Court imposes administrative detention for failure to register during police control period.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative violation for failing to register at the police station during a mandatory control period. Although the defendant did not appear in court, the judge ruled that his absence indicated a voluntary waiver of participation rights. Consequently, the court imposed a five-day administrative detention as a fair and enforceable penalty.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; 289. 6. panta: A court may impose administrative detention for violating police control conditions when the subject fails to appear in court, deeming such absence a voluntary waiver of participation rights.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.169029118
S PR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Liepājā 2018.gada 16.jūlijā
Kurzemes rajona tiesa, tiesnese Anita Eglija atklātā tiesas sēdē, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods /personas
kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - APK) 177.panta,
Aprakstošā daļa
/pers. B/, kuram ar Liepājas tiesas spriedumu noteikts papildsods – policijas kontrole, ilgstošā laika posmā no 2018.gada 21.maija līdz 2018.gada
30.maijam neieradās uz reģistrāciju Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī, Bāriņu ielā 3, IV. korpusā, I.stāvā, pieņemšanas telpā,
pirmdienās vai trešdienās no plkst.14:00 līdz plkst.16:00.
Ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. B/ noteikts, ka uz reģistrāciju jāierodas policijas iestādē 4 reizes mēnesī, kas ir
1 reizi nedēļā – pirmdienās vai trešdienās no plkst.14:00 līdz plkst.16:00, līdz ar ko /pers. B/ ir pārkāptis policijas kontroles nosacījumus.
Ar šādām savām darbībām /pers. B/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā.
Motīvu daļa
Kurzemes rajona tiesā 2018.gada 2.jūlijā saņemta Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa kārtības policijas nodaļas
priekšnieka /pers. D/ informācija, kurā norāda, ka iestāde neizmantos Latvijas APK 289. 2pantā paredzētās tiesības piedalīties tiesas sēdē (lietas
25.lapa).
Uz tiesas sēdi /pers. B/ nav ieradies. /pers. B/ par tiesas sēdi paziņots nosūtot pavēsti uz Lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu
piemērošanu norādīto dzīvesvietu /adrese/. 2018.gada 2.jūlijā pavēste atgriezta Kurzemes rajona tiesā ar norādi, ka adresāts norādītajā adresē nedzīvo
(lietas 24.lapa).
Latvijas APK 260.pantā noteikts, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.
Latvijas APK 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona, tiesa
pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības par tiesas sēdi ir bijis paziņots Latvijas APK 289. 6panta kārtībā. Tiesa atzīst, ka administratīvā
pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez /pers. B/ klātbūtnes. Tiesa secina, ka, /pers. B/ neierodoties uz tiesas sēdi nav vēlējies izmantot savas tiesības
piedalīties tiesas sēdē.
Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un novērtējusi tajā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka
/pers. B/ ir izdarījis Latvijas APK 177.pantā paredzēto pārkāpumu.
No lietā esošajiem materiāliem ir konstatējams, ka /pers. B/ 2018.gada 9.martā, pēc piespriestā brīvības atņemšanas soda izciešanas, atbrīvots no
Valmieras cietuma (lietas 10.lapa).
No 2018.gada 14.marta lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu izriet, ka ar Liepājas tiesas 2012.gada 19.decembra spriedumu
/pers. B/ piemērots papildsods – policijas kontrole, kur uzlikts pienākums 4 reizes mēnesī, t.i. 1 reizi nedēļā – pirmdienās vai trešdienās no plkst14.00
līdz 16.00 ierasties reģistrēties Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī, Liepājā, Bāriņu ielā 3, IV.korpusā, pieņemšanas telpā
(lietas 11.lapa).
Ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC296415 (lietas 3.lapa), ar VP KRP Liepājas iecirkņa kārtības policijas nodaļas inspektores,
kapteines /pers. F/ ziņojumu (lietas 4.lapa), ar policijas kontroles reģistrācijas lapu (lietas 7.lapa), ar lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā
pārkāpuma lietā (lietas 8.lapa), ar 2018.gada 1.jūnija uzaicinājumu, kas nosūtīts uz /pers. B/ norādīto dzīvesvietu (lietas 9.lapa), ir pārkāpis policijas
kontroli.
Minētie rakstveida pierādījumi apstiprina to, ka /pers. B/ ir noteikts papildsods policijas kontrole un viņš ir izdarījis tīšu policijas kontroles
noteikumu pārkāpšanu. /pers. B/ kā persona, kurai noteikts papildsods policijas kontrole, pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas nav ieradies VP KRP
Liepājas iecirknī uz reģistrēšanos.
Krimināllikuma 45.pants nosaka, policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas
vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.
Par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā
par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu noteiktos pienākumus.
/pers. B/ ar savu parakstu apliecinājis, ka policijas kontroles noteikumi viņam ir zināmi, kā arī vienlaicīgi ir informēts, ka par noteikumu
neievērošanas gadījumā var tikt saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas APK 177.pantu.
Pārbaudot un izvērtējot izklāstītos pierādījumus tiesas sēdē, tiesnese secina, /pers. B/, laika posmā no 2018.gada 21.maija līdz 2018.gada
30.maijam neierodoties uz reģistrāciju Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī, ir tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus un ar
savām darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā, viņa vaina pilnībā pierādīta un par izdarīto pārkāpumu viņš
sodāms.
Latvijas APK 177.panta soda sankcijā ir paredzēti sekojoši soda veidi: naudas sods līdz septiņdesmit euro vai administratīvais arests uz laiku līdz
desmit diennaktīm.
Atbilstoši Latvijas APK 32.pantam, uzliekot sodu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
No Informācijas centra Sodu reģistra izziņas par personas administratīvajiem pārkāpumiem redzams, ka /pers. B/ pēdējā gada laikā nav
administratīvi sodīts (lietas 19. lapa).
/pers. B/ atbildību mīkstinošus apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu un atbildību pastiprinošus apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu
tiesnese nekonstatē.
Nosakot sodu, tiek ņemts vērā Latvijas APK 22.pantā definētais soda mērķis, kas ir audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,
likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Tiesas ieskatā, pārkāpējam par izdarīto administratīvo pārkāpumu piemērojams administratīvais arests un tas būs taisnīgs un samērīgs sods, jo
piemērojot naudas sodu tas būtu formāls un neizpildāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Latvijas APK 177., 213., 289.6, 289.16pantu, tiesa
nosprieda
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas APK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot
administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm.
Sprieduma izpildi uzdot Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldei.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no nolēmuma paziņošanas dienas Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese A.Eglija