Court allows small claims for unpaid property management fees and statutory interest against absent defendant.

Lietas Nr. C20115317

Lietas arhīva Nr. C-1153-17/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2017.gada 1.jūnijā

Liepājas tiesa: tiesnese Inta Pūce rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” maza apmēra prasībā pret

/pers. B/ par naudas piedziņu.

Tiesa

konstatēja

Liepājas tiesā 2017.gada 17.februārī prasītājas pārstāvis cēlis maza apmēra prasību tiesā pret atbildētāju par apsaimniekošanas un

komunālo pakalpojumu parāda 1718,14 EUR un tiesas izdevumu piedziņu, kā arī noteikt tiesību saņemt sešus procentus gadā no pamatparāda līdz

sprieduma izpildei. Vienlaikus lūgts nodrošināt prasību – aizliedzot zvērinātai tiesu izpildītājai nodot atbildētājam 2051,70 EUR.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam piederēja dzīvoklis Nr./adrese/. Laika periodā no 2015.gada 1.augusta līdz 2017.gada

24.janvārim izveidojies parāds 1654,27 EUR un aprēķināti likumiskie procenti 63,87 EUR. Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgumu atbildētājs nav

parakstījis. Dzīvoklis pārdots izsolē, 2017.gada 21janvārī spēkā stājies tiesas nolēmums par izsoles apstiprināšanu. Prasītāja lūdz piedzīt 1654,27 EUR

pamatparādu un 63,87 EUR likumiskos nokavējuma procentus. Prasītājas pārstāvis norādījis, ka nevēlas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un izmantot

mediāciju. Nauda iemaksājama AS „SEB banka” kontā Nr. LV70UNLA0050003813922.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1432.,1587.,1759.,1760., 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, Civilprocesa likuma 1., 27.,

41., 127., 195.pantu, 30.3 nodaļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.,7., 9., 10.pantu un likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju

privatizāciju” 50..panta septīto daļu.

Ievērojot Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu un 250.22 panta pirmo daļu, atbildētājam uz dzīvesvietu tika nosūtīts prasības

pieteikums un tam pievienotie dokumenti, izskaidrotas procesuālās tiesības, norādīta informācija par tiesas sastāvu un izskaidrotas tiesības pieteikt

noraidījumu tiesnesim (lietas 33.,40.lapa). Atbildētājs nav izmantojis savas procesuālās tiesības un nav sniedzis paskaidrojumus par prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56 1 .panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumciju, ka dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu nosūtīšanas dienas, ja dokumenti

nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli

dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Tiesa 2017.gada 27.februārī apmierināja lūgumu par prasības nodrošināšanu, aizliedzot zvērinātai tiesu izpildītājai nodot atbildētājam

2051,70 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2017.gada 1.jūnijā

(lietas 39.lapa). Papildus pieteikumi vai lūgumi nav saņemti.

Tiesa atzīst, ka lieta izskatāma rakstveida procesā.

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

No lietas materiāliem konstatēts, ka atbildētājam īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/, bija nostiprinātas Liepājas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/līdz 2017.gada 1.februārim (lietas 26.,27.lapa).

Atbilstoši Civillikuma 3.pantam, katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijusi spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.pantu, puses savas civilprocesuālās tiesības realizē sacīkstes formā, bet tas nozīmē, ka pašas sniedz tiesai

pierādījumus tiem apgalvojumiem, kurus izsaka. Atbildētājs paskaidrojumu tiesai nav iesniedzis, pierādījumus par parāda izpildi nav arī iesniedzis.

Prasītāja lūgusi piedzīt parādu par laika periodu no 2015.gada 1.augusta līdz 2017.gada 24.janvārim, tātad piemērojams Dzīvokļa īpašuma likums

un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas noteic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas kārtību prasītājai.

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 8.pants paredz, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu

un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteiktam, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus,

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram apkure, aukstais ūdens, kanalizācija u.tml.).

Ieraksti zemesgrāmatā apliecina, ka atbildētājam prasības periodā ir īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr./adrese/, un viņam ir pienākums

norēķināties par īpašuma apsaimniekošanu proporcionāli piederošajai domājamai daļai.

Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki 2015.gada 27.maijā noslēguši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un pilnvarojuma līgumu (lietas 9.-

17.lapa). Atbildētājs nav parakstījis minēto līgumu.

Atbildētājs nav apstrīdējis parāda summu un tā aprēķina pareizību. Atbildētājs nav iesniedzis pretenzijas par saņemto komunālo un

apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti. Savu pienākumu maksāt parādu atbildētājs neapstrīd, līdz ar ko prezumējams, ka strīda par to lietā nav.

Atbildētājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus, ka viņš atsevišķi norēķinās par īpašuma apsaimniekošanu un pamatpakalpojumu sniegšanu.

Tāpat atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas tiesības apsaimniekot viņa īpašumus, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likumu. Līdz ar to, prasība ir

apmierināma uzturētajā apmērā.

Tiesa secina, ka no atbildētāja, kā dzīvokļa īpašuma kopīpašnieka, ir piedzenams pamatparāds 1654,27 EUR laika periodā no 2015.gada

1.augusta līdz 2017.gada 24.janvārim (lietas 20.,21.lapa).

2011.gada tiesu prakses apkopojumā „Kopīpašums” II sadaļas 3.6.punktā secināts: ja līgumsods par saistību neizpildīšanu vai kavējumu ir

noteikts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, ko slēdz dzīvokļa īpašnieku kopības pilnvarota persona ar pārvaldnieku, tad tas nav attiecināms uz

dzīvokļu īpašniekiem, ar kuriem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums nav noslēgts. Ja dzīvokļa īpašnieks kavē maksājumus un pārvaldīšanas līgums ar

viņu nav noslēgts, piemērojams Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā paredzētie likumiskie procenti, kas ir seši procenti gadā.

Prasītāja lūgusi piedzīt likumiskos procentus 63,87 EUR, kas aprēķināti laika periodā no 2015.gada 1.septembra līdz 2017.gada 31.janvārim

(lietas 22.lapa). Tiesa atzīst, ka prasība par likumisko procentu piedziņu ir apmierināma un tie piedzenami no atbildētāja.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma par pamatparāda 1654,27 EUR laika periodā no 2015.gada 1.augusta līdz 2017.gada

24.janvārim un likumisko procentu 63,87 EUR laika periodā no 2015.gada 1.septembra līdz 2017.gada 31.janvārim.

Apmierināms prasītājas lūgums atzīt tai tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātā parāda pamatsummas par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), kā tas paredzēts Civillikuma 1765.pantā un Civilprocesa likuma 195.pantā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus, proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

No atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 257,72 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

Ievērojot Civilprocesa likuma 2041.pantu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.,97., 193., 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Liepājas namu apsaimniekotājs”,

reģistrācijas Nr.42103004583, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu 1654,27 EUR (vienu tūkstoti sešus simtus piecdesmit četrus euro

divdesmit septiņus centus) un likumiskos procentus 63,87 EUR (sešdesmit trīs euro astoņdesmit septiņus centus) laika periodā no 2015.gada

1.septembra līdz 2017.gada 31.janvārim; kā arī piedzīt tiesas izdevumus 252,42 EUR (divus simtus piecdesmit divus euro četrdesmit divus centus).

Samaksa veicama SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” kontā Nr. LV70UNLA0050003813922 AS „SEB banka”.

Atzīt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Liepājas namu apsaimniekotājs”, tiesību saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātā

pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt atbildētājam, minēto maksājumu labprātīgas nomaksas termiņu -10 (desmit) dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Liepājas tiesā, ievērojot Civilprocesa likuma 440.2 pantu.

Tiesnese I.Pūce