamā īpašuma faktisko stāvokli un tā atbilstību pirkuma maksai, tādēļ šajā sakarā

apņemas neizvirzīt nekādas savstarpējas pretenzijas un neprasīt šī līguma atcelšanu pārmērīgu zaudējumu dēļ.”.

Pieteicēja iesniedza privatizācijas komisijai paziņojumu par to, ka vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības. Vienlaikus citstarp norādīja,

ka privatizācijas projekts ir apstiprināts, pārkāpjot likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (turpmāk –

Privatizācijas likums) 41.panta pirmo daļu. Savukārt, nosakot objekta cenu, nav ņemti vērā tajā veiktie pieteicējas ieguldījumi, kas

ievērojami palielinājuši objekta vērtību. Līguma 2.3.punktā ietverts noteikums, kas liedz pieteicējai īstenot tiesības uz ieguldījumu

atgūšanu.

Privatizācijas komisija noraidīja pieteicējas iebildumus.

[2] Pieteicēja iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par domes 2011.gada 29.septembra lēmuma atcelšanu un

labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 28.septembra spriedumu izbeigta tiesvedība lietā daļā par pirkuma līguma projekta

saturu. Pārējā daļā pieteikums noraidīts.

[4] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 21.maija spriedumu atcelts pirmās instances tiesas spriedums daļā par tiesvedības

izbeigšanu un pieteikums noraidīts. Spriedumā, ievērojot apgabaltiesas pievienošanos pirmās instances tiesas sprieduma motīviem

daļā par procesuālo pārkāpumu konstatēšanu, norādīts turpmāk minētais.

[4.1] 2011.gada 19.jūlijā domē saņemtajā pieteicējas pieteikumā par privatizējamo objektu pieteicēja lūdza pieņemt lēmumu par:

1) ēkas renovācijā ieguldīto neatdalāmo ieguldījumu Ls 21 777,42 atlīdzināšanu pieteicējai; 2) privatizējamā objekta nodošanu

privatizācijai pieteicējai par būves inventarizācijas vērtību Ls 300.

Pirmās instances tiesas sēdē pieteicēja paskaidroja, ka, tā kā pašvaldība noteica cenu un ir SIA „Latio” vērtējums, pieteicēja šo

vērtējumu respektējot. Būtiskās sastāvdaļas no pieteicējas puses ir izpildītas, pašvaldībai tika pārskaitīta summa pilnā apmērā Ls

11 123, bet līgumu pieteicēja neparaksta, jo uzskata, ka ar to pieteicējai tiek liegtas tiesības prasīt ievērojamos ēkā ieguldītos

līdzekļus, kā arī pārējos izdevumus – līdzekļus par braukšanu uz tiesu, tiesas izdevumus, advokāta izdevumus.

Secināms, ka pieteicēja ir piekritusi domes noteiktajam privatizācijas objekta novērtējumam, bet uzskata, ka līdz ar nosacījuma, ka

līdzēji ir novērtējuši nekustamā īpašuma faktisko stāvokli un tā atbilstību pirkuma maksai, tādēļ šajā sakarā apņemas neizvirzīt

savstarpējas pretenzijas un neprasīt šī līguma atcelšanu pārmērīgu zaudējumu dēļ, iekļaušanu pirkuma līgumā, viņai tiek liegtas

tiesības strīdēties ar domi par viņas veikto ieguldījumu objektā, kā arī liegtas tiesības prasīt tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu

tiesvedībā, kas bija saistīta ar domes atteikumu nodot objektu privatizācijai.

[4.2] Lai gan privatizējamā nekustamā īpašuma pirkuma līgums ir civiltiesisku darījumu apstiprinošs dokuments, atbilstoši

Privatizācijas likuma 42.pantam līguma projektam ir jāatbilst tādiem pašiem nosacījumiem, kādi paredzēti apstiprinātajos pašvaldības

īpašuma objekta privatizācijas noteikumos. Tādējādi pirkuma līguma nosacījumi ir apspriežami tādā pašā kārtībā, kādā apstiprinātie

privatizācijas noteikumi. No minētā izriet, ka pieteicējai ir tiesības iebilst pret līguma nosacījumiem, ja tie neatbilst privatizācijas

projektam.

[4.3] Civillikuma 2040.pants paredz, ka izņēmuma veidā pirkuma līgumu var atcelt vienai pusei prasot: 1) kad viena puse bijusi

piedabūta noslēgt līgumu vai nu ar otras ļaunprātību, vai ar viltu, vai ar spaidiem; 2) pirktās lietas trūkumu dēļ; 3) pamatojoties uz

blakus nolīgumiem, ar kuriem paturēta atkāpšanās tiesība; 4) pārmērīgā zaudējuma dēļ, ko cieš viena vai otra puse.

Atbilstoši Civillikuma 2042.pantam pārmērīga zaudējuma gadījumā, tas ir, kad pirkuma maksa nesasniedz pat ne pusi no lietas

parastās vērtības, pārdevējs var prasīt, lai līgumu atceļ. Bet pircējs var atcelšanu novērst, piemaksājot pie pirmējās pirkuma maksas

tādu summu, kas kopā ar to līdzinātos lietas īstai vērtībai. Tāpat arī pircējam savukārt ir tiesība prasīt, lai atceļ līgumu, kad viņa

samaksātā pirkuma maksa vairāk kā divkārt pārsniedz lietas īsto vērtību; bet pārdevējs var atcelšanu novērst, pazeminot minēto

maksu līdz pārdotā priekšmeta parastai vērtībai.

No minētajām normām un pirkuma līguma projekta secināms, ka dome ir atteikusies no savām tiesībām prasīt līguma atcelšanu

pārmērīgā zaudējuma dēļ un paredzējusi arī šādu pircēja tiesību ierobežojumu.

[4.4] Neapdzīvojamo telpu nomas līguma ar izpirkuma tiesībām 3.punktā paredzēts, ka attiecībā uz nomas objektā izdarīto ieguldījumu

atlīdzināšanu piemērojami Civillikuma noteikumi par izdevumu atlīdzināšanu.

No minētā ir secināms, ka visi strīdi par pieteicējas ieguldījumu apmēru nekustamajā īpašumā ir risināmi civiltiesiskā kārtībā.

Civiltiesiskā kārtībā izspriežamais jautājums par pieteicējas ieguldījumiem nekustamajā īpašumā nevar ietekmēt privatizācijas

objekta cenu un tas ir saistīts ar pieteicējas un pašvaldības savstarpējiem norēķiniem privāto tiesību jomā. Arī pieteicēja ir piekritusi,

ka privatizācijas objekts ir novērtēts pareizi.

[4.5] Ņemot vērā, ka pieteicēja neiebilst domes apstiprinātajai pirkuma cenai un ir to samaksājusi un ka nav konstatējami pārkāpumi

cenas noteikšanas procedūrā, atzīstams, ka privatizācijas cena ir noteikta pareizi.

Lai sasniegtu privatizācijas mērķi radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un

tiesiskās noteiktības principa ievērošanai, ir būtiski radīt apstākļus, ka tiek privatizēts pašvaldības objekts, kuram nav noteikti

apgrūtinājumi, attiecībā uz kuru visas saistības ir izpildītas, kuram nevar rasties iemesli līguma atcelšanai, vienai pusei to prasot.

Nosacījuma, liedzot tiesības pusēm prasīt līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ, iekļaušana privatizācijas objekta pirkšanas

līgumā ir tiesiska un pamatota.

[4.6] Privatizācijas projekts ir vērsts uz nosacījumu izvirzīšanu nekustamā īpašuma privatizēšanai. Pieteicējai ir tiesības izmantot

pirmpirkuma tiesības, bet pēc viņas pieprasījuma privatizācijas projektā un attiecīgi pirkuma līgumā nav iespējams iekļaut subjektīvus,

tikai pieteicējas tiesības ietekmējošus, nosacījumus, kuri turklāt izriet no pieteicējas un domes civiltiesiska darījuma.

Pamatojoties uz minēto, prasījums izdot pieteicējai labvēlīgāku administratīvo aktu, izslēdzot no pirkuma līguma 2.3.punktu, nav

pamatots un ir noraidāms.

[4.7] Attiecībā uz prasījumu par procesuāliem pārkāpumiem norādāms, ka no pieteicējas paskaidrojumiem pirmās instances tiesas

sēdē izriet, ka domes sēdē tika paziņots, ka ir pieņemts lēmums par objekta nodošanu privatizācijai pieteicējai. Savukārt no publiski

pieejamās informācijas internetā konstatējams, ka dome ir publicējusi lēmumu savā mājaslapā. Tādēļ atzīstams, ka dome nav

pārkāpusi lēmuma paziņošanas pienākumu. Nav pamatots pieteicējas arguments, ka viņa nav iepazīstināta ar privatizācijas projektu.

Tādēļ nav pamata atzīt, ka būtu pieļauts pieteicējas norādītais procesuālais pārkāpums.

Turklāt nav strīda, ka pieteicēja bija pienācīgi uzaicināta uz domes sēdi, kurā tika apspriests privatizācijas projekts. Situācijā, kad

koleģiālās institūcijas reglaments – domes nolikums – neparedz privātpersonai tiesības iniciēt konkrētas procesuālas darbības,

piemēram, viedokļa izteikšanu, bet šo darbību iniciators var būt vienīgi domes amatpersona (šajā gadījumā – pēc domes

priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tiek dots vārds uz domes sēdi uzaicinātajām ieinteresētajām personām), nav pilnīgi pareizs

secinājums, ka privātpersonai ir pienākums savas tiesības izmantot aktīvi un ka šo tiesību neīstenošana ir privātpersonas atbildība.

Vienlaikus atzīstams, ka arī gadījumā, ja pieteicējai netika piedāvāts izmantot viņas tiesības paust viedokli, bet viņai bija tāda

vēlēšanās, pieteicējai bija iespēja domes sēdē atgādināt par savām tiesībām uz viedokļa paušanu. No lietas materiāliem un lietas

dalībnieku paskaidrojumiem nav konstatējams, ka viņa būtu šādi rīkojusies un ka domes sēdes dalībnieki pieteicējai būtu šīs tiesības

lieguši un pārmetuši viņai iejaukšanos domes darbā. Līdz ar to nav konstatējams, ka procesuālais pārkāpums domes sēdes norisē,

būtu radījis būtisku pieteicējas tiesību aizskārumu.

[5] Pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu. Kasācijas sūdzībā norādīts turpmāk minētais.

[5.1] Tiesa nepareizi interpretējusi Privatizācijas likuma 42.pantu, Civillikuma 2040., 2042.pantu, kā arī nav piemērojusi likumu „Par

pašvaldībām”.

[5.2] Tiesa nepareizi interpretējusi Privatizācijas likuma 2.panta pirmo daļu, ka privatizācijas mērķis ir radīt apstākļus, ka tiek

privatizēts pašvaldības objekts, kuram nav noteikti apgrūtinājumi, attiecībā uz kuru visas saistības izpildītas, kuram nevar rasties tādi

iemesli līguma atcelšanai, vienai pusei to prasot. Šādos apstākļos nepamatoti tiek ierobežotas pieteicējas tiesības vērsties

civiltiesiskā kārtībā tiesā ar prasījumu par objektā izdarīto ieguldījumu, kas veikti saskaņā ar noslēgto nomas līgumu, atlīdzināšanu.

[5.3] Ievērojot likuma „Par pašvaldībām” 23. un 37.pantu, Dundaga novada domes nolikuma 72.punktu, tiesa nepareizi atzinusi, ka nav

pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi, kas aizskartu pieteicējas tiesības. Tiesa ir pārkāpusi likuma „Par tiesu varu” 17.pantu.

Motīvu daļa

[6] Privatizācijas likuma 40.pants un 89.panta otrā daļa noteic kopā ar privatizējamo objektu privatizējamā zemesgabala privatizācijas

projektā ietveramās ziņas. Tās citstarp ir ziņas par fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nomā objektu (un zemesgabalu) vai tā

daļu; ziņas par iespējamiem pircējiem (tostarp nomniekiem); nosacītā cena, paredzētie maksāšanas līdzekļi, to proporcijas,

samaksas kārtība un noteikumi.

Atbilstoši šā likuma 42.pantam privatizācijas subjekti, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, var brīvi izvēlēties – iesniegt vai neiesniegt

pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektu (pirmā daļa). Ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc pašvaldības īpašuma objekta

privatizācijas projekta apstiprināšanas dienas pašvaldība piedāvā privatizācijas subjektiem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, noslēgt

privatizējamā objekta pirkuma līgumu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi paredzēti apstiprinātajā pašvaldības īpašuma objekta

privatizācijas projektā (otrā daļa). Privatizācijas subjektiem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, jādod atbilde divu nedēļu laikā. Ja

privatizācijas subjekti, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, nedod atbildi noteiktajā termiņā, viņu pirmpirkuma tiesības izbeidzas.

[7] Atbilstoši minētajam privatizācijas projekts noteic objektu raksturojošos datus, privatizācijas noteikumus, nosacījumus un kārtību.

Atbilstoši tam ir nosakāmi arī pirkuma līguma noteikumi. Savukārt pirmpirkumtiesīgā persona tāpat kā jebkurš potenciālais pircējs var

izvēlēties pirkt objektu atbilstoši apstiprinātajiem noteikumiem vai nepirkt. Pirmpirkumtiesīgajai personai atšķirībā no citiem

pretendentiem ir priekšroka vienīgi pirkuma līguma noslēgšanā, bet nav citu vispārīgu priekšrocību.

Tādēļ jāņem vērā, ka privatizācijas projekts ir objektīvu ziņu un pārdošanas darījuma sastāvdaļu kopums, atbilstoši kuriem pašvaldība

piedāvā iespējamiem pretendentiem (ne tikai pirmpirkumtiesīgajām personām) privatizēt attiecīgo īpašumu. Pirmpirkumtiesīgā

persona tāpat kā jebkurš pretendents var pieņemt pašvaldības piedāvājumu, ja tas atbilst tās interesēm, bet nevar prasīt piedāvājumu

grozīt. Tādā ziņā pareizs ir arguments, kas izriet no sprieduma, ka objekta pārdošanas cena privatizācijas projektā un pirkuma līgumā

ir nosakāma atbilstoši objektīvam īpašuma novērtējumam. Līdz ar to arī visi strīdi par ieguldījumiem objektā, kas izriet no nomas

līguma, nevar ietekmēt objekta cenu kā tādu. Pareizs ir arī secinājums, ka pašvaldība vispārīgi nav ierobežota paredzēt noteikumu par

pirkuma līguma pušu atteikšanos no līguma vēlākas atcelšanas pārmērīga zaudējuma dēļ.

[8] Vienlaikus ir jāņem vērā konkrētās lietas apstākļi. Kā arī tas, ka pieteicēja iebilst diviem noteikumiem līgumā, proti, gan pret līdzēju

atteikšanos no līguma atcelšanas pārmērīgu zaudējumu dēļ, gan pret atteikšanos no jebkādu savstarpēju pretenziju izvirzīšanas

saistībā ar īpašuma faktisko stāvokli un tā atbilstību pirkuma maksai. Tiesa nav pietiekami izvērtējusi konkrēto apstākļu ietekmi uz

apstrīdētajiem noteikumiem, turklāt ir aplūkojusi tikai pirmo no tiem.

[9] Pašvaldībai ir jārēķinās ar saistībām, kas sakarā ar objekta uzlabojumiem tai pastāv pret potenciālo pircēju. Arī ar iespējamām

saistībām, par kurām joprojām aktuāls ir nenoregulēts strīds. Saprātīgi un atbilstoši Privatizācijas likuma 40.pantam būtu šo jautājumu

gadījumam, ja objektu privatizē pirmpirkumtiesīgā persona, ar kuru pašvaldībai ir iespējamas saistības, noregulēt privatizācijas

projektā, bet, slēdzot pirkuma līgumu ar šo personu, – pirkuma līgumā. Tomēr, ja tas nav darīts, privatizācijas noteikumi nevar būt

vērsti uz to, lai pirmpirkumtiesīgās personas izvēli akceptēt privatizācijas piedāvājumu ietekmētu nepieciešamība vispār atteikties no

pretenzijām uz ieguldījumu atgūšanu.

Ievērojot, ka privatizācijas projekts (pirkuma līguma projekts) vispār neregulē pušu tiesības šajā jautājumā, bet, tieši pretēji, paredz

pieteicējas atteikšanos no jebkādām pretenzijām saistībā ar objekta faktisko stāvokli, pieteicējas iebildumi par attiecīgo noteikumu

izslēgšanu no privatizācijas noteikumiem un līguma ir pamatoti. Tādēļ tiesas spriedums ir atceļams.

[10] Pieteicējas kasācijas sūdzības arguments par uzklausīšanas pienākuma pārkāpumu pilnībā neatbilst spriedumā norādītajam.

Tiesa nav atzinusi, ka procesuāls pārkāpums šajā sakarā nav noticis. Tā ir atzinusi, ka, tā kā pieteicēja domes sēdē nav atgādinājusi

par savām tiesībām izteikt viedokli, procesuālais pārkāpums nav atzīstams par būtisku.

Augstākās tiesas ieskatā, apstāklis, vai pieteicēja tika uzklausīta tieši domes sēdē, kurā tika apstiprināts privatizācijas projekts, nav

izšķirošais. Turklāt, lai atzītu, ka procesuālais pārkāpums ir bijis būtisks, nav izšķiroši, vai pieteicēja pati ir atgādinājusi par savām

tiesībām. Būtiski ir, vai iestādei vispār bija zināms pieteicējas viedoklis par privatizācijas projektu un varēja ietekmēt domes lēmumu.

Turklāt, neskatoties uz minēto, tiesas uzmanība ir vēršama uz Privatizācijas likuma 41.panta pirmo daļu, uz kura pārkāpumu lietā

norādījusi pieteicēja. Jāņem vērā, ka pašvaldības īpašuma privatizācijas projektu var sagatavot un iesniegt jebkurš privatizācijas

subjekts (Privatizācijas likuma 39.pants). Tāpat privatizācijas projektu var sastādīt pati pašvaldība. 41.panta pirmā daļa noteic, ka

iesniegtie pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekti ne vēlāk kā mēneša laikā pēc projektu iesniegšanas termiņa

izbeigšanās jāizskata domei, piedaloties citstarp privatizācijas subjektam. No lietas secināms, ka dome apstiprināja privatizācijas

komisijas sagatavotu privatizācijas projektu. Tādēļ tiesai jāvērtē, vai projekta apstiprināšanā atbilstoši Privatizācijas likuma 41.panta

pirmajai daļai bija uzaicināmi privatizācijas subjekti.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.1panta pirmās daļas 2.punktu, 348.panta 2.punktu un 351.pantu, Augstākās

tiesas Administratīvo lietu departaments

nosprieda

Atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 21.maija spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai

apgabaltiesai.

Atmaksāt /pers. A/ samaksāto drošības naudu – 71,14 euro.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese V.Kakste

Tiesnesis J.Neimanis

Tiesnese I.Skultāne