Court dismisses traffic violation due to police officer's failure to verify witness testimony and presumption of innocence.

NORAKSTS

Lieta Nr.142248811

1-1616-12/27

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 6.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Pūcīte,

piedaloties pieticējam E.P.,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvei E.S.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc E.P. (personas kods

/personas kods/) pieteikuma par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes 2011.gada 11.augusta lēmuma Nr.3284 (administratīvā pārkāpuma protokols un

lēmums Nr.050/PD379477) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 30.aprīlī plkst.13:27 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības

policijas pārvaldes (turpmāk – Policijas) Patruļpolicijas pārvaldes (turpmāk – pārvaldes) Ceļu

policijas bataljona jaunākais inspektors E.M. E.P. (turpmāk – pieteicējs) sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.050/PD379477 (turpmāk – Sākotnējais

lēmums) par to, ka pieteicējs 2011.gada 30.aprīlī Rīgā vadīja motociklu Solo Gilera Runner,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, (turpmāk – transportlīdzeklis) pa

tirdzniecības centra „Spice” (turpmāk – t/c) teritoriju Lielirbes ielā 29, no Upesgrīvas ielas

puses K.Ulmaņa gatves virzienā, bez aizsprādzētas aizsargķiveres, tādējādi pārkāpjot Ministru

kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk –

CSN) 38.6.apakšpunktu, par ko ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4panta otrajā daļā. Par minēto pārkāpumu pieteicējam tika

piemērots naudas sods Ls 20 apmērā (lietas 35. – 36.lapa). Pieteicējs Sākotnējo lēmumu

apstrīdēja (lietas 32.lapa), norādot, ka atradies uz transportlīdzekļa ar izslēgtu dzinēju un to

nevadīja, līdz ar to pieteicējam nebija pienākums lietot aizsargķiveri. Minēto var apliecināt

liecinieks D.S. Un protokolā nav saprotama pārkāpuma izdarīšanas vieta.

Ar Policijas 2011.gada 11.augusta lēmumu (turpmāk – Lēmums) Sākotnējais lēmums

atstāts negrozīts (lietas 13. – 18.lapa). Lēmumā norādīts turpmākais.

Lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti fakti, kas apliecinātu to, ka policijas darbinieks

tieši vai netieši, kaut kādu personīgu motīvu vadīts, būtu personīgi ieinteresēts noformēt

administratīvā pārkāpuma protokolu pieteicējam. Policijai nav pamata apšaubīt dienesta

ziņojumos sniegtās atziņas, jo tās apstiprinās ar lietas materiāliem, īpaši ar administratīvā

pārkāpuma protokolu, lai konstatētu, ka policijas darbinieks ir sniedzis nepatiesas liecības, ir

nepieciešami pierādījumi. Dotajā gadījumā iestādes rīcībā nav neviena pierādījuma, kas

norādītu uz to, ka policijas darbinieks būtu neobjektīvs vai nekompetents pieteicēja

administratīvā pārkāpuma konstatēšanā.

Savukārt D.S. sniegtās liecības atbildētājs vērtē kritiski, jo pieteicējs un D.S. ir draugi.

Līdz ar to, izvērtējot pieteicēja iesniegumu, nevar izslēgt iespēju, ka D.S. var būt ieinteresēts

lietas labvēlīgā iznākumā attiecībā pret pieteicēju, turklāt viņam un pieteicējam bija laiks

saskaņot liecības.

Minēto iemeslu dēļ konkrētajā gadījumā atbildētāja piešķir lielāku ticamību policijas

darbinieka ziņojumos sniegtajam lietas apstākļu izklāstam un norāda, ka pieteicēja sniegtie

paskaidrojumi ir tikai apgalvojumi un tāds lietas atspoguļojums ir tikai viņa interesēs.

Policija norāda, ka CSN neievērošana no vadītāja puses apdraud ne tikai paša, bet arī

citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, ņemot vērā, ka pārkāpums tika izdarīts 2011.gada

30.aprīlī plkst.13:27 vietā, kur vienmēr, īpaši brīvdienās, ir daudz gājēju, kas ir

visneaizsargātākie ceļu satiksmes dalībnieki.

Policijas ieskatā ar visiem lietas materiāliem ir pierādītas pieteicēja darbības CSN

38.6.apakšpunkta prasību pārkāpumā. Tādējādi administratīvā pārkāpuma protokols

noformēts un lēmums Nr.050/PD379477 pieņemts likumīgi un pamatoti, tāpēc nav neviena

objektīva un likumīga iemesla, lai pieteicējam atceltu piemēroto sodu.

[2] Pieteikumā tiesai pieteicējs lūdz Lēmumu atcelt (lietas 3.lapa).

Pieteicējs norāda, ka Policija, pieņemot Lēmumu, pilnībā neizvērtēja lietas apstākļus

(lietas 3.lapa).

[3] Policija savā rakstveida paskaidrojumā (lietas 31.lapa) pieteikumu neatzīst un

atsaucas uz Lēmumā minētajiem argumentiem.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumā izteikto prasījumu uzturēja. Papildus pieteicējs

norādīja turpmāko.

2011.gada 30.aprīlī ap plkst.12.00 pieteicējs satikās ar savu draugu D.S.. Viņš bija

atbraucis ar motorolleru. Kamēr D.S. runāja pa telefonu, pieteicējs bija uzsēdies virsū uz

transportlīdzekļa. Pieteicējs un D.S. atradās uz ietves. Transportlīdzekļa dzinējs bija izslēgts.

Pieteicējs norādīja, ka viņš vienkārši ir izmēģinājis, kā ir sēdēt uz motorollera. Pieteicējs bija

tikko iznācis no lielveikala un viņam bija iepirkumu maisiņš, kurā bija drēbes, dokumentu

maks. Stāvot uz stāvlaukuma, pieteicējs redzēja, ka tālumā ir policijas mašīna. Pie pieteicēja

pienāca cilvēks, kurš bija ģērbies tumšā kreklā, un agresīvā tonī viņam prasīja dokumentus un

tehnisko pasi. Pieteicējs lūdzis, lai šis cilvēks stādās priekšā, kā arī ir vēlējies noskaidrot, kāds

ir iemesls, kura dēļ pieteicējam tiek prasīti dokumenti. Viņš vēl rupjākā tonī pieteicējam

jautāja dokumentus. Pēc vairākkārtīgiem lūgumiem šis cilvēks (E.M.) uzrādīja dienesta

apliecību. Pēc brīža pienāca otrs policists – R.Š. – arī viņš prasījis dokumentus. Pieteicējs

viņam ir norādījis, ka nevarot tos uzrādīt, jo tie atrodas iepirkuma maisiņā trīs metru attālumā

no pieteicēja. Pēc tam policisti pieprasīja atdot transportlīdzekļa atslēgas. Pieteicējs tās

izņēmis no aizdedzes un atdevis transportlīdzekļa īpašniekam – D.S. Pieteicējam licies, ka

E.M. ir lietojis alkoholu.

Pieteicējs norādīja, ka aizsargķivere atradās pie transportlīdzekļa īpašnieka D.S., tā bija

viņam uzlikta galvā.

Pieteicējs norādīja, ka viņam policijas darbinieki neizskaidroja viņa tiesības un

pienākums. Policijas darbinieki tikai norādīja, ka tiesības un pienākumi ir izlasāmi protokola

otrajā pusē.

[5] Tiesas sēdē Policijas pārstāve pieteikumā izteikto prasījumu neatzina, atsaucoties

uz Lēmumā norādītajiem argumentiem un apsvērumiem. Papildus Policijas pārstāve norādīja

turpmāko.

Kad policists (E.M.) piegāja klāt, pieteicējs bija bez aizsargķiveres. Minētais policists,

stādoties priekšā, palūdza uzrādīt vadītāja apliecību un attiecīgos dokumentus. Pieteicējs bija

atbildējis paaugstinātā tonī, ka viņam nekas neesot jāpaskaidro un dokumentus nevēlas

uzrādīt. Pēc paskaidrojuma sniegšanas, pieteicējam bija jābrauc uz policijas nodaļu. Vēlākā

ziņojumā tā pati amatpersona norāda, ka, pieejot klāt, transportlīdzekļa dzinējs strādāja, un

pieteicējs transportlīdzekļa dzinēju izslēdza tikai pēc policijas darbinieka prasībām. Policija

neatrod nevienu ticamu un objektīvu iemeslu, kāpēc policijas personai būtu jāaptur tieši

pieteicēja motocikls, ja viņam būtu galvā aizsargķivere, un dzinējs nebūtu darbojies. Tādējādi

iestāde secināja, ka minētā persona ir pārkāpusi CSN. Pieteicējs ir norādījis paskaidrojumā, ka

viņam tiesības nav izskaidrotas, un ir atteicies no protokola parakstīšanas. Policija uzskata, ka

tā ir minētās personas brīva griba, un persona ir vairākas reizes sodīta. Tiesības un pienākumi

viņam bija zināmi, kā arī pirms neilga laika viņš tika sodīts par identisku pārkāpumu.

Policijas pārstāve norādīja, ka filmēšana notika jau pie transportlīdzekļa ārpusē, nevis

kā pieteicējs norāda, ka ieslēdza telefonam video uzņemšanas režīmu tikai atrodoties policijas

transportlīdzekļa iekšpusē. No video bija secināms, ka arī pats pieteicējs agresīvi un izaicinoši

uzvedies, lai izaicinātu policistus uz konfliktu. Pieteicējs pamato to, ka sākotnēji dokumentus

nav uzrādījis, jo nav sapratis, ka tie ir policijas darbinieki. Jau sākotnējā paskaidrojumā

pieteicējs norāda to, ka piebrauca policijas transportlīdzeklis, no kura izkāpa personas, kas pie

viņa ir piegājušas un pieprasījušas dokumentus. Iestādei nerodas šaubas, ka tie bija policijas

darbinieki.

Policijas pārstāve norādīja, ka D.S. visu laiku runājis pa telefonu, bet, kad pagriezies

pret pieteicēju, tad ieraudzījis, ka pie pieteicēja ir nonākušas policijas amatpersonas. No tā

secināms, ka sākotnējo konfliktu viņš nav redzējis.

Norādot transportlīdzekļa kustības virzienu, policijas amatpersonas parasti norāda

lielāko ielu nosaukumus. Policistiem ikdienā ir jānēsā formas tērps. E.M. bija formas tērpa

bikses un krekls, uz kura ir policijas logo.

Policijas transportlīdzeklis nebija aprīkots ar videokameru.

[6] Uz tiesas sēdi bija uzaicināts liecinieks D.S., kurš liecināja turpmāko.

Liecinieks ar pieteicēju satikās stāvlaukumā pie t/c. Liecinieks bija atbraucis ar

transportlīdzekli. Pieteicējs bija pēc iepirkšanās iznācis no t/c. Lieciniekam ar pieteicēju bija

sarunāta tikšanās. Tad lieciniekam zvanīja telefons, un viņš staigāja apkārt un runāju pa

telefonu.

Transportlīdzeklis stāvēja apmēram 10 m attālumā no liecinieka. Pieteicējam bija

interese to apskatīt. Ķivere lieciniekam joprojām atradās uz galvas. Liecinieks liecināja, ka

transportlīdzekļa dzinējs bija izslēgts. Ja tas būtu ieslēgts, tad degtu tuvās gaismas, kas

automātiski ieslēdzas iedarbinot dzinēju. Liecinieks liecināja, kamēr viņš runājis pa telefonu,

pie pieteicēja bija pienācis kāds vīrietis melnā apģērbā bez jebkādām pazīšanas zīmēm.

Vīrietis prasījis pieteicējam dokumentus. Pieteicējs norādījis, ka tie stāv pieteicēja iepirkuma

maisiņā, kas atrodas uz soliņa 5 – 10 metrus no transportlīdzekļa.

Liecinieks liecināja, ka policijas darbinieki ir pieteicējam pieprasījuši transportlīdzekļa

atslēgas. Lieciniekam tās pieteicējs ir atdevis, savukārt liecinieks policijas darbiniekiem tās

neatdeva.

Vēlāk no policijas mašīnas izkāpis otrs policists (R.Š.), kurš liedza pieteicējam aiziet

pakaļ iepirkuma maisiņam, kurā atradās dokumenti, bet vilka pieteicēju uz policijas mašīnu.

Brīdī, kad pieteicējs atradies policijas mašīnā, viens no policijas darbiniekiem aizgājis pakaļ

pieteicēja iepirkuma maisiņam un paņēmis pie sevis.

Liecinieks liecināja, ka policijas darbiniekam bijis melns krekls bez policista

atpazīšanas zīmēm. Atstarojošo vesti policists uzģērbis tikai pēc pieteicēja iesēdināšanas

mašīnā.

Pēc tiesas uzaicinājuma uzrādīt kartē notikuma vietu liecinieks kartē uzrādīja notikuma

vietu, kas atšķiras no notikuma vietas, kuru uzrādīja liecinieks E.M., bet sakrita ar liecinieka

R.Š. norādīto notikuma vietu.

[7] Liecinieks E.M. liecināja, ka viņš ar R.Š. brauca ar dienesta mašīnu garām t/c un

pamanīja transportlīdzekli, kurš brauca pa stāvvietu. Proti, liecinieks ar savu pārinieku brauca

garām veikalam, bet pieteicējs brauca pa stāvlaukumu no sāniem. Pamanot policistus,

pieteicējs iebrauca vietā, kur paplašinās stāvlaukums. Pieteicējs apstājās, un liecinieks izkāpa

no dienesta transportlīdzekļa un piegāja pie pieteicēja. Pieteicējs liecināja, ka pirms pieteicējs

apstādināja transportlīdzekli, viņš ar to nobrauca apmēram 20 m.

Pēc tiesas uzaicinājuma uzrādīt kartē notikuma vietu liecinieks kartē uzrādīja notikuma

vietu, kas atšķiras no notikuma vietas, kuru uzrādīja liecinieks D.S.

Liecinieks tiesai paskaidroja, ka personu apliecinošos dokumentus pieteicējs

pāriniekam uzrādījis pēc iekāpšanas dienesta transportlīdzeklī un norādīja, ka neatceras, no

kurienes pieteicējs izņēmis savus personu apliecinošos dokumentus.

Vienlaicīgi liecinieks liecināja, ka aizsargķiveri D.S. turējis uz rokas.

Liecinieks liecināja, ka viņš pildot dienesta pienākumus bija ģērbies melnā T-kreklā ar

policijas uzrakstu un formas biksēs.

[8] Liecinieks R.Š. liecināja, ka todien veikuši dienesta pienākumus ar dienesta

transportlīdzekli. Liecinieks bija dienesta transportlīdzekļa vadītājs. Braucot pa t/c teritoriju

virzienā uz Ulmaņa gatvi, liecinieks ar savu pārinieku E.M. pamanīja transportlīdzekļa

vadītāju, kurš to vadījis. Pirms pieteicējs apturējis transportlīdzekli, viņš ar to braucis kādus

20 – 30 m. Pēc tam, kad pieteicējs nobremzēja transportlīdzekli, viņš uzbrauca uz trotuāra

pretī veikala ieejai. Kad policijas transportlīdzeklis tika apstādināts, pārinieks izkāpis no

mašīnas. Pieteicējs nobremzējis un pilnībā apstādinājis transportlīdzekli. Viņš sēdēja tam

virsū un ar kājām to stūma uz priekšu.

Liecinieks liecināja, ka nav redzējis, ka atslēga būtu izņemta no transportlīdzekļa

aizdedzes. Tāpat liecinieks liecināja, ka aizsargķivere atradusies D.S. uz rokas.

Pēc tiesas uzaicinājuma uzrādīt kartē notikuma vietu liecinieks kartē uzrādīja notikuma

vietu, kas atšķiras no notikuma vietas, kuru uzrādīja liecinieks E.M., bet sakrīt ar vietu, kuru

norādīja liecinieks D.S.

Liecinieks liecināja, ka pāriniekam E.M. bija melns krekls ar policijas uzrakstiem, bet

viņam nebija atstarojošā veste.

Motīvu daļa

[9] Tiesa, izvērtējot lietā esošos pieteicēja argumentus, Policijas paskaidrojumus,

liecinieku liecības un pārbaudot lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, atzīst, ka

pieteikums ir apmierināms.

[10] Pieteicējs par CSN 38.6.apakšpunkta neievērošanu ir saukts pie administratīvās

atbildības saskaņā ar LAPK 149.4panta otro daļu, atbilstoši kuram par [..] aizsprādzētas

aizsargķiveres nelietošanu, [..], — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

CSN 38.6.apakšpunkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam, braucot ar motociklu,

triciklu, kvadriciklu vai mopēdu, lietot aizsprādzētu aizsargķiveri[..].

Tādējādi, lai personas darbībās varētu konstatēt LAPK 149.4panta otrās daļas

pārkāpumu, ir jākonstatē, ka persona ir vadījusi transportlīdzekli un tas darīts bez

aizsargķiveres.

[11] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2011.gada 30.aprīlī plkst.13.27 atradās t/c

teritorijā un bija uzkāpis uz transportlīdzekļa, kā arī nav strīda par to, ka pieteicējam galvā

nebija aizsargķivere.

Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds, vai pieteicējs ir vadījis transportlīdzekli.

[12] LAPK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri

fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka

administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās

personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē

ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas

paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām,

eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu

izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem

(braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai

izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Tādējādi par pierādījumiem šajā lietā var kalpot Sākotnējais lēmums (lietas 35. –

36.lapa), pieteicēja paskaidrojums (lietas 37. - 39.lapa), inspektora E.M. ziņojums (lietas

40.un 41.lapa), D.S. paskaidrojums (lietas 42. – 43.lapa), videoieraksts (lietas 72.lapa).

[13] Tiesa konstatē, ka lietas materiālos ir E.M. ziņojums, no kura izriet, ka viņš ar

savu pārinieku R.Š. t/c teritorijā pamanīja, ka pieteicējs pa minēto teritoriju brauca ar

transportlīdzekli, bet brīdī, kad pieteicējs pamanījis policijas transportlīdzekli, uzbrauca uz

gājēju ietves un, sēžot uz transportlīdzekļa, turpināja to stumt. Pieejot klāt pieteicējam, E.M.

konstatējis, ka transportlīdzekļa motors strādā. Motors tika izslēgts pēc E.M. pieprasījuma

(lietas 40.un 41.lapa).

Tiesas sēdē liecinieki E.M. un R.S. liecināja, ka viņi ir redzējuši, kā pieteicējs vadījis

transportlīdzekli.

Iepriekš minētais ir pretrunā lietas materiālos esošajam pieteicēja paskaidrojumam

(lietas 37.lapa), un tiesas sēdē pieteicēja un liecinieka D.S. norādītajam, ka pieteicējs atradies

uz transportlīdzekļa, bet tas nebija iedarbināts, līdz ar ko pieteicējs nevarēja braukt ar

transportlīdzekli.

[14] Tiesa no lietas materiāliem konstatē, ka E.M. pārinieks R.Š. pēc protokola

sastādīšanas nav sniedzis ziņojumu. Tāpat lietā neatrodas materiāli, kas liecinātu, ka,

pārbaudot Sākotnējā lēmuma tiesiskumu, R.Š. būtu sniedzis paskaidrojumus augstākai iestādei

vai amatpersonai par notikušo.

Policija Lēmumā ir norādījusi, ka nedz E.M., nedz R.Š. nav ieinteresēti konkrētās

lietas iznākumā.

Tiesa attiecībā uz minēto norāda, ka parastā situācijā minētais būtu akceptējams

arguments, tomēr, kā izriet no lietas materiāliem, pieteicējs ir sūdzējies Valsts policijas

Iekšējās drošības birojam par minēto policijas amatpersonu rīcību, norādot, ka iespējams E.M.

ir lietojis alkoholu (lietas 64.lapa). Savukārt no lietā esošās Valsts policijas Iekšējā drošības

biroja vēstules izriet, ka pārbaudē netika rasti pierādījumi, ka E.M., pildot dienesta

pienākumus, bija lietojis alkoholu. Tai pašā laikā tika konstatēts, ka abi policijas darbinieki

bija pārkāpuši policijas formas tērpa valkāšanas noteikumus, par ko abiem izteikts

aizrādījums (lietas 70. – 71.lapa).

Kā izriet no lietas materiāliem, tad Iekšējās drošības birojs pie šādiem secinājumiem ir

nonācis, pārbaudot pieteicēja veikto videoierakstu un pašu policijas darbinieku paskaidroto.

Tiesas ieskatā Iekšējās drošības biroja secinājumi ir loģiski, izejot no tā, ka sūdzība

par policijas amatpersonām ir iesniegta tikai 16.maijā un no video ierakstiem uz pārbaudes

veikšanas brīdi varēja pārliecināties tikai par formas tērpu nēsāšanas noteikumu pārkāpšanu.

Tomēr tiesas ieskatā minētais apstāklis, proti, pārkāpums, par kuru izteikts aizrādījums

un lietā esošajā videoierakstā (lietas 72.lapa) dzirdamā saruna starp pieteicēju un policijas

amatpersonām, proti, paceltā tonī, ar pārākuma sajūtas pieskaņu, liek tiesai apšaubīt policijas

amatpersonu godprātību konkrētā lietā.

Minēto apstiprina arī apstāklis, ka videoierakstā nepārprotami ir redzams, ka D.S.

ķivere atrodas uz galvas, tomēr gan E.M., gan R.Š. nepārprotami tiesai liecināja, ka ķivere

D.S. atradusies uz rokas. Pat pēc tiesas norādījuma, ka videoierakstā ir redzams, ka

aizsargķivere atrodas D.S. uz galvas, R.Š. liecināja, ka tā atradusies uz rokas.

Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka policijas amatpersonas – E.M. un R.Š. – tiesas sēdes laikā

kartē tiesai norādīja atšķirīgas pārkāpuma izdarīšanas vietas.

Pie šādiem lietas apstākļiem, tiesai rodas pamatotas aizdomas par policijas

amatpersonu liecību saskaņošanu.

[15] D.S. liecināja, ka, kaut arī laikā, kad pieteicējs ir atradies uz transportlīdzekļa, ir

runājis pa telefonu, tomēr transportlīdzeklis palika viņa redzeslokā, un to, vai

transportlīdzeklis bija iedarbināts vai nē, var redzēt, jo iedarbinot transportlīdzekli, tuvās

gaismas iedegas automātiski. Kā liecināja D.S., tad transportlīdzeklim nebija iedegtas tuvās

gaismas, secīgi tas nebija iedarbināts, vēl jo vairāk, transportlīdzeklis neatradās kustībā.

Minētais ir pretrunā E.M. un R.Š. teiktajam, ka pieteicējs vadīja transportlīdzekli un no

brīža, kad policisti pieteicēju pamanīja, pieteicējs nobrauca kādus 20 – 30 m, secīgi pieteicējs,

jau pirms pamanīšanas bija kādu laiku braucis ar transportlīdzekli.

Policija Lēmumā ir norādījusi, ka D.S. ir ieinteresēts, ka pieteicējs netiek saukts pie

administratīvās atbildības, jo viņi ir labi paziņas. Tiesas ieskatā minētais arguments konkrētajā

lietā nav atzīstams par pamatotu, jo, izvērtējot lietas apstākļus kopsakarā, tiesas ieskatā maz

ticami, ka D.S. Policijai un tiesai ir devis nepatiesas liecības. Par minēto tiesa lietas

izskatīšanas laikā nav guvusi pierādījumus. Tieši pretēji, tiesa lietas izskatīšanas laikā ir

konstatējusi, ka policijas amatpersonu liecības ir pretrunīgas (sk. lietas [14] punktu).

[16] No lietas materiālos un pieteicēja un D.S. minētā izriet, ka pieteicējs pirms

uzkāpis uz transportlīdzekļa, bija iznācis no t/c ar iepirkuma maisiņu, kuru viņš nolika 3 – 5 m

attālumā no transportlīdzekļa. Par minētā iepirkuma maisiņa esību tiesa ir pārliecinājusies gan

no lietas materiālos esošā videoieraksta, gan no D.S. liecības, gan no pašu policijas

amatpersonu teiktā Iekšējās drošības birojam („lai novērstu Jūsu bēgšanas iespējamību,

neatļāva Jums pašam iet pēc savām mantām, bet R.Š. paņēmis no trotuāra Jūsu maisiņu un

aiznesis uz dienesta automašīnu”).

Tiesas ieskatā maz ticams, ka pieteicējs būtu savu iepirkumu maisiņu ar tikko

iegādātām precēm un, vēl jo vairāk personu apliecinošiem dokumentiem, atstājis bez

uzraudzības publiskā vietā, kur to var paņemt sveša persona, un pa to laiku vadījusi

transportlīdzekli.

[17] Kā tiesas sēdē apliecināja Policijas pārstāve, tad policijas transportlīdzeklis nebija

aprīkots ar videokameru, līdz ar to konkrētais gadījums nav nofilmēts.

[18] LAPK 9.panta pirmā daļā noteic, ka ar administratīvo pārkāpumu atzīstama

prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura

apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto

pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Saskaņā ar šā

kodeksa 7.panta pirmās daļas noteikumiem nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli

par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. LAPK

237.pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietu izskatošajai institūcijai jāpilda šādi

uzdevumi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt

to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus

un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt

pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību.

Ņemot vērā šā sprieduma [13] – [17] punktā konstatēto, tiesas ieskatā ir pamatotas

šaubas par to, ka pieteicējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, ir vadījis transportlīdzekli.

Vienlaicīgi tiesas ieskatā, Policija nav pilnīgi izvērtējusi lietas materiālus, proti, nav

vispusīgi pārbaudījusi D.S. liecības kopsakarā ar policijas amatpersonu paskaidrojumiem, bet

gan vienkārši pieņēmusi par pareizu principu, „policijas amatpersonas runā patiesību, bet

pieteicēja paziņa melo”.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka Lēmums ir atceļams un lietvedība administratīvā

pārkāpuma lietā ir izbeidzama, jo visas šaubas par Pieteicēja vainu administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā ir tulkojamas par labu Pieteicējam.

[19] Tiesa norāda, ka lietā ir vērtējusi tikai tos argumentus, kuriem ir nozīme lietas

izspriešanā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu un

286.panta pirmās daļas 3.punktu, kā arī uz Administratīvā procesa likuma 289.-291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt E.P. (personas kods /personas kods/) pieteikumu;

atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada

11.augusta lēmumu Nr.3284 (administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums

Nr.050/PD379477) un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas

Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Pūcīte

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese ____________ A.Pūcīte

Rīgā, 2012.gada 6.jūnijā