Court allows fishing club's claim for property ownership via adverse possession after 10 years of unregistered use.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the fishing club's request to recognize its ownership rights over several buildings based on adverse possession. The club purchased the property from a collective farm in 1987 and utilized it continuously without paying rent, while the original owner failed to register these rights. The court ruled that the claim was valid because the club had held the property openly for the statutory ten-year period required by law, thereby legally acquiring title despite the lack of formal registration.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1000-1022; Civil Law 1024: Adverse possession grants ownership rights to a possessor who holds property openly and continuously for ten years, allowing them to claim registration of title against the formal owner.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C05008314
Lietas arhīva Nr. C-0083-14/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Vidzemes apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekššeēdētāja E. Sudāre
ar sekretāri G. Kāznieci
Madonā, 2014.gada 2. aprīlī, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Mednieku un makšķernieku kluba /Nosaukums A/ prasībā
pret Alūksnes novada domi par īpašuma tiesību iegūšanu ar ieilgumu.
Tiesa k o n s t a t ē j a :
2013.gada 27.decembrī Mednieku un makšķernieku kluba /Nosaukums A/ ( turpmāk MMK “Ziemeri”) pārstāvis /pers. B/
iesniedzis Vidzemes apgabaltiesā prasību, lūdzot atzīt prasītāja – MMK /Nosaukums A/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu
/Nosaukums B/, kas sastāv no būvju īpašuma - dzīvojamās mājas (kadastra apzīmējums /numurs A/), saimniecības ēkas šķūņa
(kadastra apzīmējums /numurs B/), saimniecības ēkas šķūņa (kadastra apzīmējums /numurs C/), saimniecības ēkas kūts (kadastra
apzīmējums /numurs D/), kas atrodas /adrese/, uz ieilguma pamata.
Saskaņā ar prasības pieteikumā minēto, 1987.gada 31. jūlijā kolhozs /Nosaukums C/, kas atradās, Alūksnes rajona Ziemeru
ciemā, kura vārdā rīkojās priekšsēdētājs /pers. C/, pamatojoties uz kolhoza /Nosaukums C/ kopsapulces lēmumu no 1983.gada
12.aprīļa Nr.2, no pilsoņa /pers. D/ nopirka dzīvojamo māju ar trīs dzīvojamajām istabām ar kopējo derīgo platību 59,6 kvm, no tās
dzīvojamā platība 45,4 kvm ar četrām saimniecības ēkām. Dzīvojamā māja pārdota pircējam par 1200,00 rubļiem.
Augstāk minētais īpašums iegādāts ar mērķi atbalstīt Latvijas PSR Mednieku un makšķernieku biedrības Alūksnes nodaļas
Ziemeru kolektīva darbību kolhoza /Nosaukums C/ un tai kaimiņos esošajās teritorijās, ko apliecina arī prasības pieteikumam
pievienotais 1987.gada 29.jūlijā noslēgtais līgums starp Latvijas PSR Mednieku un makšķernieku biedrības Alūksnes nodaļas
Ziemeru kolektīva pārstāvi /pers. F/ un Alūksnes rajona kolhoza /Nosaukums C/ valdes priekšsēdētāju /pers. C/. Šīs līgums paredz
iepriekšminēto īpašumu nodot patstāvīgā lietošanā iepriekšminētajai biedrībai, kur nomnieks apņemas īpašumu uzturēt kārtībā, veikt
nepieciešamos remontdarbus. Tā kā kolhoza /Nosaukums C/ kasē no biedrības puses iemaksāta īpašuma iegādes vērtība 1200,00
rubļi, ko apliecina kases ieņēmumu ordera kopija, un kolektīvā darbojas pamatā kolhoza /Nosaukums C/ kolhoznieki, tad mednieku
biedrība nomu nemaksā. Tostarp kolhozs apņemas iedalīt zemi ēku uzturēšanai.
1991. gada 8.februārī Latvijas Republikas Mednieku un makšķernieku biedrības Alūksnes nodaļas direktors vērsās kolhozā
/Nosaukums C/ ar iesniegumu nodod no kolhoza bilances uz Latvijas Republikas Mednieku un makšķernieku biedrības Alūksnes
nodaļas bilanci /Nosaukums D/ dzīvojamo māju un trīs palīgēkas, ņemot vērā, ka iegādes summa samaksāta, ēkas tiek uzturētas uz
apsaimniekotas. 1991. gada 18.aprīlī sastādīts un parakstīts nodošanas-pieņemšanas akts, ko parakstījuši no kopsaimniecības
/Nosaukums C/ puses valdes priekšsēdētājs /pers. H/, grāmatvede /pers. I/ un medību saimniecības pārstāvis /pers. F/. Akta 3.punktā
teikts, ka īpašuma tiesības uz dzīvojamo ēku /Nosaukums B/ un saimniecības ēkām biedrība iegūst ar akta reģistrēšanas brīdi
Ziemeru pagasta izpildkomitejā. Informācija par reģistrāciju Ziemeru pagasta izpildkomitejā nav pieejama, kā arī kolhoza /Nosaukums
C/ un vēlāk to tiesību un saistību pārņēmēja paju sabiedrības /Nosaukums E/ uzskaitē nav atrodams. Fakts, ka kolhozs /Nosaukums
C/ reorganizēts par paju sabiedrību /Nosaukums E/, bet paju sabiedrība /Nosaukums E/ ar 1993.gada 25.oktobra likvidācijas
komisijas sēdes protokolu Nr.7 uzskatīta par likvidētu, apliecina, ka nekāds nekustāmais īpašums iepriekš minētajām saimniecībām
nav vairs piederējis.
1991.gada 26.aprīlī sastādīts pieņemšanas nodošanas akts, ar ko Alūksnes medību saimniecībai piederošās mājas Ziemeru
pagasta /Nosaukums F/ nodod apsaimniekošanā Ziemeru kolektīvam.
Tūlītēju īpašuma tiesību sakārtošanu kavēja konkrēta īpašnieka - juridiskās personas neesamība, ka arī neskaidrības ar zemes
īpašuma jautājumu, kas ir tieši saistīts ar būvju īpašumu. Uz prasības iesniegšanas brīdi ir spēkā esošs 2009.gada 26.jūnijā noslēgts
Lauku apvidus zemes nomas līgums, par pašvaldībai piekrītošas zemes nomu 0,6 ha platībā ar kadastra apzīmējumu /numurs/, kas
noslēgts ar MMK /Nosaukums A/, kas dibināts 2001.gada 14.jūnijā un ir tiešs Latvijas Republikas mednieku un makšķernieku
biedrības Alūksnes nodaļas Ziemeru mednieku kolektīva tiesību un saistību pārņēmējs. Tāpat šo faktu apliecina ieraksts 2013.gada
29.maija kadastra izziņā Nr. 10-02/253502-1/1, kur ēku un būvju īpašuma un nomas tiesības pieder „Mednieku un makšķernieku
klubam /Nosaukums A/”.
Līdz pat šai dienai nekustamais īpašums- dzīvojamā māja un saimniecības ēkas /adrese/ atrodas prasītāja valdījumā, tiek
izmantotas medību organizēšanai un nodrošināšanai, rūpīgi apsaimniekotas.
Prasītājs un prasītāja priekšgājējs visus šos gadus nepārtraukti, labticīgi un tiesiski valdījuši nekustāmo īpašumu /Nosaukums B/,
kas pēc kadastra informācijas datiem uz prasības iesniegšanas brīdi sastāv dzīvojamās mājas un trijām saimniecības būvēm - l -
dzīvojamās mājas (kadastra apzīmējums /numurs A/)- Ls 501,00 vērtībā, 2- saimniecības ēkas šķūņa (kadastra apzīmējums /numurs
B/)-Ls 39,00 vērtībā, 3- saimniecības ēkas šķūņa (kadastra apzīmējums /numurs C/)- Ls 34,00 vērtībā, 4- saimniecības ēkas kūts
(kadastra apzīmējums /numurs D/)-Ls 50,00 vērtībā, kas atrodas /Nosaukums B/, Ziemera pagastā, Alūksnes novadā, ko apliecina
Valsts Zemes dienesta 2013.gada 29.maija kadastra izziņa Nr. 10-02/253502-1/1. Prasītājs norādījis, ka nezina šķēršļus, kas
traucētu šo nekustāmo īpašumu ar ieilgumu iegūt savā īpašumā.
Pamatojoties uz likuma par ,,Par atjaunotās Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību u lietu tiesību
daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 16.pantu, prasītāja nepārtrauktais faktiskais tiesiskais valdījums ir jau 26 gadi, bet, ņemot vērā
likuma ,,Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un
kārtību" 16.panta nosacījumus, tiesiskais valdījuma ir vairāk kā 20 gadi, kas atbilst Civillikuma 1024.panta nosacījumiem, kā arī ir
ievēroti citi likumiskie nosacījumi, kas vajadzīgi lietu iegūšanai īpašumā ar ieilgumu.
Prasība pamatota uz Civillikuma 998., 999., 1000., 1006. pantu 1007.panta otro daļu, 1024., 103l.pantu.
2014.gada 30.janvārī lietā saņemts Alūksnes novada pašvaldības paskaidrojums par prasību, kurā norādīts, ka
Alūksnes novada pašvaldības rīcībā nav materiālu, kas apliecinātu prasītāja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /Nosaukums B/
Ziemeru pagastā, Alūksnes novadā. Norādīts ka pašvaldība nav informēta par dokumentiem, kas bijuši kolhoza /Nosaukums C/ un
Latvijas Republikas Mednieku un makšķernieku biedrības Alūksnes nodaļas rīcībā, līdz ar to netiek apstrīdētas prasītāja tiesības
sniegt prasību tiesā un iegūt šo īpašumu uz ieilguma pamata.
Bez tam norādīts, ka Alūksnes novada pašvaldība lietā nevar būt kā atbildētājs un tā nekādā gadījumā nav vainojama šādu-
trešās personas- īpašuma tiesību nesakārtošanā.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis /pers. K/ uzturēja iesniegto prasību un sniedza paskaidrojumus, saskaņā ar prasības
pieteikumā izteiktajiem argumentiem. Norādīja, ka prasības mērķis ir sakārtot īpašuma tiesības, jo prasītājs nekustamo īpašumu
apsaimnieko jau vairāk ka 25 gadus. Ēkām nepieciešams remonts, tāpēc, lai varētu tajās ieguldīt naudu, nepieciešams atzīt īpašuma
tiesības. Patreiz zeme zem ēkām tiekot nomāta, bet, ja būtu atzītas īpašuma tiesības, zemi būtu iespējams izpirkt.
Atbildētāja pārstāvis no Alūksnes novada domes uz tiesas sēdi nav ieradies. Lietā saņemts iesniegums (lietas 34.lapa), kurā
lūgts lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes. Pamatojoties uz minēto un to, ka atbildētājs lietā iesniedzis rakstveida paskaidrojumus par
prasību, tiesa secina, ka lietu iespējams izskatīt bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes.
Novērtējusi prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, liecinieka /pers. L/ liecības un tiesas sēdē pārbaudītos
pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir apmierināma.
Ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem: Līgumu (lietas 10.lapa), kases ieņēmumu orderi (lietas 11.lapa), Līgumu no
1987.gada 29.07 (lietas 12.lapa), iesniegumu (lietas 13.lapa), nodošanas- pieņemšanas aktu (lietas 14.lapa), Latvijas Nacionālā
arhīva izziņu par kolhoza pārveidošanu un paju sabiedrības likvidāciju (lietas 15.lapa), nodošanas- pieņemšanas aktu no 1991.gada
26.04. (lietas 16.lapa), Lauku apvidus zemes nomas līgumu (lietas17.-20.lapa), Mednieku un makšķernieku biedrības Reģistrācijas
apliecību un izdruku no Užņēmumu reģistra (lietas 21. un 22.lapa), kā arī Valsts zemes dienesta Kadastra izziņu ar pielikumiem (lietas
24.-28.lapa) pierādīti prasībā minētie apstākļi.
No atbildētājas – Alūksnes novada pašvaldības 2014.gada 30.janvārī lietā saņemtajiem rakstiskajiem paskaidrojumiem
secināms, ka strīds par prasībā minētā nekustamā īpašuma īpašumtiesībām nepastāv, jo atbildētāja neapstrīd prasības pieteikumā
minētos faktiskos apstākļus un prasītāja tiesības uz minēto nekustamo īpašumu.
Līdz ar to tiesa secina, ka nav pamata sīkāk analizēt pierādījumus lietā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta 5.daļu, ja
atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.
Atbilstoši Civillikuma (turpmāk tekstā CL) 993.pantam, nodošana vien vēl nenodibina nekustama īpašuma ieguvējam īpašuma
tiesību: to iegūst tikai ar iegūšanas tiesiskā pamata un par to izgatavotā akta ierakstīšanu zemes grāmatās.
Atbilstoši CL 998.pantam, kas noteic ieilguma definīciju, ar ieilgumu lietu iegūst par īpašumu, ja ieguvējs to ir valdījis likumā noteiktu
laiku kā savu, ievērojot arī citus likumiskus nosacījumus.
No iepriekš minētās definīcijas izriet, ka īpašuma tiesības neizbeidzas tā iemesla dēļ, ka tās netiek realizētas. Lai īpašuma tiesības
izbeigtos, nepieciešams, lai paralēli tam apstāklim, ka īpašnieks tās neizmanto, šīs tiesības izmantotu cita persona (ieguvējs) likumā
noteikto laiku. Turklāt, lai iegūtu lietu par īpašumu, jāievēro CL 999.pantā minētie nosacījumi.
Proti, lai valdījums nodibinātu īpašumu ar ieilgumu, ir vajadzīgi:
1) priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu (sk. CL 1000.-1005.pantu);
2) tiesisks pamats (sk. CL 1006.-1012.pantu);
3) valdītāja laba ticība (sk. CL 1013.-1017.pantu);
4) nepārtraukts valdījums (sk. CL 1018.-1022.pantu);
5) noteikta laika notecējums (sk. CL 1023. un 1024.pants);
6) lietas īpašnieka tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu ( sk. CL 1025.-1029.pantu).
Tikai tad, ja ievēroti visi iepriekš minētie likuma nosacījumi, ieguvējs iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu uz ieilguma
pamata.
Saskaņā ar CL 987.-989.pantu, īpašuma tiesība uz lietu pāriet lietas ieguvējam ar šās lietas nodošanu jaunajam ieguvējam. Ar
lietas nodošanu jaunais ieguvējs iegūst īpašuma tiesību uz lietu tādā pašā apmērā, kādā tā piederēja lietas nodevējam.
Saskaņā ar CL 1403.pantu, tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai
izbeigšanai.
Civillikuma 1477.pants nosaka, ka tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz nekustamu īpašumu, nepieciešama
korroborācija.
Saskaņā ar CL 1021.p., ja ieilguma laikā vairākas personas valdījušas lietu cita pēc citas un tas, pret ko tek ieilgums, valdījumu
nav pārtraucis, tad priekšgājēja valdījums pēcniekam nāk par labu, tā ka visu tādu personu valdījuma laiki saskaitāmi kopā. Uz šā
noteikuma pamata ieilgums, kas iesācies mantojuma atstājējam, turpinās arī viņa mantiniekiem. Ja ieilgums tupinās valdītāja
mantiniekiem, laiks starp mantojuma atklāšanos un pieņemšanu arī pieskaitāms ieilgumam.
Saskaņā ar CL 1024.p., kas pēc ieilguma noteikumiem valdījis desmit gadu laikā nekustamu īpašumu, kurš zemes grāmatās uz
viņa vārda nav ierakstīts, tas atzīstams par tādu, kas ieguvis šo nekustamo īpašumu ar ieilgumu, un tam ir tiesība un pienākums prasīt
šā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemes grāmatās uz sava vārda.
Arī judikatūtrā norādīts, ka pirkuma līguma noteikumu izpilde, nekustamā īpašuma lietošana, kā arī nekustamā īpašuma
nodokļa maksāšana ir pierādījums tam, ka darījums tiešām ir noticis, lai arī tas nav ticis koroborēts (sk. AT Senāta 05.10.2005.
spriedumu lietā SKC-625).
Rezumējot iepriekš minēto, secināms, ka prasība par nekustamā īpašuma tiesību atzīšanu uz ieilguma pamata vienmēr tiek
vērsta pret lietas formālo īpašnieku, kurš nerealizē savas īpašnieka tiesības, ar mērķi savas ieguvēja uz ieilguma pamata iegūtās
tiesības ievest zemesgrāmatā atbilstoši CL 1024.pantam, kas pēc ieilguma noteikumiem (sk. CL 1000.-1022.pantu)valdījis desmit
gadu laikā nekustamo īpašumu, kurš zemesgrāmatās uz viņa vārda nav ierakstīts, tas atzīstams par tādu, kas ieguvis šo nekustamo
īpašumu ar ieilgumu, un tam ir tiesība un pienākums prasīt šā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemesgrāmatās uz sava vārda.
Savukārt tiesa, prasības apmierināšanas gadījumā, ar savu spriedumu vienīgi formāli konstatē un sankcionē prasītāja uz iesēdējuma
(ieilguma) pamata jau iegūtās tiesības un dod iespēju ievest zemesgrāmatās ieguvēja valdīšanas pamatu.
Pamatojoties uz minēto, tiesa secina, ka prasība ir apmierināma, jo ir pamatota un pierādīta.
Tiesa secina, ka Civilprocesa likuma 40.pantā paredzētos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,80 euro par pasta
pakalpojumiem lietā , nav pamata piedzīt no atbildētājas par labu valstij, jo no atbildētājas puses lietā nav konstatēts prasītāja tiesību
vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, kas būtu bijis par pamatu prasības celšanai tiesā.
Ņemot vērā tiesas sēdē konstatēto un pamatojoties uz Civillikuma 875.-876., 998.-1031., 1477.-1479.pantu, Civilprocesa
likuma 193.pantu, Vidzemes apgabaltiesa
nosprieda:
Mednieku un makšķernieku kluba “Ziemeri”, reģ. Nr. 50008060781, pilnvarotās personas /pers. B/ prasību apmierināt.
Atzīt Mednieku un makšķernieku klubam “Ziemeri”, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, uz ieilguma pamata īpašuma tiesības uz
nekustamo īpašumu “/Nosaukums/”, kas sastāv no būvju īpašuma: dzīvojamās mājas (kadastra apzīmējums /numurs A/),
saimniecības ēkas-šķūņa (kadastra apzīmējums /numurs B/), saimniecības ēkas- šķūņa (kadastra apzīmējums /numurs C/),
saimniecības ēkas-kūts (kadastra apzīmējums /numurs D/), kas atrodas “Līči”, Ziemeru pagastā, Alūksnes novadā.
Piedzīt no Mednieku un makšķernieku kluba “Ziemeri”, reģ. Nr. 50008060781, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 7,80 euro (septiņus euro 80 centus), kas ieskaitāmi: saņēmējs Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41 b, Rīga, reģ. Nr.
90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis:
21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C 05008314.
Noteikt Mednieku un makšķernieku klubam “Ziemeri”, reģ. Nr. 50008060781, termiņusprieduma labprātīgai izpildei daļā par
ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu un izdevumu samaksas gadījumā- maksājumu apliecinošo dokumentu iesniegšanai
tiesā-10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas-
2014.gada 2. aprīļa, apelācijas sūdzību iesniedzot Vidzemes apgabaltiesā.
Tiesnese: