Court convicts defendant of theft and imposes forced labor instead of prison due to rehabilitation goals.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft in a minor amount and determined that forced labor was the most appropriate penalty. The defendant admitted guilt, accepted the compensation claim, and the prosecutor requested no evidence examination. The court ruled that prison was unnecessary for rehabilitation while fines were impractical due to the defendant's lack of income.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 47. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likums 499. pants, 527. pants 3. daļa; When a defendant admits guilt and the crime is minor, the court may impose forced labor instead of imprisonment to facilitate rehabilitation if prison is deemed unnecessary for the specific circumstances.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11320031315
Lietas arhīva Nr. K25-0154-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2015.gada 17.novembrī
Preiļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Stivriņa,
ar sekretāri B.Kaļvu,
piedaloties prokurorei I.Indrikovai,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēta
noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Tiesa
konstatēja:
/pers. B/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā šādos apstākļos:
2015.gada 29.jūlijā vakarā, precīzs laiks izmeklēšanā netika konstatēts, /pers. B/, būdams alkohola ietekmē un atrodoties pie /pers. C/ dzīvesvietā
/adrese/, nolēma izdarīt /pers. C/ piederošā mobilā telefona slepenu zādzību. Izmantojot situāciju, kad istabā notiekošo neviens neredzēja, /pers. B/ ar
nodomu slepeni nozagt svešu mantu no bufetes virsmas slepeni nozaga /pers. C/ piederošo mobilo telefonu ,,Huawei Ascend Y330" iepakojumā ar
telefona lādētāju un SIM karti ne mazāk kā 68,00 euro vērtībā.
Tādējādi /pers. B/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ atzina sevi par vainīgu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, lūdza tiesu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, jo
savu vainu atzīst, kvalifikācijai piekrīt, atzīst pieteikto kaitējuma kompensāciju, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas viņam ir izskaidrotas un
saprotamas.
Prokurore I.Indrikova tiesas sēdē lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais savu vainu atzīst un lietā esošie pierādījumi apstiprina /pers.
B/ vainu.
Novērtējot lietas materiālus, uzklausot prokurori un apsūdzēto, ņemot vērā, ka apsūdzētais atzīst savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā, atzīst
pieteikto kaitējuma kompensāciju un piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas
apsūdzētajam tiesas sēdē izskaidrotas un ir skaidras, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu
pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to
uzskaitījums spriedumā netiek izdarīts.
Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma
180.panta pirmās daļas, jo viņš apsūdzībā norādītajā laikā un vietā izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.
Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. B/, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību
pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus.
Tiesa, pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par atbildību mīkstinošu apstākli apsūdzētajam atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā
nožēlošanu.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu, par atbildību pastiprinošu apstākli apsūdzētajam tiesa atzīst, ka noziedzīgs
izdarīts alkohola ietekmē.
Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa konstatē, ka /pers. B/ iepriekš nav kriminālsodīts (sodāmība dzēsta), ir saukts pie administratīvās atbildības,
nestrādā algotu darbu, ir 3.rupas invalīds.
Valsts probācijas dienesta Preiļu teritoriālās struktūrvienības 2015.gada 9.oktobra izvērtēšanas ziņojumā Nr.5300-1.38/NOS/575 norādīts, ka
“nosakot sodu, būtu jāņem vērā tas, ka /pers.B/ir 3.grupas invalīds, īslaicīga brīvības atņemšana konkrētā laika posmā atturētu no likumpārkāpumu
izdarīšanas, taču tās ietvaros netiktu risināta alkohola lietošanas problemātika un netiktu novērsti augstāk minētie noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas riska
faktori. Naudas soda piemērošanas gadījumā jāņem vērā tas, ka /pers.B/ ir minimāli ienākumi, viņam ir nenomaksātas lielas naudas sodu summas par
administratīvajiem pārkāpumiem, kā arī nav nekādu iekrājumu. Gan /pers.B/, gan sociālās mājas "/nosaukums/" aprūpētāja apliecināja, ka pie adekvātas
fiziskas slodzes pastāvētu iespēja veikt kriminālsodu - piespiedu darbs, kā rezultātā /pers.B/ varētu sniegt konkrētu labumu sabiedrībai”.
Apsūdzētais izdarīja mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēts brīvības
atņemšanas sods uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Ņemot vērā apsūdzētā personu raksturojošās ziņas, atbildību ietekmējošos apstākļus un visu lietā konstatēto apstākļu kopumu, tiesa uzskata, ka no
Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētajiem alternatīvajiem sodiem kā atbilstošākais nodarījuma raksturam, vainīgā personībai, Krimināllikuma
35.pantā definētajam soda mērķim, proti, - aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu,
resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, - /pers. B/
nosakāms piespiedu darbs, ņemot vērā, ka apsūdzētais ir darba spējīgā vecumā, viņa veselības stāvoklis ir tāds, kas ļauj strādāt sabiedrības labā.
Noteikt naudas sodu nav lietderīgi, jo apsūdzētais nestrādā algotu darbu, viņam nav patstāvīgu ienākumu, vienīgais ienākumu avots ir invaliditātes
pensija, līdz ar to šāda soda izpilde būtu apgrūtināta. Noteikt sodu brīvības atņemšanas veidā nav lietderīgi, jo apsūdzētais savu vainu atzina, izdarīto
nožēloja, līdz ar to pastāv iespēja, ka apsūdzētais var laboties atrodoties brīvībā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmo daļu cietusī /pers. C/ pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 179,76 euro apmērā. Tiesa
atzīst kaitējuma kompensācijas pieteikumu par pamatotu un apmierināmu pilnībā, lietā nav strīda par kaitējuma apmēru, apsūdzētais tiesas sēdē atzina to
pilnībā.
Pamatojoties uz minēto, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23., 127., 353., 499., 512., 514., 520.pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un
sodīt ar piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām.
Apmierināt cietušās /pers. C/ kompensācijas pieteikumu un piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/ mantiskā
zaudējuma kompensāciju 179,76 euro (viens simts septiņdesmit deviņi euro 76 centi) apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt daļā par piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem apelācijas kārtībā Latgales
apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai 10 dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Preiļu rajona tiesā.
Preiļu rajona tiesas tiesnese I.Stivriņa